LĀB ziņas

Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

www.Latvia.travel

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress, kas no  21. septembra līdz 24. septembrim norisināsies ATTA CENTRE Krasta ielā 60, pulcēs vairākus tūkstošus dalībnieku no Latvijas un visas pasaules. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu un to 21. septembrī ievadīs vairāki svinīgi pasākumi – Ekumēnisks dievkalpojums Rīgas Domā un svinīga ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

“Latvijas Ārstu kongress ierasti notiek reizi četros gados, ik reizi pulcējot vairākus tūkstošus ārstu no Latvijas un visas pasaules. Šogad aprit 33 gadi kopš pirmā vēsturiskā kongresa 1989. gadā, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem un deva impulsu būtiskām izmaiņām praktiski visās medicīnas nozarēs. Tāpēc mēs ceram, ka šī gada kongress būs nākamais pavērsiena punkts gan Latvijas medicīnā, gan mūsu sabiedrībā un valstī, dodot kvalitatīvu izrāvienu nākamajiem četriem gadiem. Kongresa galvenie vēstījumi tiks fiksēti tā rezolūcijā, kas tiks pieņemta 24. septembrī,” uzsver 9. Latvijas Ārstu kongresa rīcības komitejas vadītāja, LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZAsvinēs 75 gadu pastāvēšanu, kuras centrālie notikumi būs Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un plenārsēde“Mūsu ceļš medicīnā – zināšanas, darbs, humānisms: latviešu mediķu pieredze un sasniegumi ārvalstīs”.

Pēc svinīgās ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa jau 21. septembrī notiks arī pirmās sešas zinātniskās sesijas un kongresa dalībnieku tikšanās neformālā gaisotnē, kā arī Kristas Vāveres un Kaspara Gobas dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Savukārt ceturtdien, 22. septembrī, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”, kurā piedalīsies arī veselības ministrs Daniels Pavļuts. Plenārsēdi vadīs Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta direktors, profesors Juris Salaks. Šajā dienā notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.

Savukārt piektdien, 23. septembrī, notiks virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju. Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi – “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēsim tā 10. jubileju. 

Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt desmitiem medicīnas preču un recepšu medikamentu stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente: ”Pēdējo gadu pandēmijas diktētie ierobežojumi skāruši arī profesionālo pasākumu norisi, tādēļ ar nepacietību gaidām tikšanos un domu apmaiņu ar kolēģiem klātienē ne tikai savas specialitātes ietvaros, bet arī ar daudzu citu medicīnas jomu pārstāvjiem. Tieši esot kopā ir visvērtīgāk atskatīties uz padarīto, izvērtēt esošo un veidot tālākos mērķus gan savai, gan profesijas attīstībai. “

Reizē ar Latvijas Ārstu kongresu no 22. līdz 24. septembrim Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija organizē 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongresu un aicina kolēģus dalīties un papildināt zināšanas un pieredzi arī savā jomā,  kopīgi virzīt mērķus nākotnes profesionālajai darbībai.Kongresa ietvaros plānota ķirurģijas meistarklase 22. septembrī profesora Revaz Botchorishvili, starptautiskā endoskopiskās ķirurģijas centra vadītāja, vadībā. Starpdisciplinārā diskusijā 23. septembrī ir aicināts piedalīties arī veselības ministrs Daniels Pavļuts, lai kopā ar dzemdību speciālistiem, vecmātēm, klīnisko un veselības psihologu diskutētu jautājumu par pacientes centrētu aprūpi dzemdībās.Kongresa trijās dienās plānotas zinātniskās sesijas un diskusijas gan par aktuāliem ginekoloģijas jautājumiem, vēža profilaksi un ārstēšanu, gan grūtniecības un dzemdību aprūpi.

9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir LĀZA eksprezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators,Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, profesors Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

Reģistrēties dalībai kongresā un iepazīties ar tā programmu var www.arstukongress.lv

Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentorfarm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.

Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi

Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu. Nākamie Latvijas Ārstu kongresi, katrs kļūdams par unikālu un nozīmīgu veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālistu profesionālās dzīves notikumu, kopumā veido nozares kopskatu Latvijā un pasaulē, izceļot būtiskākos notikumus un pavērsienus tās attīstībā.

Latvijas Ārstu kongresu rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem tiem, kas jūtas piederīgi šai valstij – ir dzimuši, auguši, mācījušies vai strādājuši Latvijā, vai arī viņu dzimtas saknes nāk no Latvijas –, īstenot dzīvē Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gensuna sumus” – būt kopā profesionālajos svētkos.

IELŪGUMS

Aicinām uz veselības aprūpes nozarē strādājošo un pacientu organizāciju un politisko partiju sadarbības memoranda svinīgo parakstīšanu, kas notiks 7. septembrī plkst. 14.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Antonijas ielā 1 Rīgā.

Pirms gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām pacientu un mediķu profesionālās organizācijas kopīgā diskusijā ar politiskajām partijām un to apvienībām ir vienojušās par kopējiem mērķiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā un uz cilvēku centrētas un rezultātu orientētas veselības aprūpes attīstības veicināšanā.

Memoranda galvenais mērķis ir valstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā. Lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, ir nepieciešams palielināt valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei, tuvinot to Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Memoranda parakstīšanā piedalīsies:

• Olga Valciņa, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja
• Andris   Veiķenieks, AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs
• Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente
• Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas prezidente
• Sarmīte Villere, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente
• Jānis Vētra, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis
• Juris Raudovs, Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs
• Anda Čakša, “Jaunā Vienotība”
• Ilmārs Dūrītis, “Attīstībai / Par!”
• Edgars Labsvīrs, “Progresīvie”
• Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Apvienotais saraksts
• Vladimirs Keidāns, “Latvija Pirmajā Vietā”
• Armands Krauze, Zaļo un Zemnieku Savienība
• Sandis Ģirģens, “Republika”

Papildu informācija:

Evija Ansonska, LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja Mob. tālr.: 26011887, e-pasts: evija@arstubiedriba.lv

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27. jūlijā. Pulksten 11.00 plānota arī protesta akcija pie Veselības ministrijas. Atbalstu streikam ir izteikusi gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Māsu asociācija.

            Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:

“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. jūliju tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”

             Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiropirms nodokļu samaksas.

             LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro.             LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”