Alkohola akcīzes Kariņš, alkohola problēma Latvijā un Eiropā, Jāņi kā nacionāls dzerstiņš
Pēteris Apinis, ārsts
Alkohola problēma Latvijā galvenokārt tiek risināta apsaukājoties no Saeimas tribīnes, mēdijos un sociālajos tīklos (dzērājs, alkoholiķis, pats tāds, piesaucot dažādu tautu dzeršanas tradīcijas) un īsā kodolīgā (par, pret ar tiem pašiem iepriekšminētajiem argumentiem) diskusijā par to– ir vai nav jāpalielina vai jāsamazina alkohola akcīze, jāpalielina vai jāsaīsina tirdzniecības laiks veikalos, jāpārdod vai nav jāpārdod alkohols skolās vai pašvaldību iestādēs, jādzer vai nav jādzer Saeimā un Ministru kabinetā, jāpārdod alkohols no 14, 18, 21 gada vecuma. Pie kam zinoši ir gandrīz visi diskutanti, un viņiem noteikti nav nepieciešamas papildus zināšanas. Droši vien arī es būtu palicis Twitter formas diskusijās, ja ne Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar kariņa pieteikumu igauņiem alkohola akcīzes nodokļa samazināšanas jomā.
Jādomā, ka Krišjānis Kariņš, kurš ir Latvijā ieradies no Amerikas un šeit galvenokārt tirgojis Lāču ledu, nav sastapies ar alkohola radīto postu Latvijā. Savukārt Briselē pavadītajā laikā viņš vairāk ir priecājies par akcīzes nodokļa skaitļiem, alkoholu tirgojot. Viņš nekad nav dzirdējis par to, ka Latvijā augstais pašnāvību skaits ir tieši alkohola indicēts, un to, ka Latvijas pirmā vieta pasaulē ar slīkušo skaitu pret iedzīvotāju skaitu, ir tieši saistīta ar alkohola patēriņu, jo 4/5 no slīkušajiem (un arī izglābtajiem) ir konstatēts visai liels alkohola promiļu līmenis asinīs.
Alkohola lobijs ir īpaši ieinteresēts apstāklī, lai Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nebūtu vienāda akcīzes nodokļu politika, jo tad pie visām svārstībām var izmantot argumentu– „pacelsiet nodokļus– sāksies kontrabanda” vai „pacelsiet nodokļus– brauks pirkt šņabi kaimiņvalstī”. Tā vietā lai savāktu visus trīs kaimiņus pie viena galda, Kariņš dejo alkohola lobija stabulē un grasās nodokļus samazināt, dot iespējas bērniem vairāk dzert, cilvēkiem vairāk slimot ar alkoholisma izraisītām slimībām. Patiesībā alkohola veikali Igaunijas pierobežā izskatās pēc lielām „točkām”, un Latvijas vēlme nopelnīt, tirgojot igauņiem lētāku šņabi, izskatās nožēlojama vismaz, salīdzinot Latvijas un Igaunijas mediķu algas, valsts finansējumu zinātnei un izglītībai, valsts ārpolitiskās aktivitātes un daudzas citas igauņu veiksmīgāk risinātas lietas, par ko vajadzētu čaklāk domāt Krišjānim Kariņam un viņa vadītajam Ministru kabinetam.
Es, protams, izmantošu savas tiesības publiski vērsties pie Pasaules Veselības organizācijas par šo Ministru kabineta rīcību– aktīvi darboties nācijas nodzirdināšanas politikā.
Pasaules Veselības organizācijas ieteikums– akcīzes nodokli un alkohola cenu paaugstināt, lai samazinātu pieejamību bērniem un jauniešiem
Pasaules Veselības organizācija ir atbildīga par globālajiem virzieniem un norādījumiem veselības jautājumos, veselības tendenču uzraudzību un novērtēšanu, kā arī par standartu noteikšanu veselības aprūpes sniegšanai. PVO ir noteikusi alkoholu kā piekto vadošo priekšlaicīgas nāves un invaliditātes riska faktoru pasaulē un trešo vadošo slimības sloga radītāju attīstītajās valstīs. PVO ir aicinājusi veikt visaptverošus politikas pasākumus, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu ne tikai dzērājiem, bet arī tiem indivīdiem un grupām, kuras var negatīvi ietekmēt citu cilvēku dzeršana. Lielākās problēmas alkohola lietošana rada Eiropas reģionā, kur alkohola patēriņš ir visaugstākais– divreiz augstāks par vidējo līmeni pasaulē. Pasaules Veselības organizācija saskaitījusi, ka alkohola pārmēra lietošana tiešā veidā katru gadu uz zemeslodes izraisa 3.3 miljonus nāves gadījumu, kas nozīmē– alkohols tiešā veidā izraisa katru divdesmito nāves gadījumu
Alkohola pārmēra lietošana veido 5,3% no vispārējā slimības sloga un ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis. PVO nesen publicējusi pasaules mēroga ziņojumu par alkohola lietošanu un veselības analīzēm, alkohola lietošanas paradumiem, ietekmi uz veselību un politikas pasākumiem, lai mazinātu alkohola radīto kaitējumu vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. Ziņojumā secināts, ka valstis neizmanto efektīvus politikas risinājumus, lai novērstu alkohola lietošanas izraisīto nāvi, slimības un traumas. PVO par efektīvākajām stratēģijām lai samazinātu kaitīgo dzērienu lietošanu, uzskata nodokļu palielināšanu, līdz ar to cenas paaugstināšanu, pieejamības samazināšanu, īpaši samazinot alkohola tirgus pieejamību un laika pieejamību, pieļautā vecuma paaugstināšanu alkohola pircējiem un efektīvu pasākumu realizāciju attiecībā uz braukšanu alkohola reibumā.
Īsumā– Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas savienības komisijas ieteiktie četri virzieni lai samazinātu alkohola lietošanu jaunu cilvēku, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā, ko Latvijai vajag pārņemt un lokalizēt, pārvarot tiešu un netiešu alkohola lobiju pretestību, ir:
(i) paaugstināt vecumu, no kura bērni var iegādāties alkoholu. Cilvēka nervu sistēma (iegarenās smadzenes, smadzeņu puslodes, smadzenītes) nobriest līdz 21– 24 gadiem. Ja jaunietis nav sācis lietot alkoholu līdz 24 gadam, viņa iespējas kļūt par alkoholiķi ir mazākas par 0.5%;
(ii) paaugstināt alkohola cenu, ceļot akcīzes nodokli. Izlīdzināt alkohola cenas, izmantojot akcīzes nodokli. Jaunietis rēķina pēc formulas: litrs reiz grādi, dalīts ar pārdošanas cenu. Bērni un jaunieši dzer alum līdzīgu dzērienu plastmasas pudelēs vai skārdenēs vai arī mistiskus kokteiļus, kas izmaksā vislētāk pēc iepriekšminētās formulas;
(iii) bargi sodīt tos, kas bērniem palīdz iegādāties alkoholu. Lai varētu izkontrolēt– vai pārdevējs nav tirgojis alkoholu bērniem lielveikalos un pašapkalpošanās veikalos, nodalīt alkohola tirdzniecību no pārējām precēm, bet alkohola tirdzniecības kasei paredzēt novērošanas kameru;
(iv) aizliegt jebkādu alkohola reklāmu.
Vidējais latvietis dzer, sāk dzert agrā bērnībā, bet līdz sirmam vecumam izdzer autocisternu šņabja
Alkohols mazās devās nav nekas neparasts. Savainotiem kokiem tek sulas, sarūgst, un tās kāru muti nolaiza lācis un alnis. Alu cilvēce pazīst vismaz 6 gadu tūkstošus, vismaz četrus gadu tūkstošus alus tiek reklamēts (atrasta kāda māla plāksnīte ar iegrebtu sievietes attēlu, kas piedāvā alu).
Cilvēka organismā darbojas alkohola dehidrogenāze, kas alkoholu sadala un tas tiek izvadīts no cilvēka organisma.
Toksikoloģijas tēvs Paracelzs ir teicis, ka viss ir toksisks, būtiska ir tikai deva. Tējkarote konjaka trīs reizes dienā vecāka gadagājuma cilvēkam nekādu ļaunumu nenodara. Uz šo fenomenu balstās Bittnera balzāma un līdzīgu dzērienu uzvaras gājiens.
Latvieši parasti dzer šņabi. Šņabi var nopirkt visur— veikalā, kafejnīcā, benzīntankā, tirgū vai vienkārši aiz stūra. Šņabis mums ir dažāds, ražots rūpnīcā vai privāti mežmalā. Pēc etiķetes vienu no otra neatšķirt, vieglākā atšķirības zīme— cik ļoti nākošā rītā sāp galva. To šņabi, kas ražots mežmalā, visbiežāk ražo, atšķaidot ārvalstu spirtu no mucas ar krāna ūdeni, bet nereti spirtu ražo ar pašmāju mūžvecām receptēm, raudzējot un tvaicējot graudus, cukurbietes, konfektes vai vienkārši dēļus.
Pirkšanas izvēli nosaka pudeles ietilpība, etiķetes krāsainība un cena.
Latviešu nacionālā īpatnība ir dot alkoholu dzert saviem bērniem. Statistika rāda, ka par alkoholiķiem mēs varam uzskatīt vismaz trešo daļa no puišiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem un vismaz 40% meiteņu. Meitenes alkoholu panes sliktāk, vieglāk kļūst atkarīgas, ar psihozi vai saindēšanos tiek stacionētas. Vēl biežāk viņas šādā reibumā uzsāk dzimumdzīvi, tiek pie pirmā aborta vai bērna ar veselības problēmām.
Neviens latviešu bērns alkoholu neražo pats. Viņi vienmēr alkoholu iegūst no pieaugušajiem. Dažkārt tie ir vecāki, kas vienkārši savu krājumu neslēpj. Biežāk– vienkārši iegādājas veikalā. 90% jauniešu ir aptaujā godīgi atzinuši, ka viņiem nav bijušas nekādas problēmas iegādāties alkoholu veikalā. Un tie, kam šādas problēmas ir bijušas, tur pat veikalā palūguši palīdzīgu roku pieaugušajiem.
Kas ir sliktākais bērna dzeršanā un iepriekšaprakstītajā latviskajā tieksmē pēc šņabja? Vissliktākais ir olšūnas apaugļošanās alkohola ietekmē un dzeršana grūtniecības laikā. Vairāk nekā puse latviešu meiteņu atzīst, ka pirmais dzimumakts viņām bijis dzērumā. Olšūna ir dzīvības sākums, tātad– vārga un saudzējama. Alkohols viņā rada tādu pašu tūsku kā smadzeņu šūnās– pat neliela dzeršana olšūnai nozīmē paģiras, līdzīgas galvassāpēm ar slapju dvieli, kāpostu sulu un nokavētu darbu vai skolu.
Ja mēs iztēlotos vīrieša spermatozoīdu 1 cm diametrā, tad proporcionāli olšūna būtu 3 km diametrā. Nu un viss šis labums pilns ar alkoholu un tā sadales produktiem.
Pieņēmums, ka cilvēks aug līdz 18 gadiem ir radīts politiķu smadzenēs. Ja jau armijā drīkst iet un cilvēkus šaut, ja jau mašīnu drīkst vadīt un pat Saeimu vēlēt– tātad pieaudzis. Patiesībā dažādas cilvēku orgānu sistēmas nobriest un attīstās dažādi– dzimumorgāni vairāk vai mazāk labi savu funkciju var veikt jau 15 gadu vecumā, muskulatūra 18 gados ļauj piedalīties Olimpiskajās spēlēs, bet daļa smadzeņu veidojas līdz 24 gadiem. Īpaši tās daļas, kas atbild par intelektu un emocijām, varētu teikt, ka smadzeņu datoram cietais disks jau uzlikts ap 20 gadiem, bet programmatūra tiek pilnveidota līdz 24. Cilvēks gandrīz nevar kļūt atkarīgs no alkohola, ja nav sācis regulāru dzeršanu līdz 24 gadiem.
Nav ne mazāko iespēju rīt uz pusdienas laiku samazināt dzeršanas postu Latvijā. Īpaši jau tādēļ, ka līdzpilsoņu kārtīgu iedzeršanu ministru prezidents un finanšu ministrs, kā arī tirgotāji uzskata par savas ekonomiskās labklājības stūrakmeni. Šo tirgotāju mums ir ļoti plašs loks– sākot no lielveikalu ķēdes ārvalstu akcionāra, beidzot ar „točkas” īpašnieku vienistabas dzīvoklī, par ko nav nomaksāta īre.
Tomēr „točka” ir īpašs latviešu ekonomiski valstiskās domāšanas atzars. Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena „točka”. Katrā ciemā „točka”, par kuras esamību zina 100% visi, izņemot vienīgais ciema policists.
Unikāli ekonomiskās vides radītāji ir pilsoņi, kas izveidojuši iepriekšminētās dzertuves ar nosaukumu– „diennakts veikals– kafejnīca” un sīkkrogi, kas tirgo tikai kontrabandas produkciju. Rīgas klubs ar piena produkta nosaukumu, kurā ik nakti dzerstījās simtiem jauniešu, legāli mēnesī iegādājies tikai divas pudeles stiprā alkohola, tātad visu pārējo šķaidīja paši vai iegādājās no robežpārvedējiem.
Jebkuru cīņu pret alkoholu tirgotāji padara par farsu. Kā savulaik Andropova kampaņas laikā, tika izcirsti vīnogulāji, šīs izcirtuma vietas tika filmētas un publiski apņirgāta pretalkoholisma kampaņa, tā arī tagad Latvijā parādās aktīvisti, kas traucē jebkādas aktivitātes alkoholisma ierobežošanai.
Nelegālā alkohola tirgus Latvijā patlaban ir ceturtā vai piektā daļa visa alkohola un ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā. 40% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu. Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju zina, kur to var iegādāties. Šis nelegālais alkohols galvenokārt tiek šķaidīts uz vietas vai nāk pāri Krievijas vai Baltkrievijas robežām veselām fūrēm. Tas, kas tiek šķaidīts no nezināmas izcelsmes spirta, kā likums satur denaturēta spirta sastāvdaļas, metanolu un dietilftalātu, acetaldehīdu, gaistošos spirtus, bioloģiski aktīvas smaržvielas, smagos metālus un tiek ražots no piesārņota ūdens. Jādomā, ka augstā mirstība Latvijas alkoholiķiem no aknu slimībām un sirds slimībām galvenokārt saistās ar šā šķaidītā alkohola lietošanu. Pie kam šis šķaidītais alkohols sastopams ne tikai „točkās”, bet arī visai cienījamos krogos un tiek tirgots kā „kaimiņienes iznests no Latvijas balzāma” lielās plastmasas pudelēs.
Protams, šie šķaidītie dzērieni nav tik kaitīgi kā metanols, etilēna glikols, izopropanols vai glikola ēteri, ko mūsu līdzcilvēki pamanās iedzert garāžās, ražotnēs vai vienkārši kompānijā, bet šo dzērienu lietotāji neparasti ātri nonāk tiešā pataloganatoma aprūpē un citiem mediķiem galvassāpes vairs nerada.
Jauniešu alkoholisms ir vairāk saistīts ar legālo alkohola tirdzniecību. Visvairāk jaunieši nodzeras ar veikalā pērkamiem dzērieniem.
Būtiskā metode kā ierobežot bērnu dzeršanu ir alkohola cenas celšana ar akcīzes nodokļa palīdzību. Ja mēs salīdzinām alkohola un piena cenu salīdzinošu celšanos, tad proporcionāli pēdējos 10 gados piens ir trīskārt sadārdzinājies, salīdzinot ar alkoholu.
Jaunatnes alkoholisma apkarošana ir visu valsts iedzīvotāju uzdevums, t.sk. ministru prezidenta, iekšlietu ministra, izglītības ministres, veselības ministres, Latvijas Ārstu biedrības, kā arī Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju uzdevums. Iespējams, ka visi nosauktie to saprot. Mūsu uzdevums ir panākt, lai mūsu bērni sākotnēji dzertu mazāk, bet ar laiku Latvijā bērni nelietotu alkoholu. Tas nav panākams tikai ar aizliegumiem– liela nozīme būtu arī veselības mācībai. Vecāko klašu skolēni 18– 19 gadu vecumā ir mūsu vienīgā demogrāfiskā cerība– meitenēm visai drīz ir jākļūst par māmiņām, bet puišiem– par tēviem, viņu izglītošana ir arī Krišjāņa Kariņa pienākums.
Alkohola pārmēra lietošana Latvijā ir valsts drošības jautājums
Viens Latvijas iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem, gada laikā vidēji izdzer 10,2 litrus absolūtā alkohola. Šāds alkohola daudzums atbilst aptuveni 25,5 litriem degvīna, 204 litriem alus vai 85 litriem vīna. Sievietes patērē aptuveni 17% no kopējā alkohola daudzuma, bet vīrieši – 83%.
Alkohola lietošana ir Latvijas valsts nacionālās drošības politikas jautājums, jo alkohola pārmērīga jeb riskanta lietošana ir galvenais riska faktors mirstībai no ārējās iedarbības – transporta negadījumiem, tīšiem paškaitējumiem, vardarbībai, noslīkšanai, nosalšanai, ugunsgrēkiem, kā arī saindēšanās gadījumiem.
Alkohola nelegāla ražošana, tirdzniecība un kontrabanda ir Latvijas valsts ekonomikas problēma. Aptuveni piektā daļa Latvijā patērētā alkohola ir nelegāls alkohols, par kuru nav maksāti nodokļi.
Ar alkohola lietošanu saistītās slimības izraisa 16% iedzīvotāju nāves gadījumu Latvijā. Alkohola izraisītu veselības traucējumu ārstēšanas izdevumi 90 miljonu eiro apmērā grauj Latvijas iedzīvotāju ekonomiku.
Aptuveni puse Latvijas jauniešu alkoholu lieto riskantā veidā. Dzīves laikā vismaz vienu reizi alkoholu lietojuši gandrīz visi (96%) 15–16 gadus vecie jaunieši, bet vairāk nekā trešdaļa Latvijas bērnu un jauniešu alkoholu lieto regulāri. Alkohola lietošanai bērnu un jauniešu vecumā ir graujoša iedarbība uz bērna attīstību un veselību visa mūža garumā.
Alkohola akcīzes samazināšana ir centieni pievērst bērnus un jauniešus alkoholismam. To dara Ministru prezidents un Finanšu ministrs, kam īstermiņa finanšu skaitļi šķiet nozīmīgāki kā Latvijas iedzīvotāju veselība. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas redzēt savus bērnus un mazbērnus piedzērušus, slimus, dzērumā braucot pie stūres vai peldoties, cietumā, slimnīcā vai morgā.
Visus labos centienus samazināt alkohola patēriņu Latvijā ar dažiem standartjautājumiem, kas pat neparedz atbildi, iznīcina politiķi un žurnālisti, tieši vai netieši lobējot alkohola tirgotājus.
Kāpēc mēs paši sev un citiem melojam par alkohola pārmēra lietošanu? Kad jādomā par alkohola pārmēra lietošanu
Mūsdienās nav pieņemts lietas saukt īstajos vārdos. Tā vietā lai teiktu– piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir dzērāji vai alkoholiķi, politkorekti tiek lietoti izteikumi, ka šiem cilvēkiem ir problēmas ar alkoholu, alkohola lietošanas netradicionāli paradumi vai alkohola lietošanas traucējumi. Tiesa, alkohola lietošanas traucējumiem ir konkrēta definīcija, kuras galvenā atziņa ir: smaga problēmu dzeršana. Par alkoholismu mēs dēvējam stāvokli, kad cilvēkam ir vēlme vai fiziska nepieciešamība lietot alkoholu, kaut arī šī lietošana negatīvi ietekmē viņa dzīvi. Cilvēks ar alkohola lietošanas traucējumiem nezina, kad un kā pārtraukt dzert. Viņš daudz laika pavada, domājot par alkoholu, un nespēj alkohola patēriņu kontrolēt, pat, ja tas viņam rada nopietnas darba, sadzīves, veselības un finansiālas problēmas.
Alkohola problēma ne vienmēr ir atkarība, bet arī pārmēra vai neatbilstoša lietošana. Mērena alkohola lietošana parasti nerada psiholoģisku vai fizisku kaitējumu. To mēs dēvējam par sociālo dzeršanu, taču šī sociālā dzeršana agri vai vēlu palielina dzeršanas apjomu un biežumu.
Parasti cilvēks, kas pārmēru lieto alkoholu, pats nepamana savu problēmu– to vispirms pamana apkārtējie. Alkohola pārmēra lietošana var ietekmēt ikvienu ķermeņa sistēmu. Pētījumi konsekventi liecina, ka kopumā palielināts alkohola patēriņš kaitē veselībai un ir galvenais novēršamais nāves cēlonis. Pat viena vienīga iedzeršanas epizode var radīt ievērojamus fiziskus un garīgus bojājumus vai pat nāvi. Pēc definīcijas, sievietēm pārmērīga alkohola lietošana ir tad, ja viņa nedēļā lieto astoņus vai vairāk dzērienus, bet vīriešiem piecpadsmit vai vairāk dzērienus.
Par alkohola problēmu jādomā, ja alkohola lietotājam novērojama:
(i) dzeršana vienatnē;
(ii) tendence stāstos un sarunās (arī sociālajos tīklos) izpušķot un pārspīlēt dzeršanas apjomus gan vairumā, gan mazumā;
(iii) nespēja atcerēties un fiksēt laika sprīžus starp dzeršanas rituāliem (piemēram, starp tostiem) un aizkaitināmība, tiklīdz kāds cits komentē dzeršanas rituālus (piemēram, ko un kā dzert pirms ēšanas, ēšanas laikā, pēc ēšanas);
(iv) intereses zudums par iepriekš baudītiem vaļaspriekiem;
(v) sajūta, ka gribas dzert, kā arī dzērienu malkošana, lai justos labi;
(vi) aizkaitināmība, iedzeršanas laikam tuvojoties, īpaši, ja alkohols var nebūt pieejams;
(vii) alkohola uzglabāšana maz ticamās vietās;
(viii) problēmas ar cilvēciskajām attiecībām, likumdošanu, finansēm un darbu, kas iespējams uzreiz tiešā veidā nav saistīts ar alkohola lietošanu;
(ix) nepieciešamība lietot vairāk alkohola, lai izjustu tā efektu;
(x) sliktas dūšas, svīšanas, trīces, vājuma epizodes ilgākos dzeršanas pārtraukumos.
Šīs pazīmes, iespējams, nav saistītas ar alkohola pārmēra lietošanu. Taču, ja vienam cilvēkam vienlaikus var novērot 3–5 no šīm pazīmēm, itin droši var runāt par alkohola lietošanas problēmām un diagnosticēt alkoholismu.
Alkohola pārmēra lietošana kļūst par problēmu, kad ņem virsroku pār visām citām aktivitātēm. Atkarības attīstība ilgst gadiem skaitāmā laika nogrieznī (sociāli un fiziski mazaizsargātiem indivīdiem alkoholisms var attīstīties 4–10 mēnešu laikā). Alkoholisms izraisa fiziskas, psiholoģiskas un sociālas sekas.
Regulāra alkohola lietošana izjauc līdzsvaru starp gammaaminosviestskābes (GABA) un glutamāta līmeni smadzenēs. GABA kontrolē impulsivitāti, bet glutamāts stimulē nervu sistēmu. Bez tam pēc alkohola lietošanas paaugstinās dopamīna līmenis smadzenēs, kas padara dzeršanu tīkamu. Ilgākā laika posmā pārmērīga dzeršana būtiski maina šo ķīmisko vielu līmeni smadzenēs. Organisms alkst pēc alkohola, lai justos labi un nejustos slikti. Alkohola ietekme uz serotonīna un GABA receptoriem samazina cilvēka dabisko baiļu reakciju no sekām attiecībā uz paša rīcību, tādēļ alkohola ietekmē cilvēks uzņemas riskus attiecībā uz nepareizu, agresīvu vai pat vardarbīgu uzvedību.
Alkohola lietošana jebkurā daudzumā ir saistīta ar autoavārijām, vardarbību ģimenē, kritieniem, slīkšanu, nelaimes gadījumiem darbā, pašnāvību un slepkavībām. Transportlīdzekļa vadīšanas spējas alkohola lietošana pasliktina sākot no pirmā dzēriena.
Kādi riska faktori rada alkoholismu
Ir visai daudz riska faktoru, kas ir saistīti ar dzeršanas posta sākumu un/vai izraisa pārmērīgu dzeršanu:
(i) pārmantojamība, sauksim to par genotipu. Daži specifiski ģenētiskie faktori konkrētiem cilvēkiem rada lielāku atkarību no alkohola un citām atkarību izraisošām vielām. Visbiežāk pārmantojamībai var izsekot, analizējot alkoholiķa ģimenes vēsturi;
(ii) vecums, kurā sākts dzert alkoholu. Ievērojami lielākas problēmas ar alkoholu dzīvē ir cilvēkiem, kas sākuši lietot alkoholu pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas;
(iii) vienkārša piekļuve. Globāli pētījumi pierāda, ka pastāv korelācija starp alkohola izraisītiem nāves gadījumiem un vieglu piekļuvi alkoholam– zemām alkohola cenām, diennakts alkohola veikaliem tuvu mājām. Ir vairākos pētījumos pierādīts alkohola izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājums, valsts vai pašvaldību līmenī padarot stingrāku pretalkohola likumdošanu un paaugstinot cenas ar nodokļu politiku. Alkohola nodokļu paaugstināšanai ir četras vai pat piecas reizes lielāka ietekme nekā citām profilakses stratēģijām, piemēram, skolu programmām vai kampaņām plašsaziņas līdzekļos;
(iv) paaugstināts stresa līmenis. Ja stresa līmenis ir augsts, cilvēks nereti lieto alkoholu, mēģinot apslāpēt trauksmi;
(v) vienaudžu iespaids. Cilvēkiem, kura draugi dzer regulāri vai pārmērīgi, ir lielākas izredzes sākt dzert pārmēru;
(vi) zems pašnovērtējums. Cilvēkiem, kam ir samazināts pašnovērtējums (un tai pašā laikā viegli pieejams alkohols) ir tendence dzert vienatnē, kas parasti ātrāk rada problēmas ar alkoholu;
(vii) depresija. Cilvēki ar depresiju apzināti vai neapzināti lieto alkoholu kā antidepresantu. Agri vai vēlu alkohola lietošana kā antidepresantu palielina depresiju un vienlaikus rada nepieciešamību pēc lielākām alkohola devām. Alkohols nereti ir depresijas īstais iemesls;
(viii) reklāma un informatīvā telpa. Alkohola reklāma un alkohola lietošanas atspoguļojums sociālajos tīklos un mēdijos parāda alkohola lietošanu kā jauku, dzīvespriecīgu, turību veicinošu, fizisku un garīgu labsajūtu radošu nodarbi. Netieša alkohola reklāma palielina risku uztvert alkohola lietošanu kā pieņemamu un pašsaprotamu nodarbi;
(ix) organisma metabolisma īpatnības. Cilvēkiem organisms atšķirīgi metabolizē alkoholu. Tiem, kam organisms strauji noārda alkoholu, nereti ir nepieciešamas lielākas devas lai sasniegtu efektu. Pētījumi rāda, ka tieši cilvēki ar paaugstinātu alkohola metabolizāciju ir vairāk pakļauti iespējama alkoholisma riskam.
Lielākoties dzērāji, kas patērē neveselīgus alkohola daudzumus, noliedz, ka alkohols viņiem rada problēmas. Toties parasti šo alkohola lietoto daudzumu un komplikācijas pamana radi un ģimenes locekļi. Mūsdienās arvien plašāk novērojamā dzīvošana vienatnē rada vientulības alkoholismu kā depresijai līdzīgs stāvoklis, par ko ilgu laiku nav informēts neviens– ne radi, ne draugi, ne medicīnas darbinieki. Šāds individuāls, citiem neredzams pārmēra alkohola patēriņš kā problēma arvien biežāk novērojams sievietēm.
Par alkoholismu var runāt un uzstādīt primāru diagnozi, ja gada laikā slimniekam novēroti vismaz trīs no tālāk aprakstītajiem simptomiem:
(i) lielāka alkohola panesamība. Lai cilvēks justos apreibis, viņam nepieciešams vairāk vai mazāk ievērojami lielāks alkohola daudzums nekā agrāk. Šis simptoms mainās tiklīdz tiek „nodzertas aknas”. Ja aknas ir bojātas un nespēj pietiekamā apjomā metabolizēt alkoholu, tolerance krītas un cilvēkam vajag mazāku alkohola devu reibumam. Bez tam tolerances līmeni var samazināt centrālās nervu sistēmas bojājumi– gan pēc traumas, gan vīrusu vai bakteriālas infekcijas, gan pēc ilgstošas dažādu eksogēnu un endogēnu inžu, t.sk., alkohola lietošanas;
(ii) abstinence. Ja pacients atturas no alkohola lietošanas vai lietošanas apjomu samazina, viņam rodas trīce, bezmiegs, slikta dūša, depresijas epizodes un/vai trauksme. Pacients sāk vairāk dzer, lai izvairītos no šiem simptomiem;
(iii) kontroles zudums. Cilvēks dzer vairāk alkohola un ilgāk, nekā plānojis vai paredzējis;
(iv) neveiksmīgi mēģinājumi dzeršanu piebremzēt. Cilvēks nepārtraukti cenšas samazināt alkohola patēriņu, bet šajos centienos viņam neveicas;
(v) alkohola lietošanā un pēcdzeršanas pašrehabilitācijā patērētā laika pieaugums. Pacients daudz laika pavada, alkoholu iegādājoties, iegūstot vai pat mājražojot, lietojot to vai atgūstoties no alkohola patēriņa. Rodas nespēja strādāt nākamajā dienā pēc dzeršanas, kam tiek atrasti dažādi attaisnojumi, visbiežāk– ar alkohola lietošanu nesaistītas slimības determinēta darba nespējas lapa;
(vi) norobežošanās no saistošām nodarbēm. Pacients pārstāj piedalīties atpūtas, sociālajā vai profesionālajā darbībā, kurā iepriekš aktīvi piedalījies;
(vii) neatlaidīga un pārliecinoša tieksme lietot alkoholu. Pacients turpina lietot alkoholu, kaut pats labi zina, ka tas viņiem fiziski un psiholoģiski kaitē.
Tiesa, daļa no šiem simptomiem var būt citu iemeslu izraisīti, piemēram, novecošana ar atmiņas problēmām. Bez tam pacients pie ārsta parasti vēršas ar cita rakstura problēmām, piemēram, galvas sāpēm vai gremošanas traucējumiem, neminot alkohola lietošanas intensitāti.
Asins analīzēs ārsts var ieraudzīt alkohola lietošanas faktu tikai tad, ja analīzes nodotas neilgi pēc alkohola lietošanas. Ir daži citi laboratoriski parametri, kas ārstam rada aizdomas par alkoholismu, piemēram eritrocītu izmērs palielinās ilgstošas dzeršanas ietekmē. Ar ogļhidrātu deficītu nesaistīts transferīna līmenis ir asins laboratorisks rādītājs, kas palīdz noteikt ilgstošu pārmēra alkohola lietošanu. Par alkohola pārmēra un hronisku lietošanu nereti norāda vēlīnas komplikācijas– aknu bojājums un samazināts testosterona līmenis vīriešiem.
Alkohola pārmēra lietošanas izraisītas komplikācijas
Alkoholisma zināmākās komplikācijas ir atmiņas zudums, depresija/trauksme, apjukuma brīži, problēmas darbā un ģimenē. Parasti sākumā alkohola lietošana stimulē cilvēka možumu un garastāvokli. Ar laiku neveselīgs alkohola daudzums rada sedatīvu (galvas smadzeņu darbību nomācošu) efektu. Nomācot nervu sistēmas impulsu pārvadi atšķirīgi dažādās smadzeņu daļās alkohols liek strauji mainīt spriedumus un viedokļus, domas, emocijas un vispārējo uzvedību. Bieža regulāra dzeršana nopietni ietekmē cilvēka spēju koordinēt muskulatūru. Smaga iedzeršana var novest pie komas un nāves.
Regulāra pārmēra iedzeršana izraisa šādas problēmas:
(i) atmiņas zudums, pie kam alkohols īpaši ietekmē īstermiņa atmiņu;
(ii) redzes problēmas. Alkohols nomāc acu muskuļu inervāciju, un dzērājam acu muskuļu darbība kļūst vājāka;
(iii) aknu slimības. Alkohols galvenokārt metabolizējas aknās, tāpēc aknu bojājumu risks ir īpaši augsts. Organisms metabolizē alkoholu acetaldehīdā, kas ir gan toksiska, gan kancerogēna viela. Hroniska dzeršana izmaina aknu tauku vielmaiņu, un liekie tauki uzkrājas aknās. Dzērājam ir visas iespējas tikt pie hepatīta. Alkohola hepatīts komplicējas ar rētaudiem, kas vēlāk kļūst par cirozi, proti, pie neatgriezeniskas un progresējošas slimības. Cirozi var ārstēt, pārstādot aknas, bet šāda iespēja ir ļoti niecīga;
(iv) aizkuņģa dziedzera iekaisums. Pankreatīts saistīts ar priekšlaicīgu aizkuņģa dziedzera enzīmu aktivāciju un hronisku acetaldehīda iedarbību, kā arī citām ķīmiskām reakcijām aizkuņģa dziedzerī, ko izraisa alkohola bojājums. Akūtu pankreatītu raksturo ļoti stipru sāpju sindroms, smagas komplikācijas un nāve;
(v) alkohols traucē kuņģa skābes sekrēciju, kavē kuņģa iztukšošanos, un pasliktina zarnu motoriku. Rezultātā pacientu moka gastrīts un kuņģa zarnu trakta asiņošana, īpaši no barības vada vēnām aknu permanenta bojājuma gadījumā. Kuņģa un zarnu trakta bojājumi samazina organisma spēju sagremot pārtiku, uzsūkt barības vielas, īpaši proteīnus, minerālvielas, vitamīnus, ražot fermentus un hormonus. Vernikes – Korsakova sindroma gadījumā zems B1 vitamīna (tiamīna) līmenis izraisa virkni vielmaiņas problēmu;
(vi) hipertenzija. Pārmēra alkohola lietošana var izraisīt augstu asinsspiedienu, jo izraisa tādu hormonu izdalīšanos, kas sašaurina asinsvadus. Tas var negatīvi ietekmēt sirdi. Alkohola pārmēra lietotājiem vērojama arī trombocītu aktivācijas pastiprināšanās, kas kopā ar augsto asinsspiedienu rada ishēmiska insulta risku;
(vii) sirds un asinsvadu slimības. Alkohola pārmēra lietošana bojā sirds muskuli (kardiomiopātija), rada sirds mazspēju, paaugstina insulta risku. Nav pārliecinošu pierādījumu apgalvojumam, ka glāze vīna (mazas alkohola devas) dienā palīdz aizsargāt sirdi un pagarina dzīvi, šādus apgalvojumus sniedz tikai alkohola industrijas apmaksāti pseidopētījumi;
(viii) 2. tipa diabēts. Cilvēkiem ar cukura diabētu alkohola lietošana rada ļoti nozīmīgus komplikāciju riskus. Alkohols novērš glikozes izdalīšanos no aknām, kā rezultātā rodas hipoglikēmija. Alkohols un insulīns ir nesavietojamas ķīmiskas vielas, kas nekādā gadījumā nav lietojamas vienlaikus;
(ix) novājināta imūnsistēma, kas padara organismu uzņēmīgu pret infekcijas slimībām. Alkoholisma dēļ samazinās leikocītu skaits. Katra smagas dzeršanas epizode samazina organisma spēju novērst infekcijas. Lielāks pneimonijas, tuberkulozes un citu slimību risks;
(x) dzimumdziedzeru slimības un dzimumfunkciju traucējumi. Sievietēm– menopauze un menstruālā cikla traucējumi. Pārmērīga alkohola lietošana var apturēt vai izjaukt menstruācijas. Vīriešiem– erektilā disfunkcija. Alkoholiķiem agri vai vēlu rodas problēmas ar erekciju;
(xi) augļa alkoholisma sindroms. Alkohola lietošana grūtniecības laikā palielina iedzimtu defektu risku bērnam. Jaundzimušajam var būt smadzeņu, sirds problēmas, kā arī attīstības un kognitīvas problēmas;
(xii) osteoporoze un kaulu lūzumu risks. Alkohols ietekmē kalcija līdzsvaru, D vitamīna veidošanos un kortizola līmeni, kopā vājinot kaulu struktūru un traucējot kaulaudu veidošanos. Kauli kļūst plānāki un palielinās kaulu lūzumu risks, īpaši gūžas locītavā. Cilvēkiem, kuri pārmērīgi dzer, ir lielāka iespēja salauzt muguras skriemeļus nekā tiem, kas nedzer;
(xiii) perifērās nervu sistēmas traucējumi. Alkoholisms nereti rada jušanas traucējumus ekstremitātēs, īpaši kājās. Alkohols ir galvenais polineiropātijas iemesls;
(xiv) CNS bojājumi un garīgas slimības. Alkohola lietošana itin bieži izraisa redzes miglošanos, slābanu un nesakarīgu runu, koordinācijas problēmas un lēnīgu reakciju, visas šīs reakcijas izraisa alkohola toksiskā iedarbe uz smadzenēm. Alkohols rada grūtības ar informācijas apstrādi un sarežģī vienkāršu problēmu risināšanu. Pārmērīga dzeršana var izraisīt pārrāvumus atmiņā. Sākotnējās alkoholisma pazīmes ir apjukums vai nevēlēšanās domāt. Ilgstoša smaga dzeršana paātrina smadzeņu novecošanas procesu, kā rezultātā rodas agrīna un pastāvīga demence, vēlāk–plānprātība
Ļaunprātīga alkohola lietošana ievērojami palielina psihisku slimību risku, un tā padara esošās garīgās slimības daudz smagākas;
(xv) vēzis. Alkohols paaugstina mutes, barības vada, aknu, resnās zarnas, taisnās zarnas, krūts, prostatas un rīkles vēža incidenci;
(xvi) nelaimes gadījumi. Alkohols rada lielāku iespēja gūt traumas no kritieniem, ceļu satiksmes negadījumiem, bet īpaši bieži– slīkšanas epizodes;
(xvii) vardarbība ģimenē. Alkohola pārmēra lietošana ir galvenais iemesls laulāto piekaušanā, bērnu ļaunprātīgā izmantošanā un konfliktos ar kaimiņiem;
(xviii) problēmas darbā vai mācībās. Izglītības problēmas un bezdarbs bieži vien korelē ar alkohola lietošanu;
(xix) pašnāvības. Suicīdu līmenis pārmēra alkohola lietotāju vidū četras reizes pārsniedz suicīdu līmeni alkohola nelietotāju vidū;
(xx) problēmas ar likumu: Cilvēkiem, kuri lieto alkoholu, ievērojami vairāk nākas pavadīt laiku tiesās vai cietumā, salīdzinot ar pārējiem iedzīvotājiem.
No alkohola pārmēra lietošanas un alkoholisma var izārstēties un ir jāārstējas
Pirmais solis ceļā uz atveseļošanos ir atzīt, ka pastāv alkohola atkarības problēma. Nākamais solis ir saņemt palīdzību. Tā ir pieejama dažādās slimnīcās, medicīnas iestādēs un atbalsta grupās. Kā ārstēties no alkoholisma:
(i) atturēties no alkohola un cīnīties ar alkoholismu pašam. Zināmai daļai pacientu izdodas samazināt dzeršanas apjomus vai pat sākt atturēties no dzeršanas bez profesionālas palīdzības. Interneta vietnēs ir pieejama bezmaksas informācija, ir iegādājamas pašpalīdzības grāmatas;
(ii) labākais risinājums ir kvalificēta konsultācija, kad speciālists ļauj cilvēkam dalīties ar savām problēmām un izstrādāt dzeršanas problēmas risināšanas plānu;
(iii) kognitīvas uzvedības terapija ļauj ārstēt alkohola atkarību. Pacientam, kā likums, ir problēmas ar pašvērtējumu, stresu, trauksmi, depresiju un citām garīgās veselības jomām. Šīs problēmas palielināt alkohola pārmēra lietošanas radītos riskus, un tās ir jāārstē;
(iv) jāārstē alkohola lietošanas komplikācijas – hipertensiju, aknu slimības, sirds slimības;
(v) narkologa ārstēšana gan ar individuālu, gan grupu terapiju, aktivitāšu terapiju, zālēm;
(vi) detoksikācija, kas var novērst abstinences simptomus;
(vii) anonīmo alkoholiķu kustība un citas līdzīgas atbalsta formas.
Speciāli ieteikumi Krišjānim Kariņam, Jānim Reiram un visiem citiem latviešiem, lai saglabātu veselību un neciestu no alkohola posta
(i) nedzer alkoholu tik daudz, cik vari! Nekad nedod alkoholu bērniem! Nekad nepērc alkoholu nelegālajās tirdzniecības vietās!;
(ii) nedzer alkoholu tik daudz, cik vari. Labāk nelieto to nemaz vai lieto maz. Nelieto alkoholu bērnu un ģimenes svētkos, nelieto alkoholu sporta un kultūras pasākumos! Nekad nedzer alkoholu pirms sēšanās pie stūres! Nekad nedzer alkoholu, ja esi nolēmis iet peldēties! Katra reize, kad neesi lietojis alkoholu, ir ieguvums tavai veselībai. Aizdomājies, vai alkohola lietošana nesāk ietekmēt tavu ikdienu! Padomā, ko tu izvēlies– iedzert ar draugiem vai pabūt ar bērniem vai ģimeni?;
(iii) nekad nedod, nepārdod, nepalīdzi iegādāties alkoholu bērniem un jauniešiem, tas ir noziegums!;
(iv) nekad nelieto alkoholu, ja esi nolēmis radīt bērnu! Iespējamie ģenētiskie un iedzimtas patoloģijas riski bērnam daudzkārt palielinās, ja sieviete lietojusi alkoholu bērna ieņemšanas vai grūtniecības laikā;
(v) nekad neiegādājies alkoholu nelegālajās tirdzniecības vietās– šis alkohols ir viltojums, kas var saturēt dzīvību apdraudošus savienojumus! Sadarbojies ar policiju, lai novērstu nelegālā alkohola tirdzniecību! Sadarbojies ar policiju, lai novērstu alkohola tirdzniecību bērniem, kā arī alkohola nodošanu bērniem! Neizliecies, ka tā nav „tava darīšana”, jo tad tu esi līdzdalībnieks;
(vi) pārstāj plosīties par igauņu parlamenta īpatnībām, ceļot un/vai samazinot nodokļus! Latvijai ir mērķis samazināt bērnu un jauniešu alkoholismu, un to var panākt tikai samazinot alkohola pieejamību, kas nozīmē akcīzes nodokļa celšanu alkoholam
Nedaudz par tradīcijām bagātu piedzeršanos, pierīšanos un citādi latvisku līgošanu ar iespējamām sekām veselībai
Ja nu kāds šo rakstu ir izlasījis līdz šai vietai, tad mans uzdevums ir ļaut viņam nedaudz ieskatīties jāņošanas alkoholisma tradīcijās. Atšķirībā no tādiem svētkiem kā 4. maijs vai 9. maijs, Jāņi Latvijā ir nacionāli integrēti svētki– krievi Latvijā Jāņus svin labprāt, galvenokārt Dzegužkalnā, Jūrmalā vai Daugavas krastmalā, bet latvieši Jāņos dzer vodku un ēd šašliku. Par latvisku Jāņu svinēšanu ir vairākas neapgāžamas aksiomas:
(i) Jāņos dzer alu, bet tad, kad ielikts pamatiņš, virsū lej konjaku, viskiju, šņabi vai kandžu– ko nu rocība atļauj;
(ii) jo vairāk Jāņos dzer, jo ātrāk brauc. Agrāk brauca tik ātri, lai taisni nonāktu debesīs, pēdējos gados– lai iebrauktu policijas patruļas nagos. Policijas finansiālā mazspēja rada vēlmi kontrolēt braucējus tikai uz lielajām šosejām, bet vislabāk uz Rīgas Jūrmalas šosejas, ļauj ātrajiem dzērājiem izpausties pa Latvijas lauku ceļiem. Bīstami Jāņu naktī ir braukt pat skaidrā, jo nekad nevar zināt– cik piedzēries ir pretimbraucējs. Jāņos piesprādzēšanās mašīnā ir obligāta prasība visiem– gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem;
(iii) kad Jāņos piedzeras, tad meklē papardes ziedu. Lielākā dzimstība ir pavasara saulgriežos– tieši deviņus mēnešus pēc vasaras saulgriežiem. Šajā laikā dzimst arī visvairāk bērnu ar iedzimtām slimībām, ko daži mani kolēģi saista ar papardes zieda meklēšanu ne tikai alkohola, bet arī narkotisko un ķīmisko vielu iespaidā;
(iv) ugunskuram pāri lec atbilstoši dzēruma pakāpei. Tuvojoties pusnaktij, vīra dūšā pāri ugunskuram lec arī opis un oma, kuriem dzīvē grūti uz otro stāvu uzkāpt. Ja procesā aizsvilstas bikses vai svārki, dzēšanai virsū lej to, kas pagadās– ūdeni, limonādi, alu vai benzīnu. Atšķirībā no Ziemassvētkiem Jāņos apdeg vairāk pieaugušie, nevis bērni. Līdzīgi kā Ziemassvētkos, arī Jāņos latvieši itin bieži savainojas, šaujot gaisā raķetes un petardes;
(v) neatkarīgi no tā, cik daudz alu vai šņabi līgotāji dzer, visi pierijas ar tādiem latviski nacionāliem ēdieniem kā apdegušu šašliku ar kečupu, siera produktu, majonēzi kā galveno rasola sastāvdaļu, visa veida sāļām un saldām tortēm, čipšiem, sāļiem frī kartupeļiem, dažādos veidojumos saceptiem miltu produktiem. Neticamā veidā visi ir iegādājušies Mezim, lai vēders raizes nezin un citus bezrecepšu medikamentus, kurus tad arī sastūķē pārbāztajā kuņģī. Es nezinu nevienu metodi, kā publiski veiksmīgāk samazināt dzīves laiku veselai nācijai kā fatālu pierīšanos un piedzeršanos svētkos– tik pat efektīgi būtu visiem pēc kārtas spert pa vēderu lai sabendētu aizkuņģa dziedzeri un aknas;
(vi) tradīciju nogurdināti līgotāji meklē jaunus risinājumus. Ja izdzerts gana daudz, iet peldēties. Ja svinēšanai tuvumā ir peldvieta, kurā nekad nav būts, parasti lec ūdenī uz galvas ar ieskrējienu. Sprandu lauž pirmais vai otrais peldētājs;
(vii) tā kā sentēvu tradīcijas nesaista 21. gadsimta latvieti, viņš action rada pats uz vietas. Slimnīcu ārsti parasti brīnās– cik radoši traumas guvuši līgotāji– gan saskarsmē ar bulli, gan ar traktoru, gan ar nepazīstamu līgotāju. Vecāki līgotāji atceras jaunību, paceļ bluķi un dabū bruku. Jaunāki līgotāji parasti pamanās tikt pie pirmās īstās dzīves ligas, neapgrūtinot ģimenes ārstu, jo no avārijas vai nelaimes gadījuma viņus gandrīz uzreiz ved uz reanimācijas nodaļu vai morgu;
(viii) vairums līgo Bauskā, Valmierā vai Daugavas krastmalā, kur nu kādam Jāņutēvam bijis biznesa pieskāriens un viņš uzaicinājis Raimondu Paulu, Aigaru Graubu, Nikolaju Puzikovu vai „Labvēlīgo tipu”, paziņojis, ka Jāņiem un Līgām ieeja pa brīvu, sarūpējis Aldara vai Cēsu alus tirgotājus, desu cepējus un zemessargus. Šajā pasākumā visi garlaikojas līdz brīdim, kamēr alus uzveic garlaicību;
(ix) Daži sagaida saullēktu, paši lāga nesaprazdami– kāpēc tas bija jāgaida, jo tāpat saule mākoņos. Pārējie iet gulēt teltīs, siena gubā, klētsaugšā, saimnieces gultā vai tur, kur pabeidz līgošanu. Smēķē un atbilstoši dzēruma pakāpei cenšas nosvilināt šo telti, siena gubu, klēti vai viesu namu, vienīgi tas, kas aizmidzis uz taciņas nevar nosvilināt neko. Katru gadu Latvijā smēķētāji nodedzina 150 ēku, no tām lielāko daļu– svētkos. Īpaša nacionāla spēja ir nosmakt tvana gāzē. Atceros gadījumu, ka kādu apdegušo iesvieda dīķī, lai apdzēstu liesmas– cietušais noslīka.
Ieteikumi visiem līgotājiem un visiem tiem, kas nevēlas alkohola dēļ mirt:
(i) neatliekamās palīdzības telefons ir 113;
(ii) cietušais jāiznes no ugunsgrēka, jāaptur degšanas process, nevajag ļaut cietušajam skriet, bet jācenšas liesmas apdzēst, virsū uzmetot segu, drēbes. Apdeguma virsmu atvēsina ar aukstu ūdeni 15–20 minūtes. Atvēsina tikai apdeguma virsmu, nevis visu ķermeni. Apdeguma virsmu pārklāj ar sterilu vai tīru palagu. Lai cietušajam neradītu stipras sāpes, nekādā gadījuma nedrīkst raut nost apdegušo apģērbu. Jācenšas pēc iespējas ātrāk cietušo nogādāt slimnīcā, neatliekamās medicīniskās palīdzības telefons ir 113;
(iii) izvelkot no ūdens cilvēku, kas vairs neelpo un kam nav izpalpējams pulss, nekavējoties jāuzsāk kardiopulmonāla reanimācija. Meklējiet ārstu līgotāju vidū, viņš šo procesu veiks daudz veiksmīgāk nekā vislabākajos kursos zinības apguvušais šoferis. Zvaniet tūlīt: neatliekamās palīdzības telefons ir 113;
(iv) ja līgotājs, kurš ir apdedzinājies, pārdzēris, sadzēris nezināmu šķidrumu, pārkarsis saulē guļot vai imitējot sportu– dodiet viņam dzert vēsu ūdeni. Nav neviena iegansta cietušo barot, dzirdīt ar jebkādu alkoholu;
(v) jebkuru cietušo vislabāk noguldīt uz sausas, relatīvi cietas virsmas, sasegt. Būtu labi viņu neraustīt, nepārnēsāt, nespiest viņu veikt liekas kustības. Ar visām pārējām problēmām ļaujiet tikt galā ārstam, kurš atradīsies tuvumā vai atbrauks 10–15 minūšu laikā, ja vien līgotājiem pietiks saprašanas izsaukt ātro palīdzību. Vēlreiz– natliekamās medicīniskās palīdzības telefons ir 113.