Piemēram, Taizeme ir kļuvusi par Dienvidāzijas medicīnisko centru un katru gadu piesaista gandrīz 900 000 pacientu. Daudzi ierodas no Āzijas kaimiņvalstīm, bet ir arī tādi, kuri nolūkā saņemt medicīnisko aprūpi uz Taizemi ceļo no ASV, Eiropas, Austrālijas u. c. Veiksmes stāsti nav saistīti tikai ar tālām Āzijas zemēm, jo arī vairākas Austrumeiropas valstis ir piesaistījušas nozīmīgu ārvalstu pacientu plūsmu. Piemēram, Ungārija cenšas iegūt reputāciju zobārstniecībā, kas līdzinātos Šveices reputācijai šokolādes un pulksteņu ražošanā. Saskaņā ar dažādām aplēsēm katru gadu ap 60 000 līdz 70 000 cilvēku apmeklē Ungāriju, lai saņemtu zobārstniecības pakalpojumus, – šīs nozares ieņēmumi ir 230 miljoni eiro!
Eksperti lēš, ka kopumā medicīnas tūrisma tirgus vērtība varētu būt 30–60 miljardi ASV dolāru gadā.[1] Vairākas globālās tendences rāda, ka medicīnas tūrisms varētu kļūt arvien izplatītāks.
Pirmkārt, ir palielinājušies veselības aprūpes izdevumi, un prognozes liecina, ka stabila izaugsme saglabāsies arī nākotnē. 2016. gadā “The Economist Intelligence Unit” lēsa, ka globālās veselības aprūpes izdevumi pieaugs vidēji par 4,4% gadā un 2020. gadā sasniegs 8,7 triljonus ASV dolāru.[2] Lielākā daļa izdevumu veidojas valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kur veselības aprūpes izdevumu pieaugums pēdējās desmitgadēs ir pārspējis ekonomisko izaugsmi. Būtiski ir palielinājušās tieši tās izmaksas un pakalpojumu klāsts, ko pacienti var saņemt, atrodoties tuvu nāvei, kas kombinācijā ar cilvēku dzīves ilguma pieaugumu rada spiedienu uz kopējiem veselības aprūpes izdevumiem.
Otrkārt, ir izmainījusies izplatītāko slimību struktūra, kas paver vairāk iespēju šo slimību ārstēšanai ārvalstīs. Arvien sastopamākas ir kļuvušas hroniskās, neinfekcijas slimības, kuras ir arī dominējošais nāves cēlonis.
Visbeidzot – medicīnā, tāpat kā citās nozarēs, notiek digitālā transformācija, kas kopā ar pacientu lomas palielināšanos nodrošina jaunas iespējas pārrobežu aprūpei. Datos balstīto risinājumu izstrādātāji ir atvērtāki uz rezultātiem balstītai konkurencei un mudina pacientus ne tik daudz uzticēties vietējiem ģimenes ārstiem, bet pašiem aktīvāk iesaistīties savas veselības pārvaldībā.
Meklējot papildu izaugsmes dzinējus Latvijas attīstībai, jālūko tādos ekonomikas sektoros, kur ir iespēja radīt produktus vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, pēc kuriem būtu pieprasījums starptautiskajos tirgos. Tāpat būtu jāizmanto iespējas tuvināties līderpozīcijām tehnoloģiju attīstības jomā. Medicīnisko pakalpojumu eksports lielā mērā piedāvā visas šīs iespējas. Turklāt medicīnas tūrisms var palīdzēt veicināt plašāku ar medicīnu saistītu pakalpojumu klāsta eksportu, piemēram, rekreācijas, veselības un SPA tūrismu.
Kā starptautiska medicīniskā tūrisma galamērķis Latvija vēl ir bērna autiņos. Ir vairāki veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir izdevies izveidot kā cenu, tā kvalitātes ziņā starptautiski konkurētspējīgus pakalpojumu piedāvājumus. Taču summārā ārvalstu pacientu plūsma ir salīdzinoši neliela un nerada kritisko masu, no kā lielākā mērā iegūtu citi pakalpojumu sniedzēji un ekonomika kopumā.
Piemēram, stereotaktiskās radioķirurģijas centrs “Sigulda” ir pasaules līmeņa medicīnas tūrisma galamērķis. Centrs ir iegādājies jaunākās paaudzes “CyberKnife M6” sistēmu un sadarbībā ar Siguldas slimnīcu veic vēža un labdabīgu audzēju ārstēšanu bez ķirurģiskas iejaukšanās. Centra pārziņā esošā tehnoloģija ir īpaši piemērota tādu audzēju ārstēšanai, kas atrodas ķermeņa daļās, kurām ir apgrūtināta piekļuve (piemēram, galvas un muguras smadzenēs). Kopš centra atklāšanas 2015. gadā tas jau apkalpojis 225 pacientus, no kuriem nedaudz mazāk kā puse ir bijusi no ārvalstīm (Ukrainas, Lietuvas, Lielbritānijas, Brazīlijas, Rumānijas, Moldovas u. c.). Tie ir labi sasniegumi, bet Latviju kopumā nevar uzskatīt par nozīmīgu ārvalstu onkoloģijas pacientu galamērķi.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē medicīnas tūristu plūsmas, it īpaši no attīstītajām valstīm uz valstīm ar zemākiem ienākumiem, ir medicīnisko procedūru cenu atšķirība. Piemēram, “CyberKnife” stereotaktiskās radioķirurģijas izmaksas ASV var sasniegt pat 100 000 dolāru, savukārt dažās Āzijas un Austrumeiropas klīnikās (arī Latvijā) līdzīgas operācijas izmaksas var būt desmit reizes zemākas. Šis ir ārkārtējs piemērs – cenu atšķirības parasti nav tik izteiktas, turklāt tās var būtiski atšķirties arī vienas valsts ietvaros. Taču kombinētais slimnīcu pakalpojumu cenu rādītājs liecina, ka cenas Latvijā ir četras līdz piecas reizes zemākas nekā vidēji OECD valstīs un gandrīz deviņas reizes zemākas nekā šajā jomā pasaules vadošajā valstī Šveicē.[3]
Šodien galvenie spēlētāji Eiropas veselības aprūpes tirgos joprojām ir nacionālās valdības un publiskā sektora medicīnas iestādes. Tikai salīdzinoši neliels Eiropas iedzīvotāju skaits izvēlas privātās medicīnas pakalpojumus. Un tomēr: pasaulē ir izveidojušies spēcīgi privātās medicīnas pakalpojumu eksporta centri – vēsturiski tādās attīstītajās valstīs kā Vācija un Šveicē, bet pēdējo gadu laikā arī citur Eiropā. Piemēram, Polija un Lietuva ir daudz mācījušās un spējušas piesaistīt arvien lielāku ārvalstu pacientu plūsmu. Tieši Polija un Lietuva ir arī Latvijas ģeogrāfiski tuvākie un tiešākie konkurenti medicīnas eksporta jomā.
Kādas ir mūsu stiprās puses cīņā par ārvalstu klientiem? Pirmkārt, mums ir pasaules līmeņa ārsti un starptautiski konkurētspējīgā Rīgas Stradiņa universitāte, kas jau guvusi nozīmīgus panākumus ārvalstu studentu piesaistē arī no tādām valstīm kā Vācija un Norvēģija. Otrkārt, mēs esam pasaules otrā lielākā veselības pakalpojumu tirgus – Eiropas Savienības – dalībvalsts. Treškārt, Latvijā ir izveidojies ļoti dinamisks privātās medicīnas pakalpojumu piegādātāju loks. Ceturtkārt, Latvijai ir labi attīstīta starptautiskā lidosta, nacionāla aviokompānija un attīstīta tūrisma infrastruktūra Rīgā. Šo faktoru kopums veido konkurētspējīga piedāvājuma pamatelementus.
Tomēr ir arī nozīmīgi attīstību kavējoši faktori, un šobrīd Latvija vēl ir ļoti tālu no tā, lai iegūtu reģionāla medicīnas pakalpojumu eksporta centra reputāciju. Ilgstošās un nopietnās problēmas valsts veselības aprūpes sistēmas finansējuma jomā nepalīdz veidot Latvijas medicīnas starptautisko tēlu.
Atsevišķi pakalpojumu sniedzēji medicīnas tūrisma jomā varēs būt konkurētspējīgi, neskatoties uz to, kāda būs valsts politika, taču, lai viņu veiksmes stāstus multiplicētu un arī Latvija kopumā kļūtu par nozīmīgu medicīnas tūristu galamērķi, starptautiskajā konkurencē būs jāiesaistās valstij kopumā, izveidojot savstarpēji saistītu privāto un publisko spēlētāju piedāvājumu. Tās noteikti nav subsīdijas vai nodokļu atlaides – privātajiem pašiem ir jāspēj piedāvāt konkurētspējīgu produktu, bet valsts var palīdzēt, kļūstot par pilnvērtīgu sadarbības partneri, un kopīgi ar nozari izstrādāt medicīnas pakalpojumu kvalitātes standartus, veidojot sadarbību ar lielajām valsts slimnīcām, kā arī sagatavot attiecīgos speciālistus.
[1] Lunt, N., Smith, R., Exworthy, M., Green, S. T., Horsfall, D. and Mannion, R. 2011. Medical Tourism:Treatments, Markets and Health SystemImplications. A Scoping Review. Paris: OECD Publishing.
[2] EIU. 2016. World Industry Outlook: Healthcare and Pharmaceuticals. Dec. London: EIU.
[3] Lorenzoni, L. and Koechlin, F. 2017. International Comparisons of Health Prices and Volumes: New Findings.