Skip to content

JAUNUMI

Paziņo “Gada balva medicīnā 2024” laureātus un speciālbalvu saņēmējus

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 15. reizi.  Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divi izcili ārsti – sirds ķirurgs, profesors Romāns Lācis un gastroenteroloģe, endoskopiste Anita Lapiņa. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2024” balva tika piešķirta  traumatologam ortopēdam Mārtiņam Malzubrim.  Par “Gada notikumu medicīnā 2024” tika atzīta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veiktā operācija, kurā pusaudzim pēc smagas galvas traumas galvaskausa daļa aizstāta ar 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgo kaulu. 

Savā apsveikuma sveicienā pasākuma dalībniekiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs saka: “Nozīmīgajā Latvijas mediķu godināšanas pasākumā vēlreiz saku paldies jums visiem par iejūtību, pašaizliedzību un augsti profesionālo darbu, ko jūs ikdienā darāt, palīdzot pacientiem dziedēt savu veselību, gan stacionārā, gan ambulatori. Saku paldies arī tiem Latvijas mediķiem, kuri iepazinuši kara medicīnu vistiešākajā veidā Ukrainā, nesavtīgi sniedzot tik nepieciešamo palīdzību Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem. Paldies tiem mediķiem, kuri turpina ievainoto Ukrainas karavīru ārstēšanu Latvijā. Jūsu pašaizliedzīgais veikums ir atzinības vērts un godināms”.  

Pasākuma atklāšanā uzrunu teica ministru prezidente Evika Siliņa, sakot: ”Cilvēka labklājības pamatā ir drošība un veselība, un medicīnas jomā strādājošie ir tie, kuri ar savu nesavtīgo darbu stiprina mūsu sabiedrību, rūpējoties par līdzcilvēkiem. Vesels cilvēks var labāk parūpēties par savu ģimeni, par valsti, par mūsu nākotni. No sirds pateicos ikvienam medicīnas darbiniekam par profesionalitāti, atbildību un cilvēcību, ikdienā veicot savu darbu!”

Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri, uzrunājot pasākuma dalībniekus teica: ”Esmu lepns kopā ar kolēģiem sumināt medicīnas talantus – cilvēkus, kuru darbs ir ne tikai profesija, bet arī misija.  Līdzīgi kā mūsu Oskarotajā animācijas filmā Flow, arī mums pašlaik apkārt bango jūras un okeāni. Mēs, veselības aprūpes pārstāvji, esam viena komanda, kas stāv sardzē par mūsu pacientu veselību. Uzticoties, sadarbojoties un atbalstot citam citu, mēs varam ieviest reālas pārmaiņas un pilnveidoties, nodrošinot veselības aprūpes noturību. Spēcīga veselības sistēma ir drošības pamatā, un pacientiem drošība ir katra ārsta, māsas, vecmātes, farmaceita, ārstniecības uzņēmuma un jebkura cita veselības nozares darbinieka kvalitatīvi veikts darbs,  pašatdeve un enerģija.”

Ceremonijā tika pasniegtas 22 balvas, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “OLPHA” specbalva “Iedvesma”, žurnāla “Ārsts.lv” un “Ievas veselība” speciālbalvas, LĀB specbalva un Latvijas medicīnas fonda balva “Par darbu sabiedrības labā”.

“Kā katru gadu, pavasara pusē, Latvijas Ārstu biedrība, kopā ar citiem veselibas aprūpes nozares pārstāvjiem un mūsu atbalstītājiem, godina visrūpīgākos medicīnas darbiniekus un saka paldies par to darbu, kas paveikts pagājušā gadā.  Mēs esam ļoti pateicīgi kolēģiem, ka neskatoties uz grūtībām, viņi saglabā sirsnību, mīlestību un cilvēcību pret saviem pacientiem un savu darbu veic tā, lai pacienti justos patiešām labi.  Šis ir veids, kā mēs sakām paldies viņiem visiem par padarīto. Paldies ir viens no vārdiem, ko mēs sakām visbiežāk ikdienā, bet nekad tā nav par daudz. Sakot paldies, mēs pateicamies ne tikai tam cilvēkam, kas to ir veicis, bet sakām arī paldies Dievam. Ar šo pasākumu mēs sakām paldies arī par to, ka varam turpināt strādāt zem mierīgām Latvijas debesīm un lūgsim par to, lai arī turpmāk mūsu zeme ir brīva un varam dzīvot mierā, “ saka Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

Nominācijā “Gada vecmāte 2024” augstāko balsojumu saņēmusi Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vecmāte Krista Kristiāna Zēberga, par kuru viņas pacienti saka, ka Krista ir dzimusi vecmāte, kura savu darbu dara no visas sirds un katram atrod individuālu pieeju.  Viņa ar mīlestību izturas pret savu darbu, jaunām māmiņām un jaundzimušajiem.  Viņa ir vecmāte, ar kuru slimnīca var lepoties, cilvēks savā vietā. 

Par “Gada ģimenes ārsts 2024” sabiedrības balsojumā kļuvusi ģimenes ārste Dzintra Troska no Lielvārdes par kuru pacienti saka – īsta daktere, īstā vietā. Viņu raksturo kā pretimnākošu, zinošu, atbildīgu, izpalīdzīgu un iejūtīgu, sava amata profesionāli, kas sniedz vienmēr nepieciešamo palīdzību un iedziļinās pacientu problēmās.  Ārste ar lielo burtu, kura dara vairāk, nekā pienākums prasa.

Gada ārsts speciālists 2024” šogad ir Jānis Osītis – docētājs, traumatologs ortopēds Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs. Novērtējot Jāņa Osīša darbu, pacienti saka, ka tas ir dakteris ar zelta rokām, raksturojot viņu kā iejūtīgu un cilvēcisku ārstu, kurš ir atsaucīgs, uzmanīgs un augsti profesionāls pret katru pacientu. 

Titula “Gada jaunais ārsts 2024″ ieguvējs ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pneimonologs  Gusts Ancāns. Kolēģi viņu raksturo kā mērķtiecīgu un zinošu jauno speciālistu, kas vēlas attīstīt pneimonoloģijas nozari Latvijā un neatlaidīgi “iet” uz savu mērķi. Dr. Ancāns aktīvi, aizrautīgi un neatlaidīgi strādā, lai uzlabotu plaušu vēža pacientu diagnostiku un ārstēšanu. Gusts Ancāns devis lielu ieguldījumu, lai atvieglotu pacienta ceļu no aizdomām par plaušu vēzi līdz diagnozes pierādīšanai un terapijas uzsākšanai. Kopumā tiek domāts ne tikai par jau esošajiem pacientiem, bet arī par kopējo Latvijas populāciju un mērķtiecīgi tiek strādāts pie plaušu vēža skrīninga ieviešanas Latvijā. Lielisks kolēģis, kas neatsaka palīdzību. Gusts Ancāns ir atradis savu ceļu pneimonoloģijas apakšnozarē – bronholoģijā un pēdējā gada laikā aktīvi strādājis šīs jomas attīstībai PSKUS, pamazām paplašinot piedāvātās iespējas pacientiem. Ar savu mērķtiecību ir radījis daudzu jauno rezidentu ieinteresētību par bronholoģiju.        

“Gada slimnīca 2024” ir Mazsalacas slimnīca Ziemeļvidzemē, kura tika uzcelta 2000. gadā.  Slimnīcā darbojas gan ambulatorā daļa, gan stacionārā daļa.  Balsojot, cilvēki ir norādījuši, ka šī ir labākā slimnīca Valmieras rajonā un ārsti te ir paši labākie.  Gādīgs personāls, atsaucīgs kolektīvs un jauka atmosfēra – tā slimnīcu raksturo pacienti.  Balvu kolektīva vārdā saņēma Edgars Grandāns, slimnīcas valdes priekšsēdētājs. 

“Gada zobārsts 2024” ir Ģirts Bīriņš no Veselības centra apvienības “Smaida klīnika” Rīgā, kuru balsojumā cilvēki raksturo kā cilvēcisku un darbā profesionālu, kurš nepārtraukti izglītojas, lai saviem pacientiem ieteiktu un izdarītu visu to labāko. Pacienti uzsver pozitīvo attieksmi un profesionālismu, risinot arī sarežģītus gadījumus. Tāpat kolēģi viņu atzīst par izpalīdzīgu un labsirdīgu kolēģi. 

Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2024” ir “Hospiss Māja” fizioterapeite Evija Priževoite, par kuru pacienti atsaucās kā ļoti iejūtīgu, sirsnīgu un patiesi ieinteresētu speciālistu, kas savu darbu dara profesionāli, ar lielu aizrautību un atbildības sajūtu. Patiešām zinošs un izcils speciālists. 

“Gada docētājs 2024” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti. “Gada docētājs” LU ir LU Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes gada docētājs Uga Dumpis, kuru studenti izceļ kā zinošu un atsaucīgu  pasniedzēju, kurš studentiem zināšanas nodod skaidri un saprotami.  Kā skaidro viņa studenti – lekcijas un nodarbības ir aizraujošas un praktiskas, balstītas uz reāliem gadījumiem, kas palīdz studentiem labāk izprast infekciju slimību nozīmi medicīnā. Studenti īpaši novērtē viņa profesionalitāti, spēju rosināt diskusijas un vēlmi dalīties savā pieredzē. Profesors vienmēr esot atvērts jautājumiem un iedvesmo studentus domāt kritiski un patstāvīgi. Savukārt “Gada docētājs” RSU ir docētāja Santa Kursīte pediatre, bērnu alergoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas virsārste.  Studenti par viņu saka tā – Santa Kursīte ar savu izcilo pasniegšanas metodi un unikālo pieeju spēj padarīt anatomiju saprotamu, loģisku un neaizmirstamu. Viņa izmanto gan precīzus skaidrojumus, gan radošas mācību metodes, kas veicina ilgtermiņa atcerēšanos un klīnisko domāšanu. Tas, kas patiesi izceļ Santu Kursīti, ir viņas cilvēcība un spēja radīt draudzīgu, pozitīvu un atbalstošu atmosfēru. Viņa prot iedvesmot, motivēt un likt katram justies gaidītam savās nodarbībās.

“Gada farmaceits 2024” ir  “ Latvijas aptiekas “ Bauskā vadītāja Laila Vāvere. Aptiekas apmeklētāji norāda, ka viņa ir farmaceits, kas vienmēr uzklausa, sniedz padomus, ir iejūtīga un rūpējas par klientu veselību ar profesionalitāti un atbildību.  Kolēģi stāsta, ka Laila ir savas profesijas un aptiekas patriots. Viņa ir lieliska sadarbībā gan ar klientiem, gan kolēģiem, gan ārstiem. 

“Gada ārsta palīgs 2024” ir Rolands Kristovskis “ Orto klīnika” ārsta palīgs.  Kolēģi skaidro, ka darbs viņam ir dzīves aicinājums, ko viņš veic ar apbrīnojamu pacietību, rūpību un ieinteresētību katrā pacientā. Un kā saka pacienti, viņš ir profesionālis ar lielo burtu – cilvēks ar labu sirdi, kas neskaita laiku un nekad neatteiks palīdzību, un padomu pacientiem arī ārpus darba laika. 

“Gada māsa 2024” ir Iveta Bērziņa Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļas 2 virsmāsa. Cilvēki par viņu raksta, ka viņa ir sirsnīga, atsaucīga, ļoti mīloša māsiņa.  Savukārt kolēģi saka, virsmāsa vienmēr palīdz grūtos brīžos, vienmēr nāk kolektīvam pretī, vienmēr izturas sirsnīgi pret pacientiem un izdara savu darbu kvalitatīvi un kārtīgi. Pie Ivetas Bērziņas var iet pēc padoma, kad to vajag visvairāk, aprunāties kad nejūtas labi, Iveta ir mūsu kolektīva lielākais atbalsts. 

Nominācijā “Gada māsas palīgs 2024” balvu saņēma Inita Liepa no Liepājas reģionālās slimnīcas.  Viņas pacienti novērtē, ka viņa ir saprotoša, izpalīdzīga, empātiska un sirsnīga, un izdara vairāk, nekā viņas darbs prasa.  Māsas palīgs ar vislielāko un plašāko sirdi. 

AS “OLPHA” speciālbalvu “Iedvesma” piešķirta RPNC Ambulatorā centra “Veldre”un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājam, ārstam-psihiatram profesoram Mārim Taubem  un profesoram Oskaram Kalējam, Rīgas Stradiņa universitātes docētājam, Iekšķīgo slimību katedras vadošajam pētniekam. 

AS “Grindeks” D.H. Grindeļa balvu par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde. 

Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma Agnese Ritene  – farmaceite un  “Mana aptieka”  “Centra aptieka” Tukumā vadītāja.

Jau sesto reizi žurnāls IEVAS Veselība pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko šogad saņēma Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nieru ārste, Nefroloģijas centra virsārste un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa.

“Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” saņēma:

Romāns Lācis Dr. hab. med., Rīgas Stradiņa universitātes profesors, ilggadējs Sirds ķirurģijas centra vadītājs (1998-2017)  un tagad vada Sirds ķirurģijas centra konsultatīvo padomi.  Profesors Romāns Lācis ir ievērojams Latvijas sirds ķirurgs, pazīstams kā pirmais ārsts valstī, kurš 2002.gada 10. aprīlī veica pirmo sirds transplantāciju Latvijā, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu valsts medicīnas vēsturē. 2015.gadā gadā viņa vadībā Latvijā tika veikta pirmā sirds transplantācija bērnam. Par savu ieguldījumu medicīnā profesors Lācis ir saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp, Ministru kabineta balvu (2002), Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru (2004) un Paula Stradiņa balvu (2014). 

Anita Lapiņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārste, Endoskopijas nodaļas eksperte gastrointestinālajā endoskopijā. Savlaik ilgstoši vadījusi Endoskopijas nodaļu, ko pati izveidoja pirms vairāk nekā 40 gadiem. Pēc medicīnas studijām Dr. Lapiņa specializējās ķirurģijā un endoskopijā, vēlāk absolvējot klīnisko ordinatūru Maskavas Pirmā Medicīnas institūta ķirurģijas klīnikā. Ārste nodaļu dibinājusi un izveidojusi par mūsu valsts vadošo kompetences centru savā disciplīnā. Šeit norit arī plaša studentu un rezidentu apmācība, kā arī pētniecība. Anita lapiņa vairākkārt jau saņēmusi dažādas valsts un sabiedrības atzinības – MK Atzinības rakstu par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā (2004), LU Pateicības rakstu par sadarbību un ieguldījumu, īstenojot LU ESF projektu “Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplinārās izpētes grupā” (2011), Atzinības krusta 5. šķiru (2008).

Par “Gada cilvēku medicīnā 2024” šogad kļūst Mārtiņš Malzubris, traumatologs -ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumatoloģijas centra vadītājs, Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas prezidents.  Daudz ieguldījis darba septiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas attīstīšanā TOS.  M.Malzubris ieguldījis lielu darbu Ukrainas ārstu apmācībā Latvijā un Ukrainā.  2024.gadā apmācījis 5 ārstu grupas Latvijā un veicis 5 braucienus uz Ukrainu, kopīgas darbam un apmācībām Ukrainas slimnīcās, kur izoperējis vairāk kā 40 pacietus.  Arī TOS pastāvīgi ārstējās 3-5 Ukrainas pacienti.

Par “Gada notikumu medicīnā 2024” šogad atzīta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veiktā operācija, kurā pusaudzim pēc smagas galvas traumas galvaskausa daļa aizstāta ar 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgo kaulu. Tas ļāvis ievērojami saīsināt operācijas laiku, mazinot dažādus riskus, kā arī turpmāk uzlabos bērna dzīves kvalitāti. Iespēja aizvietot samērā lielu gabalu no galvaskausa nopietni bojātā kaula ar īpaši precīzā 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgā kaula daļu Bērnu slimnīcas neiroķirurgiem radās, sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīniku. Galvaskausa daļa izgatavota, izmantojot pacienta datortomogrāfijas 3D izmeklējumu, kas veikts Bērnu slimnīcā. Operācija notika sadarbojoties neiroķirurgam Dāvim Ozoliņam un mutes, sejas un žokļa ķirurgam Ģirtam Šalmam.

Latvijas medicīnas fonds pasākuma laikā piešķīra “Balvu par darbu sabiedrības labā” trīs latviešiem par viņu nozīmīgo darbu cilvēces labā, veicot pašaizliedzīgo dabu un atbalstu Ukrainai, jau kopš kara sākuma.  Balvu saņēma traumatologs-ortopēds Mārtiņš Malzubris un brīvprātīgie Pēteris Dimants un Arnis Rukmanis

Latvijas Ārstu biedrības specbalva tika piešķirta profesorei Jeļenai Storoženko, par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas izglītībā un laboratorās diagnostikas attīstībā izdodot grāmatu “ Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā,” kas kļūs par vērtīgu ceļvedi ārstiem un studentiem. 

“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 29. martā ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 30.martā plkst. 11.30  un 05.aprīlī plkst. 11.00.  “Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “OLPHA” un AS “Grindeks”.

Latvijas Ārstu biedrības biedru pilnsapulce notiks 2025. gada 15.aprīlī

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce notiks 2025. gada 15.aprīlī plkst. 14.00 LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā. Biedriem tiks nodrošināta iespēja piedalīties arī tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu. Pieslēgšanās iespēja no plkst. 13.15.

Darba kārtībā:

  1. LĀB Goda biedra statusa piešķiršana.
  2. Ilmāra Lazovska balvas pasniegšana.
  3. Prezidentes ziņojums
  4. Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi.
  5. Revīzijas komisijas ziņojums.
  6. 2024. gada pārskata apstiprināšana.
  7. Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības statūtos.
  8. Latvijas Ārstu biedrības Domes reglamenta apstiprināšana.
  9. Informācija par plānoto profesionālās disciplināratbildības regulējumu.

Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē tiešsaistē, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvo sistēmu https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, kurā tikai biedriem būs pieejama ZOOM pieslēguma saite biedru sapulcei. Biedriem uz reģistrētajām e-pasta adresēm tiks izsūtīts skaidrojums par pieslēgšanos un attālinātu dalību biedru sapulcē.

Biedriem, kuri piedalīsies klātienē, reģistrācija sāksies plkst. 13.00.

Lūdzam biedrus iepriekš, līdz 2025. gada 10.aprīlim, informēt LĀB par biedra vai pārstāvja plānotu ierašanos klātienē: https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list

Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2025. gada 15.maijā plkst. 16.00 gan klātienē, gan tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.

Ar biedru sapulcē izskatāmo dokumentu projektiem iespējams iepazīties klātienē LĀB Skolas ielā 3, Rīgā, ierašanās laiku iepriekš saskaņojot e-pastā lab@arstubiedriba.lv

Rīgā, 2025. gada 14.martā

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā
viceprezidents Māris Pļaviņs

Baltijas jauno ārstu kopīgs paziņojums par veselības aizsardzību kā daļu no valsts drošības

Marta sākumā Rīgā tikās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas. Tika pārrunāti aktuālie jautājumi katrā no Baltijas valstīm, kā arī kopīgie nākotnes izaicinājumi.

Pārrunātie jautājumi ietvēra šī brīža drošības situāciju reģionā un jauno ārstu lomu veselības aizsardzības ārkārtas situācijās, jauno ārstu psihoemocionālo veselību, atalgojumu, apmācības kvalitāti rezidentūrā, cilvēkresursu plānošanas tendences, kā arī citus jautājumus.

Tikšanās rezultātā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas vienojušās kopīgā paziņojumā par veselības aizsardzību kā daļu no valsts drošības.

Paziņojuma teksts latviešu valodā:

Informāciju sagatavoja LJĀA valdes priekšēdētājs Jānis Vētra (+371 26314467)

Latvijas Jauno ārstu asociācija
www.ljaa.lv

Latvijas Ārstu biedrība tikšanās laikā ar veselības ministru pārrunās rosinātās izmaiņas ārstniecības un ētikas pārkāpumu izvērtēšanā

Šodien Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes pārstāvji tiekas ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, lai pārrunātu jautājumu par ārstu profesionālo disciplināratbildību un vienotos par tālākajiem soļiem saistībā ar LĀB rosinātajām izmaiņām Ārstniecības likumā.  LĀB un ministrs pārrunās tālākos soļus, kā  kopā aktīvi strādāt pie normatīvo aktu izmaiņām, lai ārstniecības un ētikas pārkāpumus varētu izvērtēt efektīvāk.  

LĀB jau pagājušā gada vasarā uzsāka aktīvu sadarbību ar Veselības ministriju, sniedzot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām un kopīgi diskutējot par to ieviešanu. LĀB rosina veidot vienu disciplinārlietu padomi, kuras sastāvā būtu arī Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības un Latvijas Māsu asociācijas deleģēti pārstāvji.  Padome būtu tā institūcija, kas normatīvo aktu ietvaros skatītu visus ārstniecības un ētikas pārkāpumus un piemērotu noteiktu disciplināratbildību/ disciplinārsodus. 

LĀB ierosina arī normatīvajos aktos noteikt, ka disciplinārlietu lēmumi tiks publiskoti, neatklājot sodītās personas identitāti. 

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite-Svarinska
Sabiedrisko attiecību konsultante
Latvijas Ārstu biedrība

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress notiks no 11. līdz 14. jūnijam

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress norisināsies 2025. gada 11. – 14. jūnijā ATTA CENTRE, Krasta ielā 60, Rīgā.  Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) 10.gades vienojošais temats šogad būs inovācijas, sadarbība un rezultāts. Dalībai kongresā var reģistrēties un iepazīties ar programmu vietnē www.arstukongress.lv.

10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Latvijas Universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās darbības galvenais speciālists, GASTRO Centra gastroenterologs, Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore Veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komiteju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

“ Šis jubilejas kongress dos mums iespēju atskatīties gan uz iepriekšējo kongresu vēsturisko nozīmi, gan arī censties ieskatīties nākotnes izaicinājumos. Tālab arī veidosim kongresu kā nozares svētkus! Kongresa programma veidota ar mērķi būt saistošai un noderīgai dažādu specialitāšu ārstu auditorijai. Zinātniskā komiteja vērtējusi profesionālo asociāciju un pētnieku grupu rosināto plenārsēžu, zinātnisko sesiju, diskusiju tēmas un plānoto saturu; izvēlējusi vissaistošākās tēmas, un pat balsojusi par to, kuras tēmas iekļaut kongresa gala programmā. Kongresa noslēgumā plānots formulēt vēstījumu 15. Latvijas Ārstu kongresam, kas eventuāli notiks pēc nākamajiem 10 gadiem. Šī kongresa dalībnieki tad varēs izvērtēt, cik tuvu vai tālu no patiesības esam bijuši 2025. gadā!” , norāda Mārcis Leja, Latvijas Ārstu kongresa prezidents.

11. jūnijā, notiks svinīgs ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, kam ATTA CENTRE sekos pirmā kongresa plenārsēde “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā” un piecas zinātniskās sesijas. Vakara gaitā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda, profesora Ilmāra Lazovska un profesora Ojāra Veides stipendijas, kongresa dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm baudīs atkal redzēšanos neformālā gaisotnē.

12. jūnijā, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam”, kuras laikā atskatīsimies uz Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa raisītajām pāmaiņām, kā arī domāsim par personības lomu mainīgajā vidē un profesionālismu medicīnā modernās pasaules izaicinājumu kontekstā. Otrā plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna” mudinās domāt par ģeopolitisko situāciju pasaulē un mūsu gatavību stāties pretī izaicinājumiem kritiskās situācijās.  Dienas otrajā pusē notiks vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.

13. jūnijā, notiks divas plenārsēdes “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, kas savstarpēji papildinās viena otru. Savukārt pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas. Piektdienas vakarā visi dalībnieki aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” turpat ATTA CENTRE, lai baudītu radošo-talantīgo ārstu sagatvotos priekšnesumus un kopā būšanas prieku.

14. jūnija dienas pirmajā daļā notiks piecas zinātniskās sesija, bet kongresa izskaņā plenārsēdē “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju” visi kopā paraudzīsimies uz bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējām tos izvērtēt un ietekmēt.

Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un recepšu farmācijas stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi

Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam, kurš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu organizēja Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.

Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.

Latvijas Ārstu kongresa atbalstītāji ir Olpha,  Latvijas Medicīnas fonds, Grindeks, Jūras medicīnas centrs, Eli Lilly.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com

LĀZA aicina Latvijas medicīnas studentus pieteikties Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai 2025!

“Cik mūsos ir mīlestības, tik mēs gūsim arī panākumus pie slimniekiem. Tieši mīlestība ir tā māksla, kura pavada katru veiksmīgu ārstu.”

Prof. Ilmārs Lazovskis

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA)  aicina Latvijas medicīnas augstskolu studentus pieteikties ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.

Sakarā ar ģeopolitisko situāciju, ko nevar ignorēt, šoreiz Fonds atbalstīs studentus, kuri nāks ar saviem ierosinājumiem, kā popularizēt un/ vai arī apgūt vienu no svarīgākajām prasmēm – spēju sniegt pirmo palīdzību iedzīvotājiem. Labām idejām sniegsim arī finansiālu atbalstu, lai tās realizētu.

Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu radošo prātu un izpratni par rīcību krīzes situācijās.

Šoreiz atbalstu var saņemt arī kopējs darbs – atbalstīsim sadarbību starp studentiem. Vairāki studenti var pieteikt kopēju projektu par pirmās palīdzības apmācību dažādās vecuma grupās un dažādai auditorijai.

Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems “Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Darbu prezentē viens līdz divi studenti. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.

Aicinām augstskolu pasniedzējus atbalstīt projektu pieteikumu izstrādi, sniedzot savus ieteikumu un konsultāciju.

Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, 11. jūnijā, 10. Latvijas Ārstu kongresā.

Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas. Par vienu projektu jāaizpilda viena pieteikuma anketa. https://ej.uz/pieteikums_LAZA_stipendijai_2025

Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.

LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.

Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) izsludina pieteikšanos LMF Zariņu stipendijai

  • Zariņu medicīnas studiju stipendija ārstiem – Latvijas jaunajiem ārstiem un rezidentiem ir iespēja pieteikties līdz 1. maijam. Stipendija ir plānota profesionālai pilnveidei ES, ASV u.c. 1- 6 mēnešu. Atbalsta stipendija paredzēta līdz 6000 USD.Konferences netiek atbalstītas. Atkārtoti LMF stipendiju nepiešķir. Pieteikumā ļoti nozīmīgs ir mācību brauciena pamatojums un rekomendācija, ko sniedz mācību vai darba vieta.
  • Zariņu medicīnas studiju stipendijai studentiem 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties līdz 1. maijam. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD. Pieteikumā ļoti nozīmīgs ir mācību brauciena pamatojums un rekomendācija, ko sniedz mācību vai darba vieta.
  • Atgādinājums! LMF Andras Kalniņas Stipendija Rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, lai viņi var iepazīties ar Latvijas veselības aprūpes iestādēm un gūt praktisku pieredzi, ir iespēja pieteikties līdz 15. martam. Prakse kādā no Latvijas ārstniecības iestādēm vismaz 8 nedēļas. Stipendija ir 3000 USD.
Ārstu kongress. Ārstu biedrībā Skolas ielā 3. 21/06/2024 foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Viss par LMF stipendijām un pieteikšanās kārtību http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education, kur arī pieteikuma anketa.

Stipendijas svinīgi pasniegs 10. Latvijas Ārstu kongresa laikā Rīgā, 11. jūnijā.

“Man bija lieliska iespēja un pieredze pavadīt mēnesi Invazīvās pneimonoloģijas komandas darbā UCLA, kas vairākus gadus pēc kārtas ir viena no līderiem ASV plaušu patoloģiju diagnostikā un ārstēšanā. Jāsaka, ka šis mēnesis Losandželosā paskrēja nemanot un ir devis gan lielisku perspektīvu, gan teorētiski praktisku zināšanu bāzi, ko mēģināt ieviest un pielietot ikdienas praksē. Svarīgi tomēr ir nedaudz izkāpt no savas komforta zonas, braukt, skatīties, iemācīties, lai paskatītos uz sevi un ikdienu nedaudz no cita skatupunkta un iegūtu jaunu motivācijas devu. Ir jāmēģina un jādara, jo attīstība un izaugsme sākas aiz ierastajiem ikdienas rāmjiem.

Pateicos Latvijas Medicīnas fondam un visām iesaistītajām pusēm par atbalstu!”

Dr. Andra Krūmiņa, LMF stipendiāte 2024

Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir dibināts 1990. gadā ASV kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi, zinātni un izglītību. Fondu veidoja latviešu ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV).

Foto: LMF dibinātājs prof. Bertrams Zariņš, Dr. Kamena Kaidaka un LMF stipendiāte Dr. Andra Krūmiņa, pneimonoloģe RAKUS. Latvijas Ārstu biedrībā, 21.06.2024

Saziņai:

Dr. Kamena Kaidaka, LMF administratore Latvijā
lmf.latvia@gmail.com
+371 29121922

In Memoriam – Indulis Visvaldis Ozols

In Memoriam – pateicībā par Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu

Indulis Visvaldis Ozols (1933.30.06. Rīgā – 2025.20.02. Rīgā)

91 gada vecumā miris bijušais Augstākās padomes deputāts Indulis Visvaldis Ozols. Tieši viņš bija tas deputāts, kurš kā Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs nolasīja rezultātus un katra deputāta individuālo balsojumu 1990. gada 4. maijā, kad deputāti balsoja par Neatkarības deklarāciju. Viņa balsi pārtrauca Latvijas iedzīvotāju ovācijas, uzzinot, ka Latvijas PSR Augstākā padome ir nobalsojusi par šo deklarāciju.

Otrs iemesls, kāpēc vēlos atcerēties Induli Ozolu, bija fakts, ka tālajā 1988. gadā viņš Latvijas Ārstu biedrībai izdalīja divas telpas savā Darba Zinātniskās organizācijas centrā Paula Stradiņa slimnīcas teritoorijā pie Ventspils ielas ieejas, un šajās telpās Latvijas Ārstu biedrība mita līdz 1991. gadam.

Trešais iemesls, kāpēc mums ar cieņu un godu ir jāpiemin aizgājējs, ir atziņa, ka bez Induļa Ozola nebūtu noticis Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress. Indulis bija šā kongresa finansists, grāmatvedis, uzskaitvedis un praktisko darbu organizators. Par to šajā, viņam veltītajā piemiņas stāstā nedaudz vēlāk.

Indulis Visvaldis Ozols dzimis 1933. gada 30. jūnijā Rīgā. Pabeidzis 17. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu, Rī­gas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultāti mašīnbūves ekonomikas, ražošanas organizācijas un pārvaldes spe­cialitātē. Interesanti, ka viņam bija labākais kursa darbs – “Sociālistiskā budžeta finansēšanas priekšrocības salīdzinājumā ar kapitālismu”. Vēlāk visu dzīvi viņš čakli pierādīja pretējo. Darba gaitas Indulis Visvaldis Ozols uzsācis rūpnīcā VEF, bet kopš 1969. gada strādāja LPSR Veselības aizsardzības ministrijas sistēmā, visai ātri kļuva par Darba zinātniskās organizācijas cen­tra direktoru un ministrijas galveno speciālistu darba zinātniskās organizācijas un pārvaldes jautājumos, kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto veselības aizsardzības darbinieku, jo vadīja Gaiļezera slimnīcas projektēšanu un lielā mērā pieskatīja celtniecību. Par šo darbu saņēma arī PSRS Ministru Padomes prēmiju. To visu paveica nekad nebūdams Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs, taču ieguva milzīgu Veselības aizsardzības ministra Vilhelma Kaņepa uzticēšanos un atbalstu.

1988. gadā aktīvi iesaistījās Latvijas tautas frontes organizēšanā, tika ievēlēts par Rī­gas pilsētas Zemgales priekšpilsētas LTF Arkādijas nodaļas priekšsēdētāju un LTF domes locekli, bija visu LTF kongresu delegāts. 1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu Rīgas 6. vēlēšanu apgabalā. Darbojās Apvie­notajā budžeta komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā. No 1992. līdz 1995. gadam bija Latvijas Basketbola savienības prezidents.

Vēlos Indulim Visvaldim Ozolam pateikties par ieguldījumu Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā. 2018. gadā, sagaidot pirmā Ārstu kongresa trīsdesmito gadskārtu man bija iespēja ierakstīt Induļa Ozola atmiņas, un daļu no tām vēlos publicēt: “Es pie kongresa rīkošanas pieslēdzos tikai 1989. gadā. 

Ievēroju, ka kongresa organizācijā ir nerisinātas problēmas. Par medicīnisko aspektu kongresa gaitai organizatori kompetenti un profesionāli sprieda. Bet organizācijas daļu, man šķita, vajadzēja kaut cik savādāk organizēt. Vajadzēja dispečeru vietu, kur var zvanīt un apmainīties ar informāciju. Interneta nebija, bija tikai telefonsarunas un vēstuļu apmaiņas. Bet man DZO centrā bija darbinieki, kas pārzināja tehnoloģiskās iespējas par informācijas mārketingu, un tajā laikā mēs bijām bijušās savienības mēroga līderi. 

Mans centrs bija tīrs latviešu kolektīvs, tikai latvieši un divi latviski runājošie krievu filologi, kas tulkoja. Man centrā nebija ne arodbiedrības, ne komjaunatnes organizācijas, ne partijas organizācijas. Un mūsu kolektīvs bija ļoti interesants. Centrā bija tikai trīs ārsti. Pārējie bija datortehniķi, dizaineri, mākslinieki, tehniskie darbinieki. Tā nu visa reģistrācija un kongresa darbības apkalpošana tika manam centram. 15 vai 16 cilvēki DZO cilvēki piedalījās dažādās kongresa aktivitātēs. Viņi paši visu darīja”.

Kā veidojās kongresa finansu struktūra visplašāk zināja stāstīt Induļa Ozola “labā roka” Zita Altenburga (1957–2020): Mans šefs Indulis Ozols izdomāja, ka Atmodas gaisotnē ir jāņem vara. Mums kā Veselības ministrijas Darba zinātniskās organizācijas centram vajadzētu kongresa organizēšanā aktīvi iesaistīties. Ozolam bija tāda ļoti laba īpašība – ja viņš iedegās par kaut ko, tad viņš iedegās.

Mums tika nodota funkcija reģistrēt dalībniekus un vākt dalības maksu. Mūsu grāmatvedība naudu noguldīja bankā, bet pēc tam veica izmaksas orgkomitejai un visiem, kam vajadzēja – māksliniekiem, telpu noformētājiem, avīzei “Latvijas Ārsts”.
Bija jau maijs, kad mēs atvērām reģistrāciju mūsu mājā pie pašiem Ventspils ielas vārtiem. Izveidojās rinda, pilsoņi stāvēja no Ventspils ielas līdz otrajam stāvam, kur mēs veicām reģistrāciju. Stāvēja un visi pacietīgi gaidīja.
Milzīgas naudas kaudzes vakarā skaitījām. Caur mūsu rokām izgāja piecu tūkstošu dalībnieku naudiņas. Dalībniekusmēs reģistrējām vēl kongresa laikā Sporta pilī pie personāla ieejas. Strādājam, katru dienu līdz 10 vakarā. Taisījām sarakstus, reģistrāciju pa burtiem. Gatavojām materiālus katram dalībniekam. Sporta pilī dalībniekus reģistrēja 6 mūsu darbinieki. Un vēl – mēs Sporta pilī likām papildus krēslus, jo viss bija pārpildīts.

Izplatījām arī biļetes, jo gan pirmoreiz reģistrējoties, gan vēlāk varēja dabūt biļetes uz Jāņiem pie Zvārtas ieža, uz “Čikāgas piecīšukoncertu, uz brīvdabas izrādi Druvienā “Skrodernienas Silmačos”.
Vēlme bija piedalīties visiem un visur. Bija arī sporta pasākumi, un visi pieteicās arī skriet un spēlēt tenisu. Reģistrācijas pamatdarbību beidzām tikai 22. vai 23. jūnijā.

Vēl rīkojām izlozi dalībniekiem – kas tiks uz noslēguma pasākumu Operā.

Kongresa dalības maksa bija 25 rubļi. Studentiem lētāk.

Naudu veda paši un veda iestādēm un organizācijām kopā. Rajona medicīnas iestādes grāmatvedis atbrauc ar NMPD mašīnu un saka – “mēs naudu atvedām!” Skaitam naudu, pārbaudām neskaidri piereģistrētos uzvārdus, bet rindā esošie jau kliedz – “mēs ļoti ilgi jau stāvam”. Kļūdas uzvārdos bija daudz, bija iestādes, kas uzvārdus bija pierakstījušas krievu valodā, taču ar vārdu un tēvavārdu. Vēlāk kļūdas uz kartēm daži uztvēra slimīgi. Nācās kartes pārtaisīt.

Vēl mēs radījām uzlīmes mašīnu logiem, šīs uzlīmes dalībniekiem bija baltas, bet organizatoriem melnas”.

Un beigu beigās – pateicība no manis. Indulis Visvaldis Ozols bija tas, kas katru rītu man izsniedza banknotes avīzes “Latvijas Ārsts” papīram, drukai, redakcijas darbam, fotogrāfiem, bet vakarā saņēma sīknaudu, kas bija ietirgota par avīzēm. Saorganizēja divas volgas ar šoferiem redakcijas darbam. Indulis Ozols man izsniedza naudu, ko nācās iebāzt nopietnu ļaužu kabatās partijas centrālkomitejas namā – lai “Čikāgas piecīšiem” ļautu spēlēt Mežaparka estrādē. Indulis Ozols rīkojās ar skaidru un bezskaidru naudu (vēlāk gan viņš par to nemēdza runāt), bet ar viņa viltību un finanšu pratību Pirmajam Vispasaules latviešu ārstu kongresam atvērās visi vārti un durvis. Ļoti strikts, prasīgs, taču korekts pret saviem kolēģiem un darba biedriem, neiecietīgs pret slinkumu un birokrātisku neko nedarīšanu. Izcila personība Latvijas medicīnas vēsturē.

Lai Tev vieglas Dzimtenes smiltis Cērkstes kapos!

Pēteris Apinis

In memoriam – Ineta Grīsle

Pēc ilgas cīņas ar smagu slimību 23. februārī pāragri mūžībā aizsaukta Dr. Ineta Grīsle, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” nodaļas vadītāja  un Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes locekle               

Atvadīšanās no Inetas Grīsles notiks 1. martā plkst. 12.00 Rīgas Krematorijā, Varoņu ielā 3A.  

Sit tibi terra levis!

Visdziļākā līdzjūtība Inetas Grīsles ģimenei un radiniekiem.

Latvijas Jūras medicīnas centram 80 gadu jubileja

Latvijas Jūras medicīnas centram 80 gadu jubileja

Jūrniecības vēsturnieks Artūrs Eižens Zalsters konstatējis, ka Latvijā jūras medicīnas un karantīnas paņēmieni rakstveidā reglamentēti jau 16. gs., kam pierādījumi atrodami arhīva dokumentos. Šai laikā uz Rīgas ostā ienākušiem svešzemju flagmaņkuģiem jau dienējuši pirmie jūras medicīnas pārstāvji- kuģa bārddziņi [ feldšeri- mūsdienu izpratnē}. Savukārt Rīgā pirmais zināmais ar jūras medicīnu saistītais ārsts [ precīzāk- universitāti nepabeidzis medicīnas students] ir Simons Kalbi, kas šeit ieradies 1581. gadā, prakses atļauju saņēmis 1590. gadā un šajā nozarē darbojies 54 gadus. No S. Kalbi satādītā pārskata noprotams, ka viņš uzraudzījis ostā ienākušos kuģus.

Tas ir citāts no profesora Arņa Vīksnas pētījuma par jūras medicīnas pimssākumiem Latvijā. Turpmākā attīstība jau ir saistīta ar pirmo jūrskolu dibināšanu [Ainažos 1864. gadā], jo audzēkņiem bija nedaudz jāapgūst arī medicīna. Ārsta vai feldšera pienākumus uz kuģa parasti pildīja kapteinis. Ir aprakstīts pat gadījums, kad kuģa kapteinis pēc nelaimes gadījuma jūrniekam ar sadragātu kāju to amputējis, pie tam veiksmīgi. Arī mūsdienās kuģu kapteiņiem un kapteiņu palīgiem jāapgūst medicīnas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā. Uz visiem kuģiem ir jābūt aptiekai ar  specifisko medikamentu krājumiem  un personālam jāpārzina tā izmantošanu. Visas šīs zināšanas jūrnieki apgūst speciālos kursos.

 1900. gadā tika uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni. 1901. gadā dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība. Sakarā ar bruņojuma modernizāciju un zemūdenes iekļaušanu flotes sastāvā tieši Liepājā tika veikti Krievijā un pasaulē pirmie pētījumi par darba fizioloģiju un higiēnu zemūdens apstākļos.

Latvijā pirmās slimokases izveidoja 1920. gadā, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam. Tālbraucējiem jūrniekiem sava slimokase tapa 1930. gadā. Vismazākā starp aroda slimokasēm, bet visturīgākā.

AS Latvijas Jūras medicīnas centra pirmssākumi sākās ar 1944. gadu, kad tika izveidota Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa. Darbu sāka pirmais ārstu kabinets, sanitāri-epidemioloģiskā stacija [SES ], slimnīca ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidoja arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Interesanti, ka medpunkts atradās pat tik attālā vietā kā Krāslava, jo tur upju transportlīdzekļus būvēja 150 strādnieki. Tika attīstīts slimnīcu tīkls ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Ventspilī. 

 Ar 1956. gadu Latvijas Ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.

1958. gadā tika uzcelta ostas slimnīca- tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca.  1961. gadā Ventspilī uzcēla ostas slimnīcu ar 100 gultas vietām. 

 1964. gadā uzcelta ostas poliklīnika, kuru šodien mēs pazīstam kā Vecmīlgrāvja poliklīniku.

1968. gadā uzcēla Baseina poliklīniku, kuras šodienas nosaukums ir- VIA UNA.

 1970. gadā ekspluatācijā nodeva Baseina slimnīcas jauno korpusu, kuru šodien mēs saucam pat Latvijas Jūras medicīnas centru.

1968. gadā, pilnveidojot dienesta vadības struktūru, Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa tika likvidēta un tās funkcijas nodotas Baseina centrālās slimnīcas galvenajam ārstam. Baseina medicīnas sistēma bija īsta resoriska impērija ar savām slimnīcām, poliklīnikām, bērnu silītēm, sanatorijām Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Bet veselības aprūpi uz kuģiem nodrošināja 152 ārsti un 136 vidējie medicīnas darbinieki.

1992. gadā sākās jauns posms mūsu vēsturē, kad uz šīs bāzes tika izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs un sākta plaša dienesta reorganizācija. Tolaik līdz ar veselības aprūpes reformu tika konstatēts, ka Latvijā ir par daudz slimnīcu un slimnīcu gultu. Rīgā tika likvidēta 4., 5., un 6. slimnīca un pastāvēja risks, ka tas var skart arī mūs. Apspriežoties ar kolektīvu nolēmām, ka cīnīsimies par savu pastāvēšanu. Lai neiekļūtu likvidējamo ārstniecības iestāžu sarakstā, pieņēmām lēmumu iet privatizācijas ceļu. 

1994. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu no Labklājības ministrijas tikām nodoti Satiksmes ministrijas pārziņā, jo tur bija daudz lielāka izpratne un atbalsts privatizācijas procesam.

1996. gada 10.jūlijā valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs un 11. novembrī tas jau tika nodots privatizācijai.

Mūsu mērķis bija, lai privatizācijā piedalītos ikviens darbinieks, tādējādi ieguldot artavu savas darba vietas saglabāšanā un attīstībā. 1997. gada 4. decembrī privatizācijas rezultātā tika izveidota publiskā akciju sabiedrība Latvijas Jūras medicīnas centrs un 70 % tās akciju nonāca darbinieku īpašumā. Kopš 1998. gada maija mūsu akcijas tiek kotētas NASDAQ Riga Fondu biržā. Mēs joprojām esam vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā.

 Liels izaicinājums un pastāvēšanas draudi izveidojās 2009. gadā, kad līdz ar globālo finanšu krīzi un tautsaimniecības sabrukumu Latvijā, mūsu apgrozījums samazinājās par aptuveni  45%, jo tika pārtraukti līgumi par stacionāro veselības aprūpi. Tas radīja mums jautājumus par turpmāko nākotni un attīstības stratēģiju, jo liela daļa mūsu infastruktūras bija pakārtota tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai. Vajadzēja pārbūvēt ēkas, nodaļas, kabinetus ambulatoro pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Taisnība ir teicienam, ka krīzes ir iespēju laiks. Un mēs to izmantojām.

Jaunās diagnostiskās radioloģijas nodaļas fasāde Sarkandaugavā

Sarkandaugavā 2012. gadā pabeidzām vecās, 1880. gadā celtās ēkas renovāciju, kuru agrāk izmantojām slimnīcas funkciju nodrošināšanai. Durvis vēra jaunais  Sarkandaugavas ambulatorais veselības aprūpes centrs ar ģimenes ārstu prakses vietām, savu akreditētu laboratoriju, okulista, neirologa, fizioterapeita, kardiologa, pulmonologa, traumatologa, ķirurga kabinetiem.

Vecmīlgrāvī atteicāmies no Vecmīlgrāvja slimnīcas jaunā korpusa celtniecības turpināšanas. Kapitāli izremontējām un pielāgojām telpas jaunajām funkcijām. Pirmajā  stāvā izvietojām radioloģijas un funkcionālās diagnostikas nodaļu-Ziemeļu diagnostikas centru  ar jaunām  tehnoloģijām un ērti pieejamu pacientiem.  Otrajā stāvā uzsākām rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu dienas stacionārā un ambulatori. Trešajā stāvā pēc VM un NVD  ierosinājuma izveidojām iekšķīgo slimību  nodaļu ar  hronisko pacientu aprūpes programmu. Aprūpes nodaļa piedalījās arī Covid-19 pacientu ārstēšanā.

Vecmīlgrāvja slimnīcas fasāde

2017. gadā atklājām diagnostiskās radioloģijas ēku. Simboliski šī 21. gadsimta ēka savieno 19. gs. ar 20.gs. un tajā pacienti tiek izmeklēti ar MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas iekārtām. Ārstniecības iestādēm nepārtraukti jābūt gatavām ieviest jaunās tehnoloģijas, jaunas un inovatīvas ārstēšanas metodes. Jāspēj pielāgot telpas jauno funkciju nodrošināšanai. Pastāvēs tas kas mainīsies. Pie tam jāmainās uz augšu! 

Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra fasāde

Kopš 2012. gada investīcijās esam ieguldījuši 5,8 miljonus EUR.

Viss šajos gados paveiktais ir konkrētu cilvēku darbs. Nekas mums nav nācis viegli vai negaidīti iekritis rokās. Ir vērtas daudzu un dažādu ministru kabinetu durvis, pierādīta sava taisnība, aizstāvēta tā un beigās realizēta. Pieļautas kļūdas, labotas tās un meklēti jauni risinājumi. Visproduktīvākie  esam bijuši tieši krīzes gados. Laikam jau šie eksistenciālie draudi stimulē visspēcīgāk. Mūsu nākotnes plānus un attīstību, kopš 2011. gada, esam realizējuši  gandrīz  par 100%. Paveiktais ir visa, mūsu, LJMC kolektīva, kopējais darbs un katrs tā darbinieks ir neatsverams posms kopējā attīstībā.                                        

Latvijas valstiskuma atjaunošana pavēra mums ceļu pārveidot LJMC mūsdienīgā veselības aprūpes ārstniecības iestādē. Mūsu radošajām iecerēm neviens neuzlika rāmjus un mēs patiesi bijām gatavi gāzt kalnus.  Deviņdesmitajos gados jau daudzi bija nogaidoši, nezinot kā tad ar to nākotnes perspektīvu būs!                                                                             

Mēs, LJMC, esam bijuši flagmaņi daudzās jomās Latvijā!

Pirmie izveidojām multiplās sklerozes centru. Veicinājām  multiplās sklerozes pacientu biedrības izveidi.

Pirmie uzsākām kapsulas endoskopijas izmeklējumus.

Pirmie iesākām pozitronu emisijas tomogrāfa izmeklējumus Latvijā- PET/CT.

Pirmie Latvijā noslēdzām līgumu ar  DataMed informācijas sistēmu, lai arhivētu CT un radioloģiskos izmeklējumus.

Varu teikt vienu -vienmēr esam bijuši inovatīvi un arī turpmāk tādi būsim!

Jūras medicīnas pirmsākumi Latvijā

Jūras medicīnas attīstība 19. un 20.gadsimtā un  svarīgākie notikumi

1900. gads – Uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni.

1901. gads – Dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība.

1920. gads – Izveidotas pirmās slimokases, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam.

1930. gads – Tālbraucējiem jūrniekiem izveidota sava slimokase – mazākā, bet visturīgākā starp aroda slimokasēm.

Latvijas Jūras medicīnas centra izveide un attīstība

1944. gads – Izveidota Latvijas Ūdensceļu Veselības aizsardzības nodaļa, kas ietvēra pirmo ārstu kabinetu, sanitāri-epidemioloģisko staciju un slimnīcu ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidotas arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.

1956. gads – Latvijas ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.

1958. gads – Uzcelta ostas slimnīca (tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca).

1961. gads – Uzcelta Ventspils ostas slimnīca ar 100 gultas vietām.

1964. gads – Uzcelta ostas poliklīnika (tagadējā Vecmīlgrāvja poliklīnika).

1968. gads – Uzcelta Baseina poliklīnika (tagad “VIA UNA”).

1970. gads – Ekspluatācijā nodots Baseina slimnīcas jaunais korpuss (tagad Latvijas Jūras medicīnas centrs).

1992. gads – Uz Baseina Centrālās slimnīcas bāzes izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs.

1996. gads – Valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs.

1997. gads – Privatizācijas rezultātā izveidota publiskā akciju sabiedrība, kuras 70% akciju nonāca darbinieku īpašumā.

Pārmaiņu gadi un modernizācija

2009. gads – Globālā finanšu krīze samazināja apgrozījumu par 45%. Lai pielāgotos situācijai, tika pārbūvētas telpas un attīstīti jauni ambulatorie pakalpojumi.

2012. gads – Pabeigta Sarkandaugavas ambulatorā veselības aprūpes centra renovācija.

2017. gads – Atklāta diagnostiskās radioloģijas ēka, kas piedāvā MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas izmeklējumus.

Inovatīvas metodes un panākumi

LJMC pirmie Latvijā izveidoja multiplās sklerozes centru un veicināja pacientu biedrības izveidi.

Pirmie uzsāka kapsulas endoskopijas pielietojumu.

Pirmie Latvijā uzsāka PET/CT izmeklējumus.

Pirmie Latvijā sāka izmantot DataMed informācijas sistēmu radioloģisko izmeklējumu arhivēšanai.

Nākotne pieder tiem, kas mainās!

Latvijas Jūras medicīnas centrs turpinās attīstīties, ieviest jaunas tehnoloģijas un piedāvāt augstas kvalitātes medicīniskos pakalpojumus. Kopš 2012. gada LJMC investīcijās ieguldījis 5,8 miljonus eiro, apliecinot savu mērķtiecīgo virzību uz inovācijām un pacientu veselības aprūpes pilnveidi.

Jānis Birks, ārsts,

A/S Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs