LĀB ziņas
In Memoriam Aivars Stengrevics
Plašais pasaules procesu redzējums un ārsta daudzpusīgās intereses bija saistītas ar onkoloģijas jomu.
Aivars Stengrevics bijis viens no prof. Veltas Brambergas skolniekiem, ilgus gadus vadījis LEKMI laboratoriju, kuras darbība bija saistīta ar onkoloģijas jomas zinātniskajiem pētījumiem. Aizstāvējis Dr.med. disertācijas darbu par limfogrāfijas diagnostisko izmantošanu onkoloģijā, kanilējot un kontrastējot sīkos limfvadus un limfmezglus. Faktiski limfogrāfiju var uzskatīt par mūsdienās plaši izmantotās sargmezglu kontrastēšanas un diagnostikas priekšteci, bez kuras nav iedomājama lielākā daļa krūts vēža un melanomas pacientu ķirurģiskā ārstēšana.
Daudzus jaunības gadus veltījis basketbolam gan Liepājā, gan vēlāk Rīgas Medicīnas institūta un citās mediķu komandās.
Ārsts vairāk kā 30 gadus ir konsultējis un operējis onkoloģiskos pacientus Latvijas Onkoloģijas centrā un dzimtajā Liepājā, bijis Latvijas Onkoloģijas centra galvenā ārsta vietnieks, ilgus gadus bijis viens no Latvijas Onkologu asociācijas vadītājiem un praktiskā darba darītājiem.
Aivars Stengrevics ir bijis modernā/mūsdienu vēža reģistra pamatlicējs Latvijā, to izveidojot līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un vadot līdz 2008. gadam, pēc kura tas nonāca SPKC pārvaldībā.
Ir daudzu publikāciju un zinātnisku pētījumu autors, kā arī grāmatas „Onkoloģija ģimenes ārstam” autors, kur grāmatas priekšvārdā ir teikts: „Onkoloģiskā slimnieka liktenis un dzīvība pirmām kārtām atkarīga no ārsta, pie kura slimnieks vērsies vispirms un visbiežāk tas ir primārās aprūpes ārsts. Tā kā onkoloģisko slimnieku skaits joprojām ir liels un nākotnē nebūt nemazināsies, ārstiem jābūt gataviem sniegt šiem cilvēkiem iespējami optimālu palīdzību.„
Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!
Mediķi aicina prezidentu iestāties par finansējuma palielināšanu veselības nozarei
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMa) pārstāvji šodien, 5. maijā, neklātienē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai vērstu uzmanību uz valdības plāniem nākamajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu. Vienlaikus veselības nozares profesionālās organizācijas aicināja prezidentu uzsākt publisku diskusiju par nulles budžeta veidošanu – valsts prioritāšu un visu izmaksu pozīciju atklātu pārskatīšanu.
“Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt, iespējami, smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja šovasar netiks pieņemti kardināli un veselības nozarei labvēlīgi lēmumi, tad mums neatliks nekas cits, kā lemt par premjera un valdības demisijas pieprasīšanu, kā arī jau rudenī atkal gatavoties mediķu protestiem,” tiekoties ar Valsts prezidentu sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
LĀB, LJĀA un LMa tikšanās laikā vērsa uzmanību, ka jau gadu Latvijas iedzīvotāji praktiski nesaņem plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet mediķi, kuru vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadi, ir izdeguši. Tāpat organizāciju pārstāvji brīdināja Valsts prezidentu, ka turpinot sistēmas badināšanu, ir gaidāms mediķu emigrācijas vilnis, īpaši – māsu un jauno ārstu.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Jau 2019. gadā mediķi rosināja Saeimu un valdību sākt darbu pie nulles budžeta, jo nav jābūt finansistam, lai būtu skaidrs, ka šajā valstī jau gadu desmitiem nauda tiek apzināti šķērdēta pilnīgi absurdām lietām, tā vietā, lai to novirzītu, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselībai. Šķiet mēs dzīvojam paralēlās realitātēs. No vienas puses mums ir vairāk naudas nekā jebkad, bet no otras puses – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija spriež, ka nevaram atrast 400 tūkstošu eiro onkoloģijas pacientiem…”
Sarunas laikā tika uzsvērts, ka veselības aprūpes nozarē strādā gudri cilvēki ar plašu redzesloku un zināšanām par to, kas notiek citās valstīs. Tepat kaimiņos ir Igaunija, kuras valsts budžets ir līdzīgs Latvijas, bet situācija veselības aprūpē ir kā diena pret nakti. Turklāt visās jomās – gan kopējā naudas apjomā, kas tiek novirzīts veselības nozarei, gan vienam pacientam atvēlētais finansējums, gan mediķu algas. Daudz labāka situācija ir arī Lietuvā un arī citās Austrumeiropas valstīs. Piemēram, tāda nelielas valstis kā Slovākija ne tikai no Eiropas Atveseļošanās un noturības plānā panākušas daudz lielāku kopējo finansējumu – 7,6 miljardi eiro, bet arī jau definējušas, ka būtiska tā daļa tiks novirzīta tieši veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.
“Tā vietā, lai šajā smagajā cīņā ar pandēmiju no valsts saņemtu lojalitāti, politisku, tiesisku un finansiālu atbalstu, veselības aprūpē strādājošajiem ir bijis nemitīgi jācīnās par savām tiesībām un katru papildu eiro. Tā tas bija 2019. un 2020. gadā, gan ar atalgojuma palielināšanu, gan Covid-19 piemaksām. Un tā tas ir arī ar jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojuma modeli, kura izstrādē mediķi starp dežūrām pavadīja gadu, lai valdība to noraidītu 20 minūtēs… Vēlamies atgādināt, ka tieši mediķi Covid-19 pandēmiju ir iznesuši un turpina iznest uz saviem pleciem, vienlaikus mēģinot sakārtot arī veselības aprūpes nozari un, patiesību sakot – darot politiķu darbu!” sarunas laikā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.
Nozares pārstāvji prezidentam sacīja, ka mediķi vēlas redzēt skaidru vismaz piecu gadu plānu, kurā precīzi iezīmēts finansējums veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošo atalgojumam. Lai to panāktu, Saeimai, ministrijām un valsts iestādēm ir jāsāk sadarboties un koordinēti strādāt vienota mērķa labā.
Latvijas Ārstu biedrība piešķīrusi Goda zīmi “Tempus Hominis” ārstam Oļegam Šubam
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) piešķīrusi otrās pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” („Cilvēka laiks”) Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājam un Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam, dr. Oļegam Šubam par izciliem sasniegumiem medicīnā, kā arī nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē un cilvēku dzīvību glābšanā Covid-19 pandēmijas laikā.
“Dakteris Oļegs Šuba vēl pirms Covid-19 pandēmijas sevi pierādījis kā talantīgu ārstu un klīnikas vadītāju, kas arī ierobežota finansējuma apstākļos spējis Latvijas veselības aprūpē un pacientu ārstēšanā ieviest mūsdienīgus un efektīvus risinājumus. Viņa spēja pandēmijas laikā pārvarēt vissmagākos profesionālos un cilvēciskos izaicinājumus tikai vēlreiz apliecina, ka viņš ir pelnījis saņemt šo goda zīmi, kā savu kolēģu, pacientu un visas sabiedrības dziļākās cieņas apliecinājumu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
O. Šuba ir viens no Latvijas vadošajiem reanimatologiem anesteziologiem, kura vadītā klīnika Latvijas lielākajā slimnīcā RAKUS uz pandēmijas laiku pārtapusi nāvējošā vīrusa smagāko pacientu ārstēšanas vietā. Viņš ir viens no ekspertiem, kuri strādāja arī pie Covid-19 ārstēšanas vadlīnijām, jeb rekomendācijām Latvijā. Tāpēc viņa kā eksperta padomu lūdz, gaida un novērtē ne tikai kolēģi visās Austrumu slimnīcas Covid-19 nodaļās, bet arī Stradiņa slimnīcā, Daugavpils, Liepājas, Vidzemes un citās reģionālajās slimnīcās.
“Mēs slimnīcā esam pieredzējuši, ka veselas ģimenes aiziet bojā — divi cilvēki vai pat vairāk. Traģiski. Šī slimība ir krievu rulete — neviens nezina, vai viņu skars viegli vai smagi un kādas būs komplikācijas. Tāpēc nepieciešama kolektīvā atbildība, apzinīga attieksme…” intervijā žurnālam “Ir” šogad februārī sacīja pats dr. Oļegs Šuba.
Savukārt viņa kolēģi RAKUS atzīst, ka situācija darba vidē, kur strādā Oļegs Šuba ir ļoti saspringta – pazudusi robeža starp dienu un nakti, robeža starp darbadienu un brīvdienu. RAKUS kolēģi: “Mediķis, kuram ir trīs bērni, divi skolas vecuma un sešgadnieks, un arī sieva ir ārste, arī pats pagājušā gadā saskārās ar izdegšanu. Taču, tikko tas bija iespējams, atgriezās savā klīnika, lai visus spēkus, pieredzi un zināšanas atkal veltītu Covid-19 virusinfekcijas skarto cilvēku dzīvību glābšanai.”
LĀB Goda zīmes nodibinātas 2009. gadā kā oficiāls atzinības un pateicības izteikums par sasniegumiem pasaules vai Latvijas medicīnas attīstībā, kā arī par izcilu ieguldījumu Latvijas medicīnā un tās attīstībā. Goda zīme var tikt pasniegta arī medicīnas darbiniekiem par sevišķiem nopelniem klīniskajā darbā, kā arī citu darbības jomu pārstāvjiem par ievērojamu atbalstu medicīnas nozarei Latvijā.
Par LĀB
LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.
Mūžībā devusies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre Ciemalda Lūkina
Mūžībā devusies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre Ciemalda Lūkina (07.10.1932. -09.04.2021.).
Ciemalda Lūkina dzimusi ārsta Ernesta Plāķa ģimenē, vectēvs valodnieks Juris Plāķis bija Latvijas universitātes profesors. Ģimeni smagi skāra padomju režīma represijas, vectēvs, tēvs un māte 1940.-41. gadā tika represēti.
Mazā Ciemalda tikai laimīgas sagadīšanās dēļ palika Latvijā. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu. Politisku iemeslu dēļ tikai trešajā reizē izdevās iestāties Rīgas Medicīnas institūtā. Pēc RMI absolvēšanas no 1960. gada līdz 1969. gadam ķirurģe Jēkabpilī, tad ārste Rīgas 1.slimnīcā. Pēc specializācijas kursu beigšanas uroloģijā, ilgus gadus līdz aiziešanai pensijā tuberkulozes slimnīcas „Saurieši” uroloģijas nodaļas ārste.
Ciemalda Lūkina vienmēr aktīvi iesaistījusies ārstu profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē. 2003. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. Ar C. Lūkinas līdzdalību un rūpēm 2012. gadā iznākusi Jura Plāķa un Ernesta Plāķa atmiņu grāmata „Bez pasūtinājuma un cenzūras”. Latvijas radio 1 arhīvā var noklausīties Ciemaldai Lūkinai veltītu piemiņas veltījumu 11. aprīļa raidījumā „Šīs dienas acīm” plkst. 16.05.
Sit tibi terra levis.
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!
