LĀB neatbalsta ārsta dalību eitanāzijas procesā un aicina pilnveidot paliatīvo aprūpi
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pilnībā atbalsta Pasaules medicīnas asociācijas (PMA) viedokli un uzskata, ka ārsta dalība eitanāzijas procesā ir pretrunā ar profesionālajiem uzdevumiem un medicīnas ētikas principiem. LĀB uzsver, ka Latvijā šī jautājuma risināšana būtu jāsāk ar pacienta gribas izteikšanas par ārstēšanas un reanimācijas pasākumiem noskaidrošanu, kā arī cilvēka cienīgas paliatīvās aprūpes finansēšanu un nodrošināšanu. Atkārtoti par eitanāziju un ārsta palīdzību asistētu pašnāvību LĀB valde diskutēja 2021.gada 9.martā.
“LĀB valde ir vienisprātis, ka svarīgākais ir līdz pēdējam dzīves mirklim atvieglot smagi slimā cilvēka ciešanas. Daudz būtiskāk būtu šobrīd nodrošināt pacienta gribas izpausmi par ārstēšanu un reanimāciju, kā arī par iespēju atteikties no rīcības, kas neglābj dzīvību, bet tikai pagarina ciešanas. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka eitanāzijas procesā ir ļoti daudz iesaistīto – pats pacients, radinieki, ārsti un juristi. Bet tas vienmēr ir paša pacienta individuāls lēmums,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Vienlaikus LĀB vēlas iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar PMA 70. Ģenerālās asamblejas 2019. gada Tbilisi deklarāciju par eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību. Tajā PMA atkārtoti apliecina dziļu uzticību medicīnas ētikas principiem un visdziļāko cieņu pret cilvēka dzīvību. Tāpēc PMA stingri iebilst pret eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību.
LĀB vēlas uzsvērt, ka nevienu ārstu nedrīkst spiest piedalīties eitanāzijā vai sniegt palīdzību pašnāvības izdarīšanā, kā arī nevienam ārstam nav pienākuma pieņemt lēmumus šādā nolūkā. Šīs deklarācijas izpratnē eitanāziju definē kā letālas vielas ievadīšanu vai rīcību, ko lemtspējīga pacienta nāves panākšanai pēc viņa paša brīvprātīga lūguma apzināti veicis ārsts. Ārsta asistēta pašnāvība attiecas uz gadījumiem, kad ārsts apzināti dod iespēju pacientam izbeigt dzīvi, izrakstot vai nodrošinot viņam letālas vielas. Jāuzsver, ka ārsta rīcība, ievērojot pacienta pamattiesības atteikties no ārstēšanas un atliekot aprūpi, ko pacients nevēlas saņemt, nav vērtējama kā neētiska pat tad, ja šādas gribas ievērošana izraisa pacienta nāvi.