Atklāta atbilde anonīmajam Pietiek lasītājam, Pietiek apmelotājam un Pietiek rakstītājam, kas neglīti nolej dubļiem neatliekamās medicīnas profesionāļus
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Šo vēstuli aizsūtīju Pietiek.com, bet Lato Lapsa to kategoriski atteicās publicēt. Lieta tāda, ka šajā portālā kāds Pietiek lasītājs bija publicējis garu paskvilu par trim ārstiem, kas šī lasītājprāt varētu pretendēt uz NMPD dienesta priekšnieka amatu. Šī paskvila bija tāda rupja ķēzīšanās, un kaut kāda iemesla dēļ biju pieminēts arī es, ka vienu no kolēģēm aizstāvot.
Uz šo amatu ir izsludināts konkurss, un cik zinu, neviens no pieminētajiem kolēģiem dokumentus nav iesniedzis. Tomēr raksts bija nepārprotams pasūtījums– to bija pasūtījis cilvēks, kam ļoti negribējās, lai NMPD sāktu vadīt profesionāls neatliekamās palīdzības ārsts.
Neesmu lasījis nevienu pamatojumu, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājam nevajadzētu būt ugunsdzēsējam. Nu piemēram, grāmatvedim, kurš pirms došanās uz izsaukumu stingri iegrāmato, cik ūdeni uz degošās mājas drīkst liet.
Neesmu lasījis nevienu aicinājumu par valsts policijas priekšnieku iecelt cilvēku bez pieredzes policijas darbā, piemēram, personāldaļas vadītāju, kas gudri zīmēs shēmu klucīšus un skaidros, kas kam un kad par ko ziņos.
Neatliekamās palīdzības dienesta vadībā kopš Sarmītes Villeres atbrīvošanas (šā gada augustā viņa iesniedza atlūgumu) nav vairs neviena profesionāļa, kas jebkad būtu naktī traucies uz ugunsgrēku, noziegumu, avāriju jeb pie mirstoša cilvēka. Kopš ministrijā nav medicīnas profesionāļu, tiek pieņemts par pašsaprotamu, ka medicīnas iestāžu vadībā tiek likti cilvēki bez sapratnes vai pat bez nojausmas medicīnā– piemēram, Austrumu slimnīcas valdē likts speciālists pēc pazīmes– Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces vīrs, bet Stradiņa slimnīcā– ievērojama partijas atbalstītāja sieva. Neatliekamās palīdzības dienesta vadītāja pienākumus šobrīd pilda cilvēks ar jurista izglītību.
Tad, kad beidzot ticis izsludināts konkurss uz Neatliekamās palīdzības dienesta vadītāja vietu, tie, kas ir baudījuši siltu dzīvi dienesta vadībā vai vēl joprojām to bauda, sasparojas, un metas uzliet dubļus tiem neatliekamās medicīnas speciālistiem, kas varētu vadīt dienestu. Vai varbūt es pārspīlēju– apvainojošas paskvilas pasūta viens un konkrēts cilvēks.
Un šis cilvēks organizējis anonīmu rakstu portālā, ko parakstījis Pietiek lasītājs, kas patiesībā ir klons starp Pietiek pasūtītāju un Pietiek rakstītāju. Pietiek rakstītājs ir nemediķis, bet žurnālists, to es varu izsecināt pēc literāra ievada ar iepītu visai sarežģītu diagnozi. Tas, ka Pietiek rakstītāja ir redzējusi pacienti ar difūzu aksionālu bojājumu, nenozīmē, ka viņa ir izpratusi šīs smadzeņu traumas patoģenēzi. Un man ir netīkami, ka ar šādām lietām jokojas. Diemžēl arī Pietiek pasūtītājs par šādu diagnozi nav informēts, kaut Tiesu medicīnas dokumentācijā tā nereti parādās.
Tātad autors Pietiek lasītājs piesmej dažus iespējamos NMPD vadītāja kandidātus, kas nu pēc Pietiek pasūtītāja domām atklātā konkursā varētu pretendēt uz NMPD vadītāja posteni– Armandu Ploriņu, Robertu Fūrmani un Dzintru Jakubaņecu.
Par neatliekamā dienesta vadītāju nevar un nedrīkst strādāt cilvēks, kas nav nepiemērotās telpās, neatbilstošos apstākļos reanimējis līķi. Vēl vairāk, kas nav līķi (nu patīk vai ne– tieši tāda ir cilvēka situācija klīniskās un bioloģiskās nāves stāvoklī) elpinājis mute– mutē. Kas nav pazaudējis pacientu ar paša atjaunotu sirdsdarbību un kam nav izdevies satikt paša atreanimētu pacientu pēc klīniskās nāves, proti, kam nav bijušas neveiksmes un veiksmes šajā jomā. Esmu vienmēr apbrīnojis Dzintru Jakubaņecu par to, ka viņa cīnās par cilvēka dzīvību vienmēr, pat šķietami bezcerīgos gadījumos. Jo tas viņai ļāvis uzkrāt prasmes, kas glābušas neticami daudz pacientu. Dzintra kā specializētas brigādes ārsts strādā ilgāk nekā lielākai daļai šķiet, paskatoties uz šo šarmanto, enerģisko kolēģi. Es pazīstu cilvēkus, kas nebūtu izdzīvojuši, ja viņu pirmais ārsts kritiskā brīdī nebūtu Dzintra Jakubaņeca, un šie cilvēki strādā un pat ieņem nozīmīgus amatus.
Nevar veiksmīgi glābt cilvēku un viņu reanimēt, ja to nedara bieži un daudz. Pat specializētas brigādes ārstam šādi pacienti nav katru dienu un pat katru mēnesi. Tādēļ ir jāmācās un „jārāpo ap lellēm”. Izraēlā ir neiespējami strādāt par ārstu, ja reizi mēnesī neesi praktiski atjaunojis atdzīvināšanas iemaņas. Izraēlā atdzīvināšanas mācībām nāk klāt papildus sarežģījumi, teiksim– tu sāc defibrillēt „lelli”, bet pār Tevi sāk gāzties „lietus”, tu sniedz pirmo palīdzību, bet telpā iebrāžas „teroristi”, tev jāizskaidro arābu sievietei, ka nomiris viņas bērns, un citi tik pat sarežģīti gadījumi tiek sagatavoti šīm mācībām, apmācāmajam nenojaušot– kas viņu sagaida. Izraēlā ārstus pārapmāca par valsts naudu, un tā ir tiešām liela nauda. Latvijas valsts ārstu tālākapmācībai tērē neticami reti vai gandrīz nemaz.
Un tomēr– visas nopietnās katastrofu medicīnas mācības Latvijā no medicīnas puses ir organizējusi Dzintra Jakubaņeca (arī katastrofu medicīnas mācības Daugavpilī, kur atzinības rakstu saņēma Rafaels Ciekurs). Ir arī citas katastrofu imitācijas, bet par tām, kur tiek notrallināta nauda, šobrīd nerunāšu.
Atšķirībā no Pietiek lasītāja, man nav bail no sava viedokļa un es neslēpjos aiz pseidonīmiem. Es lepojos, ka manā valstī strādā tādi ārsti kā Dzintra Jakubaņeca, ka šādi cilvēki traucas palīgā un māca citus palīdzēt pat par tām finansu atliekām, ko apmācībai atmet pašreizējā NMPD vadība. Es lepojos, ka Zemgales NMPD vadītājs, jauns ārsts Roberts Fūrmanis ir pārāks par mani, daudz labāk pārzina neatliekamo palīdzību un tiešām ir cilvēks, kas nekautrējas pats kā iestādes vadītājs lekt mašīnā un traukties palīgā, pat, ja par to maksā nepilnus 4 eiro stundā (augstākās raudzes anesteziologam un reanimatologam).
Šo rindu autoram savā mašīnā allaž ir Ambu maiss, maskas un intubācijas komplekts, un tas ir nevis tādēļ, ka man patīk ar tiem zīmēties, bet tādēļ, ka man nepatīk elpināt no mutes mutē. Un, lai cik tas dīvaini nebūtu, man vairākas reizes šis komplekts ir bijis vajadzīgs un vismaz viena cilvēka dzīvību izglābis. Es gandrīz trīsdesmit gadus vairs nebraucu ar neatliekamās palīdzības brigādi, bet vēl joprojām līdz fiziskām izjūtām atceros tās situācijas, kad ap pacientu apkārt staigāja nāve (un biežāk atnāca kā aizgāja).
NMPD jāatrodas profesionāļa rokās nevis tādēļ, ka Latvijas vidējais direktors vai pusvadītājs nevarētu sakārtot Neatliekamās palīdzības autoparku, iepirkt defibrilatorus vai uzrakstīt dežūru grafiku. NMPD ir vienīgais mūsu glābiņš vai ierocis katastrofas, nelaimes gadījuma vai pat terorisma gadījumā. Šādos gadījumos lēmumi ir pilnīgi pretēji ikdienai, palīdzības sniegšanas kārtība ir nevis pēc smaguma vai vaidiem, bet pēc palīdzības nepieciešamības ātruma vai iespējamās prognostiskās veiksmes.
Lielākā kļūda Latvijā bija Gunta Belēviča lēmums pārvērst NMPD par ierēdniecības struktūru. Latvijas pieredze liecina – katastrofas vai ārkārtas situācijā nekas nav tik neefektīvs kā ierēdniecība. Ierēdniecība ir radīta tādēļ, lai izpildītu politiskās varas uzstādījumus. Neatliekamās palīdzības dienestam jāstrādā autonomi, bet dienesta vadītājam jāspēj pieņemt lēmumi. Īpaši situācijā, kad vismaz divās no universitātes slimnīcām (P. Stradiņa KUS un Austrumu KUS) valdēs nav pastāvīgu cilvēku, kas spēj pieņemt medicīniskus lēmumus, bet Stradiņa slimnīcas neatliekamās palīdzības (uzņemšanas) nodaļas dezorganizācija veikta tādā apmērā, ka trīs smagi cietušu pacientu vienlaicīga ievešana būtu uzskatāma par galēju katastrofu.
NMPD jābūt līdzīgi veidotam kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts policijai, kas veic profesionālu darbu un netiek saistīti ar ierēdniecības funkcijām, sakām un iemauktiem. Un šādas iestādes jāvada profesionālim, pie kam tādam, kas ir profesionālis neatliekamajā medicīnā un anestezioloģijā, nevis profesionālis arodbiedrības darbā vai intrigu vīšanā, organizējot anonīmus apmelojumus.
Un tomēr tieši šeit ir sliktākā vēsts– arī medicīnā un veselības aprūpes vadībā ir ienākusi anonīmas apmelošanas metode. Ienākusi jauna tradīcija– vienkārši nomelnot cilvēkus, pirms viņi, iespējams, uzdrošinātos pat tikai pretendēt uz amatu. Sistēma, ka tiek darīts viss, lai iestādes un struktūras vadītu nekad neredzēti, nedzirdēti, parasti jomas nespeciālisti bez prasmēm un viedokļa. Un sāpīgi, ka šāds anonīms Pietiek pasūtītājs nāk no medicīnas. Izjūta– ļauns cilvēks pats vēlas vadīt dienestu vai vismaz nepieļaut nekādas profesionālas izmaiņas. Jācer, ka raksta pasūtījums nav noticis ar naudas starpniecību.