Mūžibas ceļā devusies Dr.Biruta Kazakeviča ( 1943.18.07-17.01.2025).
Dzimusi Bērzgalē. Beigusi Gulbenes vidusskolu. Pēc Rīgas 2. medicīnas skolas beigšanas strādā Gulbenes RCS no 1961.g. līdz 1965.g. No 1965.gada mācās Rīgas Medicīnas institūtā, kur absolvē Vispārējo ārstniecības fakultāti 1972.gadā.
Savas ārstes darba gaitas uzsākusi 1973.g .P. Stradiņa KUS reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļā, pārsvarā kardioķirurģijas pēcoperāciju blokā. Piedalījās Latvijas pirmās nieru transplantācijas procesā, nodrošinot dialīzes procedūru recipientu sagatavošanu transplantācijai.
Pēc uzaicinājuma , 1979. gadā, turpina strādāt Rīgas 7. klīniskā slimnīcā (tagad RAKUS stacionārā Gaiļezers) ITN. Ir izstrādājusi un ieviesusi daudzas mācību programmas savā profesijā. Ir autore transvenozai pagaidu elektrokardiostimulatora metodes ieviešanai itn.
Paralēli darbam slimnīcā apmācījusi arī jaunos kolēģus- māsas 2. un 5.medicīnas skolā. Savu pedagoģisko darbību turpinājusi Latvijas Jūras akadēmijā ,RMI ārstu un provizoru kvalifikācijas celšanas fakultātē un AirBaltic mācību centrā.
Visu savu darba mūžu veltījusi darbam un ģimenei. Neskatoties uz darba vidi, viņa mācēja saglabāt latviskumu un iedrošināt jaunos kolēģus lepoties par savu tautu un tās tradīcijām.
Dr. Biruta Kazakevičas kolēģi un pacienti viņu atcerēsies kā atsaucīgu, pozitīvu, darbīgu, iejūtīgu un enerģijas pilnu.
Triju Zvaigžņu Ordeņa kavaliere kopš 1998.gada. LARA Goda biedre.
Ģimenē izaugušas 3 meitas , 8 mazbērni un mazmazmeita.
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību bērniem meitām-Inesei, Sandrai, Agnesei un mazbērniem Patrīcijai, Kārlim, Elzai, Hugo, Indriķim, Olīvijai, Frančeskai, Hermanim un mazmazmeitai Annai.
Sit tibi terra levis!
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Lara valde un kolēģi.
Mūžībā devies traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Rolands Gibners.
Viņš mācījies Rīgas 49. vidusskolā, pēc tam Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē ieguvis ārsta kvalifikāciju. Vēlāk Rolands Gibners turpināja rezidentūru traumatoloģijas un ortopēdijas specialitātē, apgūstot prasmes Valmieras rajona centrālajā slimnīcā un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, cieši sadarbojoties ar vadošajiem Latvijas mugurkaula ķirurgiem.
Rolands Gibners bija arī aktīvs akadēmiskās mugurkaula biedrības “AO Spine” organizācijas biedrs.
No 1993. gada viņš strādāja Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedrā kā pasniedzējs, daloties savās zināšanās ar jaunajiem speciālistiem, un no 2003. līdz 2009. gadam bija Ortopēdijas katedras vadītājs.
Rolands Gibners saņēmis Atzinības krusta kavaliera apbalvojumu un Barikāžu piemiņas medaļu.
ZVA saskaņotas vēstules veselības aprūpes speciālistam ar aktuālu zāļu drošuma informāciju (01.10.-27.12.2024.): Šīs vēstules ir publicētas Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē – “Veselības aprūpes speciālistiem un iestādēm > Zāles > Farmakovigilance > Vēstules veselības aprūpes speciālistiem” un pie katrām zālēm Latvijas Zāļu reģistrā:
Tuvojoties svētku laikam, Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt Šarla Guno operu “Fausts” 22. janvārī par īpašu cenu.
Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv. Ar īpašo kodu MED20 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 20% apmērā. Sīkāka informācija par piedāvājumu – pielikumā. Ar sveicieniem Latvijas Nacionālā opera un balets www.opera.lv
No mums šķīries Latvijas ārstu biedrības goda biedrs internists un fizikālterapeits Josifs Šafro.
Josifs Šafro dzimis 1932.7.06. Drujā Baltkrievijā, toreiz Polijā. Beidzis RMI 1957. gadā. Dr. med. (1965). RMI un LMA docētājs un docents (1960-2003). LĀB godabierdrs (2015). Josifs Šafro bija izcils pedagogs un iekšķīgo slimību speciālists, kā arī aktīvs Latvijas ebreju kopienas sabiedriskais darbinieks. Viņš veicis pētījumus iekšķīgo slimību terapijā un fizikālmedicīnā.
Latvijas Ārstu biedrība izsaka līdzjūtību cienījamā aizgājēja ģimenei, radiniekiem, kolēģiem un visai Latvijas ebreju kopienai.
Atvadīšanās 23. decembrī plkst. 12.00 Šmerļa kapos.
Pērnā gada nogalē plašu rezonansi izraisīja incidents Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kad ārstam uzbruka pacienta tuvinieks. Šī situācija ir spilgts piemērs tam, cik neaizsargāti savā darba vietā mēdz būt medicīnas darbinieki. Diemžēl bieži par šādiem gadījumiem plašāka sabiedrība neuzzina, jo mediķi izvēlas noklusēt pacientu un viņu tuvinieku agresīvās izpausmes, saprotot viņu jutīgo emocionālo un fizisko stāvokli. Tomēr šādas uzbrukumu epizodes nevar palikt ignorētas, tāpēc Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aktīvi strādā pie vardarbības problēmas risināšanas gan politiskā mērogā, gan normatīvā līmenī, gan sniedzot praktisku palīdzību kolēģiem, kuri ir kļuvuši par vardarbības vai tās draudu upuriem.
Pacientu tiesību likums uzsver savstarpējas cieņas nozīmi starp pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem, nosakot, ka pacientiem jāievēro ārstniecības iestādes noteikumi un jāciena citu pacientu tiesības. Lai varētu pacientiem sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ārstniecības personām jābūt drošai darba videi. Vardarbība pret mediķiem apdraud ne tikai viņu drošību, bet arī veselības aprūpes sistēmas spēju sniegt pakalpojumus sabiedrībai. Šādas situācijas rada nopietnas sekas veselības aprūpes sistēmā kopumā.
LĀB sadarbībā ar Veselības ministriju un Tieslietu ministriju šobrīd mērķtiecīgi darbojas pie normatīvā regulējuma, kas paredz stingrāku kriminālatbildību par uzbrukumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem un slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās dežurējošajām ārstniecības personām, kā arī precizē regulējumu, kas paredz administratīvo atbildību par vardarbību un uzbrukumiem.
LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece uzsver: “Vardarbības gadījumos ir būtiski neklusēt un vērsties policijā, lai nodrošinātu taisnīgumu un drošību gan sev, gan kolēģiem. Ziņošana par šādiem gadījumiem palīdz veidot drošāku darba vidi visā veselības aprūpes nozarē. Mediķiem ir tiesības justies droši savās darba vietās, savukārt pacientiem un viņu piederīgajiem ir jāizrāda cieņa pret veselības aprūpes profesionāļiem.”
Izstrādāts arīdzan iesnieguma paraugs policijai “Par iespējamu pārkāpumu un atzīšanu par cietušo”, piedāvājot precīzu situācijas dokumentēšanu, norādot notikuma vietu, saistību ar darba pienākumu veikšanu, vardarbības izpausmes, nodarītā kaitējuma veidu, iesaistītās personas un to lomu, kā arī izmantotos priekšmetus vai vielu ietekmi uz pārkāpēju. Tāpat iesniegumā piedāvāta pierādījumu pievienošanas iespēja (video, foto, ekrānšāviņi) un informācija par lieciniekiem. To var aizpildīt gan elektroniski, gan ar roku un tam pievienoti detalizēti ieteikumi, lai atvieglotu dokumenta sagatavošanu.
Tāpat LĀB ir nodrošinājusi, ka mediķi var saņemt praktisku palīdzību vardarbības gadījumos, proti, ikviens biedrības biedrs var saņemt bezmaksas juridisko konsultāciju, lai noskaidrotu savas tiesības un rīcības iespējas.
Jau ziņots, ka šī gada pavasarī LĀB atklāja akciju “Saprast un atbalstīt”, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz savstarpējās sapratnes un atbalsta nozīmi mediķu un pacientu attiecībās. Akcijas mērķis ir apkopot pieredzes stāstus par veiksmīgu komunikāciju, kas veicina labvēlīgu veselības aprūpes procesu. LĀB aicina iedzīvotājus un medicīnas darbiniekus dalīties pieredzē, izmantojot interneta vietni https://saprastunatbalstit.lv/. Iegūtā informācija tiks analizēta, lai uzlabotu komunikāciju un veicinātu labāku sadarbību starp pacientiem un mediķiem.
LĀB arī turpmāk koncentrēs savus spēkus, lai nodrošinātu mediķu tiesību aizsardzību un vardarbības novēršanu gan individuālā, gan sistēmiskā līmenī, tādējādi veicinot cieņpilnas un drošas attiecības starp ārstiem un sabiedrību.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite – Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante Tālr.: 29295837
Atbilstoši Saeimas 2022. gada 3. martā pieņemtā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma (https://likumi.lv/ta/en/en/id/330546) 14.pantam, Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji un kuras izceļo no Ukrainas vai nevar atgriezties Ukrainā, Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, šā bruņotā konflikta norises laikā. Šiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri pašlaik izceļo kara dēļ (bēgļiem), ir noteiktas izņēmuma tiesības saņemt atļauju, lai sniegtu īslaicīgus profesionālos pakalpojumus ārstniecībā Latvijas Republikā līdz pieciem gadiem.
2024. gada 11. decembrī stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, saskaņā ar kuriem ārstniecības personām:
ir pienākums 3 (triju) gadu laikā no atļaujas saņemšanas brīža apgūt latviešu valodu vismaz vidējā līmeņa 1.pakāpē (B1). Apliecinājums par latviešu valodas apguvi ārstiem un zobārstiem, jāiesniedz Latvijas Ārstu biedrībai (turpmāk – LĀB).
ir pienākums veikt profesionālo pilnveidi, apmeklējot ārsta/zobārsta profesijā vai specialitātē atbilstošas profesionālās asociācijas sēdes un citus tālākizglītības pasākumus un iegūstot ne mazāk ka 30 tālākizglītības punktus viena gada laikā. Gada termiņš tiek skaitīts no brīža, kad ir saņemta atļauja, īslaicīgu profesionālo pakalpojumu ārstniecībā Latvijas Republikā sniegšanai. Apliecinājums par profesionālo pilnveidi jāiesniedz LĀB reizi gadā, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms gada termiņa beigām.
Ārstniecības personām, kurām šī atļauja ir izsniegta:
pirms 2022. gada 1. jūlija, apliecinājums par valodu jāiesniedz līdz 2025. gada 31. jūlijam.
pirms 2024. gada 1. jūlija, apliecinājums par tālākizglītības punktiem jāiesniedz līdz 2025. gada 31. jūlijam.
LĀB ir tiesīga apturēt atļaujas darbību par to paziņojot Veselības inspekcijai, ja netiek iesniegts apliecinājums par valodu un par profesionālo pilnveidi.
LĀB atļaujas termiņu aptur līdz brīdim, kad tiek iesniegts apliecinājums par iegūto tālākizglītības punktu skaitu. Attiecīgās atļaujas termiņš netiek pagarināts par laikposmu, uz kuru tas bija apturēts.
Pēc informācijas saņemšanas no LĀB, Veselības inspekcija izdara ierakstu Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā par reģistrācijas termiņa apturēšanu līdz brīdim, kad tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanšu ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja un Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja ar vēstuli, kurā uzsver nepieciešamību pēc fundamentālas pieejas veselības aprūpes sistēmas reformēšanā un finansēšanā, norādot uz būtiskām problēmām, kuras jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums nerisina.
Jaunajā likumā paredzēts noteikt veselības aprūpes finansēšanas pamatprincipus, tostarp likvidēt “divu grozu” sistēmu un ieviest fonda pārvaldības modeli, kas paplašinātu sabiedrības pārstāvju iesaisti. Šie aspekti vērtējami pozitīvi. Taču likums galvenokārt risina juridiskas un administratīvas problēmas, nemainot veselības nozares finansējuma kopējo apjomu vai risinot citas kritiskas problēmas, kā, piemēram, cilvēkresursu trūkumu, personāla atalgojumu un pakalpojumu pieejamību.
“Likumprojekts pats par sevi nerisina pamatproblēmu – hronisko finansējuma trūkumu nozares attīstībai,” uzsver Latvijas Ārstu biedrība. Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gadu desmitiem ir nepietiekami – tie veido vien 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un mazāk nekā 12% no valsts konsolidētā budžeta, kas ir tālu no starptautiskajiem standartiem. LĀB aicina veselības aprūpei atvēlēt vismaz 6% no IKP vai 13–14% no budžeta, kā tas ir ierasts sociāli atbildīgās sabiedrībās.
Viens no likuma aspektiem paredz tiesības saņemt medicīnas aprūpi balstoties uz deklarēto dzīvesvietu un nodokļu maksāšanas valsti. Tas būtiski skars vairāk nekā 214 000 Latvijas valstspiederīgo, kas dzīvo ārpus valsts. Par viņu ārstēšanas izdevumiem turpmāk būs atbildīgas to valstu sistēmas, kur viņi maksā nodokļus, nevis Latvijas budžets. LĀB uzsver, ka šī sistēma nedrīkstētu radīt papildus administratīvu slogu veselības aprūpes personālam – nodokļu maksāšanas fakta un tiesību pārbaudei ir jābūt atbildīgo institūciju pienākumam, nevis ārstniecības personu uzdevumam. Pretējā gadījumā veselības aprūpes speciālisti tiktu pārslogoti ar nevajadzīgu birokrātiju, kas kavētu pamatdarba veikšanu – pacientu aprūpi.
LĀB arī norāda uz virkni aktuālu problēmu:
Rindas uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ir pārāk garas, kvotas bieži vien beidzas vēl pirms gada beigām.
Tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, kā rezultātā pieaug valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu parādi un zaudējumi, dažām iestādēm draud pat bankrots.
Valdība nepilda solījumus par mediķu algu paaugstināšanu, savukārt aprūpes personāla trūkums valsts medicīnas iestādēs jau sasniedz kritisku līmeni.
Pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi par ārstēšanu un ziedojumi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai, kas nav taisnīgi un solidāri.
LĀB atgādina, ka pēdējo 20 gadu laikā veselības aprūpe ir deklarēta kā valdības prioritāte, taču praktiski reformu rezultāti bijuši mazefektīvi, sasteigti un nepārdomāti. Organizācija aicina valdību pārtraukt deklaratīvas pieejas un ieviest ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošinātu pieejamību un kvalitāti visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijas Ārstu biedrība iestājas par taisnīgu, solidāru un drošu veselības aprūpi, aicinot nodrošināt reālus un taisnīgus pakalpojumu tarifus, kā arī adekvātu medicīnas personāla atalgojumu.
Par LĀB
LĀB dibināta 1988.gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite – Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante Tālr.: 29295837
Latvijas Nacionālais teātris svētku laikā ir sagatavojis jaunu piedāvājumu medicīnas nozares darbiniekiem.
Piedāvājam iespēju iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz izrādēm janvārī: “Arī vaļiem ir bail” 16. janvārī plkst. 19.00“Dzimusi vakardien” | 30. janvārī plkst. 19.00
Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu: veseliba30
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
