Skip to content

LĀB ziņas

Par piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā pēc 31.03.2021

LR Valsts prezidentam
Egilam Levitam

LR Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrniecei

LR Ministru prezidentam
Arturam Krišjānim Kariņam

LR veselības ministram
Danielam Pavļutam

LR finanšu ministram
Jānim Reiram

LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem

2021. gada 30. martā, Rīgā

Par piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā pēc 31.03.2021

Visa pasaule, ieskaitot Latviju, jau vairāk nekā gadu cīnās ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām. Šīs cīņas būtiskāko daļu ir uzņēmušies medicīnas darbinieki, kuri ikdienā strādā ar Covid-19 pacientiem, glābjot dzīvības īpaši sarežģītos apstākļos. Palielinoties stacionēto pacientu skaitam, lielākajās Latvijas slimnīcās pirms pusgada tika apturēta lielākā daļa plānveida pakalpojumu; liela daļa slimnīcu nodaļu, dažos gadījumos pat veselas slimnīcas, kļuva par t.s. Covid-19 nodaļām vai stacionāriem. Tad arī nācās saskarties ar skarbo cilvēkresursu trūkumu nozarē, kam par iemeslu ir bijis ilgstošs hronisks līdzekļu trūkums pienācīgam atalgojumam. Tas joprojām būtiski atpaliek no OECD vidējiem rādītājiem. Kā rezultātā, sekojot daudzu valstu piemēram, arī Latvijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu piešķirt papildu piemaksas, lai nodrošinātu darbu Covid-19 nodaļu personālam, kas strādājot emocionāli, fiziski un morāli sarežģītos apstākļos, nepārtraukti atrodas uz izdegšanas robežas.

Pēdējās nedēļās ir vērojama pakāpeniska ar Sars-Cov 2 inficēto pacientu skaita samazināšanās, bet slimnīcās joprojām atrodas ievērojams pacientu skaits, kas sasniedz nedaudz mazāk par 700 pacientiem. Šīs tendences, apvienojumā ar jauno vīrusa paveidu izplatīšanās riskiem, rada bažas, ka ar Covid-19 pacientiem medicīnas personālam nāksies saskarties vēl vismaz visu šo gadu. Jāatzīmē, ka stacionēto pacientu skaita samazināšanās ļauj Covid-19 nodaļām pakāpeniski atgriezt pie to pamata profila un atjaunot stacionāru pakalpojumus, kas prasa medicīnas personāla atgriešanās savās pamata darbavietās ne-covid nodaļās. Diemžēl, šie notikumi nav nesuši sistēmai papildu cilvēkresursus un ar to trūkumu mums nāksies saskarties vēl ilgu laiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēstules autori aicina Ministru kabinetu tuvākajā laikā lemt un apstiprināt arī turpmāku piemaksu piešķiršanu medicīnas darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem arī pēc šī gada 31. marta! Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Covid-19 nodaļu darba nepārtrauktību, kas atkārtotu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā ļautu veiksmīgi tikt ar tiem galā.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs

“Gada balva medicīnā 2020” ceremonijā godināti Latvijas izcilākie mediķi

27. martā kanālā TV3 bija skatāma „Gada balvas medicīnā 2020” svinīgā ceremonija, ko 11. gadu rīkoja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Šogad balvas tika pasniegtas 15 nominācijās. Ar balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad tika godināts izcils ārsts ķirurgs un medicīnas zinātņu doktors Andrejs Pavārs, bet titulu “Gada cilvēks medicīnā 2020” ieguva Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Savukārt par “Gada notikumu medicīnā 2020” tika atzīts Latvijas zinātnieku izstrādātais siekalu tests Covid-19 ierobežošanai.

Pasākuma viesus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi ginekoloģi Andru Leviti un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Svinīgajā pasākumā uzstājās koris “Maska”, duets “Māsas Balanas”, etno mūzikas grupa “Tautumeitas”, kā arī dziesminieks Kārlis Kazāks un DJ Monsta. Īpašu veltījumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija sagatavojis Jūrmalas mūzikas skolas audzēknis Roberts Binders, kas izpildīja paša komponētu laikmetīgu skaņdarbu koklei. Ceremoniju vadīja aktieris Artūrs Skrastiņš.

Balvas tika pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts 2020”, “Gada ārsts speciālists 2020”, “Gada zobārsts 2020”, “Gada ārsta palīgs 2020”, “Gada farmaceits 2020”, “Gada māsa 2020”, “Gada māsas palīgs 2020”, “Gada vecmāte 2020”, “Gada funkcionālais speciālists 2020” un “Gada slimnīca 2020”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis.

Par “Gada ģimenes ārsti” sabiedrības balsojumā tika atzīta “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Ilze Skuja. Balvas ieguvēja ir pieredzējusi ģimenes ārste, kas līdz sirds dziļumiem iznes ģimenes ārsta būtību – atsaucīga, saprotoša un zinoša. Cilvēks, kas cīnās par katru savu pacientu, un ir kopā ar viņu gan skumjos, gan priecīgos brīžos. Kā saka pacienti – “viņas labo darbu vācelīte pildās un pildās” un “viņai pelnīti pieder mūsu ģimenes beznosacījumu mīlestība”.

AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš: “Man ir tas gods “Olainfarm” un “Silvanols”, kā arī visas sabiedrības vārdā teikt lielu paldies visiem veselības aprūpē strādājošajiem, bet īpaši Latvijas ģimenes ārstiem! Cilvēkiem, kuri aizvadītajā gadā paveikuši un turpina darīt titānisku darbu. Mēs apbrīnojam jūsu drosmi, spēku un izturību. Šajā grūtajā laikā jūs esat mūsu uzticības personas un iedvesmas avots! Novēlu ikvienam stipru veselību!”

Savukārt balvu “Gada ārsts speciālists” saņēma ORTO klīnikas un Daugavpils reģionālās slimnīcas traumatologs – ortopēds Andrejs Elksniņš – Finogejevs. Kolēģi un pacienti īpaši izceļ ārsta mērķtiecību, jo viņš allaž “iet uz rezultātu” par visiem 110 procentiem un neatsakās pat no ļoti sarežģītiem gadījumiem. Viņam esot ne vien gudra galva, bet arī laba sirds.

Veselības uzņēmumu grupas “Repharm” („Mēness aptieka”) padomes loceklis Dins Šmits: „Vienlaikus ar sarežģītajiem pārbaudījumiem šis laiks palīdz vēl labāk ieraudzīt mūsu patiesās vērtības un profesionāļus, kuriem varam uzticēties. Redzam, cik visaptveroša ir veselības aprūpes loma, cik būtiska medicīnas uzņēmumu efektivitāte un cik neizmērojami vērtīgs ir ārsta un katra medicīnas darbinieka veikums!”

“Gada zobārsts” tituls – Siguldas zobārstniecības “KF Dental” un Valmieras zobārstniecības klīnikas “Dentalfix” zobārstei Danai Burtniekai. Pati laureāte atzīst, ka arī izjūt bailes no zobārsta, tāpēc tik labi izprot savus pacientus, gan bērnus, gan arī pieaugušos. Bet viss precīzāk un trāpīgāk par zobārsti pasaka viņas pacienta vārdi: “Kopš iepazinu dakteri Danu, es pa dzīvi eju ar smaidu! Kāpēc? Tāpēc, ka tagad es to varu!”

Balvu “Gada ārsta palīgs” šogad saņēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīgs Genādijs Rusanovs. Viņš ir ļoti mērķtiecīgs un ar augstu atbildības sajūtu. Kolēģi atzīmē, ka tieši G. Rusanovs bija viens no pirmajiem, kas pērn pavasarī bez šaubīšanās un bailēm devās tobrīd nezināmajā – palīdzēt Covid-19 pacientiem. Daudzi īpaši uzsver viņa godīgumu, kompetenci un spēju pārliecinoši rīkoties nestandarta situācijās.

Par balvas “Gada māsa” ieguvēju sabiedrības balsojumā šogad kļuvusi Rīgas Dzemdību nama māsa Olga Cereļa. Pateicīgie pacienti savās atsauksmēs raksta, ka māsai Olgai esot pārdabiskas darbaspējas, neizsīkstoša enerģija, empātija un humora izjūta. Viņas sniegtais emocionālais atbalsts palicis pacientu atmiņā uz ilgu laiku! Savukārt balvu “Gada māsas palīgs” atzīta RAKUS “Biķernieki” māsas palīgs Gunta Maslinarska. Par viņu pacienti un slimnīcas kolēģi ir tieši un lakoniski – runā maz, bet daudz dara! Gunta strādā ar pilnu atdevi, visu sevi velta darbam. Lai katrs būtu aprūpēts!

“Gada farmaceits” tituls – Daugavpils “Latvijas aptieka” vadītājai un farmaceitei Dinārai Gedzjunei. Aptiekas apmeklētāji teic, ka Dināra Gedzjune ir zinoša un atbildīga – draudzīga un atsaucīga. Kāda bijusī kolēģe atklāj, ka tieši viņas attieksme pret darbu un atvērtā daba ir veiksmes atslēga, lai atrastu kopīgu valodu gan ar aptiekas apmeklētājiem, gan darbiniekiem.

Savukārt balvu kā “Gada vecmāte” ieguva Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vecmāte Diāna Zaļepska. Viņa ir pārliecināta, ka būt par vecmāti ir viņas misija, tāpēc veselības nozarē nenogurstoši darbojas jau ir vairāk nekā 35 gadus. Interesants fakts – 70 procentos no visām saņemtajām atsauksmēm par vecmāti Diānu, minēts vārds “sirds”, bet 30 procentos – “dvēsele”. Tātad – vecmāte, kas savu darbu dara ar sirdi un dvēseli!

Tituls “Gada funkcionālais speciālists” šogad audiologopēdei Ingai Rutmanei-Lazdai. Viņa ir viena no pirmajām, kura kopā ar kolēģiem ieviesusi audiologopēda profesiju Latvijā un ilgus gadus vadījusi Latvijas audiologopēdu asociāciju, vienlaicīgi praktizējot un apmācot studentus. Viņa ir Latvijā viena no retajām speciālistēm, kas ikdienā strādā ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un palīdz viņiem apgūt jaunas prasmes.

Sabiedrības balsojumā noskaidroti ne tikai aizvadītā gada labākie mediķi, bet arī veselības aprūpes iestāde. Balvu “Gada slimnīca” saņēma Daugavpils reģionālā slimnīca. Slimnīca savu spēku parādījusi tieši Covid -19 pandēmijas laikā, apvienojot un saliedējot slimnīcas kolektīvu, nepieredzētā vienotībā pārvarot grūtības un izaicinājumus, darot visu iespējamo pacientu labā. Un lūk – kāda pacienta vārdi: “Paldies visai slimnīcai par to, ka esmu dzīvs!”

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tika pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2020”, “Gada cilvēks medicīnā 2020”, “Gada notikums medicīnā 2020” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteica Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2020” par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

Par “Gada docētāju” kļuvusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja Zane Vitenberga-Verza un Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes docētāja Agate Galuza. Kā raksta studenti – docētāja Zane Vitenberga – Verza ir allaž pretimnākoša un cieņpilna, izrāda patiesas rūpes par studentu zināšanām un ir vienmēr moža. Viņa ir ne vien lieliska docētāja, bet arī – cilvēks! Savukārt LU medicīnas studenti saka, ka mācoties pie pasniedzējas Galuzas dažkārt rodas bailes kaut ko nezināt, bet pēc sekmīgi nolikta pārbaudījuma ikkatru pārņem pateicība un cieņa. Konsultācijas līdz vēlam vakaram, darbs līdz pēdējam studentam – tā ir mūsu pasniedzēja!

“Gada jaunais ārsts” balvu saņēmusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Infekciju kontroles dienesta vadītājas p.i. , rezidente pediatrijā Dana Isarova. Viņa uzņēmās vadīt infekciju kontroles dienestu BKUS Covid–19 pandēmijas sākumā. Viņas vadībā tika veikta gan kolēģu informēšana, gan drošības pasākumu ieviešana. Darbabiedri augstu novērtē Danas paveikto un daudzi ir pārsteigti par tik veiksmīgu un pārliecinošu jaunās kolēģes startu.

Nozīmīgo balvu “Gada cilvēks medicīnā” saņēma RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Kolēģi atklāj, ka Andra Cīrule ir izcila vadītāja, uz kuru vienmēr var paļauties. Viņas darbu raksturo tolerance, iejūtība, sirsnība un atsaucība, kā arī izcilas diplomātijas spējas. Viņas cilvēciskās īpašības un vadītājas prasmes bija ļoti svarīgas, pat izšķirošas pagājušā gadā, sākoties pandēmijai un īpaši Covid–19 “otrā viļņa” laikā rudenī un ziemā, kad kolektīvs bija jāmobilizē bieži vien pārcilvēciskam darbam, ārstējot un glābjot smagi slimo pacientu dzīvības.

Savukārt par “Gada notikumu medicīnā” tika atzīts Latvijas zinātnieku izstrādātais siekalu tests Covid-19 ierobežošanai. Pētnieku grupas vārdā balvu saņēma E. Gulbja laboratorijas eksperts, ārsts Didzis Gavars. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā pērn radītie ātrie Covid– 19 testi kļuva par ievērības cienīgu notikumu gan Latvijā, gan izskanēja plaši ārpus valsts robežām, gan zinātniskajā vidē, gan guva ievērību ārvalstu medijos.

Ar nozīmīgāko no balvām – “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā” tika godināts medicīnas zinātņu doktors un asociētais profesors, Rīgas 1.slimnīcas valdes loceklis, izcils ārsts ķirurgs Andrejs Pavārs. Andrejs Pavārs ir viens no Latvijas Ķirurgu asociācijas dibinātājiem un tās pirmais prezidents. Darba gaitas uzsācis 1970. gadā Bauskā, bet kopš 1996. gada strādā Rīgas 1.slimnīcā. Sācis kā ķirurģijas bloka vadītājs, bet no 2002. gada ir Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis. LU MF pasniedz ķirurģiju, bet par akadēmiskajiem sasniegumiem ievēlēts par asociēto profesoru. Devis nenovērtējamu ieguldījumu ārstniecības studentu un rezidentu apmācībā, izaudzinājis veselu izcilu ķirurgu paaudzi. Andrejs Pavārs ir pirmā lieluma zvaigzne pie Latvijas medicīnas debesīm, viņa darbam ir bijusi nozīmīga loma Latvijas ķirurģijas izaugsmē un ārsta profesijas prestiža veicināšanā.

“Ārstam katru dienu ir jāatbild uz jautājumu – baidīties vai nebaidīties?! Šī gada balvas par mūža ieguldījumu laureāts Andrejs Pavārs uz to nekļūdīgi atbild jau 50 gadus. Un vienmēr viņa atbilde ir mīlestība! Mīlestība uz savu līdzcilvēku, ar kuru tu dzīvo vienā zemē un uz vienas planētas,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Ceremonijas ietvaros tika pasniegtas arī trīs Veselības ministrijas speciālbalvas. Pirmā – NMPD Operatīvās vadības centra komandai un tās vadītājai ārstei Raitai Krišjānei par spēju augstas spriedzes apstākļos vienlaikus sniegt atbalstu gan iedzīvotājiem, gan brigādēm izsaukumu vietās, gan koordinēt hospitalizāciju plūsmu 24 stundas diennaktī. Otrā – E. Gulbja laboratorijai, kas ar ieviestajiem siekalu testu risinājumiem ļāvusi Latvijai palielināt Cocid-19 testēšanas jaudu un kļūt par vienu no Eiropas līderiem testēšanā, kā arī nodrošinājusi mediķus ar piemērotu pārbaudes metodi, ļaujot nosargāt viņu veselību un turpināt slimnīcu darbību. Trešā – ģimenes ārstei Marinai Procevskai Krāslavā par aktīvu pašiniciatīvu sarežģītā informācijas telpā, iedrošinot un aicinot savus pacientus vakcinēties.

Pasākumā ietvaros tika pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – Dāvida Hieronīma Grindeļa balva. Mākslinieces Andas Munkeviсas darināto skulptūru “Cerība” saņēma RSU profesors un RAKUS galvenais speciālists Aivars Lejnieks par izciliem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas medicīnā.

AS „Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: „Ikgadējā balvu pasniegšana mums ļauj izteikt pateicību tiem, kuru pašaizliedzīgais darbs balsta Latvijas veselības aprūpi. Esmu gandarīts, ka šī gada ceremonijā D. H. Grindeļa balvu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnā saņēma RSU profesors un RAKUS galvenais speciālists Aivars Lejnieks. Viņš ir savas paaudzes izcilība medicīnā, kas ar pilnu atdevi ikdienā palīdz cilvēkiem.”

LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvu saņēma uztura speciāliste Guna Bīlande par ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības pratības uzlabošanā.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks” un AS „Sentor farm aptiekas” (zīmols “Mēness aptieka”), to atbalsta SIA “Silvanols”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Veselības centrs 4” un SIA “Euroaptieka”.

“Gada balva medicīnā 2020” ceremonija būs skatāma TV3

“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 11. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 27. martā TV3 plkst. 15.10. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā TV skatītājus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad saņems Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis, izcils ārsts ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors Andrejs Pavārs.

“Gada balva medicīnā ir veselības nozares gada nozīmīgākais pasākums, kas ierasti kuplā skaitā pulcinājis Latvijas izcilākos mediķus. Šogad ceremonija notiks Covid-19 apstākļos, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, un bez skatītājiem. Šoreiz mēs visi satiksimies TV ekrānos, lai uzzinātu “Gada balvas medicīnā 2020” ieguvēju vārdus un sejā skatītu mediķus, kuru darbs saņēmis Latvijas iedzīvotāju un kolēģu augstāko novērtējumu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 15 nominācijās, būs arī Veselības ministrijas, kā arī LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvas. Pasākumā tiks pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – D. H. Grindeļa balva par nozīmīgu farmācijas un medicīnas jomā. Svinīgajā pasākumā uzstāsies koris “Maska”, duets “Balanas sisters”, etno mūzika grupa “Tautumeitas”, kā arī dziesminieks Kārlis Kazāks. Īpašu veltīju veselības aprūpes nozares darbiniekiem ir sagatavojusi Jūrmalas mūzikas skola. To vadīs aktieris Artūrs Skrastiņš.

Balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 250 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 13 tūkstošus.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balso Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks” un SIA “Mēness aptieka”, to atbalsta SIA “Silvanols”, SIA “Centrālā laboratorija” un SIA “VCA Poliklīnika”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Veselības centrs 4” un SIA “Euroaptieka”.

Par atbalstu jaunajam ārstniecības personu atalgojuma modelim un tā pilnveides nepieciešamību

LR Valsts prezidentam
Egilam Levitam

LR Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrniecei

LR Ministru prezidentam
Arturam Krišjānim Kariņam

LR veselības ministram
Danielam Pavļutam
LR finanšu ministram
Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem

2021. gada 18. martā, Rīgā

Par atbalstu jaunajam ārstniecības personu atalgojuma modelim un tā pilnveides nepieciešamību

Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (turpmāk – LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (turpmāk – LMa) aizvadītajā gadā ir aktīvi iesaistījušās Veselības ministrijas (turpmāk- VM) organizētajā jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes “domnīcā”, lai nodrošinātu veselības aprūpes finansējuma un cilvēkresursu atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) vidējiem rādītājiem.

Tāpēc vēlamies atkārtoti apliecināt konceptuālu atbalstu VM izstrādātajam ziņojumam “Jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis”, kura ieviešana praksē jau tuvākā nākotnē ļaus risināt ilgstošās sistēmiskas kļūdas Latvijas veselības nozarē. Vienlaikus piekrītam, ka ir nepieciešama turpmāka diskusija par ziņojumā ietvertajām niansēm, atkārtoti pieaicinot visas ieinteresētās puses. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, to nedrīkst atlikt!

Uzskatām, ka VM ziņojuma neapstiprināšana būtiski kavēs solītā un pelnītā atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kā arī dramatiski ietekmēs turpmāko trūkstošo cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti veselības nozarei. Tāpat pastāv pamatotas bažas, ka negatīva lēmuma gadījumā vēsture varētu atkārtoties, radot vēl smagāku nozarē nodarbināto reakciju nekā  2019. gada protesta akcijās. Tuvā nākotnē pastāv reāls medicīnas darbinieku masveida emigrācijas vilnis.

Tāpat vēlamies norādīt, ka jaunā ārstniecības personu atalgojuma ieviešana noteikti ir jāīsteno tuvāko piecu gadu laikā, pretējā gadījumā reforma nesasniegs savu mērķi un zaudēs jēgu! Tieši pretēji – Latvijas veselības nozare zaudēs jebkādu savu konkurētspēju un tiks stimulēta vēl lielāka cilvēkresursu aizplūšana no valsts!

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs

Ekspertu grupa ir pilnveidojusi rekomendācijas intensīvi ārstējamu pacientu prioritizēšanai

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija (LARA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), piesaistot Latvijas vadošos ekspertus reanimatoloģijā, anestezioloģijā, medicīnas ētikā un tiesībās, ir būtiski pilnveidojušas rekomendācijas par intensīvi ārstējamu pacientu prioritizāciju Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas apstākļos. Ņemot vērā ekspertu un pacientu organizāciju ieteikumus, rekomendācijās ir būtiski paplašināti prioritizācijas kritēriji, kā arī izņemts vecuma kritērijs, apskatīts arī jautājums par pacienta gribas izteikšanu un tās nozīmību ārstēšanas taktikas izvēlē.

Joprojām pastāv draudi, ka Covid-19 pandēmijas laikā intensīvās terapijas (IT) medicīnas resursu pieprasījums var pārsniegt intensīvās terapijas nodaļās (ITN) pieejamo hospitalizācijas un ārstniecības kapacitāti, tāpēc jaunajā dokumentā ir pilnveidoti šo resursu sadales principi krīzes apstākļos. IT resursu izmantošanas principi balstīti uz starptautiskos medicīnas ētikas dokumentos iekļautajām pamata normām, kā arī uz Itālijas, Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Šveices un ASV pieredzi un rekomendācijām. Izstrādātās rekomendācijas tiks nosūtītas Veselības ministrijai iekļaušanai Valsts katastrofu medicīnas plānā 2020.

Rekomendācijās uzsvērts, ka Latvijas valdībai un valsts veselības aprūpes sistēmai ir pienākums pēc iespējas labāk nodrošināt visiem atbilstošu veselības aprūpi. Tomēr tas var nebūt iespējams katastrofu vai pandēmiju laikā, kad veselības resursi, iespējams, būs ierobežoti. Prioritāšu noteikšana un resursu normēšana šajā kontekstā nozīmē traģisku izvēli, taču šīs traģiskās izvēles var ētiski pamatot. Dokumentā arī teikts, ka ārkārtas situācijā veselības aprūpes darbinieku rīcība ir jāturpina balstīt uz medicīnas ētikas pamatprincipiem, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju un cenšoties glābt pēc iespējas vairāk dzīvību.

Lēmumus par ierobežotu IT resursu sadali un prioritizēšanu konkrētiem pacientiem/pacientam pieņem ārstu konsilijs (ne mazāk kā triju ārstu apspriede, no kuriem vismaz viens ir anesteziologs – reanimatologs). Lēmumus par pacientu ārstēšanas uzsākšanu pieņem, izvērtējot pacientu IT uzsākšanas mērķtiecību – stacionēšana ITN balstīta uz slimības smaguma pakāpi, blakus slimību klātbūtni, citu orgānu mazspēju un tās novēršamību. Vispirms arī jānoskaidro pacienta griba un jāformulē ārstniecības mērķi. Ja pacienta griba ir pagarināt dzīvi par katru cenu, neskatoties uz iespējamo dzīves kvalitāti, tad nepieciešams paskaidrot ierobežoto resursu apstākļus. Ja pacients nevēlas noteiktas ārstniecības metodes (endotraheālo intubāciju, MPV, kardiopulmonālo reanimāciju, u.c.), to nepieciešams fiksēt medicīniskajā dokumentācijā un tās nav jāveic.

Attiecībā uz uzņemšanu ITN vislielākā prioritāte ir jāpiešķir iespējami lielākam pacientu skaitam, kuru prognoze attiecībā uz izrakstīšanos no slimnīcas pēc atrašanās intensīvās terapijas nodaļā ir laba, t.i., pacienti, kuri no izmantotās intensīvās terapijas gūs vislielāko labumu. Princips “kas pirmais nāk, tas pirmais saņem” nav spēkā.

Vecums, invaliditāte vai demence paši par sevi nav piemērojami kā kritēriji. Parasti pacientiem, kuriem nepieciešama intensīva terapija, slikta īstermiņa prognoze automātiski neizriet tikai no vecuma, invaliditātes vai demences. Tomēr gados vecāki cilvēki biežāk cieš no blakusslimībām un vecums ir mirstības riska faktors. Arī invaliditāte nav prognostiskas nozīmes faktors; tomēr personām ar invaliditāti var būt blakus saslimšanas, kas tieši vai netieši saistītas ar to.

Pieņemot lēmumu turpināt tikai paliatīvo terapiju, jāņem vērā konservatīvas ārstēšanas stratēģijas bez mākslīgās plaušu ventilācijas, nodrošinot individuāli piemērotu paliatīvo terapiju un miršanas procesu tam vislabāk piemērotajā slimnīcas nodaļā. Ja pacientam tiek atteikta ievietošana ITN, ārstiem ir pienākums lēmumu izskaidrot pacientam vai tuviniekiem atbilstoši Pacientu tiesību likumam, kā arī pamatojumu fiksēt pacienta medicīniskajos dokumentos, ko paraksta visi konsilija dalībnieki.

Pacienti tiek iedalīti četrās grupās, katrai grupai piešķirot prioritātes krāsu:

  • ZILĀ – pacientiem ir prognozējama augsta mirstība, tādēļ tiek nodrošināta adekvāta paliatīva terapija (minimāla uzturoša neinvazīva terapija). Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti tad, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
  • SARKANĀ – pacientiem ir viena orgāna mazspēja (piemēram, pneimonija) un viņiem jānodrošina maksimālā pieejamā ārstēšana, jo viņu atveseļošanās potenciāls ir augsts;
  • DZELTENĀ – polimorbīdi pacienti ar stabilu kompensācijas pakāpi hroniski noritošajai pataloģijai, un viņiem tiek nodrošināta intensīvā terapija, ieskaitot mākslīgo plaušu ventilāciju (tālāk – MPV) tikai tad, ja tajā pašā laikā nav pretendentu no sarkanās grupas. Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti brīdī, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
  • ZAĻĀ – pacientu grupa, kura izdzīvos arī bez IT (tajā skaitā MPV).

Rekomendāciju tapšanā piedalījusies Veselības ministrija, Latvijas lielākās slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Tiesībsargs, kā arī vadošās pacientu organizācijas – “AGIHAS”, “Sustento”, “Apeirons”, “Dzīvības koks”, Latvijas Reto slimību alianse.

LĀB neatbalsta ārsta dalību eitanāzijas procesā un aicina pilnveidot paliatīvo aprūpi

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pilnībā atbalsta Pasaules medicīnas asociācijas (PMA) viedokli un uzskata, ka ārsta dalība eitanāzijas procesā ir pretrunā ar profesionālajiem uzdevumiem un medicīnas ētikas principiem. LĀB uzsver, ka Latvijā šī jautājuma risināšana būtu jāsāk ar pacienta gribas izteikšanas par ārstēšanas un reanimācijas pasākumiem noskaidrošanu, kā arī cilvēka cienīgas paliatīvās aprūpes finansēšanu un  nodrošināšanu. Atkārtoti par eitanāziju un ārsta palīdzību asistētu pašnāvību LĀB valde diskutēja 2021.gada 9.martā.

“LĀB valde ir vienisprātis, ka svarīgākais ir līdz pēdējam dzīves mirklim atvieglot smagi slimā cilvēka ciešanas. Daudz būtiskāk būtu šobrīd nodrošināt pacienta gribas izpausmi par ārstēšanu un reanimāciju, kā arī par iespēju atteikties no rīcības, kas neglābj dzīvību, bet tikai pagarina ciešanas. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka eitanāzijas procesā ir ļoti daudz iesaistīto  –  pats pacients, radinieki, ārsti un juristi. Bet tas vienmēr ir paša pacienta individuāls lēmums,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Vienlaikus LĀB vēlas iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar PMA 70. Ģenerālās asamblejas 2019. gada Tbilisi deklarāciju par eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību. Tajā PMA atkārtoti apliecina dziļu uzticību medicīnas ētikas principiem un visdziļāko cieņu pret cilvēka dzīvību. Tāpēc PMA stingri iebilst pret eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību.

LĀB vēlas uzsvērt, ka nevienu ārstu nedrīkst spiest piedalīties eitanāzijā vai sniegt palīdzību pašnāvības izdarīšanā, kā arī nevienam ārstam nav pienākuma pieņemt lēmumus šādā nolūkā. Šīs deklarācijas izpratnē eitanāziju definē kā letālas vielas ievadīšanu vai rīcību, ko lemtspējīga pacienta nāves panākšanai pēc viņa paša brīvprātīga lūguma apzināti veicis ārsts. Ārsta asistēta pašnāvība attiecas uz gadījumiem, kad ārsts apzināti dod iespēju pacientam izbeigt dzīvi, izrakstot vai nodrošinot viņam letālas vielas. Jāuzsver, ka ārsta rīcība, ievērojot pacienta pamattiesības atteikties no ārstēšanas un atliekot aprūpi, ko pacients nevēlas saņemt, nav vērtējama kā neētiska pat tad, ja šādas gribas ievērošana izraisa pacienta nāvi.

TIP apstiprināšanas termiņš ilgstošajiem pasākumiem ir MAINĪTS. Papildināta iesnieguma veidlapa TIP piešķiršanai.

LĀB Sertifikācijas padome 03.02.2021. sēdē nolēma mainīt tālākizglītības punktu (TIP) apstiprinājuma termiņa ilgumu:

“lēmums stājas spēkā no pirmā pasākuma norises brīža, bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc Sertifikācijas padomes sēdes lēmuma, nosakot 2 gadu termiņu. Ja organizētājs vēlas pagarināt pasākuma norisi, pagarinājums ir iespējams uz vienu gadu, iesniedzot autora piekrišanu.”




Līdz ar to, esam veikuši izmaiņas TIP pieteikuma veidlapā, kas jānosūta saskaņošanai mērķauditorijas (specialitātes) profesionālajai asociācijai (skat. šeit). Ja pasākums tiek atkārtoti saskaņots, tad lūgums turpmāk norādīt iepriekšējo Sertifikācijas Padomes saskaņojuma Nr. un pievienot lektoru piekrišanu.

Piemērs:
Pasākumu paredzēts publicēt 05.05.2021. Organizators laicīgi ir iesniedzis pasākumu saskaņošanai Sertifikācijas padomei (turpmāk- SP). SP apstiprina pasākumu 03.03.2021. sēdē. Lēmums stājas spēkā no 05.05.2021. līdz 03.05.2023.
Ja organizators vēlēsies pagarināt pasākumu, tad 2023. gadā  iesniegs atkārtotu pieteikumu pasākuma saskaņošanai, pieliekot klāt visu lektoru piekrišanu. 
Ja SP 2023. gadā atkārtoti saskaņo pasākumu, tad lēmums ir spēkā uz 1 gadu un pēc tam vairs nevar pasākumu saskaņot un par to piešķirt tālākizglītības punktus.

Atgādinām, ka pasākuma pieteikums ir jāiesniedz divus mēnešus pirms pasākuma norises. Pretējā gadījumā LĀB SP ir tiesības atteikt TIP piešķiršanu (MK not. 391).
Atbildi par TIP piešķiršanu vai atteikumu saņemsiet mēneša laikā pēc padomes sēdes uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi.
Sertifikācijas padomes sēžu grafiks publicēts LĀB mājaslapas kalendārā.
Biežāk uzdotie jautājumi par TIP: https://www.arstubiedriba.lv/biezak-uzdotie-jautajumi-tip

*Informācija atjaunota 12.08.2024.

Veselības nozares organizācijas: Jāpārskata veselības aprūpes pakalpojumu tarifi

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA),  Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) aicina Saeimu un valdību nekavējoties pārskatīt spēkā esošos veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, pretējā gadījumā piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai 2021. gadā palielinātu mediķu atalgojumu par 25%.

“Veselības nozares profesionālās organizācijas ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un veselības ministram Danielam Pavļutam, kā arī Saeimai, vēršot uzmanību, ka pēdējo gadu veselības aprūpes budžeta pieaugums ir devis iespēju kaut nedaudz palielināt atalgojumu Latvijas veselības aprūpē strādājošajiem, daļēji izlīdzinot gadu desmitiem ilgušo netaisnību. Tomēr tas konceptuāli nerisina katastrofālo finansējuma deficītu šajā valstij un sabiedrībai nozīmīgajā tautsaimniecības nozarē,” atzīmē LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Organizācijas vēstulē valsts amatpersonām norāda, lai Latvijas veselības aprūpe būtu mūsdienīga un atbilstu pacientu vajadzībām, ir steigšus jāpārskata esošie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. Nepieciešams paredzēt lielāku valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ne tikai segtu visas pakalpojuma izmaksas, ļautu plānveidīgi attīstīt infrastruktūru, bet arī būtiski palielinātu  jau esošo pakalpojumu pieejamību un sniegtu iespēju piedāvāt jaunus, mūsdienu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un medikamentus.

“Nav pieņemami, ka ārstniecības iestādes ir spiestas paplašināt maksas pakalpojumu apjomu un cenas, lai tādējādi tiktu nosegta arī valsts apmaksāto pakalpojumu pašizmaksa. Turklāt ārstniecības iestādes vadītājs jau ilglaicīgi atrodas ķīlnieka lomā, jo no šiem zemajiem tarifiem jāspēj segt arī materiālu iegādes un  infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas katru gadu pieaug,” norāda VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Pretējā gadījumā (bez tarifu pārskatīšanas) veselības aprūpē strādājošo atalgojuma pielikums arī 2021.gadā nebūs apsolītajā līmenī, jo būs jānodrošina samaksu par personāla aizvietošanu, slimības pabalstiem un atvaļinājumiem, kas pieaugs pateicoties Covid-19 piemaksām un virsstundām. Līdz ar to 2021.gadā tarifu pieaugums nedos iespēju palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par plānotajiem 25%. Tāpēc šajā kritiskajā situācijā vissvarīgākais būtu veidot vienotu un ilgtermiņa pieeju veselības aprūpei un tās finansējumam, lai nodrošinātu esošos nozares cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti nākotnē.