Skip to content
Choose language:

LĀB ziņas

“Gada balva medicīnā 2020” ceremonija būs skatāma TV3

“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 11. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 27. martā TV3 plkst. 15.10. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā TV skatītājus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad saņems Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis, izcils ārsts ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors Andrejs Pavārs.

“Gada balva medicīnā ir veselības nozares gada nozīmīgākais pasākums, kas ierasti kuplā skaitā pulcinājis Latvijas izcilākos mediķus. Šogad ceremonija notiks Covid-19 apstākļos, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, un bez skatītājiem. Šoreiz mēs visi satiksimies TV ekrānos, lai uzzinātu “Gada balvas medicīnā 2020” ieguvēju vārdus un sejā skatītu mediķus, kuru darbs saņēmis Latvijas iedzīvotāju un kolēģu augstāko novērtējumu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 15 nominācijās, būs arī Veselības ministrijas, kā arī LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvas. Pasākumā tiks pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – D. H. Grindeļa balva par nozīmīgu farmācijas un medicīnas jomā. Svinīgajā pasākumā uzstāsies koris “Maska”, duets “Balanas sisters”, etno mūzika grupa “Tautumeitas”, kā arī dziesminieks Kārlis Kazāks. Īpašu veltīju veselības aprūpes nozares darbiniekiem ir sagatavojusi Jūrmalas mūzikas skola. To vadīs aktieris Artūrs Skrastiņš.

Balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 250 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 13 tūkstošus.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balso Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks” un SIA “Mēness aptieka”, to atbalsta SIA “Silvanols”, SIA “Centrālā laboratorija” un SIA “VCA Poliklīnika”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Veselības centrs 4” un SIA “Euroaptieka”.

Par atbalstu jaunajam ārstniecības personu atalgojuma modelim un tā pilnveides nepieciešamību

LR Valsts prezidentam
Egilam Levitam
LR Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrniecei
LR Ministru prezidentam
Arturam Krišjānim Kariņam
LR veselības ministram
Danielam Pavļutam
LR finanšu ministram
Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem

2021. gada 18. martā, Rīgā

Par atbalstu jaunajam ārstniecības personu atalgojuma modelim un tā pilnveides nepieciešamību

Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (turpmāk – LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (turpmāk – LMa) aizvadītajā gadā ir aktīvi iesaistījušās Veselības ministrijas (turpmāk- VM) organizētajā jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes “domnīcā”, lai nodrošinātu veselības aprūpes finansējuma un cilvēkresursu atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) vidējiem rādītājiem.

Tāpēc vēlamies atkārtoti apliecināt konceptuālu atbalstu VM izstrādātajam ziņojumam “Jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis”, kura ieviešana praksē jau tuvākā nākotnē ļaus risināt ilgstošās sistēmiskas kļūdas Latvijas veselības nozarē. Vienlaikus piekrītam, ka ir nepieciešama turpmāka diskusija par ziņojumā ietvertajām niansēm, atkārtoti pieaicinot visas ieinteresētās puses. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, to nedrīkst atlikt!

Uzskatām, ka VM ziņojuma neapstiprināšana būtiski kavēs solītā un pelnītā atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kā arī dramatiski ietekmēs turpmāko trūkstošo cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti veselības nozarei. Tāpat pastāv pamatotas bažas, ka negatīva lēmuma gadījumā vēsture varētu atkārtoties, radot vēl smagāku nozarē nodarbināto reakciju nekā  2019. gada protesta akcijās. Tuvā nākotnē pastāv reāls medicīnas darbinieku masveida emigrācijas vilnis.

Tāpat vēlamies norādīt, ka jaunā ārstniecības personu atalgojuma ieviešana noteikti ir jāīsteno tuvāko piecu gadu laikā, pretējā gadījumā reforma nesasniegs savu mērķi un zaudēs jēgu! Tieši pretēji – Latvijas veselības nozare zaudēs jebkādu savu konkurētspēju un tiks stimulēta vēl lielāka cilvēkresursu aizplūšana no valsts!

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs

Ekspertu grupa ir pilnveidojusi rekomendācijas intensīvi ārstējamu pacientu prioritizēšanai

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija (LARA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), piesaistot Latvijas vadošos ekspertus reanimatoloģijā, anestezioloģijā, medicīnas ētikā un tiesībās, ir būtiski pilnveidojušas rekomendācijas par intensīvi ārstējamu pacientu prioritizāciju Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas apstākļos. Ņemot vērā ekspertu un pacientu organizāciju ieteikumus, rekomendācijās ir būtiski paplašināti prioritizācijas kritēriji, kā arī izņemts vecuma kritērijs, apskatīts arī jautājums par pacienta gribas izteikšanu un tās nozīmību ārstēšanas taktikas izvēlē.

Joprojām pastāv draudi, ka Covid-19 pandēmijas laikā intensīvās terapijas (IT) medicīnas resursu pieprasījums var pārsniegt intensīvās terapijas nodaļās (ITN) pieejamo hospitalizācijas un ārstniecības kapacitāti, tāpēc jaunajā dokumentā ir pilnveidoti šo resursu sadales principi krīzes apstākļos. IT resursu izmantošanas principi balstīti uz starptautiskos medicīnas ētikas dokumentos iekļautajām pamata normām, kā arī uz Itālijas, Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Šveices un ASV pieredzi un rekomendācijām. Izstrādātās rekomendācijas tiks nosūtītas Veselības ministrijai iekļaušanai Valsts katastrofu medicīnas plānā 2020.

Rekomendācijās uzsvērts, ka Latvijas valdībai un valsts veselības aprūpes sistēmai ir pienākums pēc iespējas labāk nodrošināt visiem atbilstošu veselības aprūpi. Tomēr tas var nebūt iespējams katastrofu vai pandēmiju laikā, kad veselības resursi, iespējams, būs ierobežoti. Prioritāšu noteikšana un resursu normēšana šajā kontekstā nozīmē traģisku izvēli, taču šīs traģiskās izvēles var ētiski pamatot. Dokumentā arī teikts, ka ārkārtas situācijā veselības aprūpes darbinieku rīcība ir jāturpina balstīt uz medicīnas ētikas pamatprincipiem, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju un cenšoties glābt pēc iespējas vairāk dzīvību.

Lēmumus par ierobežotu IT resursu sadali un prioritizēšanu konkrētiem pacientiem/pacientam pieņem ārstu konsilijs (ne mazāk kā triju ārstu apspriede, no kuriem vismaz viens ir anesteziologs – reanimatologs). Lēmumus par pacientu ārstēšanas uzsākšanu pieņem, izvērtējot pacientu IT uzsākšanas mērķtiecību – stacionēšana ITN balstīta uz slimības smaguma pakāpi, blakus slimību klātbūtni, citu orgānu mazspēju un tās novēršamību. Vispirms arī jānoskaidro pacienta griba un jāformulē ārstniecības mērķi. Ja pacienta griba ir pagarināt dzīvi par katru cenu, neskatoties uz iespējamo dzīves kvalitāti, tad nepieciešams paskaidrot ierobežoto resursu apstākļus. Ja pacients nevēlas noteiktas ārstniecības metodes (endotraheālo intubāciju, MPV, kardiopulmonālo reanimāciju, u.c.), to nepieciešams fiksēt medicīniskajā dokumentācijā un tās nav jāveic.

Attiecībā uz uzņemšanu ITN vislielākā prioritāte ir jāpiešķir iespējami lielākam pacientu skaitam, kuru prognoze attiecībā uz izrakstīšanos no slimnīcas pēc atrašanās intensīvās terapijas nodaļā ir laba, t.i., pacienti, kuri no izmantotās intensīvās terapijas gūs vislielāko labumu. Princips “kas pirmais nāk, tas pirmais saņem” nav spēkā.

Vecums, invaliditāte vai demence paši par sevi nav piemērojami kā kritēriji. Parasti pacientiem, kuriem nepieciešama intensīva terapija, slikta īstermiņa prognoze automātiski neizriet tikai no vecuma, invaliditātes vai demences. Tomēr gados vecāki cilvēki biežāk cieš no blakusslimībām un vecums ir mirstības riska faktors. Arī invaliditāte nav prognostiskas nozīmes faktors; tomēr personām ar invaliditāti var būt blakus saslimšanas, kas tieši vai netieši saistītas ar to.

Pieņemot lēmumu turpināt tikai paliatīvo terapiju, jāņem vērā konservatīvas ārstēšanas stratēģijas bez mākslīgās plaušu ventilācijas, nodrošinot individuāli piemērotu paliatīvo terapiju un miršanas procesu tam vislabāk piemērotajā slimnīcas nodaļā. Ja pacientam tiek atteikta ievietošana ITN, ārstiem ir pienākums lēmumu izskaidrot pacientam vai tuviniekiem atbilstoši Pacientu tiesību likumam, kā arī pamatojumu fiksēt pacienta medicīniskajos dokumentos, ko paraksta visi konsilija dalībnieki.

Pacienti tiek iedalīti četrās grupās, katrai grupai piešķirot prioritātes krāsu:

  • ZILĀ – pacientiem ir prognozējama augsta mirstība, tādēļ tiek nodrošināta adekvāta paliatīva terapija (minimāla uzturoša neinvazīva terapija). Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti tad, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
  • SARKANĀ – pacientiem ir viena orgāna mazspēja (piemēram, pneimonija) un viņiem jānodrošina maksimālā pieejamā ārstēšana, jo viņu atveseļošanās potenciāls ir augsts;
  • DZELTENĀ – polimorbīdi pacienti ar stabilu kompensācijas pakāpi hroniski noritošajai pataloģijai, un viņiem tiek nodrošināta intensīvā terapija, ieskaitot mākslīgo plaušu ventilāciju (tālāk – MPV) tikai tad, ja tajā pašā laikā nav pretendentu no sarkanās grupas. Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti brīdī, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
  • ZAĻĀ – pacientu grupa, kura izdzīvos arī bez IT (tajā skaitā MPV).

Rekomendāciju tapšanā piedalījusies Veselības ministrija, Latvijas lielākās slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Tiesībsargs, kā arī vadošās pacientu organizācijas – “AGIHAS”, “Sustento”, “Apeirons”, “Dzīvības koks”, Latvijas Reto slimību alianse.

Intensīvās terapijas ierobežotu resursu izmantošana ārkārtas situācijas COVID-19 pandēmijas laikā (.doc)Lejupielādēt

LĀB neatbalsta ārsta dalību eitanāzijas procesā un aicina pilnveidot paliatīvo aprūpi

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pilnībā atbalsta Pasaules medicīnas asociācijas (PMA) viedokli un uzskata, ka ārsta dalība eitanāzijas procesā ir pretrunā ar profesionālajiem uzdevumiem un medicīnas ētikas principiem. LĀB uzsver, ka Latvijā šī jautājuma risināšana būtu jāsāk ar pacienta gribas izteikšanas par ārstēšanas un reanimācijas pasākumiem noskaidrošanu, kā arī cilvēka cienīgas paliatīvās aprūpes finansēšanu un  nodrošināšanu. Atkārtoti par eitanāziju un ārsta palīdzību asistētu pašnāvību LĀB valde diskutēja 2021.gada 9.martā.

“LĀB valde ir vienisprātis, ka svarīgākais ir līdz pēdējam dzīves mirklim atvieglot smagi slimā cilvēka ciešanas. Daudz būtiskāk būtu šobrīd nodrošināt pacienta gribas izpausmi par ārstēšanu un reanimāciju, kā arī par iespēju atteikties no rīcības, kas neglābj dzīvību, bet tikai pagarina ciešanas. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka eitanāzijas procesā ir ļoti daudz iesaistīto  –  pats pacients, radinieki, ārsti un juristi. Bet tas vienmēr ir paša pacienta individuāls lēmums,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Vienlaikus LĀB vēlas iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar PMA 70. Ģenerālās asamblejas 2019. gada Tbilisi deklarāciju par eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību. Tajā PMA atkārtoti apliecina dziļu uzticību medicīnas ētikas principiem un visdziļāko cieņu pret cilvēka dzīvību. Tāpēc PMA stingri iebilst pret eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību.

LĀB vēlas uzsvērt, ka nevienu ārstu nedrīkst spiest piedalīties eitanāzijā vai sniegt palīdzību pašnāvības izdarīšanā, kā arī nevienam ārstam nav pienākuma pieņemt lēmumus šādā nolūkā. Šīs deklarācijas izpratnē eitanāziju definē kā letālas vielas ievadīšanu vai rīcību, ko lemtspējīga pacienta nāves panākšanai pēc viņa paša brīvprātīga lūguma apzināti veicis ārsts. Ārsta asistēta pašnāvība attiecas uz gadījumiem, kad ārsts apzināti dod iespēju pacientam izbeigt dzīvi, izrakstot vai nodrošinot viņam letālas vielas. Jāuzsver, ka ārsta rīcība, ievērojot pacienta pamattiesības atteikties no ārstēšanas un atliekot aprūpi, ko pacients nevēlas saņemt, nav vērtējama kā neētiska pat tad, ja šādas gribas ievērošana izraisa pacienta nāvi.

TIP apstiprināšanas termiņš ilgstošajiem pasākumiem ir MAINĪTS. Papildināta iesnieguma veidlapa TIP piešķiršanai.

LĀB Sertifikācijas padome 03.02.2021. sēdē nolēma mainīt tālākizglītības punktu (TIP) apstiprinājuma termiņa ilgumu:

“lēmums stājas spēkā no pirmā pasākuma norises brīža, bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc Sertifikācijas padomes sēdes lēmuma, nosakot 2 gadu termiņu. Ja organizētājs vēlas pagarināt pasākuma norisi, pagarinājums ir iespējams uz vienu gadu, iesniedzot autora piekrišanu.”




Līdz ar to, esam veikuši izmaiņas TIP pieteikuma veidlapā, kas jānosūta saskaņošanai mērķauditorijas (specialitātes) profesionālajai asociācijai (skat. šeit). Ja pasākums tiek atkārtoti saskaņots, tad lūgums turpmāk norādīt iepriekšējo Sertifikācijas Padomes saskaņojuma Nr. un pievienot lektoru piekrišanu.

Piemērs:
Pasākumu paredzēts publicēt 05.05.2021. Organizators laicīgi ir iesniedzis pasākumu saskaņošanai Sertifikācijas padomei (turpmāk- SP). SP apstiprina pasākumu 03.03.2021. sēdē. Lēmums stājas spēkā no 05.05.2021. līdz 03.05.2023.
Ja organizators vēlēsies pagarināt pasākumu, tad 2023. gadā  iesniegs atkārtotu pieteikumu pasākuma saskaņošanai, pieliekot klāt visu lektoru piekrišanu. 
Ja SP 2023. gadā atkārtoti saskaņo pasākumu, tad lēmums ir spēkā uz 1 gadu un pēc tam vairs nevar pasākumu saskaņot un par to piešķirt tālākizglītības punktus.

Atgādinām, ka pasākuma pieteikums ir jāiesniedz divus mēnešus pirms pasākuma norises. Pretējā gadījumā LĀB SP ir tiesības atteikt TIP piešķiršanu (MK not. 391).
Atbildi par TIP piešķiršanu vai atteikumu saņemsiet mēneša laikā pēc padomes sēdes uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi.
Sertifikācijas padomes sēžu grafiks publicēts LĀB mājaslapas kalendārā.
Biežāk uzdotie jautājumi par TIP: https://www.arstubiedriba.lv/biezak-uzdotie-jautajumi-tip

*Informācija atjaunota 12.08.2024.

Veselības nozares organizācijas: Jāpārskata veselības aprūpes pakalpojumu tarifi

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA),  Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) aicina Saeimu un valdību nekavējoties pārskatīt spēkā esošos veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, pretējā gadījumā piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai 2021. gadā palielinātu mediķu atalgojumu par 25%.

“Veselības nozares profesionālās organizācijas ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un veselības ministram Danielam Pavļutam, kā arī Saeimai, vēršot uzmanību, ka pēdējo gadu veselības aprūpes budžeta pieaugums ir devis iespēju kaut nedaudz palielināt atalgojumu Latvijas veselības aprūpē strādājošajiem, daļēji izlīdzinot gadu desmitiem ilgušo netaisnību. Tomēr tas konceptuāli nerisina katastrofālo finansējuma deficītu šajā valstij un sabiedrībai nozīmīgajā tautsaimniecības nozarē,” atzīmē LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Organizācijas vēstulē valsts amatpersonām norāda, lai Latvijas veselības aprūpe būtu mūsdienīga un atbilstu pacientu vajadzībām, ir steigšus jāpārskata esošie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. Nepieciešams paredzēt lielāku valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ne tikai segtu visas pakalpojuma izmaksas, ļautu plānveidīgi attīstīt infrastruktūru, bet arī būtiski palielinātu  jau esošo pakalpojumu pieejamību un sniegtu iespēju piedāvāt jaunus, mūsdienu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un medikamentus.

“Nav pieņemami, ka ārstniecības iestādes ir spiestas paplašināt maksas pakalpojumu apjomu un cenas, lai tādējādi tiktu nosegta arī valsts apmaksāto pakalpojumu pašizmaksa. Turklāt ārstniecības iestādes vadītājs jau ilglaicīgi atrodas ķīlnieka lomā, jo no šiem zemajiem tarifiem jāspēj segt arī materiālu iegādes un  infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas katru gadu pieaug,” norāda VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Pretējā gadījumā (bez tarifu pārskatīšanas) veselības aprūpē strādājošo atalgojuma pielikums arī 2021.gadā nebūs apsolītajā līmenī, jo būs jānodrošina samaksu par personāla aizvietošanu, slimības pabalstiem un atvaļinājumiem, kas pieaugs pateicoties Covid-19 piemaksām un virsstundām. Līdz ar to 2021.gadā tarifu pieaugums nedos iespēju palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par plānotajiem 25%. Tāpēc šajā kritiskajā situācijā vissvarīgākais būtu veidot vienotu un ilgtermiņa pieeju veselības aprūpei un tās finansējumam, lai nodrošinātu esošos nozares cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti nākotnē.

Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra statuss piešķirts 16 izciliem Latvijas ārstiem

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde ir piešķīrusi Goda biedra statusu 16 Latvijas ārstiem, kas ar savu mūža darbu ievērojami sekmējuši medicīnas un veselības aprūpes attīstību. Goda biedru vidū ir izcili dažādu nozaru speciālisti, kurus nominējušas dažādu medicīnas nozaru profesionālās organizācijas. 

“Latvijas Ārstu biedrības pastāvēšanas laikā Goda biedra statuss kopumā ir piešķirts vairāk nekā 200 Latvijas ārstiem. Esam pagodināti šo cilvēku pulku papildināt vēl ar 16 personībām, kas veidojušas un virzījušas mūsdienu Latvijas medicīnu. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, būsim priecīgi kolēģus satikt un sveikt arī klātienē,” atzīmē LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.  

Pēc Latvijas Internistu biedrības rekomendācijas LĀB Goda biedra statuss piešķirts četriem izciliem ārstiem un jauno ārstu skolotājiem – prof. Jurim Pokrotniekam un prof. Jānim Zaļkalnam, kā arī asoc. prof. Ivanam Zagorskim un asoc. prof. Mārītei Antrai Ozoliņai. Prof. J.Pokrotnieks 30 savus dzīves gadus ir veltījis Latvijas jauno ārstu sagatavošanai, ir latviešu valodā vienīgo endoskopijas mācību grāmatu autors. Savukārt ilggadējais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas ārsts un Rīgas Stradiņa universitātes prof. J. Zaļkalns kolēģu un studentu atzinību izpelnījies ne tikai pateicoties savām zināšanām un profesionalitātei, bet arī cilvēciskajām kvalitātēm – viņa stāja un uzvedības kultūra kalpo par paraugu jaunajiem ārstiem. Arī RSU asoc. prof. I. Zagorskis devis nozīmīgu ieguldījumu jauno mediķi apmācībā, ar lielu atbildību un godprātīgi veicot gan darbu medicīnas izglītības jomā, gan ārsta darbu. Asoc. prof. M.A. Ozoliņa augsto atzinību izpelnījusies par nozīmīgu un teicamu ārstes, akadēmisko un pētniecisko darbu.

LĀB Goda biedra statuss pēc Latviešu ārstu un zobārstu apvienības rekomendācijas piešķirts diviem izciliem latviešu izcelsmes ārstiem, brāļiem – prof. Bertramam Zariņam un prof. Kristapam Kristoferam Zariņam. Dr. B. Zariņš ir izcils traumatologs-ortopēds, kas medicīnas izglītību ieguvis ASV un darba mūžu aizvadījis Bostonas universitātes klīnikā, izstrādājot daudzas jaunas ķirurģijas ārstniecības metodes, vienlaikus vienmēr atbalstot un izglītojot Latvijas ārstus un studentus. Savukārt Dr. K. K. Zariņš ir asinsvadu ķirurgs, kas līdztekus izcilam profesionālajam darbam ASV, ir daudz darījis, lai atbalstītu Latvijas medicīnu un palīdzētu pacientiem dzimtenē. 

Goda biedra statuss pēc Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas ieteikuma piešķirts diviem izciliem savas nozares ārstiem. Ilggadējai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra ārstei, Pasaules Veselības organizācijas ekspertei, daudzu starptautisko zinātnisko publikāciju autorei Dr. Vairai Leimanei, kuras devums tuberkulozes ierobežošanā Latvijā un pasaulē jau novērtēts ar Triju zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi un neskaitāmiem starptautiskas un nacionālas nozīmes apbalvojumiem. Tāpat par Goda biedru kļuvis pneimonologs internists Dr. Arians Lukins,  kurš ilgstoši vadījis PKUS pulmonoloģijas nodaļu un, kuru kolēģi raksturo kā ievērojamu ārstu un speciālists plaušu slimībās.

LĀB Goda biedra statuss pēc Latvijas Acu ārstu asociācijas rekomendācijas piešķirts izcilai oftomoloģei un acu ķirurģei Dr. Ilgai Lūkinai, kas Latvijā ieviesusi kataraktas modernās ķirurģijas metodes, ir jauno ārstu izglītotāja un aktīvi iesaistījusies arī ārstu tālākizglītības nodrošināšanā. Pēc Latvijas Anesteziologu-reanimatologu asociācijas rekomendācijas Goda biedra statuss piešķirts ilggadējai P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas ārstei anestezioloģei-reanimatoloģei un bijušajai RSU asoc. prof. Dr. Antoņinai Sondorei.      Savukārt pēc Latvijas Tiesu medicīnas ekspertu asociācijas rekomendācijas par LĀB Goda biedru kļuvis nopelniem bagāts tiesu eksperts un asoc. prof. Dr. Ojārs Teteris.

Latvijas Veselības Aprūpes Vadības Speciālistu asociācijas nominācijas ir bijušas pamats LĀB Goda biedra statusa piešķiršanai veselības aprūpes speciālistei un ilggadējai dažādu ambulatorās aprūpes iestāžu vadītājai Dr. Natālijai Točiļenko un ilggadējam psihiatriskās slimnīcas „Ģintermuiža” direktoram un ārstam, kā arī Latvijas slimnīcu biedrības līdzdibinātājam Dr. Uldim Čāčus.

Pēc Latvijas Neonatalogu biedrības ieteikuma par LĀB Goda biedru ievēlēta neonatoloģe Dr. Irisa Vilciņa, kas ir viena no neonatoloģijas nozares autoritātēm Latvijā, augsti novērtēta ārste, talantīga un studentu mīlēta jauno ārstu skolotāja. Savukārt pēc Latvijas Zobārstu asociācijas rekomendācijas par Goda biedri kļuvusi ārste-stomatoloģe un ilggadēja RSU Zobārstniecības fakultātes Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas katedras docente Dr. Marina Sevastjanova.

LĀB Goda biedra statuss pēc Latvijas Psihiatru asociācijas ieteikuma piešķirts arī Dr. Lūcijai Arājai, kas visu savu darba mūžu ir veltījusi darbam Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, sniedzot neatsveramu ieguldījumu klīniskās psihiatrijas attīstībā Latvijā un jauno speciālistu izaugsmē. LĀB goda biedra nosaukuma piešķiršana ir cieņas un atzinības apliecinājums izciliem ārstiem, kas ievērojami sekmējuši medicīnas un veselības aprūpes virzību. Šo nosaukumu piešķir tikai nozares profesionāļiem ar lielu darba stāžu.

Atklāts sabiedrības balsojums par “Gada balvu medicīnā 2020”

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā” šogad notiks jau 11. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 27. martā kanālā TV3. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Balsot var no 2021. gada 25. janvāra līdz 1. martam portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina  

“Būt par mediķi un kalpot dzīvībai un cilvēkam gan ikdienā, gan krīzēs ir misija, ko apsolās pildīt ikviens veselības aprūpē strādājošais. Tāpēc vislielāko cieņu un pateicību šajā grūtajā laikā ir pelnījuši visi Latvijas medicīnas darbinieki, kas izrādījuši apbrīnojamu garīgo un fizisko izturību cīņā par sabiedrības veselību. Vienlaikus viņu vidū ir cilvēki – redzamie, bet visbiežāk – neredzamie varoņi, kas ar savu darbu paplašina medicīnas zinātnes un prakses robežas, ceļot arvien augstāk arī cilvēcības un humānisma latiņu. Tie ir cilvēki, kas pelnījuši saņemt “Gada balvu medicīnā”, ” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 14 nominācijās. Ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu deviņās nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2020”, “Gada ārsts speciālists 2020”, “Gada zobārsts 2020”, “Gada ārsta palīgs 2020”, “Gada farmaceits 2020”, “Gada māsa 2020”, “Gada vecmāte 2020”, “Gada funkcionālais speciālists 2020” un “Gada slimnīca 2020”.

AS “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans:  “Daudzu gadu garumā akciju sabiedrība “Grindeks” sadarbojas ar Latvijas ārstu biedrību un sniedz atbalstu veselības nozares cildināšanas pasākumam “Gada balva medicīnā”. Mums kā zāļu ražotājam ir ārkārtīgi svarīgi pateikt paldies tiem, kas rūpējas pār pašu dārgāko, kas cilvēkam ir – veselību. Latvijas veselības nozare var lepoties ar izciliem speciālistiem, kas dara savu darbu profesionāli, ar atbildību, mīlestību un cieņas pilnu attieksmi.”

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2020”, “Gada cilvēks medicīnā 2020”, “Gada notikums medicīnā 2020” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2020” par saviem mīļākajiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Veselības aprūpes speciālisti ir viens no nozīmīgākajiem medicīnas stūrakmeņiem un līdz ar to mūsu valsts un mūsu katra veselības pamats. Ir virkne pētījumu, kas parāda, ka patiesa atzinība ir spēcīgs motivācijas rīks. Mums ir liels prieks, ka varam būt daļa no tik nozīmīga notikuma, un ar lepnumu godināt mūsu ārstu, māsu un citu veselības aprūpes speciālistu ieguldījumu. Tieši viņu labbūtība un labklājība šajos Covid-19 pandēmijas apstākļos ir īpaši nozīmīga. Aicinu ikvienu iedzīvotāju piedalītes ar savu “paldies”, balsojot un izsakot tik ļoti pelnīto atzinību savam speciālistam,” saka AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”, to atbalsta SIA “Silvanols”,  SIA “Veselības centrs 4”, SIA MFD Veselības grupa un SIA “Centrālā laboratorija”.

Mūžībā devies profesors Jānis Raibarts

Mūžībā devies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs, profesors Jānis Raibarts (17.09.1939.-03.01.2021.).

Jānis Raibarts dzimis 1939. gadā Rīgā, beidzis Rīgas Medicīnas institūtu (1964) un strādājis par ārstu Daugavpilī un Rīgā. Kopš 1968. gada Jānis Raibarts docējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte), viņa nodarbības bija neaizmirstams posms katra topošā ārsta studijās. Laiks, ko katrs students vadījis kādreizējās Hospitālās terapijas katedrā (tagad – Iekšķīgo slimību katedra), bija sarežģītākais, saturā bagātākais un, iespējams, mācību ziņā grūtākais viņa studiju dzīvē. Jānis Raibarts nevienam studentam nekad nav devis atlaides, līdz ar to nodarbību atstrādes kļuva par otro hospitālās terapijas ciklu. Jāņa Raibarta lekcijas studentiem un ārstiem ir leģendāras. Jānis Raibarts padziļināti pētījis hipertensiju. Profesors piedalījies Latvijas vadlīniju izstrādē internās medicīnas nozarē.

Profesors Jānis Raibarts 2014. gadā saņēma profesora Ilmāra Lazovska balvu par ieguldījumu medicīnā.

Ilgos darba gadus Rīgas 1. slimnīcā un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Jānis Raibarts kolēģu vidū bija iemīļots konsultants un padomdevējs, bet pacientiem – zinošs, ieinteresēts, pieredzējis ārsts.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!