Atvērts ziedojumu konts profesora Arņa Vīksnas bareljefa izveidei
Nodibinājums „Nacionālais veselības fonds” atvēris ziedojumu kontu, lai izveidotu bareljefu profesora Arņa Vīksnas piemiņai. Iecerēts bareljefu novietot Latvijas Universitātes telpās.
Rekvizīti ziedošanai:
Saņēmējs NACIONĀLAIS VESELĪBAS FONDS NODIBINĀJUMS
Konta Nr. LV08HABA0551046979301
Profesors Arnis Vīksna – viens no Latvijas Ārstu biedrības dibinātājiem, ilggadējais Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, LĀB godabiedrs, medicīnas vēsturnieks, LZA akadēmiķis mūžībā devās 2018. gada 25. aprīlī.
Arnis Vīksna ir vienīgas valdes loceklis, kurš valdē ir bijis ievēlēts vienmēr – kopš tās pirmās valdes 1988. gadā. Viņš ir uzstājies ar nozīmīgiem referātiem visos Latvijas Ārstu kongresos, bijis viens no visvairāk publicētajiem autoriem Latvijas Ārstu biedrības periodiskajos izdevumos, īpaši žurnālā Latvijas Ārsts, konsultants un padomdevējs, cilvēks, kas medicīnu skatīja vēsturiskās likumsakarībās.
Arnis Vīksna dzimis 1942. gada 25. februārī Lubānā. Absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti 1966. gadā. Dr.med. (1971). LMA Dr.med.h.c. (1994), LZA korespondētājloceklis (1995), LZA īstenais loceklis (2001), LU Medicīnas fakultātes medicīnas vēstures profesors (1998–2015).
Arnis Vīksna bija ilggadējs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja līdzstrādnieks, pētnieks, nodaļas vadītājs (1969–1998), Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūta vadošais pētnieks un Medicīnas fakultātes docētājs (1992–1997), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors no 1998. gada. A. Vīksna 2004. gadā tika iecelts LU Medicīnas fakultātes domes priekšsēdētāja amatā, bet 2011. gadā kļuva par Medicīnas pedagoģijas, ētikas un vēstures katedras vadītāju, turpinot docēt medicīnas un farmācijas vēsturi, kā arī medicīnas ētiku ārstniecības, farmācijas un māszinību studentiem līdz 2015.gadam.
Profesora zinātniskās intereses – medicīnas un veselības aprūpes procesi Latvijā, ievērojamu mediķu darbība, Tērbatas loma Latvijas zinātnē un kultūrā, Latvijas augstskolu vēsture, medicīnas pieminekļu apzināšana, mediķu biogrāfisko datu koncentrēšana, Latgales medicīna, farmācijas un veterinārmedicīnas vēsture, apdrošināšanas medicīna Latvijā, pagātnes pieredzes izmantošana tagadnes pārveides procesos.
Publicētas vairāk kā 30 profesora A. Vīksnas grāmatas, vairāk kā 3000 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Latvijas medicīnas vēsturi, Latvijas augstskolu vēsturi un ievērojamiem medicīnas darbiniekiem. Viņš pirmais pievērsies medicīnas novadpētniecībai un atpazīstamību guvis ar grāmatu par Latvijas medicīnas vēsturi Dodot gaismu, sadegu (1983). A. Vīksna sarakstījis arī grāmatas Latvijas medicīnas pieminekļi (1986), Pa ārstu takām (1990), Medicīnas sākumi Latvijas novados (1993), Vecās aptiekas (1993), Slimo kases Latvijā (1994), Latgales ārsti un ārstniecība. 1772–1918 (2004), Latvijas ķirurģijas profesori (2010), LU Medicīnas fakultāte. 1919–1950 (2011), Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats (2013), Ārstu zvaigznājs (2015), Ārsti. Latvija. Laiks (2016), Hercoga kurpes sudraba sprādze: šis un tas no medicīnas pagātnes Latvijā (2017) u.c.
Vīksna bija ilggadējs žurnāla Latvijas Ārsts redaktors (1989–1999), Acta Medico-Historica Rigensia redkolēģijas loceklis (1986–1998), darbojies žurnāla Veselība redkolēģijā, bijis Latvijas Universitātes rakstu krājumu Zinātņu vēsture un muzejniecība sastādītājs un atbildīgais redaktors (2006–2017), Latvijas Zinātnes padomes kultūras vēstures eksperts un darbojies vēl vairākās sabiedriskās organizācijās. Arnis Vīksna bija Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas prezidents (1993–1997), Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents (1996) un godabiedrs (2006), Baltijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas viceprezidents (2001), Igaunijas Zinātņu vēstures asociācijas godabiedrs (2001), Starptautiskās Medicīnas vēsturnieku asociācijas īstenais loceklis (1994) un godabiedrs (2009), Latvijas Farmaceitu biedrības godabiedrs (1989), Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs.
Profesors Arnis Vīksna ir Paula Stradiņa balvas (1987), Dāvida Hieronīma Grindeļa medaļas (1995) laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2007), apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu (2008), Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīmi (2008), Latvijas Ārstu biedrības II pakāpes goda zīmi Tempus Hominis (2009).