LĀB ziņas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kopā ar partneriem Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas pacientu organizāciju tīkls, biedrību “Papardes zieds”, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un  biedrību “Centrs Marta”, aicina rast finansējumu nākamā gada budžetā lai paplašinātu kontracepcijas pasākumus, kas novērtu nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu jauniešiem riska grupās.  Norādītie pasākumi nepārsniegtu 300 000 eiro papildus izdevumus budžetā, bet ietaupītu miljonus veselības aprūpes un sociālajā budžetā. 

Vēstulē Veselības ministrijai, Nacionālā veselības dienestam un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, LĀB ar partneriem norāda, nepieciešamību kontracepcijas nodrošināšanai riska grupas sievietēm un aicina rast finansējumu un risinājumus kontracepcijas metožu paplašināšanai, vecuma grupas palielināšanai, kā arī izstrādāt mehānisku kontracepcijas metožu apmaksai, norādot uz problēmām un aicinot skatīt šos jautājumus ilgtermiņa perspektīvā.

LĀB ar partneriem norāda, ka ārkārtīgi būtiski būtu nodrošināt pieeju valsts apmaksātiem prezervatīviem, kas ir vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā arī no seksuāli transmisīvām slimībām.  Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā šobrīd ir 37 012 jaunieši vecumā no 16 – 17 gadu (ieskaitot) vecumam. Zināms, ka apmēram 50% jaunieši ir uzsākuši dzimumdzīvi šajā vecumā, tātad tie būtu 18,5 tūkstoši jauniešu. Saskaņā ar pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem datiem, prezervatīvus lieto apmēram 70% jauniešu, tie varētu būt līdz 13 tūkstošiem jauniešu. Pat pieņemot, ka katram no viņiem būtu nepieciešami 10 prezervatīvi mēnesī, gadā šīs izmaksas sastādītu līdz 65 tūkstošiem eiro. Ņemot vērā to, cik valstij izmaksā vēlāka neauglības ārstēšana, seksuāli transmisīvu infekciju ārstēšana (t.sk. HIV, Hepatītu ārstēšana), tas būtu ekonomiski pamatots solis.

Būtu nepieciešams arī izveidot nākamo gadu plānus kontracepcijas aptveres palielināšanai jaunietēm vecumā līdz 25 gadiem un jau tagad riska grupā iekļaut pacientes ar psihiskās veselības saslimšanām līdz 25 gadu vecumam.

Šobrīd BKUS ieteikums ir apmaksāt kontracepciju pacientēm ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, tomēr LĀB un partneri stingri rekomendētu palielināt šo slieksni līdz 25 gadu vecumam pacientēm ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Tāpat vēstulē organizācijas aicina nodrošināt izvēles iespējas pacientēm, paplašinot apmaksājamo metožu klāstu, iekļaujot arī kombinēto hormonālo kontracepciju, primāri, vaginālo riņķi (kas jālieto tikai reizi trīs nedeļās) un transdermālo plāksteri (kas jālieto reizi nedēļā). Ne visas pacientes ir gatavas lietot dzemdes spirāli vai zemādas kontracepcijas implantu, kā arī atsevišķām pacientēm citas metodes var būt piemērotākas. Vienlaikus organizācijas vēstulē uzsver, ka šobrīd nav mehānismu šo kontracepcijas metožu apmaksai. Manipulācijas tarifa apmaksas kārtība nebūtu piemērojama šajā gadījumā, jo pacientes kontracepciju iegādājas reizi mēnesī gada garumā. Šobrīd iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā ir ārkārtīgi komplicēta un bez farmācijas kompāniju iesaistes vispār nav iespējama. Tā ietver nepieciešamību iesniegt, piemēram, detalizētu izmaksu efektivitātes aprēķinu, salīdzinājumu ar citu valstu noteikto cenu līmeni, apliecinājumus par medikamentu pieejamības nodrošināšanu u.c. dokumentus. Tādējādi sen pieejamas kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletes (piemēram, Levonorgestrelum/Ethinylestradiolum saturošas tabletes, kuru izmaksas ir līdz 5 eur mēnesī), kas ir arī ar labu drošības un blakusparādību profilu nemaz nevar tikt izvirzītas iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā.

Organizācijas lūdz arī kopīgi meklēt risinājumus, lai kontracepcijas metožu klāsts, ko apmaksā valsts, varētu tikt paplašināts arī ar metodēm, ko nav iespējams nodrošināt vienas vizītes laikā un kurām nav piemērojams manipulācijas apmaksas tarifs.

Vēstule:

Plašākai informācijai:

Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
29295837

Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes.  Aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas. 

Šā gada aprīļa mēnesī LĀB aptauja tika veikta pēc Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupas lūguma, lai iegūtu papildus informāciju par vardarbību pret ārstniecības personām un šīs problēmsituācijas iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem.

Apkopotās aptaujas atbildes liecina, ka:

– 61% no visiem respondentiem ir saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses,

– 24% gadījumu šī vardarbība nav bijusi saistīta ar pacienta vai viņa tuvinieku veselības stāvokli – organiskas vai psihiskas saslimšanas dēļ, kura varētu izskaidrot šādu rīcību,

– 30% ir piedzīvojuši vardarbību, kas gan ir saistīta ar pacienta veselības stāvokli, gan arī ir nesaistīta ar veselības stāvokli.

– 72% respondentu ir saskārušies ar vardarbību vairāk kā trīs reizes,

– 63% nevienam neziņo par vardarbības epizodēm.

Kopumā no aptaujātajiem 90 gadījumos ārstniecības personas bija vērsušās tiesībsargājošās iestādēs un 61 gadījumā lieta netika ierosināta.  No aptaujas rezultātiem secināms, ka ārstniecības personām trūkst informācijas kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku puses. 69% respondenti norāda, ka viņiem nav zināšanu un informācijas kā sevi tiesiski aizstāvēt.

“ Aptaujas dati nepārprotami parāda, ka situācija ar vardarbību pret ārstniecības personām ir satraucoša. Mums ir jādomā par to, kā mazināt šādu attieksmi sabiedrībā kopumā.  Medicīnas nozare ir spilgts spogulis sabiedrības attieksmes un uzvedības normām. Ārstniecības personām, pildot savus pienākumus, ir jājūtas droši un pasargātām, “ norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. 

Latvijas Ārstu biedrība turpina uzturēt viedokli par  normatīvā regulējuma nepietiekamību, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību pret vardarbību amata pienākumu izpildes laikā.

49% aptaujāto ārstniecības personu uzskata, ka situāciju varētu risināt stigrāki sodi un kriminālatbildības noteikšana par uzbrukumu ārstniecības personai.  Savukārt 70% aptaujāto uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta. 

LĀB aicina Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas ,darbības algoritmu, pēc kura vadīties ārstniecības personām konkrētas vardarbības gadījumā – kur griezties, lai informētu attiecīgo iestādi, kur meklēt psiholoģisko palīdzību un atbalstu.

Tāpat ir jāizstrādā arī informatīva kampaņa pacientiem, lai arī pacienti ir informēti, kāda rīcība nav pieņemama un kādas ir sekas, ja tomēr īsteno emocionālo un fizisko vardarbību pret ārstniecības personu.

LĀB uzskata, ka ir jāsniedz vairāk informācijas, jāizglīto ārstniecības personas arī par sociālo tīklu lietošanu. Nav pieņemams, kā ārstniecības personai ir jāslēpj sava identitāte sociālajos tīklos, lai izvairītos no agresīviem pacientiem. Ir jālīdzsvaro pacienta un ārsta tiesības un pienākumi gan emocionālas, gan fiziskas vardarbības gadījumos.

LĀB ir aicinājusi atbildīgās ministrijas būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai. Šobrīd šo jautājumu ir solīts skatīt Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupā.

LĀB izsūtīja aptauju saviem biedriem un profesionālajām organizācijām un aptaujai bija ļoti liela atsaucība, tika saņemtas vairāk kā 1700 respondentu sniegtās atbildes.

Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante