Skip to content
Choose language:

Aicinām nodrošināt bezmaksas kontracepcijas līdzekļus jauniešiem

Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, biedrības “Papardes zieds”, biedrības “Centrs MARTA” un Latvijas Pacientu organizācijas tīkla pārstāvji vēršās pie Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ar aicinājumu paredzēt finansējumu atbilstošu kontracepcijas līdzekļu nodrošināšanai visām Latvijas jaunajām sievietēm vecumā līdz 25 gadiem.

Atbildīgajām ministrijām nosūtītajā vēstulē, organizācijas ir aktualizējušas problēmsituācijas saistībā ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību Latvijā, īpašu uzmanību vēršot nepilngadīgo jauniešu veselībai, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā ir vislielākais nepilngadīgo grūtnieču skaits Baltijas valstīs. No tām aptuveni 100 nepilngadīgās jaunietes katru gadu piedzemdē, bet 30% no visām grūtniecēm veic mākslīgo abortu. Piemēram, 2022. gadā abortu 15 – 17 g. v. grupā veica 46 reizes, bet 18 – 19 g. v. grupā – 158 reizes, 7 gadījumos meitenes bija jaunākas par 14 gadiem[1]. Ievērojamais abortu skaits var negatīvi ietekmēt spējas radīt pēcnācējus turpmākajos dzīves gados. Savukārt, 2022. gadā sievietēm līdz 17 gadu vecumam piedzima 94 bērni (93 dzīvi dzimušie), bet 18-19 gadu vecumā – 313 (310 dzīvi dzimušie)[2].

Nepilngadīgo grūtniecība saistās ar daudziem nopietniem sarežģījumiem, kas rada ievērojamus papildus izdevumus veselības aprūpei:

  1. jaundzimušo mirstība (par 60% augstāks jaundzimušo mirstības rādītājs nekā mātēm virs 24 gadu vecuma);
  2. veselības nevienlīdzība (veselības pakalpojumu nepieejamība, zems izglītības līmenis, slikta veselība pirms grūtniecības u.c.);
  3. slikta seksuālā veselība (STS, neauglība, mazāk par 1 gadu starp grūtniecībām u.c.);
  4. slikta emocionālā labklājība un psihiskā veselība (3 reizes lielāks pēcdzemdību depresijas risks, slikta mentālā veselība 3 gadus pēc bērna piedzimšanas, zems pašnovērtējums u.c.).

Šī situācija ir saistīta ar nepietiekamajām zināšanām par reproduktīvo veselību (un zemo veselībpratību kopumā[3]), kā arī faktu, ka jauniešiem nav iespējams iegādāties nepieciešamos kontracepcijas līdzekļus.

2023. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem atspoguļo, ka:

  1. prezervatīva lietošana seksuāli aktīvu 15 gadu vecu pusaudžu vidū samazinās,
  2. pārtrauktais dzimumakts ir otra biežākā kontracepcijas metode iedzīvotāju vidū, un šīs metodes lietošana pusaudžu vidū manāmi palielinās,
  3. pirmās dzimumattiecības bieži vien netiek plānotas, un to laikā vairums nav domājis par izsargāšanos un faktu, ka var iestāties grūtniecība,
  4. visbiežākie neplānotas grūtniecības iemesli 15 – 24 gadus vecu iedzīvotāju vidū ir: kontracepcijas nelietošana, kļūme kontracepcijas lietošanā un nepareizi izvēlēts izvēlēts kontracepcijas veids,
  5. vidējā summa mēnesī, ko iedzīvotāji tērē pretapaugļošanās līdzekļu iegādei, ir 5,50 eiro. Tas nozīmē, ka vismaz puse no iedzīvotājiem pretapaugļošanās līdzekļu iegādei naudu netērē.

Valstīs ar zemāko nepilngadīgo grūtnieču skaitu veiksmīgi tiek realizēti dažādi prevencijas pasākumi, tai skaitā pieejama bezmaksas kontracepcija un ļoti agrīni pieejama bezmaksas kontracepcija nepilngadīgajām jaunietēm, kurām jau iestājusies grūtniecība (uzreiz pēc dzemdībām vai grūtniecības pārtraukšanas).

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.- 2027. gadam konstatēts, ka Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši zema izpratne par seksuālo un reproduktīvo veselību un ir nepieciešams rast iespēju nodrošināt valsts apmaksātas grūtniecības aprūpes pakalpojumus un kontracepcijas pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautajām sievietēm.

Mūsu valsts prioritāte ir katra jaunā sieviete, nediskriminējot arī tās, kuras jau reiz ir pārtraukušas grūtniecību.

Arī Centrā MARTA arvien biežāk vēršas sievietes, kuras cieš no savu partneru vardarbības grūtniecības laikā, kā arī sievietes, kurām grūtniecība iestājusies seksuālās vardarbības rezultātā. Kontracepcijas pieejamība un sabiedrības informētības uzlabošana par reproduktīvo veselību, dzimumu līdztiesību un piekrišanu varētu ilgtermiņā novērst šādas traģiskas situācijas.

Pēc 2022. gada statistikas datiem, Latvijā  ir  93009 sievietes vecumā no 15 – 25 gadiem. Attiecīgi 36 562 (15 – 18 g.), 56447 (19 – 25 g.).

Lai nodrošinātu kontracepciju visām jaunajām sievietēm vecuma grupā no 15 – 25 gadiem, un kam kontracepcija būtu nepieciešama, veselības budžetā būtu jāparedz ap 2.6 miljoniem eiro.

[1] Centrālā statistikas pārvalde. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH050_Aborti_vecums_veidi.px/table/tableViewLayout2/

[2] Centrālā statistikas pārvalde. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH030_dzemdibas_jaundz_mates-vec_regioni.px/

[3] Gatulytė I, Verdiņa V, Vārpiņa Z, Lublóy Á. Level of health literacy in Latvia and Lithuania: a population-based study. Arch Public Health. 2022 Jul 11;80(1):166. doi: 10.1186/s13690-022-00886-3. PMID: 35820958; PMCID: PMC9275389.