LĀB ziņas

Piektdien, 10. septembrī, no plkst. 14.00 LĀB konferenču dalībnieku kartes Rīgā Skolas ielā 3 izņemt nevarēs.

Šobrīd zinātnē balstītie dati atspoguļo, ka vakcinācija pret Covid-19 ir viens no būtiskākajiem un efektīvākajiem profilakses pasākumiem pandēmijas apkarošanai, kā arī Latvijā reģistrētās vakcīnas ir drošas un efektīvas. 

Lai atbalstītu vakcinācijas aptveres palielināšanu un sniegtu nepārprotamu un skaidru, zinātnē bāzētu viedokli par profilaktiskiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB) šā gada 2. septembrī ir izveidojusi Covid-19 infekcijas profilakses darba grupu. Darba grupā ir ievēlēti: LĀB viceprezidents Dr. Roberts Fūrmanis un LĀB valdes locekļi dr. Kārlis Rācenis, prof. Gustavs Latkovskis, prof. Alvils Krams. Darba grupu vada LĀB viceprezidents Dr. Roberts Fūrmanis.

Ar šo LĀB informē, ka turpmāk publiskajā telpā un plašsaziņas līdzekļos, kā arī komunikācijā ar valsts institūcijām un nevalstiskām organizācijām oficiālu LĀB viedokli par Covid-19 vakcinācijas un profilaktisko pasākumu jautājumiem paudīs darba grupas pārstāvji, izņemot gadījumos, kad darba grupa vai LĀB valde lemj citādi. 

“Darba grupa uzsver, ka vakcinācija pret COVID-19 joprojām ir vissvarīgākais no pandēmijas apkarošanas pasākumiem. Ja vakcinācija notiktu tik pat efektīvi kā citās valstīs, piemēram, Dānijā, arī Latvijā nebūtu nepieciešamības lietot maskas skolās un ievērot citus ierobežojumus, kas apgrūtina valsts attīstību un tās iedzīvotāju ikdienu.

Tādēļ LĀB aicina visus sabiedrības locekļus, kam pienākas vakcinācija un kas līdz šim nav vakcinējušies, to izdarīt gan savas veselības, gan visas sabiedrības vārdā. Latvijas Ārstu biedrība aicina visus Latvijas ārstus un jo īpaši ģimenes ārstus aktīvāk mudināt pacientus vakcinēties, īpaši un proaktīvi uzrunājot tieši augstākā riska grupas – vecumā virs 50 gadiem un pacientus ar hroniskām slimībām – kam saslimšana ar Covid-19 var būt liktenīga. Kategoriski nav pieļaujams, ka ārsts varētu atrunāt pacientu no vakcinācijas.

Darba grupa arī kategoriski norobežojas no LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces izteikumiem, kas publicēti 06.09.2021. sociālajā tīklā Facebook. Atklātajā vēstulē paustais par Covid-19 profilakses pasākumiem ir kolēģes personīgais viedoklis un neatspoguļo oficiālo LĀB valdes nostāju. LĀB paļaujas uz nozares profesionāļu viedokli un lēmumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanā.”

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents
Dr. Roberts Fūrmanis

Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļi
Prof. Alvils Krams
Prof. Gustavs Latkovskis
Dr. Kārlis Rācenis

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzskata, ka nav iespējams lemt par veselības nozares finansējumu 2022. līdz 2024. gadam, būtiski nemainot politiķu izpratni par sabiedrības veselību un nozares nozīmību valsts attīstībā. Tāpēc nozares profesionālās organizācijas neatbalsta Veselības ministrijas (VM) un Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto veselības nozares finansējuma plānu nākamajiem gadiem, jo tas ne tikai nepilda iepriekš dotos solījumus, bet arī neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši IKP pieauguma prognozei.

LĀB, LJĀA un LMa uzsver, ka joprojām lēmumpieņēmējiem nav izpratnes par veselības nozares aktuālajām problēmām, tāpēc netiek piedāvāti arī ilgtspējīgi risinājumi veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un finansēšanai. Tas attiecas gan uz akūto cilvēkresursu un atalgojumu jautājumu, gan neatbilstošajiem pakalpojumu tarifiem un stagnējošu valsts kompensējamo zāļu sistēmu.

“Jau 30 gadus politiskā retorika veselības aprūpē ir, ka naudas visam nepietiek, tāpēc visiem iedosim mazliet. Tikmēr vairums Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Lietuva un Igaunija, ir radušas iespēju veselības aprūpei novirzīt būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus, kas pietek visu svarīgāko nozares vajadzību finansēšanai. Latvijā veselības aprūpes nozare joprojām tiek uzlūkota tikai un vienīgi kā valsts budžeta izmaksu pozīcija, nevis kā investīcija valsts ekonomikā un sabiedrotais sabiedrības veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšanā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Nozares profesionālās organizācijas sagaida, ka līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu, tiks ieviests arī jaunais mediķu atalgojuma modelis, kas nodrošinās skaidrus atalgojuma aprēķināšanas principus visām amatu grupām un solīto algu palielināšanu visiem nozarē strādājošajiem. Vienlaikus LĀB, LJĀA un LMa ir kategoriski pret, ka mediķu atalgojuma jautājumu pretnostata citām objektīvām nozares vajadzībām, piemēram, akūta papildus finansējuma nepieciešamība onkoloģijai un psihiatrijai.

“Mediķu atalgojuma palielināšana neatrisinās visas Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmas, ir nepieciešams pilnībā pārskatīt nozares darbības principus un to, kam mēs tērējam valsts nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, vai iekļaujot valsts kompensējamo zāļu sarakstā salīdzinoši dārgas, bet efektīvas zāles, mēs ne tikai pilnībā izārstējam cilvēku un atgriežam to darba tirgū, bet arī ietaupām līdzekļus, kas pie neefektīvas terapijas tiktu tērēti rehabilitācijai un sociālajiem pabalstiem,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.

Aktuālais VM un FM piedāvājums pēc būtības nerisina arī cilvēkresursu trūkuma un rezidentūras jautājumu, respektīvi, neatbilstību starp ārstniecības absolventu un rezidentūras vietu skaitu, kā rezultātā daļa topošo ārstu dodas uz ārzemēm un nekad tā arī vairs neatgriežas Latvijā.

“Ja mēs Latvijā nesakārtosim rezidentūras jautājumu, tad jau tuvākajos gados ne tikai būtiski pieaugs vidējais ārstu vecums, bet arī trūks vai pat pilnībā nebūs ārstu vairākās specialitātēs. Papildus neatbilstībai starp medicīnas fakultāšu absolventu skaitu un valsts finansētajām rezidentūras vietām, mums joprojām Latvijas slimnīcās strādā vairāk nekā 200 jaunie ārsti, kuri paši maksā par šādu iespēju. Vienlaikus mēs esam kategoriski pret ierosinājumu samazināt rezidentūras ilgumu, lai tādā veidā iegūtu līdzekļus papildu rezidentūras vietām. Ilgstošu cilvēkresursu problēmu nedrīkst risināt uz izglītības kvalitātes un zināšanu standarta pazemināšanas rēķina. Pretējā gadījumā no tā cietīs pacients,” uzsver LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Cienījamie Latvijas Ārstu biedrības biedri!

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” vēlas pateikties visiem medicīnas darbiniekiem par nesavtīgo un nenovērtējamo ieguldījumu, tādēļ vēlas dot iespēju ārstiem gūt nelielu atelpu, piedāvājot bezmaksas ielūgumus 24. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertu apmeklējumam:

26. augustā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā
“Igaunijas Filharmonijas kamerkora solokoncerts”
Diriģents Tenu Kaljuste
Programmā: Arvo Perta un Morisa Duruflē mūzika

Pieteikšanās līdz 25.08 plkst. 15:00 pa tālruni: 29335984!

11. septembrī plkst. 19.00 Rīgas Domā
Noslēguma koncerts. “Dvēseļu pārceļošana”
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvija Nacionālais simfoniskais orķestris Diriģents Māris Sirmais
Programmā: Džons Adams “Harmonium”, “On the Transmigration of Souls”
Džons Luters Adams “Sky With Four Suns”, “Sky With Four Moons”

Pieteikšanās līdz 08.08 plkst. 17:00 pa tālruni: 29335984!

Vairāk par festivāla norisēm: www.sgmf.lv un www.koris.lv

Lūdzu ņemt vērā, ka koncertu apmeklējumi notiek “zaļajā režīmā” (apmeklētājiem jāierodas ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu).

Ar cieņu,
Māris Ošlejs
VSIA “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija””
Valdes loceklis

Latvijas Ārstu biedrība ir saņēmusi organizācijas ”Ārsti par COVID-19 ētiku” vēstuli.

Izanalizējot materiālu, esam atklājuši daudzas neprecizitātes un ačgārnu pētījumu datu tulkojumu, tāpēc pilnībā piekrītam EMA ( Eiropas Medicīnas Aģentūras) paustajam viedoklim.

Ar EMA viedokli var iepazīties šeit:

https://www.ema.europa.eu/en/documents/other/reply-open-letter-doctors-covid-ethics-concerning-covid-19-vaccines_en.pdf

Lai novērstu viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, aicinām ārstus izmantot tikai uzticamus informācijas avotus:

spkc.gov.lv
arkartassituacija.gov.lv
mk.gov.lv

Latvijas Ārstu biedrība ( turpmākā tekstā LĀB) nosoda jebkuru ārstniecības personu vai citu vakcinācijas procesa organizācijā iesaistīto personu rīcību, kas saistīta ar Covid-19 vakcinācijas fakta viltošanu. Vienlaicīgi uzskatām, ka ikvienai personai ir tiesības uz nevainīguma prezumpciju, tāpēc nav pieļaujama nosodījuma izteikšana vai soda piemērošana pirms nav pabeigts izmeklēšanas process.

LĀB aicina visiem iedzīvotājiem un vakcinācijas procesā iesaistītajiem profesionāļiem izturēties pret Covid-19 vakcināciju ar īpašu atbildību, lai novērstu Covid-19 radītos draudus sabiedrības veselībai un valsts ekonomikai.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, atvadoties no Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra un kardiologa, asoc. prof. Jāņa Lāča (01.08.1935.-05.08.2021.).

Sit tibi terra levis!

Pagājušajā nedēļā, 5. augustā, mūžībā devies Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Jānis Lācis, informē tuvinieki.

“Jānis Lācis bija ārsts, skolotājs un zinātnieks ar lielo burtu, kurš savu mūžu veltījis Latvijas medicīnai un kardioloģijai,” saka Stradiņa slimnīcas kardiologs Iļja Zake.

Lācis dzimis 1935. gadā. Viņš 1961. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, kopš 1964. gada bijis anesteziologs-reanimatologs, savukārt 1975. gadā Maskavas Medicīnas institūtā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta grādu kardiologa specializācijā. Vēlāk, 1983. gadā, Lācis aizstāvēja zinātņu doktora grādu.

Lācis 2003. gadā tika ievēlēts par asociēto profesoru Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš strādājis Auces, Jaunpils, Tukuma slimnīcās, kā arī Stradiņa slimnīcā.

Viņš bija valdes loceklis un sirds mazspējas grupas vadītājs Latvijas Kardiologu biedrībā, kā arī ietilpa Latvijas kardiologu sertifikācijas komisijā un Latvijas Māsu asociācijas sertifikācijas komisijā.

Lācis kā klīniskais pētnieks un klīnisko pētījumu darba grupas vadītājs kopš 1996. gada piedalījies zāļu klīniskajos pētījumos. Lācis ir 91 zinātniskās publikācijas autors.

Atvadīšanās no Lāča notiks 10. augustā pulksten 13 Saulkrastu kapos.

Vasaras izskaņā atsāksies Latvijas Ārstu biedrības rīkotās konferences. Sadarbībā ar Latvijas Antidopinga biroju tapusī konference “DOPINGS UN SABIEDRĪBAS VESELĪBA” notiks jau 2021. gada 27. augustā plkst. 14.00 – 17.30 un visiem interesentiem būs skatāma tiešsaistē bez maksas. Konferences mērķis – vairot sabiedrības, it sevišķi dažādu specialitāšu ārstu un sporta jomas dalībnieku zināšanās par dopingu kā sabiedrības veselību problēmu.

Ja tiek pieņemts, ka fiziskās aktivitātes ir viens no efektīvākajiem veidiem kā uzlabot, uzturēt un saglabāt labu fizisko un psihisko veselību visa mūžā garumā, tad pretrunā tam visam ir ļaunprātīga un neapdomīga sportā aizliegto vielu jeb dopinga lietošana gan rekreācijas sportā un fitnesā, gan augstu sasniegumu sportā un laba izskata cienītājiem. Pamatojoties uz šo vielu augsto izplatību fitnesā un rekreācijas sportā un mazo informētību par sportā aizliegto vielu radītajām sekām, pētnieki atzīst, ka šī ir būtiska sabiedrības veselības problēma.

KONFERENCES PROGRAMMA

• Konferences atklāšana
• Ivans Šapošņikovs // Latvijas Antidopinga birojs eksperts izglītības un informācijas jautājumos, sertificēts treneris // Dopings sabiedrības veselības perspektīvā, vai jāuztraucas?
• Dr. Pēteris Apinis // Ārsts un publicists, Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal un Latvijas Ārsts galvenais redaktors // Sports un jaunas ķīmiskas vielas, uzturbagātinātāji, augu un dzīvnieku izcelsmes produkti.
• Dr. Juris Ērenpreiss // Dr. med., andrologs // Steroīdi un vīrieša reproduktīvā veselība. 
• Dr. Ainārs Rudzītis // Dr. med., kardiologs // P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca // Anabolisko steroīdu ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu.
• Dr. Laura Štāne // psihiatre, sertificēta trenere // Sportā aizliegto vielu lietošana – psihiatrijas perspektīva.
• Diskusija

* Programmā iespējamas izmaiņas

Informācija par konferences translāciju tiešsaistē un reģistrāciju sekos tuvākajā laikā. 

2021. gada 18. jūlijā, tikai nedēļu pirms savas 96. dzimšanas dienas, no mums šķīrusies Latvijas Ārstu biedrības goda biedre Natālija Bāliņa (1925. gada 26. jūlijā Krustpilī – 2021. gada 18. jūlijā Rīgā).

Ārste N. Bāliņa beigusi RMI 1952. gadā. Darba gaitas uzsākusi Krustpils slimnīcā kā ķirurģe un rentgenoloģe. Kopš 1955. gada Paula Stradiņa slimnīcas ķirurģe. No 1957. gada jaundibinātās pirmās torakālās ķirurģijas nodaļas Latvijā ārste un vēlāk vadītāja (1960-80). Torakālās ķirurģijas attīstība ir nesaraujami saistīta ar bronholoģijas dienesta attīstību.

1963. gadā ausu kakla un deguna ārsts Arnis Bute (1924-2014), un N. Bāliņa Paula Stradiņa slimnīcā izdarīja pirmās 17 bronhoskopijas vispārējā anestēzijā. 1970. gadā N. Bāliņa sāka veikt saudzējošu torakotomiju bez muskulatūras šķelšanas un ribu rezekcijas. 1970. gadā N. Bāliņa aizstāvēja promocijas darbu „Videnes jaunveidojumu klīnika un operatīvā ārstēšana“. Gandrīz viss Natālijas Bāliņas darba mūžs aizritējis Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Natālijas Bāliņas darbs savā laikā guvis augstu novērtējumu – viņai piešķirta LPSR valsts prēmija un nopelniem bagātās ārstes goda nosaukums.

Sit tibi terra levis!
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!