LĀB ziņas

Cienījamie Latvijas Ārstu biedrības biedri!

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” vēlas pateikties visiem medicīnas darbiniekiem par nesavtīgo un nenovērtējamo ieguldījumu, tādēļ vēlas dot iespēju ārstiem gūt nelielu atelpu, piedāvājot bezmaksas ielūgumus 24. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertu apmeklējumam:

26. augustā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā
“Igaunijas Filharmonijas kamerkora solokoncerts”
Diriģents Tenu Kaljuste
Programmā: Arvo Perta un Morisa Duruflē mūzika

Pieteikšanās līdz 25.08 plkst. 15:00 pa tālruni: 29335984!

11. septembrī plkst. 19.00 Rīgas Domā
Noslēguma koncerts. “Dvēseļu pārceļošana”
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvija Nacionālais simfoniskais orķestris Diriģents Māris Sirmais
Programmā: Džons Adams “Harmonium”, “On the Transmigration of Souls”
Džons Luters Adams “Sky With Four Suns”, “Sky With Four Moons”

Pieteikšanās līdz 08.08 plkst. 17:00 pa tālruni: 29335984!

Vairāk par festivāla norisēm: www.sgmf.lv un www.koris.lv

Lūdzu ņemt vērā, ka koncertu apmeklējumi notiek “zaļajā režīmā” (apmeklētājiem jāierodas ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu).

Ar cieņu,
Māris Ošlejs
VSIA “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija””
Valdes loceklis

Latvijas Ārstu biedrība ir saņēmusi organizācijas ”Ārsti par COVID-19 ētiku” vēstuli.

Izanalizējot materiālu, esam atklājuši daudzas neprecizitātes un ačgārnu pētījumu datu tulkojumu, tāpēc pilnībā piekrītam EMA ( Eiropas Medicīnas Aģentūras) paustajam viedoklim.

Ar EMA viedokli var iepazīties šeit:

https://www.ema.europa.eu/en/documents/other/reply-open-letter-doctors-covid-ethics-concerning-covid-19-vaccines_en.pdf

Lai novērstu viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, aicinām ārstus izmantot tikai uzticamus informācijas avotus:

spkc.gov.lv
arkartassituacija.gov.lv
mk.gov.lv

Latvijas Ārstu biedrība ( turpmākā tekstā LĀB) nosoda jebkuru ārstniecības personu vai citu vakcinācijas procesa organizācijā iesaistīto personu rīcību, kas saistīta ar Covid-19 vakcinācijas fakta viltošanu. Vienlaicīgi uzskatām, ka ikvienai personai ir tiesības uz nevainīguma prezumpciju, tāpēc nav pieļaujama nosodījuma izteikšana vai soda piemērošana pirms nav pabeigts izmeklēšanas process.

LĀB aicina visiem iedzīvotājiem un vakcinācijas procesā iesaistītajiem profesionāļiem izturēties pret Covid-19 vakcināciju ar īpašu atbildību, lai novērstu Covid-19 radītos draudus sabiedrības veselībai un valsts ekonomikai.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, atvadoties no Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra un kardiologa, asoc. prof. Jāņa Lāča (01.08.1935.-05.08.2021.).

Sit tibi terra levis!

Pagājušajā nedēļā, 5. augustā, mūžībā devies Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Jānis Lācis, informē tuvinieki.

“Jānis Lācis bija ārsts, skolotājs un zinātnieks ar lielo burtu, kurš savu mūžu veltījis Latvijas medicīnai un kardioloģijai,” saka Stradiņa slimnīcas kardiologs Iļja Zake.

Lācis dzimis 1935. gadā. Viņš 1961. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, kopš 1964. gada bijis anesteziologs-reanimatologs, savukārt 1975. gadā Maskavas Medicīnas institūtā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta grādu kardiologa specializācijā. Vēlāk, 1983. gadā, Lācis aizstāvēja zinātņu doktora grādu.

Lācis 2003. gadā tika ievēlēts par asociēto profesoru Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš strādājis Auces, Jaunpils, Tukuma slimnīcās, kā arī Stradiņa slimnīcā.

Viņš bija valdes loceklis un sirds mazspējas grupas vadītājs Latvijas Kardiologu biedrībā, kā arī ietilpa Latvijas kardiologu sertifikācijas komisijā un Latvijas Māsu asociācijas sertifikācijas komisijā.

Lācis kā klīniskais pētnieks un klīnisko pētījumu darba grupas vadītājs kopš 1996. gada piedalījies zāļu klīniskajos pētījumos. Lācis ir 91 zinātniskās publikācijas autors.

Atvadīšanās no Lāča notiks 10. augustā pulksten 13 Saulkrastu kapos.

Vasaras izskaņā atsāksies Latvijas Ārstu biedrības rīkotās konferences. Sadarbībā ar Latvijas Antidopinga biroju tapusī konference “DOPINGS UN SABIEDRĪBAS VESELĪBA” notiks jau 2021. gada 27. augustā plkst. 14.00 – 17.30 un visiem interesentiem būs skatāma tiešsaistē bez maksas. Konferences mērķis – vairot sabiedrības, it sevišķi dažādu specialitāšu ārstu un sporta jomas dalībnieku zināšanās par dopingu kā sabiedrības veselību problēmu.

Ja tiek pieņemts, ka fiziskās aktivitātes ir viens no efektīvākajiem veidiem kā uzlabot, uzturēt un saglabāt labu fizisko un psihisko veselību visa mūžā garumā, tad pretrunā tam visam ir ļaunprātīga un neapdomīga sportā aizliegto vielu jeb dopinga lietošana gan rekreācijas sportā un fitnesā, gan augstu sasniegumu sportā un laba izskata cienītājiem. Pamatojoties uz šo vielu augsto izplatību fitnesā un rekreācijas sportā un mazo informētību par sportā aizliegto vielu radītajām sekām, pētnieki atzīst, ka šī ir būtiska sabiedrības veselības problēma.

KONFERENCES PROGRAMMA

• Konferences atklāšana
• Ivans Šapošņikovs // Latvijas Antidopinga birojs eksperts izglītības un informācijas jautājumos, sertificēts treneris // Dopings sabiedrības veselības perspektīvā, vai jāuztraucas?
• Dr. Pēteris Apinis // Ārsts un publicists, Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal un Latvijas Ārsts galvenais redaktors // Sports un jaunas ķīmiskas vielas, uzturbagātinātāji, augu un dzīvnieku izcelsmes produkti.
• Dr. Juris Ērenpreiss // Dr. med., andrologs // Steroīdi un vīrieša reproduktīvā veselība. 
• Dr. Ainārs Rudzītis // Dr. med., kardiologs // P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca // Anabolisko steroīdu ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu.
• Dr. Laura Štāne // psihiatre, sertificēta trenere // Sportā aizliegto vielu lietošana – psihiatrijas perspektīva.
• Diskusija

* Programmā iespējamas izmaiņas

Informācija par konferences translāciju tiešsaistē un reģistrāciju sekos tuvākajā laikā. 

2021. gada 18. jūlijā, tikai nedēļu pirms savas 96. dzimšanas dienas, no mums šķīrusies Latvijas Ārstu biedrības goda biedre Natālija Bāliņa (1925. gada 26. jūlijā Krustpilī – 2021. gada 18. jūlijā Rīgā).

Ārste N. Bāliņa beigusi RMI 1952. gadā. Darba gaitas uzsākusi Krustpils slimnīcā kā ķirurģe un rentgenoloģe. Kopš 1955. gada Paula Stradiņa slimnīcas ķirurģe. No 1957. gada jaundibinātās pirmās torakālās ķirurģijas nodaļas Latvijā ārste un vēlāk vadītāja (1960-80). Torakālās ķirurģijas attīstība ir nesaraujami saistīta ar bronholoģijas dienesta attīstību.

1963. gadā ausu kakla un deguna ārsts Arnis Bute (1924-2014), un N. Bāliņa Paula Stradiņa slimnīcā izdarīja pirmās 17 bronhoskopijas vispārējā anestēzijā. 1970. gadā N. Bāliņa sāka veikt saudzējošu torakotomiju bez muskulatūras šķelšanas un ribu rezekcijas. 1970. gadā N. Bāliņa aizstāvēja promocijas darbu „Videnes jaunveidojumu klīnika un operatīvā ārstēšana“. Gandrīz viss Natālijas Bāliņas darba mūžs aizritējis Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Natālijas Bāliņas darbs savā laikā guvis augstu novērtējumu – viņai piešķirta LPSR valsts prēmija un nopelniem bagātās ārstes goda nosaukums.

Sit tibi terra levis!
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību sekot ārstu piemēram un vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus. LĀB apkopotie dati par Latvijas lielākajām slimnīcām liecina, ka pašlaik ārstu vakcinācijas aptvere ir vairāk nekā 90%. 

Latvijas Ārstu biedrība aicina izvēlēties vakcināciju kā pašlaik drošāko, efektīvāko un zinātniskajos pētījumos balstītu veidu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. Vienlaikus LĀB aicina ar izpratni un atbalstu izturēties pret tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izlemtu par labu vakcinācijai.  

Latvijas Ārstu biedrības valde uzsver, ka mazināt nākamo potenciālo Covid-19 pandēmijas viļņu postošās sekas sabiedrības veselībai un valsts eknonomikai var tikai visaptveroša vakcinācija. Uzticība ārstam un viņa sniegtajiem ieteikumiem vienmēr ir bijis viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem.

“Valstij ir jāuzticas veselības aprūpē strādājošajiem, kuru augstākais mērķis nemainīgi ir sabiedrības drošība un veselība. Mediķi, nevis reklāmas kampaņas un loterijas, ir tie, kas vislabāk spēj sniegt zinātniski pamatotu informāciju un pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību. Tāpēc valsts atbalsts un finansējums ir novirzāms veselības aprūpē strādājošajiem,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes veikto aptauju, gandrīz 77% medicīnas darbinieku atbalsta pret Covid-19 vakcināciju.

19. jūnijā, Viktoru dienā aizsaulē aizgājis izcils latviešu ortopēds, viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu ārstiem un zinātniekiem, LZA akadēmiķis VIKTORS KALNBBĒRZS.

Profesors Kalnbērzs dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta, vēlākā profesora Konstantīna Kalnbērza ģimenē. 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs kļuva par Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieku, bet kara gadus pavadīja Baškortostānā kur Konstantīns Kalnbērzs vadīja Latviešu medicīnas māsu skolu. 1945. gadā kara pēdējās dienās bojā gāja viņa brālis. Pēc kara Viktors Kalnbērzs sāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet 1951. gadā beidza jau Rīgas Medicīnas institūtu – un kā pirmais saņēma (sarkano) diplomu augstskolā, ko šodien pazīstam kā Rīgas Stradiņā universitāti. Šajā augstskolā viņš uzreiz kļuva Hospitālās ķirurģijas katedras asistentu, un piedalījās pirmajās sirds operācijās Latvijā.

1958. un 1968. gadā aizstāvēja divas disertācijas, 1969. gadā Viktoru Kalnbērzu ievēlēja par RMI Traumatoloģijas un ortopēdijas katedras vadītāju un profesoru, kā arī PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Profesora mūža darbs bija Traumatoloģijas un ortoipēdijas zinātniski pētnieciskais institūts, ko profesors vadīja no 1959. līdz 1994. gada, izveidoja šo medciīnas iestādi par nozīmīgāko savas jomas zinātniski pētniecisko – ārstniecisko iestādi PSRS. Viņa vadībā tika izstrādātas simtiem distertācijas un zinātniski pētījumi, inovācijas un atklājumi. Vēsturē paliks profesora izstrādātais ārējās fiksācijas aparāts, kas bija īpaši piemērots kara apstākļiem. Afganistānas kara laikā profesors kā galvenais ārsts veica simtiem operāciju Kabulas kara hospitālī.

Profesoram bija zelta rokas un zelta sirds. Viņš varēja veikt operācijas, kuras neviens pirms tam nebija veicis, viņš viegli noorganizēt globālas konferences un kongresus. Bez profesora iniciatīvas un atbalsta nebūtu ne Pirmā pasaules latviešu ārstu kongresa 1989. gadā, ne žurnāla „Latvijas Ārsts”. Profesoram kopā ar Kristapu Kegi izdevās ieviest modernu endoprotezēšanu ne tikai Latvijā, bet visā PSRS.

Es pateicos savam profesoram par mūsu ilgajām sarunām un viedo padomu. Es pateicos par mūsu kopdarbu – grāmatu „Operējošs ķirurgs”

Nav jēgas uzskaitīt apbalvojumus un goda nosaukumus. Profesors Viktors Kalnbērzs vienkārši bija dižs cilvēks.

Autors: P. Apinis

Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!