Skip to content

JAUNUMI

Stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums par prasības noraidīšanu pret profesoru Alvilu Kramu par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu

Apgabaltiesa ir noraidījusi tabakas izstrādājumu vairumtirgotāja “Pro Vape” prasību pret plaušu slimību speciālistu, pneimonologu profesoru Alvilu Kramu par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, spriedums nav pārsūdzēts un tas stājies spēkā

Uzņēmums vērsās pret Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galveno speciālistu, profesoru Alvilu Kramu, par viņa izteiktajiem brīdinājumiem saistībā ar pārkāpumiem e-cigarešu tirdzniecībā un šo produktu kaitīgumu sabiedrības veselībai. Vairumtirgotāja prasība pret Krama izteikumiem, kas iekļauti Latvijas Sabiedrisko mediju portāla “Rus.lsm.lv” sižetā, tika noraidīta arī apgabaltiesā, un tiesas lēmums apliecina ārsta tiesības publiski paust viedokli, kas vērsts uz sabiedrības interesēm, informējot to par riskiem sabiedrības veselībai.

Sižetā, kuru veidoja LTV žurnālists, profesors Krams pauda bažas par e-cigarešu kaitīgumu un norādīja uz pārkāpumiem, kas attiecas uz šo produktu reklāmu un tirgošanas nosacījumu ievērošanu. Profesors uzsvēra, ka e-cigarešu lietošana ir saistīta ar priekšlaicīgas nāves risku un ka šī problēma prasa valsts institūciju un tirgotāju uzmanību, īpaši uzsverot atbildīgu pieeju produktu reklamēšanā.

Civillietu tiesas kolēģija norādījusi, ka smēķēšana, tai skaitā elektronisko cigarešu smēķēšana, sevišķi jauniešu vidū, neapšaubāmi ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums par kuru ir jārunā, gan žurnālistiem, gan ārstiem, gan skolās un ģimenēs.

Tiesa arī secinājusi, ka e-cigarešu tirgotāja tiesības uz reputācijas absolūtu neaizskaramību nostādāmas pretstatā ar sabiedrības tiesībām saņemt objektīvu informāciju par smēķēšanas kaitīgumu un tās ietekmi uz sabiedrības veselību nākotnē. Saskaņā ar Latvijas Ārstu Ētikas kodeksa 1.1.punktu ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un atsevišķu cilvēku tiesībām (..). Kopā ar pārējo sabiedrību ārsts ir atbildīgs par sabiedrības vispārējās veselības uzlabošanu un taisnīgu veselības aprūpes sistēmu. Saskaņā ar Latvijas Ārstu Ētikas kodeksa 1.2.punktu ārsta galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību (sk. Latvijas Ārstu Ētikas kodekss). Ņemot vērā minēto, tiesa secinājusi, ka, piedaloties raidījumā un izsakoties par raidījumā redzēto, atbildētājs vadījies no sabiedrības veselības interesēm, ievērojot Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā noteiktos pienākumus.

“Šāda tabakas izstrādājumu tirgotāja vēršanās tiesā pret ārstu un vēlme tādā veidā ietekmēt, norādīt vai aizliegt ārstam informēt sabiedrību par veselībai bīstamiem produktiem, ir nopietns trauksmes signāls gan visai medicīnas nozarei, gan sabiedrībai. Manuprāt šāds gadījums ir  diezgan unikāls visas Eiropas Savienības kontekstā. Esmu gandarīts par tiesas spriedumu un par to, ka tiesa ir ņēmusi vērā visas sabiedrības intereses, kā arī ārstu kopumā atbildību par godprātīgu savu pienākumu pildīšanu un pienākumu informēt sabiedrību,” pēc tiesas sprieduma uzsvēra profesors Krams.

Tiesas lēmums kalpo kā būtisks signāls gan medicīnas nozarei, gan visai sabiedrībai, nostiprinot ārstu pienākumu un tiesības brīvi un atbildīgi paust savu profesionālo viedokli par sabiedrības veselībai būtiskiem jautājumiem. Tiesas spriedums ir uzvara ne tikai profesoram Alvilam Kramam, bet arī visiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri cenšas aizsargāt sabiedrības veselību, informējot par potenciālajiem riskiem.

Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante

Mūžībā devusies asoc. prof. Jevgēnija Livdāne

Mūžībā devusies viena no Latvijas izcilākajām neonatoloģēm un pediatrijas speciālistēm, RSU docētājām – asoc. profesore Jevgēnija Livdāne(25.06.1951. – 31.10.2024.).

Asoc. profesore J. Livdāne 1975.gadā absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot pediatra grādu, un turpināja mācības klīniskajā ordinatūrā, pēc tam – aspirantūrā Maskavā, kur ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. Viņas darba ceļš sākās 1980.gadā Rīgas Medicīnas institūta Bērnu slimību, vēlāk – Pediatrijas katedrā, kur no asistentes kļuva par docenti, bet vēlāk arī asociēto profesori. No 1998. līdz 2015.gadam viņa bija Rīgas Stradiņa universitātes Pēcdiploma izglītības / Tālākizglītības  fakultātes prodekāne un dekāne, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu fakultātes attīstībā un studiju iespēju paplašināšanā.

Profesores pētniecības darbs galvenokārt bija veltīts bērnu veselības jautājumiem, tostarp Latvijas skolēnu veselības paradumiem, krūts piena aizstājēju aprites starptautiskā kodeksa ievērošanai Latvijā un bērnu zīdīšanai. Viņas pētījumi un publikācijas palīdzēja attīstīt pediatrijas zinātnes jomu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zināšanās un praksē, kas veicināja bērnu veselības uzlabošanos.

Profesore J.Livdāne īpaši izcēlās ar savu nesavtīgo darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur, vadot Vispārējās pediatrijas klīniku, vienmēr ar mīlestību un profesionalitāti rūpējās par mazajiem pacientiem. Par savu ilgstošo un pašaizliedzīgo darbu viņa 2010. gadā saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas augstāko apbalvojumu – Andreja Priedkalna balvu, kas apliecināja viņas lielo ieguldījumu bērnu slimību pētniecībā, diagnostikā, ārstniecībā un profilaksē. Par savu izcilo ieguldījumu Rīgas Stradiņa universitātes attīstībā un izglītības pilnveidē profesore  2015.gadā saņēma RSU Atzinības rakstu.

Profesore Livdāne bija cienīta kolēģu un studentu vidū, pateicoties viņas dziļajām zināšanām, sirds siltumam un nesavtīgajam darbam. Viņa bija iedvesma jaunajai ārstu paaudzei, mācot ne tikai medicīnas prasmes, bet arī cilvēkmīlestību un rūpes par pacientiem.

Mūžīgā piemiņā saglabāsim profesores Jevgēnijas Livdānes darbu un viņas devumu Latvijas medicīnai un nākamajām ārstu paaudzēm! Viņas dzīve ir stāsts par nesavtību, mīlestību un  rūpēm par citiem – mēs viņu neaizmirsīsim!


Atvadīšanās no profesores Jevgēnijas Livdānes notiks 2024.gada 6.novembrī, plkst. 13:00, Alojas kapos.

Piešķirtas Ojāra Veides Fonda stipendijas 2024. gadā

Medicīnas studenta Ojāra Veides piemiņas stipendija arī šogad palīdzēs vairākiem Latvijas jaunajiem speciālistiem iegūt papildu zināšanas ārpus valsts robežām.

Ojāra Veides Fonda stipendiju 2024. gadā saņēma seši Latvijas jaunie ārsti: Dr. Kaspars Šetlers, ārsts anesteziologs reanimatologs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (P. Stradiņa KUS), RSU doktorants, lai stažētos Toronto Klīniskajā universitātes slimnīcā (Toronto General Hospital). Rekomendāciju sniedza asoc. prof. Eva Strīķe; Dr. Ilze Seržante, neiroloģe, nerosonogrāfiste, šobrīd rezidente neirofizioloģijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), lai apgūtu ultrasonogrāfijas metodes Radboud Universitātes Neiroloģijas un neirofizioloģijas medicīnas centrā Nīderlandē. Rekomendāciju sniedza prof. Guntis Karelis; Dr. Ilze Prikule, ārste rezidente Mutes sejas žokļu ķirurģijā RAKUS un P. Stradiņa KUS, lai papildinātu zināšanas mutes vēža diagnostikā un terapijā Blenheim Head & Neck Unit at Churchill Hospital, Oksfordā, Lielbritānijā. Rekomendāciju sniedza Dr. med. Anna Ivanova; Dr. Rihards Vugulis, LU Traumatoloģijas un Ortopēdijas programmas rezidents, Latvijas Nacionālās hokeja izlases galvenais ārsts, lai apgūtu papildu zināšanas Ortopēdijas slimnīcā Slovēnijā (Valdoltra Ortopedska bolnišnica Ospedale Ortopedico). Rekomendāciju sniedza Dr. Inese Breide; Dr. Dita Dāle rezidente anestezioloģijā-reanimatoloģijā BKUS un P. Stradiņa KUS, un Dr. Līga Gabrāne, rezidente anestezioloģijā-reanimatoloģijā BKUS, praksei Stokholmā Karolinskas Universitātes slimnīcā Bērnu intensīvās terapijas nodaļā. Rekomendācijas sniedza Dr. Reinis Balmaks. Prakses laiks ir 2024. un 2025. gads.

Līdz katra gada 15. septembrim Ojāra Veides Fonds gaida medicīnas speciālistu pieteikumus atbalstam nākamajam periodam. 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju. Tās apjoms atkarīgs no finansējuma pamatojuma, bet nepārsniedz 5000 $. Ļoti nozīmīgu lomu valde piešķir sniegtajai rekomendācijai un pamatojuma vēstulei. Fonda valde izskata pieteikumus, kas iesniegti arī steidzamības kārtā ārpus noteiktā termiņa.

Plašāk par pieteikumu stipendijai https://www.lazariga.lv/stipendijas/ojara-veides-fonda-stipendija

Ojāra Veides Fonda valdē sabiedriskā kārtā darbojas tā vadītājs reimatologs asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda), zobārste Inese Flude (Kanāda) un farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre, Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē. Ekspriekšsēdis – prof. Kaspars Tūters (Kanāda) šobrīd ir kā fonda konsultants.

Fonds ir gatavs savu darbību paplašināt un aicina arī citus tautiešus to atbalstīt. Ojāra Veides fonds kopš tā dibināšanas ir reģistrēts Kanādā. Kā labdarības organizācijai tam ir nodokļu atlaides, kas šo fondu padara finansiāli izdevīgu ziedojumiem. Katrs ziedotājs, ieguldot 2500 Kanādas dolāru fonda darbībā, stiprinās Latvijas medicīnu un arī savu saikni ar Latviju. Fondam ir iespēja sekot līdz stipendiātu profesionālajai izaugsmei un vēstīt par to arī plašākai sabiedrībai. Ojāra Veides fonda stipendiātu pieredzes apraksti ir publicēti LĀZA Apkārtrakstā un arī citos plašsaziņas līdzekļos.

Fonds būs pateicīgs par jebkura apjoma ziedojumu. Vairāk informācijas par ziedojumu Kanādā reģistrētam Ojāra Veides Fondam iespējams saņemt pa e pastu: fludehome@gmail.com vai juris.lazovskis@nshealth.ca

Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fonda darbību nodrošina ziedojumi. Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.

Kamena Kaidaka,
LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922
www.lazariga.lv

Latvijas Ārstu biedrība un tās Ētikas komisija nosoda un stingri vēršas pret sabiedrības maldināšanu un kolēģu neētisku rīcību.

Atbildot uz pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušiem nepatiesajiem apgalvojumiem par to, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nevēlas publiski izpaust tās profesionālās institūcijas – Ētikas komisijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot iesniegumus par ārsta Edgara Medņa izteikumiem sociālajos tīklos, LĀB norāda uz normatīvo regulējumu, kas Latvijas Republikā nosaka personas datu aizsardzību un to izpaušanu tikai likumā noteiktajā kārtībā. 

Ētikas komisija, Sertifikācijas padome, Izglītības komisija un Aroda tiesa ir LĀB profesionālās institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas. Tās ievēro normatīvo regulējumu, tai skaitā arī Vispārīgā datu aizsardzības regulā noteikto personas datu aizsardzību.  Regulējums nosaka, ka Informācijas par personas pārkāpumiem apstrāde ir atļauta tikai uz tiesību aktu pamata, turklāt paredzot atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām (10. pants). Tādējādi personas dati par pārkāpumiem ir aizsargāti un tos var izpaust tikai likumā noteiktajā kārtībā.

LĀB sniedza sabiedrībai informāciju par saņemtajiem iesniegumiem, to nodošanu izskatīšanai profesionālajā institūcijā Ētikas komisijā, kuras lēmumi tiek pieņemti ārstu profesionālās disciplināratbildības ietvaros. Ja Ētikas komisija atzīst, ka ir izdarīts vai pieļauts ētikas pārkāpums, un nosaka sodu, uzskatāms, ka ārsts ir izdarījis disciplinārpārkāpumu un saņem disciplinārsodu. Arī par šādiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem informācija ir aizsargājama atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 10. pantam. Tā kā likums neparedz šādu datu publiskošanu un, turklāt, Ētikas komisijas sēdē E. Mednis kategoriski iebilda pret lēmuma publiskošanu, Ētikas komisijai nebija tiesiska pamatojuma lēmumu publiskot. 

Lūdzam sabiedrību un medijus apzināties, ka Ētikas komisija savā darbībā ievēro normatīvo regulējumu, kas nekādā veidā nenozīmē, ka Ētikas komisija un LĀB kopumā vēlas slēpt sabiedrībai būtisku informāciju. Ētikas komisija darbojās atbilstoši Latvijas republikā noteiktajam Datu aizsardzības regulējumam. 

Tomēr uzsveram, ka LĀB iestājās par informācijas atklātību un, ņemot vērā šo gadījumu un medijos izskanējušās dažādās interpretācijas, tai skaitā, klaji maldinošo informāciju, LĀB gatavos rosinājumu izmaiņām likumdošanā, kas sniegtu tiesisku pamatojumu LĀB profesionālo institūciju pieņemto lēmumu publiskošanai.

LĀB nosoda un stingri vēršas pret sabiedrības maldināšanu un kolēģu neētisku attieksmi vienam pret otru, tādēļ ir vērsusies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt E. Medņa publiskajos izteikumos izskanējušās naida runas pazīmes. Neskatoties uz saņemto lēmumu ar atteikumu ierosināt krimināllietu, LĀB savu viedokli nav mainījusi un pārsūdzēs šo lēmumu.  

Maldu un dezinformācijas izplatītāji iegūst labumu no publicitātes un sabiedrības intereses, radot augsni dezinformācijai  un piesaistot cilvēkus savam nepatiesajam viedoklim.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante

Mūžībā devusies neiroloģe Sarma Ilze Lindenberga

🖤

Ar dziļām skumjām un cieņu paziņojam par Dr. Sarmas Ilzes Lindenbergas aiziešanu mūžībā.

Dr. Sarma Ilze Lindenberga (1943–2024) bija izcila un sirsnīga ārste, kuras ieguldījums Latvijas medicīnā, īpaši bērnu neiroloģijā, paliks neaizmirstams. 1968. gadā viņa absolvēja Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, sākot savu profesionālo ceļu. Pēc tam viņa specializējās neiroloģijā un narkoloģijā Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas kursos un uzsāka darbu Daugavpils rajona Ilūkstē, kur vietējā slimnīcā strādāja par neirologu un narkologu.

1971. gadā Dr. Lindenberga devās uz Maskavu, lai izietu specializāciju bērnu neiroloģijā, kas pavēra viņai jaunas profesionālās iespējas. No 1972. gada viņa strādāja Rīgā, Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas poliklīnikā, bet no 1973. gada — bērnu neiroloģijas nodaļā, kur viņa iedziļinājās savā īpašajā interesē — neonatoloģijā.

Ar nemitīgu vēlmi pilnveidoties un palīdzēt citiem, Dr. Lindenberga 1983. gadā atkārtoti apguva kvalifikācijas kursus bērnu neiroloģijā Maskavā. Viņas veltījums savam darbam un pacientiem padarīja viņu par vienu no nozares līderēm Latvijā. Viņa piedalījās Latvijas Bērnu neirologu biedrības dibināšanā un bija tās valdes priekšsēdētāja no 1998. līdz 2006. gadam. Dr. Lindenberga arī izveidoja apmācību programmas jauno bērnu neirologu rezidentūrai un to vadīja līdz 2006. gadam, sniedzot savas zināšanas un pieredzi nākamajām paaudzēm.

Dr. Lindenberga savas darba gaitas Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā noslēdza 2012. gadā, taču viņas atstātais mantojums turpinās dzīvot caur visiem, kam viņa ir palīdzējusi un ko ir iedvesmojusi.

Dr. Sarmas Ilze Lindenbergas kolēģi un pacienti viņu atcerēsies kā atsaucīgu, iejūtīgu un saprotošu cilvēku. Viņas empātija un profesionalitāte bija neatsverama palīdzība neskaitāmiem bērniem un viņu ģimenēm.

Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību Dr. Lindenbergas ģimenei, draugiem un kolēģiem šajā sēru brīdī. Lai viņas gaišā piemiņa dzīvo mūsu sirdīs.



Sit tibi terra levis!

Nacionālā teātra piedāvājums medicīnas nozares darbiniekiem

Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis īpašo piedāvājumu medicīnas nozares darbiniekiem.

Piedāvājam iespēju iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz izrādēm oktobrī un novembrī:
“Arī vaļiem ir bail”
“Dzimusi vakardien”
“Aizliegtais pianīns”
“Heda Gablere. Atgriešanās”  

Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu: veseliba30

Jaunais “Cito!” numurs

Jaunajā numurā lasiet:


ZĀĻU DROŠUMS UN EFEKTIVITĀTE

1) Septembrī: jauna drošuma informācija par medroksiprogesterona acetātu, 5-fluoruracilu saturošām ķīmijterapijas zālēm un metamizolu
2) Jūlijā: jauna drošuma informācija par GLP-1 receptoru agonistiem un glatiramēra acetātu
3) Jūnijā: CAR T šūnu zāles: PRAC konstatē T šūnu izcelsmes sekundāro ļaundabīgo audzēju risku


ANTIBIOTIKAS


ZVA saskaņotas vēstules veselības aprūpes speciālistam ar aktuālu zāļu drošuma informāciju (01.05.-30.09.2024.):
Šīs vēstules ir publicētas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) tīmekļvietnes www.zva.gov.lv sadaļā “Veselības aprūpes speciālistiem un iestādēm > Zāles > Farmakovigilance > Vēstules veselības aprūpes speciālistiem” laikā no 2024. gada 1. maija līdz 30. septembrim, kā arī pie katrām zālēm Latvijas Zāļu reģistrā:



JAUNI BRĪDINĀJUMI ZĀĻU APRAKSTOS


ZVA UN EIROPAS REGULATORĀ TĪKLA AKTUALITĀTES


JAUNS REGULĒJUMS


1 Pharmacovigilance Risk Assessment Committee – Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja
2 Periodic Safety Update Reports Single Assessment – Vienotās vērtēšanas procedūra


Zāļu valsts aģentūras informatīvajā izdevumā “Cito!” ir publicēta jaunākā pierādījumos balstīta un neatkarīga informācija par zāļu un medicīnisko ierīču drošumu.
“Cito!” ir Starptautiskas neatkarīgo izdevumu biedrības (ISDB) loceklis kopš 1995. gada.
Aicinām pieteikties izdevuma “Cito!” elektroniskās versijas saņemšanai, rakstot uz: cito@zva.gov.lv (pieteikumā jānorāda e-pasta adrese).
Skatīt iepriekšējās “Cito!” publikācijas
Skatīt visus tīmekļvietnes jaunumus Veselības aprūpes speciālistiem un iestādēm

In memoriam: Vladimirs Harlamovs

Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.

30. septembrī uz mūžu pārstāja pukstēt Paula Stradiņu klīniskās Universitātes slimnīcas ārsta, zinātnieka un skolotāja Vladimira Harlamova  sirds. Vladimirs Harlamovs bija apveltīts ar optimismu, emocionālu inteliģenci, dziļu cilvēciskumu un nenogurstošām darba spējām,  savu skolēnu un darba kolēģu mīlēts, cienīts Skolotājs, Ārsts un Zinātnieks ar lielo burtu.

Vladimirs Harlamovs ir dzimis ārsta ģimenē un pirmo izglītību ieguvis Rīgas pilsētas 35. vidusskolā, kam sekoja mācības  Rīgas Medicīnas institūta Medicīnas fakultātē kuru viņš absolvēja 1972. gadā ar ārsta grādu, un 1973. gadā iegūta specialitāte anesteziologs un reanimatologs. Zinātniskā karjera tika uzsākta uzreiz pēc specializācijas apguves, piecus gadus darbs kā zinātniskajam līdzstrādniekam Rīgas Medicīnas institūtā, Centrālajā zinātniski-pētnieciskā laboratorijā, un vainagojās ar medicīnas zinātņu doktora grādu, no sertifikāta saņemšanas brīža ārsts bija iesaistīts sirds ķirurģijas vēstures veidošanā.  

Vladimirs Harlamovs ir šodienas sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas pamatlicējs Latvijā, ilggadīgs  Sirds ķirurģijas un anestezioloģijas nodaļas vadītājs un nozares virzītājs. 2018. gadā  tika nominēts par Biedrības “Latvijas Republikas Anesteziologu un reanimatologu asociācija” Goda biedru.

  Ārsts Vladimirs Harlamovs ir saņēmis vairākus apbalvojumus:

2018. un 2020. gados –  Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas  Pateicības par ilggadēju darbu un ieguldījumu Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas un slimnīcas attīstībā.

2017. g. Latvijas Republikas Veselības Ministrijas Atzinības raksts par ieguldījumu veselības aprūpes nozarē.

Tieši nerimstošais darba spars,  elegance un cilvēciskums  ir tas, kas Vladimiru Harlamovu padara par mūsu nozares dvēseli. Tādēļ, paturot piemiņā izcilo ārstu un kolēģi, glabāsim vienmēr tīru un gaišu viņa mantojumu! 

Veltīga ārstniecības novēršana

Latvijas Ārstu biedrība kopīgi ar Veselības ministriju aktīvi strādā pie tā, lai novērstu veltīgu ārstniecības novēršanu un stiprinātu pacienta tiesības, tostarp tiesības izdot iepriekšēju rīkojumu par neatdzīvināšanu. Taču cilvēki bieži vien pārprot šo praksi, uzskatot, ka tā ir līdzīga eitanāzijai. Ir svarīgi uzsvērt, ka tas nav saistīts ar eitanāziju – tā ir pacienta izvēle neizmantot dzīvības pagarināšanas pasākumus situācijās, kurās dzīves kvalitāte ir neatgriezeniski pasliktinājusies.

Kas attiecas uz eitanāziju, Latvijas Ārstu biedrība stingri pieturas pie Pasaules Medicīnas asociācijas (WMA) nostādnēm un neatbalsta eitanāziju un pašnāvību ar ārsta palīdzību kā ētiski pieņemamu rīcību. Eitanāzija joprojām ir ļoti sarežģīts un ētiski jutīgs jautājums, taču mūsu mērķis ir aizstāvēt dzīvību un pacientu tiesības uz cieņpilnu aprūpi, vienlaikus veicinot izpratni par dažādiem veselības aprūpes aspektiem.

 WMA Venēcijas deklarācija par medicīnisko aprūpi dzīves nogalē:

Papildus:
https://www.wma.net/policies-post/declaration-on-euthanasia-and-physician-assisted-suicide/

Iepriekš Latvijas Ārstu biedrība ziņoja:
https://www.arstubiedriba.lv/lab-neatbalsta-arsta-dalibu-eitanazijas-procesa-un-aicina-pilnveidot-paliativo-aprupi/