LĀB ir izveidojusi darba grupu par mūsdienīgu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu
Šodien, 2. maijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja plašu ekspertu diskusiju un izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā. Pasākumā ar prezentācijām uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Savukārt diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tad varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi. Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norāda prof. Māris Taube.
LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.
“Ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvās vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” uzsvēra Valts Ābols.
Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma (angļu valodā – Universal Health Coverage) principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.
“Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem. Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Uldis Mitenbergs.
Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Secinājums – kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas! Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.
“Līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības (angļu valodā – market failure), visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība. Citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām!” uzver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Plānots, ka darba grupa gala ziņojumu prezentēs 8. jūnijā.