Mūžībā devusies viena no Latvijas izcilākajām neonatoloģēm un pediatrijas speciālistēm, RSU docētājām – asoc. profesore Jevgēnija Livdāne(25.06.1951. – 31.10.2024.).
Asoc. profesore J. Livdāne 1975.gadā absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot pediatra grādu, un turpināja mācības klīniskajā ordinatūrā, pēc tam – aspirantūrā Maskavā, kur ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. Viņas darba ceļš sākās 1980.gadā Rīgas Medicīnas institūta Bērnu slimību, vēlāk – Pediatrijas katedrā, kur no asistentes kļuva par docenti, bet vēlāk arī asociēto profesori. No 1998. līdz 2015.gadam viņa bija Rīgas Stradiņa universitātes Pēcdiploma izglītības / Tālākizglītības fakultātes prodekāne un dekāne, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu fakultātes attīstībā un studiju iespēju paplašināšanā.
Profesores pētniecības darbs galvenokārt bija veltīts bērnu veselības jautājumiem, tostarp Latvijas skolēnu veselības paradumiem, krūts piena aizstājēju aprites starptautiskā kodeksa ievērošanai Latvijā un bērnu zīdīšanai. Viņas pētījumi un publikācijas palīdzēja attīstīt pediatrijas zinātnes jomu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zināšanās un praksē, kas veicināja bērnu veselības uzlabošanos.
Profesore J.Livdāne īpaši izcēlās ar savu nesavtīgo darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur, vadot Vispārējās pediatrijas klīniku, vienmēr ar mīlestību un profesionalitāti rūpējās par mazajiem pacientiem. Par savu ilgstošo un pašaizliedzīgo darbu viņa 2010. gadā saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas augstāko apbalvojumu – Andreja Priedkalna balvu, kas apliecināja viņas lielo ieguldījumu bērnu slimību pētniecībā, diagnostikā, ārstniecībā un profilaksē. Par savu izcilo ieguldījumu Rīgas Stradiņa universitātes attīstībā un izglītības pilnveidē profesore 2015.gadā saņēma RSU Atzinības rakstu.
Profesore Livdāne bija cienīta kolēģu un studentu vidū, pateicoties viņas dziļajām zināšanām, sirds siltumam un nesavtīgajam darbam. Viņa bija iedvesma jaunajai ārstu paaudzei, mācot ne tikai medicīnas prasmes, bet arī cilvēkmīlestību un rūpes par pacientiem.
Mūžīgā piemiņā saglabāsim profesores Jevgēnijas Livdānes darbu un viņas devumu Latvijas medicīnai un nākamajām ārstu paaudzēm! Viņas dzīve ir stāsts par nesavtību, mīlestību un rūpēm par citiem – mēs viņu neaizmirsīsim!
Atbildot uz pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušiem nepatiesajiem apgalvojumiem par to, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nevēlas publiski izpaust tās profesionālās institūcijas – Ētikas komisijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot iesniegumus par ārsta Edgara Medņa izteikumiem sociālajos tīklos, LĀB norāda uz normatīvo regulējumu, kas Latvijas Republikā nosaka personas datu aizsardzību un to izpaušanu tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Ētikas komisija, Sertifikācijas padome, Izglītības komisija un Aroda tiesa ir LĀB profesionālās institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas. Tās ievēro normatīvo regulējumu, tai skaitā arī Vispārīgā datu aizsardzības regulā noteikto personas datu aizsardzību. Regulējums nosaka, ka Informācijas par personas pārkāpumiem apstrāde ir atļauta tikai uz tiesību aktu pamata, turklāt paredzot atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām (10. pants). Tādējādi personas dati par pārkāpumiem ir aizsargāti un tos var izpaust tikai likumā noteiktajā kārtībā.
LĀB sniedza sabiedrībai informāciju par saņemtajiem iesniegumiem, to nodošanu izskatīšanai profesionālajā institūcijā Ētikas komisijā, kuras lēmumi tiek pieņemti ārstu profesionālās disciplināratbildības ietvaros. Ja Ētikas komisija atzīst, ka ir izdarīts vai pieļauts ētikas pārkāpums, un nosaka sodu, uzskatāms, ka ārsts ir izdarījis disciplinārpārkāpumu un saņem disciplinārsodu. Arī par šādiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem informācija ir aizsargājama atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 10. pantam. Tā kā likums neparedz šādu datu publiskošanu un, turklāt, Ētikas komisijas sēdē E. Mednis kategoriski iebilda pret lēmuma publiskošanu, Ētikas komisijai nebija tiesiska pamatojuma lēmumu publiskot.
Lūdzam sabiedrību un medijus apzināties, ka Ētikas komisija savā darbībā ievēro normatīvo regulējumu, kas nekādā veidā nenozīmē, ka Ētikas komisija un LĀB kopumā vēlas slēpt sabiedrībai būtisku informāciju. Ētikas komisija darbojās atbilstoši Latvijas republikā noteiktajam Datu aizsardzības regulējumam.
Tomēr uzsveram, ka LĀB iestājās par informācijas atklātību un, ņemot vērā šo gadījumu un medijos izskanējušās dažādās interpretācijas, tai skaitā, klaji maldinošo informāciju, LĀB gatavos rosinājumu izmaiņām likumdošanā, kas sniegtu tiesisku pamatojumu LĀB profesionālo institūciju pieņemto lēmumu publiskošanai.
LĀB nosoda un stingri vēršas pret sabiedrības maldināšanu un kolēģu neētisku attieksmi vienam pret otru, tādēļ ir vērsusies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt E. Medņa publiskajos izteikumos izskanējušās naida runas pazīmes. Neskatoties uz saņemto lēmumu ar atteikumu ierosināt krimināllietu, LĀB savu viedokli nav mainījusi un pārsūdzēs šo lēmumu.
Maldu un dezinformācijas izplatītāji iegūst labumu no publicitātes un sabiedrības intereses, radot augsni dezinformācijai un piesaistot cilvēkus savam nepatiesajam viedoklim.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite Svarinska LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.
30. septembrī uz mūžu pārstāja pukstēt Paula Stradiņu klīniskās Universitātes slimnīcas ārsta, zinātnieka un skolotāja Vladimira Harlamova sirds. Vladimirs Harlamovs bija apveltīts ar optimismu, emocionālu inteliģenci, dziļu cilvēciskumu un nenogurstošām darba spējām, savu skolēnu un darba kolēģu mīlēts, cienīts Skolotājs, Ārsts un Zinātnieks ar lielo burtu.
Vladimirs Harlamovs ir dzimis ārsta ģimenē un pirmo izglītību ieguvis Rīgas pilsētas 35. vidusskolā, kam sekoja mācības Rīgas Medicīnas institūta Medicīnas fakultātē kuru viņš absolvēja 1972. gadā ar ārsta grādu, un 1973. gadā iegūta specialitāte anesteziologs un reanimatologs. Zinātniskā karjera tika uzsākta uzreiz pēc specializācijas apguves, piecus gadus darbs kā zinātniskajam līdzstrādniekam Rīgas Medicīnas institūtā, Centrālajā zinātniski-pētnieciskā laboratorijā, un vainagojās ar medicīnas zinātņu doktora grādu, no sertifikāta saņemšanas brīža ārsts bija iesaistīts sirds ķirurģijas vēstures veidošanā.
Vladimirs Harlamovs ir šodienas sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas pamatlicējs Latvijā, ilggadīgs Sirds ķirurģijas un anestezioloģijas nodaļas vadītājs un nozares virzītājs. 2018. gadā tika nominēts par Biedrības “Latvijas Republikas Anesteziologu un reanimatologu asociācija” Goda biedru.
Ārsts Vladimirs Harlamovs ir saņēmis vairākus apbalvojumus:
2018. un 2020. gados – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Pateicības par ilggadēju darbu un ieguldījumu Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas un slimnīcas attīstībā.
2017. g. Latvijas Republikas Veselības Ministrijas Atzinības raksts par ieguldījumu veselības aprūpes nozarē.
Tieši nerimstošais darba spars, elegance un cilvēciskums ir tas, kas Vladimiru Harlamovu padara par mūsu nozares dvēseli. Tādēļ, paturot piemiņā izcilo ārstu un kolēģi, glabāsim vienmēr tīru un gaišu viņa mantojumu!
Latvijas Ārstu biedrība kopīgi ar Veselības ministriju aktīvi strādā pie tā, lai novērstu veltīgu ārstniecības novēršanu un stiprinātu pacienta tiesības, tostarp tiesības izdot iepriekšēju rīkojumu par neatdzīvināšanu. Taču cilvēki bieži vien pārprot šo praksi, uzskatot, ka tā ir līdzīga eitanāzijai. Ir svarīgi uzsvērt, ka tas nav saistīts ar eitanāziju – tā ir pacienta izvēle neizmantot dzīvības pagarināšanas pasākumus situācijās, kurās dzīves kvalitāte ir neatgriezeniski pasliktinājusies.
Kas attiecas uz eitanāziju, Latvijas Ārstu biedrība stingri pieturas pie Pasaules Medicīnas asociācijas (WMA) nostādnēm un neatbalsta eitanāziju un pašnāvību ar ārsta palīdzību kā ētiski pieņemamu rīcību. Eitanāzija joprojām ir ļoti sarežģīts un ētiski jutīgs jautājums, taču mūsu mērķis ir aizstāvēt dzīvību un pacientu tiesības uz cieņpilnu aprūpi, vienlaikus veicinot izpratni par dažādiem veselības aprūpes aspektiem.
WMA Venēcijas deklarācija par medicīnisko aprūpi dzīves nogalē:
Iepriekš Latvijas Ārstu biedrība ziņoja: https://www.arstubiedriba.lv/lab-neatbalsta-arsta-dalibu-eitanazijas-procesa-un-aicina-pilnveidot-paliativo-aprupi/
LĀB vērš uzmanību uz to, ka liegums strādāt ārsta specialitātē ir personas pamattiesību ierobežojums un to var piemērot tikai uz likuma pamata, ievērojot tiesību principus.
Tiesības strādāt par ārstu var liegt tikai likumā noteiktajā kārtībā izsmeļoši uzskaitītos gadījumos, kad atbilstoši konkrētam lēmumam ārstam tiek apturēts vai anulēts ārsta sertifikāts vai arī apturēta reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, kas nozīmē liegumu strādāt ne tikai specialitātē, bet arī ārsta profesijā. Šādi gadījumi būtu: 1) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja tas personai kriminālprocesā noteikts kā drošības līdzeklis vai ir spēkā stājies kriminālsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums; 2) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja personai piemērots sods administratīvā pārkāpuma lietvedībā – uz noteiktu laiku atņemtas tiesības nodarboties ar ārstniecību; 3) LĀB Sertifikācijas padomes lēmums par ārsta sertifikāta anulēšanu, ja ārsts profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpis ētikas normas un to ir konstatējusi LĀB Ētikas komisija, kura arī izteikusi priekšlikumu par sertifikāta anulēšanu.
Ja ārstam tiek apturēts vai anulēts sertifikāts specialitātē, tas neliedz strādāt ārsta profesijā kompetences ietvaros, piemēram, stacionāra uzņemšanas nodaļā kā nesertificētam ārstam.
LĀB ir saņēmusi iesniegumus par dr. Edgara Medņa publisku komunikāciju, kura pirmšķietami pārkāpj ārstu ētikas noteikumus un, iespējams, satur naida runas elementus. LĀB nodos šos iesniegumus izskatīšanai LĀB Ētikas komisijā, kura izvērtēs, vai ir noticis ētikas pārkāpums, un ja jā, tad lems, vai pārkāpums atzīstams par būtisku, lai jautājuma izskatīšanu nodotu LĀB Sertifikācijas padomei lēmuma pieņemšanai par sertifikāta anulēšanu.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vakar, 24. septembrī, valdes sēdē izskatīja jautājumu par ārsta E. Medņa paustajiem izteikumiem sociālajos tīklos pagājušā nedēļā, kas izraisījuši nozares profesionāļu, mediju un sabiedrības sašutumu.
Valdes locekļi atzina, ka šāda veida komunikācija ir nosodāma un kritiski vērtējama. E. Medņa rīcība ir vērtējama gan no sabiedrības veselības apdraudējuma aspekta, gan ņemot vērā publiski izteiktos nekorektos un aizvainojušos izteikumus par kolēģiem, kā arī izvērtējot naida runas pazīmes viņa publiski paustajos izteikumos.
LĀB valde nolēma, nodot šo gadījumu LĀB Ētikas komisijai tālākai izvērtēšanai. Komisija veiks detalizētu izmeklēšanu un lems par jautājuma tālāku virzību uz Sertifikācijas padomi.
Tāpat LĀB valde pievienosies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rīcībai un nodos izvērtēšanai E. Medņa publiskos izteikumus tiesībsargājošām institūcijām. Šīs institūcijas vērtēs iespējamās naida runas izpausmes E.Medņa paustajos apgalvojumos.
Reglamentēta un uzraugāma profesionālā atbildība, diemžēl, nepasargā sabiedrību no atsevišķu indivīdu nekontrolētas tieksmes publiskajā telpā izplatīt melus un apvainojumus, tāpēc LĀB aicina pacientus uzticēties veselības aprūpes profesionāļiem un pierādījumos un pētījumos balstītām medicīnas atziņām un aktīvi sadarboties ar ārstniecības personām, kas tās realizē savā praksē.
Plašākai informācijai:
Dagnija Dižbite-Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante 29295837
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas politiķiem nosūtījuši vēstuli, aicinot darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai Frakcijai “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” Frakcijai “Nacionālā apvienība” Frakcijai “Stabilitātei!” Frakcijai “PROGRESĪVIE” Frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Pie frakcijām nepiederošam deputātam Oļegam Burovam Pie frakcijām nepiederošam deputātam Andrejam Ceļapīteram Pie frakcijām nepiederošam deputātam Aleksandram Kiršteinam Pie frakcijām nepiederošai deputātei Viktorijai Pleškānei Pie frakcijām nepiederošam deputātam Igoram Rajevam Pie frakcijām nepiederošam deputātam Edgaram Zelderim
Ministru prezidentei Evikai Siliņai Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai Veselības ministram Hosamam Abu Meri Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei
Par prioritātēm – drošība, veselība, izglītība
2024.gada un vidēja termiņa budžets tika sagatavots un pieņemts, izvirzot trīs ļoti būtiskas prioritātes – drošība, veselība, izglītība. Izsakām pateicību, ka tieši šīm nozarēm tika piešķirts papildu finansējums.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes, taču politiķi vienojušies par vienu prioritāti – drošība, iekšējā un ārējā drošība. Uzskatām, ka Latvijas drošība jāstiprina, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī jāatbalsta iekšējā drošība, jo tā daudzus gadus nav saņēmusi atbilstošu finansējumu, taču iekšlietu sistēmā strādājošie ir profesionāli un pašaizliedzīgi rūpējušies par Latvijas valsts iedzīvotāju drošību ikdienā.
Uzskatām, ka 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādē jāsaglabā iepriekš noteiktos prioritāros virzienus, jo tie būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju ne tikai fizisko drošību, bet arī veselības un izglītības drošību, kas ilgtermiņā ietekmē veselīgas un izglītotas tautas, tās ataudzes pastāvēšanu.
Ikviens cilvēks sabiedrībā var justies drošāk, ja saņem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī zina, ka būs pieejama un kvalitatīva izglītība sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.
Bez stipras veselības aprūpes sistēmas, kas ir gatava darboties arī ārkārtas situācijās, valsts aizsardzība nav iespējama. Veselības aprūpes sistēma ir būtisks valsts drošības elements, jo ārkārtas gadījumos — vai tie būtu dabas katastrofas, pandēmijas vai militārie konflikti — efektīva un operatīva medicīniskā aprūpe ir svarīga ne tikai civiliedzīvotāju, bet arī valsts aizstāvju dzīvību glābšanai. Veselības aprūpes sistēmas sagatavotība nodrošina, ka valsts spēj reaģēt uz draudiem ātri, efektīvi un stabilizēt situāciju, tādējādi stiprinot nacionālo drošību kopumā.
Mēs izjūtam sekas, ja nav savlaicīgi pieejams, ārsts, māsa, citi veselības nozares darbinieki, kāds izmeklējums vai medikaments, jo tam nav pietiekama finansējuma. Ja veselība nebūs prioritāte, tad katru gadu būs mazāks skaits potenciāli derīgu speciālistu valsts aizsardzības jomā. Veselības drošība ir daudzu cilvēku dzīvības, veselīgāk nodzīvotu un nostrādātu gadu jautājums. Ekonomikas ministrija savos ziņojumos norāda par akūti trūkstošo darba spēku daudzās tautsaimniecības nozarēs, arī prognozes liecina, ka trūks vairāki desmiti tūkstoši darba roku. Latvijas sabiedrība noveco, demogrāfiskā situācija pasliktinās, tāpēc vēl jo vairāk svarīgi nodrošināt ilgtermiņā veselīgu nāciju.
Mēs izjūtam sekas, ja nav pieejama pirmsskola, kas veido pamatu tālākām izglītības gaitām. Mēs izjūtas sekas, ja nav pieejami pedagogi mācību priekšmetos skolās un studiju kursos augstskolās, mēs izjūtam sekas, ja nav pieejams atbalsta personāls un tehniskais personāls nozarē, jo izglītības un studiju process ir komandas kopdarbs. Un arvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, bet pat par tās pieejamību. Ja nebūs izglītotu personu, kuras spēs nodrošināt nepieciešamā personālsastāva daudzumu drošības jomā, tad attiecīgi var tikt apdraudēts drošības virziens. Mēs nevaram arī atļauties samazināt stipendijas vai budžeta vietas mūsu jaunajai paaudzei, jo Eiropas valstu sabiedrības noveco, un katra valsts cīnās par jauniem, gudriem, aktīviem, reproduktīva vecuma cilvēkiem.
Investīcijas izglītībā, intelektuālajā kapitālā šodien ir ieguldījums valsts drošībā nākotnē, jo valsts drošība vispirms ir izglītota nācija.
Valsts iekšējo drošību veido arī iedzīvotāju piederības sajūta Latvijas valstij. Tieši profesionāls, motivēts un novērtēts izglītības nozares darbinieks veido piederības sajūtu savai valstij ikvienā bērnā, jaunietī, studentā, kas ir iekšējās drošības pamats!
Mēs lepojamies ar uzņēmējiem, kuri sekmīgi darbojas Latvijā un iekarojuši ārvalstu tirgus, mēs lepojamies ar mūsu kultūras un sporta nozares pārstāvju sasniegumiem, mēs lepojamies ar mūsu skolēnu sasniegumiem, mēs lepojamies ar unikālajām un veiksmīgajām operācijām, ar mūsu zinātnieku atklājumiem. Viņi visi ir devuši Latvijai labāko, ko spējuši dot un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Mēs lepojamies, jo to visu ir sasnieguši mūsu cilvēki, Latvijas valsts iedzīvotāji! Un šo visu var paveikt, ja cilvēki jūtas droši, veselīgi, zinoši par savu rītdienu!
Mums Latvijā nav ne zelta, ne naftas atradņu, taču mūsu lielākā vērtība ir Latviju mīloši, izglītoti, radoši, veseli cilvēki, no kuriem daļa dod savu pienesumu zinātnes attīstībā, inovāciju veicināšanā, un katrs dod savu iespēju robežās pienesumu valsts kopējā attīstībā, valsts vērtību uzturēšanā, valsts nākotnē!
Aicinām turpināt ieguldīt Latvijas cilvēku fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā drošībā, jo tās visas ir vienlīdz svarīgas!
Gods būt aizsargātam, gods būt veselam, gods būt izglītotam!
Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) kopā ar “OPEN Radošais Centrs” vēršas pie atbildīgām institūcijām un aicina dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē.
LĀB un “ OPEN Radošais centrs” ir vērsušies pie Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas, Ministru prezidentes Evikas Siliņas, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres un veselības ministra Hosama Abu Meri, aicinot dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu Latvijā, tādā veidā sekojot to valstu piemēram, kas ir pievienojušās ANO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam to darīt. Šāds solis pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām , kā arī samazinātu sabiedrībā esošo stigmu pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība.
“Mēs aicinām uz šo soli, lai ātrāk un efektīvāk būtu iespēja identificēt problēmu, lai jaunieši nebaidās par to runāt un vēršas pēc palīdzības. Dati par nelegālo narkotiku lietošanu Latvijā ir satraucoši. Statistika rāda, ka ar katru gadu arvien jaunāki cilvēki lieto nelegālās narkotikas un mirst no narkotiku pārdozēšanas. Tāpat pēdējos gados parādās tendence, ka arvien vairāk sievietes lieto nelegālās narkotikas. Statistika ir biedējoša, tāpēc ir pēdējais brīdis sekot citu valstu piemēram un dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai cilvēki nebaidās lūgt palīdzību”, norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Latvijā esošās likumdošanas ietvaros saglabājas kriminālatbildība par narkotiku lietošanu, kas rada ļoti lielas problēmas, lai atklāti varētu veikt prevencijas darbu narkotiku lietošanas samazināšanai. Īpaši apgrūtinoši ir sniegt nepieciešamo neatliekamo palīdzību un ārstēšanu narkotiku pārdozēšanas gadījumā. Baidoties par kriminālatbildību, netiek savlaicīgi ziņots neatliekamajam medicīnas palīdzības dienestam. Dažkārt pēc veiksmīgas reanimācijas, cietušie cenšas aizbēgt no ārstniecības personām, tādējādi gūstot papildus traumas.
LĀB un “ OPEN Radošais cents” vēstulē norāda, ka aptuveni 300 miljoni cilvēku visā pasaulē lieto nelegālās narkotikas, kas atbilst 5,5% pasaules iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Neskatoties uz gadu desmitiem ilgajiem ieguldījumiem, piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanas politika ir izrādījusies ierobežota. Aizliedzošai un sodošai narkotiku politikai ir bijusi neproduktīva ietekme, veicinot HIV un C hepatīta pārnešanu, letālu pārdozēšanu, masveida ieslodzījumus un citus cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību narkotiku tirgū. Jau 2019. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas izpilddirektoru padome apstiprināja narkotiku lietošanas un glabāšanas dekriminalizēšanu (https://www.unodc.org/unodc/en/data-and-analysis/world-drug-report-2024.html), kuru izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības birojs (UNODC). Sekojot šim aicinājumam, jau 2017. gadā aptuveni 23 valstis bija ieviesušas de iure dekriminalizāciju vai juridisku regulējumu attiecībā uz vienu vai vairākām iepriekš nelegālām narkotikām. Pēdējo septiņu gadu laikā vēl daudzas valstis ir pievienojušās šim ANO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam.
87. raženā mūža vasaras plaukumā 6. jūlija pašā dienas vidū no mums šķīries izcilais plaušu ārsts un internists Ariāns Lūkins. Viņš ir ārsts trešajā paaudzē. Vectēvs Fēlikss Lūkins (1875- 1934) cēlies no Mālpils pagasta Lukiņu dzimtas. Mācoties Pēterburgas Kara Medicīnas akadēmijā, uzvārds krieviskots un beigšanas diplomā pārvērties par Lūkinu, brīžam rakstos un dokumentos arī garumzīme no uzvārda pazudusi. Fēlikss savā laikā bija slavens Rīgas acu ārsts un homeopāts, arī Latvijas Rēriha biedrības dibinātājs. Viņa un dzīvesbiedres Antonijas Lūkinas (vairāk gan sabiedrībā pazīstama kā rakstniece Ivande Kaija) ģimenē piedzima trīs bērni Silvija, Haralds un Ivars. Haralds Lūkins (1906-1991) 1931. gadā beidzis LU MF un pēc tēva pāragrās nāves pārņēma viņa praksi, pats kļūstot par Latvijā slavenu homeopātu. Ariāna māte Magdalēna Lūkina bija ginekoloģe – dzemdību speciāliste, profesora Ernesta Putniņa (1867-1962) klīnikā toreizējā Rīgas pilsētas 2. slimnīcā. 1936. gadā piedzima Ariāns, 1938. gadā Indars, vēlāk pazīstams bērnu neiroķirurgs un 1939. gadā Ilārija, izmācījās par psihiatri.
Ariāns Lūkins beidzis RMI 1960. gadā. Pēc augstskolas ārsts un terapijas nodaļas vadītājs Jēkabpilī (1960-70). 1971. gadā, ejot plaušu tuberkulozei mazumā, Ariāns Lūkins kļūst par jaunizveidotās pulmonoloģijas nodaļas vadītāju Rīgas pilsētas 8. slimnīcā Šmerlī (1971). Jau gada beigās nāk vilinošs piedāvājums vadīt Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas 13. pulmonoloģijas nodaļu, kuras vadītājs viņš bija līdz 1999. gadam, bet turpināja strādāt Paula Stradiņa KUS līdz 2014. gadam. Līdz pat 2023 . gada nogalei arvien turpināja ārsta darbu SIA MS „Gaiļezers” Centra filiāles dienas stacionārā LZA augstceltnē. Dakteris Lūkins bija izcils speciālists plaušu slimībās, ārsts ar harismu, kas iedvesmoja pacientus un kolēģus, nesavtīgi kalpodams saviem pacientiem un mūsu ārsta profesijas prestižam. Arians Lūkins bija slavens ar savu mūzikas mīlestību, kaislīgs simfoniskās mūzikas un operas cienītājs un lietpratīgs klausītājs ar milzīgu ierakstu kolekciju. Ariāns var lepoties ar savām meitām Indru un Zani, un dēlu Inesi un prāvu mazbērnu pulciņu.
Sit tibi terra levis!
Izvadīšana sestdien, 13. jūlijā plkst. 14.00 no Torņkalna ev. lut. baznīcas.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
