JAUNUMI

No mums šķīries Latvijas ārstu biedrības goda biedrs internists un fizikālterapeits Josifs Šafro. 

Josifs Šafro dzimis 1932.7.06. Drujā Baltkrievijā, toreiz Polijā. Beidzis RMI 1957. gadā. Dr. med. (1965). RMI un LMA docētājs un docents (1960-2003). LĀB godabierdrs (2015). Josifs Šafro bija izcils pedagogs un iekšķīgo slimību speciālists, kā arī aktīvs Latvijas ebreju kopienas sabiedriskais darbinieks. Viņš veicis pētījumus iekšķīgo slimību terapijā un fizikālmedicīnā.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka līdzjūtību cienījamā aizgājēja ģimenei, radiniekiem, kolēģiem un visai Latvijas ebreju kopienai. 

Atvadīšanās 23. decembrī plkst. 12.00 Šmerļa kapos.

Sit tibi terra levis!

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanšu ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja un Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja ar vēstuli, kurā uzsver nepieciešamību pēc fundamentālas pieejas veselības aprūpes sistēmas reformēšanā un finansēšanā, norādot uz būtiskām problēmām, kuras jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums nerisina.

Jaunajā likumā paredzēts noteikt veselības aprūpes finansēšanas pamatprincipus, tostarp likvidēt “divu grozu” sistēmu un ieviest fonda pārvaldības modeli, kas paplašinātu sabiedrības pārstāvju iesaisti. Šie aspekti vērtējami pozitīvi. Taču likums galvenokārt risina juridiskas un administratīvas problēmas, nemainot veselības nozares finansējuma kopējo apjomu vai risinot citas kritiskas problēmas, kā, piemēram, cilvēkresursu trūkumu, personāla atalgojumu un pakalpojumu pieejamību.

“Likumprojekts pats par sevi nerisina pamatproblēmu – hronisko finansējuma trūkumu nozares attīstībai,” uzsver Latvijas Ārstu biedrība. Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gadu desmitiem ir nepietiekami – tie veido vien 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un mazāk nekā 12% no valsts konsolidētā budžeta, kas ir tālu no starptautiskajiem standartiem. LĀB aicina veselības aprūpei atvēlēt vismaz 6% no IKP vai 13–14% no budžeta, kā tas ir ierasts sociāli atbildīgās sabiedrībās.

Viens no likuma aspektiem paredz tiesības saņemt medicīnas aprūpi balstoties uz deklarēto dzīvesvietu un nodokļu maksāšanas valsti. Tas būtiski skars vairāk nekā 214 000 Latvijas valstspiederīgo, kas dzīvo ārpus valsts. Par viņu ārstēšanas izdevumiem turpmāk būs atbildīgas to valstu sistēmas, kur viņi maksā nodokļus, nevis Latvijas budžets. LĀB uzsver, ka šī sistēma nedrīkstētu radīt papildus administratīvu slogu veselības aprūpes personālam – nodokļu maksāšanas fakta un tiesību pārbaudei ir jābūt atbildīgo institūciju pienākumam, nevis ārstniecības personu uzdevumam. Pretējā gadījumā veselības aprūpes speciālisti tiktu pārslogoti ar nevajadzīgu birokrātiju, kas kavētu pamatdarba veikšanu – pacientu aprūpi.

LĀB arī norāda uz virkni aktuālu problēmu:

• Rindas uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ir pārāk garas, kvotas bieži vien beidzas vēl pirms gada beigām.
• Tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, kā rezultātā pieaug valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu parādi un zaudējumi, dažām iestādēm draud pat bankrots.
• Valdība nepilda solījumus par mediķu algu paaugstināšanu, savukārt aprūpes personāla trūkums valsts medicīnas iestādēs jau sasniedz kritisku līmeni.
• Pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi par ārstēšanu un ziedojumi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai, kas nav taisnīgi un solidāri.

LĀB atgādina, ka pēdējo 20 gadu laikā veselības aprūpe ir deklarēta kā valdības prioritāte, taču praktiski reformu rezultāti bijuši mazefektīvi, sasteigti un nepārdomāti. Organizācija aicina valdību pārtraukt deklaratīvas pieejas un ieviest ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošinātu pieejamību un kvalitāti visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Ārstu biedrība iestājas par taisnīgu, solidāru un drošu veselības aprūpi, aicinot nodrošināt reālus un taisnīgus pakalpojumu tarifus, kā arī adekvātu medicīnas personāla atalgojumu.

Par LĀB

LĀB dibināta 1988.gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite – Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29295837

Pavisam neliela ziņa laikrakstā Latvija Amerikā lika saviļņoties daudzām jo daudzām sirdīm gan Kanādā, gan arī Latvijā – ziņa par profesora Arņa Freiberga aiziešanu mūžībā. Viņš bija ārsts, pedagogs, ģimenes cilvēks, kas izaudzinājis trīs bērnus, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedrs.

Dr. Arnis Freibergs bija pasaulē atzīts un respektēts plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas celmlauzis. 1987. gadā Toronto Rietumu slimnīcā viņš veica unikālu rekonstruktīvo operāciju pacientam no Afganistānas, kam bumbas šķembas bija sašķaidījušas labo roku. Brīnumdakteris – tā viņu nodēvēja pateicīgais afgānis, ko līdz Toronto slimnīcai bija nogādājusi starptautiskā palīdzības misija, kas darbojās PSRS iebrukuma Afganistānā laikā (1979-1989). Tā bija tikai viena no daudzajām dzīvi izmainošajām operācijām, ko veica latviešu ārsts. Par Brīnumdakteri Arni Freibergu savā sirdī ir nosaukuši daudzi jo daudzi viņa pacienti, tāpat kā daudzi jo daudzi viņa skolnieki.  Viņš bija viens no tiem latviešiem, kas, vēl pirms Latvija atguva brīvību, 1989. gada vasarā, ieradās kopā ar citiem trimdas ārstiem uz Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu. Tā sākās viņa palīdzības misija tēvzemes ārstiem un arī pacientiem. Gandrīz ar pulksteņa precizitāti ik pēc gada viņš vasarā brauca uz Latviju, lai nedēļu te veiktu plastiskās ķirurģijas paraugoperācijas, atvestu vajadzīgos materiālus un apmeklētu slimnīcas (gan Rīgā, gan arī Liepājā u.c.), līdz Latvijas kolēģi bija “tikuši uz kājām”.  Arnis Freibergs pieņēma Latvijas jaunos ārstus arī savā namā Kanādā un ļāva iepazīt darbu viņa klīnikā.

Arnis Freibergs ir dzimis Rīgā 1931. gada 11. septembrī un 12 gadu vecumā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Kā pats ir teicis kādā intervijā, Kanādā viņš ieradies bez angļu valodas zināšanām un 21 gadu vecs pieteicies vidusskolā, pēc tam gājis studēt medicīnu – ar angļu valodas vārdnīcu blakus. Labojis radio aparātus, vasarās vadījis latviešu bērnu un jauniešu nometnes Saulainē – bijusi noruna, ka viņam par to tiks samaksāta universitāte. 1961. gadā Arnis Freibergs ieguva ārsta grādu Toronto Universitātē un turpināja studijas vispārējā ķirurģijā un plastiskajā ķirurģijā. Gadu viņš pavadīja Dr. W.K. Lindsay’s pētniecības laboratorijā un 1967. gadā ieguva sertifikātu plastiskajā ķirurģijā un uzsāka praksi Michael Garron slimnīcā (agrāk Toronto Austrumu vispārējā slimnīcā) un arī privātpraksē, kā arī konsultēja Riverdale slimnīcā un bija asist. prof. Toronto Universitātē. Viņa interešu lokā bija gan kosmētiskā, gan rekonstruktīvā ķirurģija. 1979. gadā Dr. Arnis Freibergs sāka darbu Sv. Jāzepa slimnīcā (St. Joseph’s Hospital) kā plastiskās ķirurģijas nodaļas vadītājs, vienlaikus padziļinātu uzmanību pievēršot tieši rokas ķirurģijai – rokas deformāciju, dažādu darbā un sadzīvē gūtu ievainojumu operēšanai un rekonstruktīvajai ķirurģijai.  Likumsakarīgi, ka viņa nākamā darba vieta bija Rokas ķirurģijas nodaļa Toronto Rietumu slimnīcā. Arnis Freibergs kļuva par Kanādas Karaliskās ķirurgu kolēģijas biedru (FRCSC) un Amerikas Ķirurgu kolēģijas biedru (FACS) 1985. gadā. Viņa neatlaidība, atbildības sajūta un profesionālisms tika novērtēts arī no kolēģu puses – Arnis Freibergs tika ievēlēts par Kanādas rokas ķirurgu apvienības prezidentu (MANUS Canada), bet 1979. gadā – par Amerikas rokas ķirurgu apvienības prezidentu (American Association for Hand Surgery), viņš bija arī Kanādas plastiskās ķirurģijas žurnāla redaktors.

Toronto Universitāte viņu vienmēr pieminēs kā prasmīgu un mērķtiecīgu pasniedzēju – viņš izveidoja pirmo rezidentu estētiskās ķirurģijas klīniku. Viņam par godu Toronto Universitātē tika iedibināta Arņa Freiberga balva, ko rezidenti izlaiduma vakarā pasniedza labākajam fakultātes pasniedzējam.

“Skolotāju skolotājs” – šādu goda titulu Arnis Freibergs ir pelnījis, uzstādīdams augstu latiņu plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas izglītībai un pats būdams dāsns savu akadēmisko zināšanu devējs daudzām jauno ķirurgu paaudzēm. Arī Latvijas plastiskie ķirurgi profesoru Arni Freibergu sauc par savu skolotāju.

Pieminot profesoru Arni Freibergu

Pieminot profesoru Arni Freibergu, pirmais, ko es atceros – viņa labestīgais smaids.

Tāds viņš bija vienmēr – atsaucīgs, izpalīdzīgs it visā. Kā pirmais no trimdā dzīvojošiem un strādājošiem latviešu izciliem ārstiem mūsu specialitātē ieradās Latvijā jau pirms neatkarības atgūšanas. Piedalījās Pirmajā vispasaules latviešu ārstu kongresā 1989. gada jūnijā. Bet viņš neieradās tikai ziņkāres vadīts, lai redzētu Latvijā, kas bija jāpamet Otrā pasaules kara seku dēļ. Viņš ieradās, lai palīdzētu mums Latvijā attīstīt un radīt tādu plastisko un rekonstruktīvo ķirurģijas nozari, kāda tā bija rietumu pasaulē, ieviešot akadēmiskus standartus, ārstēšanas metodes. Viņa vairākkārtējo vizīšu laikā tika lasītas lekcijas, semināros pārrunātas interesējošās ķirurģijas lietas. Pateicoties profesoram Arnim Freibergam, tika dibinātas jaunas saites starp Latvijas un ārvalstu ķirurģijas speciālistiem.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, daudzas lietas bija jāsāk no jauna. Tas attiecās arī uz profesionālo jautājumu sakārtošanu. 90-to gadu sākumā Latvijā tika izveidotas ārstu profesionālās asociācijas. Tolaik biju Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas prezidents. Atceros aktīvo palīdzību un padomus, ko mums sniedza profesors. Tos varēja no viņa iegūt gan viesošanās laikā Latvijā, gan attālināti, sarakstoties interneta vidē.

Viesojoties Latvijā, protams, bez medicīnas lietām, profesoram patika apceļot dzimto zemi. Par vienu no kuriozi-amizantām lietām vēlos pastāstīt. Bija nolemts nedaudz apceļot Ziemeļkurzemi – lai redzētu jūras piekrasti. Atgriežoties no Kolkas uz Rīgu, kā atpūtas brīdi izvēlējamies paciemoties pie mana sievastēva, arī ārsta, Normunda Skrodera. Abi ar profesoru viņi bija vienaudži un atcerējās bērnību, pirmskara Latviju. Vārds pa vārdam, stāsti par savu bērnību un – izrādās: satikušies divi “zēni”, kuri vasaras mēnešos atpūtās Bulduros blakus esošās sētās un, protams, kā jau puikas, arī kopīgi spēlējušies! Šīs kopīgās atmiņas abiem sagādāja patiesu prieku.

Paldies profesoram Arnim Freibergam par nesavtīgo palīdzību, atvērtību un laipnību!

Cieņā, Dr. Haralds Adovičs

Mūžīga piemiņa un pateicība

Arnis Freibergs bija Latvijas plastiskās ķirurģijas pamatlicējs, mentors un iedvesmotājs neskaitāmām ārstu paaudzēm, kā arī cilvēks, kura darbs un dzīve kļuva par tiltu starp Latviju un Kanādu. 1990. gadu sākumā profesors Freibergs uzsāka darbu pie plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas nozares izveides Latvijā. Viņa ieguldījums bija neatsverams – viņš ne tikai palīdzēja attīstīt šo medicīnas nozari, bet arī iedibināja akadēmiskus standartus un nodibināja ciešas saites starp Latvijas un ārvalstu medicīnas speciālistiem. Viņš bija mentors, kas nepaguris dalījās zināšanās, iedrošināja un veidoja jaunas ķirurgu paaudzes. Profesora Freiberga mūžs bija piepildīts ne tikai ar profesionāliem panākumiem, bet arī ar cilvēcisku siltumu. Viņš bija cilvēks ar neizsīkstošu enerģiju, atvērtu prātu un sirdi, vienmēr gatavs palīdzēt, iedvesmot un atbalstīt. Viņa prasmes, cilvēcība un dziļā cieņa pret pacientiem un kolēģiem ļāva viņam iemantoja ne tikai cieņu, bet arī sirsnīgu mīlestību no daudziem.

Arnis Freibergs atstāja aiz sevis neizdzēšamu nospiedumu gan Latvijas medicīnā, gan cilvēku dzīvēs, kuriem viņš palīdzēja atgūt ne tikai veselību, bet arī pašapziņu un dzīvesprieku. Viņa darbs turpinās viņa skolnieku un kolēģu veiksmēs un pacientu likteņos. Latvija ir zaudējusi vienu no saviem izcilākajiem dēliem, taču viņa devums paliks dzīvs kā mūžīga piemiņa un iedvesma nākamajām paaudzēm.

Mūžīga piemiņa un pateicība, profesor!

Dr.med. Mārtiņš Kapickis, Latvijas plastisko ķirurgu asociācijas prezidents

Informācija par LĀB pēdējos piecos gados anulētajiem vai apturētajiem sertifikātiem ārstniecības personām un tālāko procesu, kā par to tiek informētas atbildīgās institūcijas un sabiedrība

Piecu gadu periods – no 2020.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 2.decembrim.

– 2020.gadā – nav anulēti vai apturēti sertifikāti

– 2021.gadā – vienai ārstniecības personai anulēts viens sertifikāts. Pamatojums – atkārtoti izvērtējot iesniegtos dokumentus, konstatēts, ka ārstniecības personas iesniegtais profesionālās darbības pārskats satur nepatiesu informāciju

– 2022.gadā – vienai ārstniecības personai apturēts viens sertifikāts. Pamatojums – procesa virzītāja lēmums (drošības līdzeklis)

– 2023.gadā – vienai ārstniecības personai apturēti divi sertifikāti. Pamatojums – tiesas nolēmums. Divām ārstniecības personām anulēti sertifikāti (katrai pa vienam sertifikātam) un vienai personai anulēti trīs sertifikāti. Pamatojums – no Valsts valodas centra saņemtā informācija par to, ka konkrēto ārstniecības personu valsts valodas lietojums neatbilst amata un profesionālo pienākumu veikšanai normatīvajos aktos noteiktajam augstākā līmeņa 1. pakāpes (C1) apjomam.

– 2024.gadā – vienai ārstniecības personai anulēts viens sertifikāts. Pamatojums – ārstniecības persona Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā nav reģistrēta ārsta profesijā. Uz sertifikāta izsniegšanas brīdi reģistrācija ir bijusi zobārsta profesijā. Anulēts tika metodes sertifikāts, jo zobārstiem (ar noteiktiem izņēmumiem) nav tiesiska pamata praktizēt ārstnieciskās un diagnostiskās metodēs ārstu praksē. Divām ārstniecības personām apturēti katrai viens sertifikāts. Pamatojums – Veselības inspekcijas lēmumi par ārstniecības personu reģistrācijas apturēšanu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.

Sertifikācijas padome savos lēmumos iekļauj informāciju par to pārsūdzības kārtību, spēkā stāšanās kārtību. Piemēram – Saskaņā ar 2024.gada 18.jūnija MK noteikumu Nr. 391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kartība” 83. punktā, Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 76. panta otrajā daļā, 78. panta pirmajā un otrajā daļā un 79. panta pirmajā daļā noteikto, Sertifikācijas padomes lēmumu var apstrīdēt Veselības ministrijā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, saskaņā ar APL 77. pantu iesniegumu par apstrīdēšanu iesniedzot Latvijas Ārstu biedrībā (Rīgā, Skolas ielā 3, LV-1010). Lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ja lēmums tiek nosūtīts pa pastu, tas uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Savukārt, pamatojoties uz minēto MK noteikumu 84.punktu, Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.

Ja tiek pieņemts lēmums par sertifikāta anulēšanu vai apturēšanu, sertifikāts būs spēkā līdz brīdim, kamēr beigsies pārsūdzības termiņš Veselības ministrijas lēmumam.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 391 82 punktā noteikto, Informāciju par izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu sertifikācijas padome sniedz sertifikāta anulēšanas priekšlikuma iesniedzējam, attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes ārstniecības personu profesionālai organizācijai, Nacionālajam veselības dienestam un zināmajiem darba devējiem.

Pēc lēmuma pieņemšanas Sertifikācijas padome par to, pamatojoties uz 2024.gada 1.oktobra MK noteikumos Nr. 630 noteikto pienākumu informēt Veselības inspekciju, par pieņemto lēmumu informē Veselības inspekciju. Mūsu sniegtā informācija Veselības inspekcijai atspoguļojās Veselības inspekcijas administrētajā publiski pieejamā reģistrā.  Tā kā Veselības inspekcija administrē vienoto un publiski pieejamo reģistru, kurā tiek iekļauta informācija par sertificētajām ārstniecības personām, LĀB pieņem, ka informācija tiek sniegta visiem 82.punktā uzskaitītajiem adresātiem. 

Ņemot vērā mediju un sabiedrības iepriekšējo interesi par lēmuma pieņemšanu dr. Edgara Medņa lietā, informējam, ka šajā sagatavotajā materiālā nav ietverta informācija par dr. Edgara Medņa lietu saistībā ar to, ka rakstveida lēmums vēl ir sagatavošanā un lēmums nav stājies spēkā.

Andrejeva  (dz. Brante) Anita (1934.27.09. Rīgā -2024.29.11. Rīgā)  ginekoloģe.  
1952. gadā ar zelta medaļu beigusi Mazsalacas vidusskolu, bet 1958. gadā RMI.  Dr.med. (1969). Rīgas 1. slimnīcas ārste (1958-63). RMI un LMA docētāja, docente (1963-95).  LPSR Valsts prēmija (1989). LĀB goda biedre (2013). Profesora Georga  Andrejeva (1932-2022) dzīvesbiedre.  Grāmatu „ Saruna starp mums pusmūža sievietēm” (1999) un vēl dažu citu izdevumu autore. 

Pirms diviem gadiem vasarā 89 gadu vecumā mūžībā devās Anitas vīrs Georgs Andrejevs, kurš Atmodas laikā iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarību; pēc neatkarības atjaunošanas bijis Latvijas ārlietu ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts.

Izsakām līdzjūtību kolēģiem  dēlam Ģirtam un meitai Ilzei.

 Sit tibi terra levis!

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šonedēļ uzņēma Kosovas pārstāvju delegāciju un sniedza prezentāciju par LĀB deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem – ārstu un zobārstu sertifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. No Kosovas puses tikšanās piedalījas valsts iestāžu un profesionālo biedrību pārstāvji. Kosovas delegācija izteica vēlmi tikties ar LĀB un iepazīties ar LV sertifikācijas sistēmu ārstniecības personām, jo Eiropā ir atsauksmes par LV sistēmu kā ļoti labu, kur pie resertifikācijas saglabātas pamatotas prasības ārstniecības personām gan par noteikta apjoma profesionālo darbību, gan par tālākizglītības pasākumu apmeklēšanu.

LĀB tikšanās laikā sniedza ieskatu par profesiju un specialitāšu sistēmu un ārstniecības personu sertifikācijas organizāciju Latvijā, kā arī par LĀB pieredzi ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanā. Prezentācijā īpaši tika uzsvērts, ka sertifikācijā un kvalifikāciju atzīšanā, lēmumu pieņemšanā tieši un nepastarpināti ir iesaistīti profesionāļi – LĀB biedru un profesionālo asociāciju biedru izvēlēti pārstāvji.

LĀB sniedza arī informāciju par Latvijas pieredzi ar Ukrainas civiliedzīvotāju iesaistīšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā uz īslaicīgās reģistrācijas pamata. LĀB ir gandarīta par Kosovas pārstāvju lielo ieinteresētību par apskatītajiem jautājumiem.

Kosova pašlaik ir ceļā uz Eiropas Savienību, un tādēļ Kosovā jau otro gadu norit Eiropas Savienības finansēts projekts “Atbalsts profesionālo kvalifikāciju atzīšanā” (Support to recognition of professional qualifications) par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasību izpildi.

Kosovas pārstāvji bija izvēlējušies Latviju savai mācību vizītei. Projekta ietvaros tiek analizēti dažādu valstu modeļi, un Kosovas atbildīgā ministrija ir secinājusi, ka Latvijā radītais modelis ir labs piemērs, lai no tā mācītos, veidojot savu modeli.

Tikšānās piedalījās arī Veselības ministrijas pārstāvji un Zobārstu asociācijas pārstāves dr. Irēna Delle un dr. Velga Šiliņa.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite-Svarinska