25.02.2020. atklās prof. A. Vīksnas bareljefu

25. februārī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Zinātņu mājā par godu profesora Arņa Vīksnas 78. dzimšanas dienai svinīgi tiks atklāts prof. A. Vīksnas bareljefs.

Arnis Vīksna (25.02.1942.–25.04.2018.) absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti 1966. gadā. Dr.med. (1971). LMA Dr.med.h.c . (1994), LZA korespondētājloceklis (1995), LZA īstenais loceklis (2001), LU Medicīnas fakultātes medicīnas vēstures profesors (1998-2015).

Arnis Vīksna bija ilggadējs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja līdzstrādnieks, pētnieks, nodaļas vadītājs (1969–1998), Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūta vadošais pētnieks un Medicīnas fakultātes docētājs (1992–1997), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors no 1998. gada. A. Vīksna 2004. gadā tika iecelts LU Medicīnas fakultātes domes priekšsēdētāja amatā, bet 2011. gadā kļuva par Medicīnas pedagoģijas, ētikas un vēstures katedras vadītāju, turpinot docēt medicīnas un farmācijas vēsturi, kā arī medicīnas ētiku ārstniecības, farmācijas un māszinību studentiem līdz 2015.gadam.

Publicētas vairāk nekā 30 profesora A. Vīksnas grāmatas, vairāk nekā 3000 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Latvijas medicīnas vēsturi, Latvijas augstskolu vēsturi un ievērojamiem medicīnas darbiniekiem. Viņš pirmais pievērsies medicīnas novadpētniecībai un atpazīstamību guvis ar grāmatu par Latvijas medicīnas vēsturi „Dodot gaismu, sadegu” (1983). A. Vīksna sarakstījis arī grāmatas „Latvijas medicīnas pieminekļi” (1986), „Pa ārstu takām” (1990), „Medicīnas sākumi Latvijas novados” (1993), „Vecās aptiekas” (1993), „Slimo kases Latvijā” (1994), „Latgales ārsti un ārstniecība.1772–1918” (2004), “Latvijas ķirurģijas profesori” (2010), „LU Medicīnas fakultāte. 1919–1950” (2011), “Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats”” (2013), “Ārstu zvaigznājs” (2015), “Ārsti. Latvija. Laiks” (2016), “Hercoga kurpes sudraba sprādze: šis un tas no medicīnas pagātnes Latvijā” (2017) u.c.

A. Vīksna bija ilggadējs žurnāla “Latvijas Ārsts” redaktors (1989–1999), “Acta Medico-Historica Rigensia” redkolēģijas loceklis (1986–1998), darbojies žurnāla “Veselība” redkolēģijā, Latvijas Universitātes rakstu krājumu “Zinātņu vēsture un muzejniecība” sastādītājs un atbildīgais redaktors (2006–2017), bijis Latvijas Zinātnes padomes kultūras vēstures eksperts un darbojies vēl vairākās sabiedriskās organizācijās.

Arnis Vīksna bija Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas prezidents (1993–1997), Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents (1996) un godabiedrs (2006), Baltijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas viceprezidents (2001), Igaunijas Zinātņu vēstures asociācijas godabiedrs (2001), Starptautiskās Medicīnas vēsturnieku asociācijas īstenais loceklis (1994) un godabiedrs (2009), Latvijas Farmaceitu biedrības godabiedrs (1989), Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs.

Profesors Arnis Vīksna ir Paula Stradiņa balvas (1987), Dāvida Hieronīma Grindeļa medaļas (1995) laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2007), apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu (2008), Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīmi (2008), LĀB II pakāpes goda zīmi Tempus Hominis (2009).