DARBA GRUPAS SASTĀVS
Prof. Māris Taube, LĀB valdes loceklis un Veselības aprūpes finansēšanas darba grupas vadītājs
Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente, ģimenes ārste, darba grupas moderatore
Hosams Abu Meri, 14. Saeimas deputāts, ārsts
Ilva Aršauska, Latvijas Māsu asociācijas prezidente
Valts Ābols, BKUS valdes priekšsēdētājs, Latvijas lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Svetlana Batare, Veselības ministrijas Nozares budžeta plānošanas departamenta direktores vietniece
Jānis Birks, Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs
Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Prof. Ģirts Briģis, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs
Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs
Reinis Ceplis, PSKUS padomes loceklis
Liene Cipule, Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta direktore
Modris Ciems, TOS valdes loceklis
Ingrīda Circene, 14. Saeimas deputāte, ārste, bijusī veselības ministre
Arta Deniņa, ārste rezidente ģimenes medicīnā
Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts
Prof. Andrejs Ērglis, LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, ārsts
Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents
Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors
Boriss Kņigins, Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos
Ilze Kreicberga, PKUS valdes priekšsēdētāja, ārste
Edgars Labsvīrs, “MEDTRONIC BV” veselības politikas un tirgus piekļuves vadītājs Baltijā
Stella Lapiņa, SIA “Centrālā Laboratorija” valdes priekšsēdētāja
Ģirts Lapiņš, 14. Saeimas deputāts
Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts
Uldis Mitenbergs, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītājs
Dzintars Mozgis, SPKC Direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos
Rinalds Muciņš, PKUS valdes priekšsēdētājs
Anda Nulle, LĀB valdes locekle, ārste
Daiga Pētersone, arodveselības un arodslimību ārste, veselības aprūpes vadības ārste
Ināra Pētersone, LDDK viceprezidente, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore
Andis Pinkulis, RAKUS valdes loceklis
Prof. Haralds Plaudis, RAKUS valdes loceklis, ārsts
Ilze Pučkure, RAKUS ārstniecības direktore
Māris Pūķis, Dr. phys., Dr. oec., Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks
Prof. Dace Rezeberga, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, VM galvenā speciāliste
dzemdniecībā un ginekoloģijā
Aigars Rostovskis, LTRK padomes priekšsēdētājs
Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Prof. Arnis Sauka, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Rīgas Ekonomikas augstskola – Stockholm School of
Economics in Riga (SSE Riga)
Normunds Staņēvičs, RAKUS valdes priekšsēdētājs
Artūrs Šilovs, Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs, ārsts
Normunds Vaivads, veselības aprūpes vadības ārstsJānis Vanags, AS “Repharm” valdes loceklis
Prof. Jānis Vētra, RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedras profesors
Ilze Viņķele, bijusī veselības ministre
Darba grupas pirmā sēde – 02.05.2023.
• Prof. M. Taubes prezentācija – “Veselības aprūpes finansēšana Latvijā”
• Prof. Ģ. Briģa prezentācija – “Vai mūsdienu valstī veselība pienākas visiem?”
• BKUS valdes priekšsēdētāja Valta Ābola prezentācija – “Veselības sistēmas finansēšanas
modeļa nākotne. Kāpēc? Kā? Kas?”
• Diskusija
Darba grupas otrā sēde – 18.05.2023.
• PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ulda Mitenberga prezentācija – “Salīdzinošs skatījums
uz veselības finansējumu Latvijā”
• Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas pārstāvju prezentācija par veselības
aprūpes sistēmas vadību un finansēšanas modeli Latvijā
• Diskusija
Darba grupas trešā sēde – 08.06.2023.
• Izstrādātā darba grupas ziņojuma apspriešana un apstiprināšana
IEVADS
Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir būtiski sliktāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvo visīsāko laiku Eiropas Savienībā un tas ir par 20 gadiem īsāks laiks nekā Eiropas Savienības valstīs ar vislabākajiem rādītājiem[1]. Latvijā iedzīvotāji divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā mirst no slimībām, kuras varētu novērst vai ārstēt[2].
Kādēļ Latvija atrodas šādā situācijā?
Darba grupas pirmais uzdevums bija izvērtēt Latvijā esošo veselības aprūpes finansēšanas modeli, tā atbilstību labas veselības aprūpes nodrošināšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Darba grupa pirmajā etapā koncentrējās uz finansējuma iegūšanu veselības aprūpei, neskarot citus jautājumus, kā piemēram, finanšu līdzekļu plūsma, administrēšana un pakalpojumu pirkšana.
Darba grupa uzklausīja ekspertu, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvja, darba grupas dalībnieku viedokļus.
SECINĀJUMI
Latvijā veselības aprūpes finansējums šobrīd veidojas no vispārējiem valsts ieņēmumiem, pamatā nodokļu ieņēmumiem. Vienam nodoklim – sociālās apdrošināšanas nodoklim, ir īpaši iezīmēta daļa veselībai (1%). Šāds finansējuma iegūšanas modelis veselības aprūpei nodrošina visu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību, jo katrs iedzīvotājs maksā dažāda veida nodokļus, piemēram, pievienotās vērtības, ienākuma, nekustamā īpašuma u.c. nodokļus, šādi veidojot plašu un elastīgu veselības finansējuma bāzi. Nesamērīgi liels Latvijā ir pašu pacientu veikto tiešo maksājumu apjoms. Tiešos maksājumus veido gan pacientu pašu veiktā samaksa par veselības pakalpojumiem, gan arī valsts noteiktie līdzmaksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem un ārstniecības līdzekļiem t.sk. zālēm. 36,6% no veselības izdevumiem apmaksā iedzīvotāji no saviem līdzekļiem (Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 15,4%). Vislielāko daļu no visiem izdevumiem, kurus Latvijā sedz pacienti no saviem pašu līdzekļiem, veido izdevumi par ārstniecības līdzekļiem – zālēm un medicīniskām ierīcēm (apmēram 40% no pašu veiktiem maksājumiem)2. Iedzīvotāju pašu maksājumi būtu jāmazina, jo tas ir tiešs veselības aprūpes pieejamību ierobežojošs faktors noteiktai iedzīvotāju daļai. Tādējādi pašreizējais veselības aprūpes finansēšanas modelis Latvijā nosaka obligātu visu iedzīvotāju iesaisti un klasificējams kā obligātā valsts veselības apdrošināšanas sistēma.
Visaptveroša veselības aprūpes pieejamība katram iedzīvotājam ir viens no svarīgākajiem labas veselības aprūpes sistēmas aspektiem[3]. Latvijā valsts veselības aprūpes pakalpojumi pienākas katram valsts pilsonim un citām ar likumu noteiktām patstāvīgo iedzīvotāju grupām. Ja valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiktu ierobežota, balstoties uz noteiktu nodokļu samaksas faktu vai apjomu, vai jebkuru citu diskriminējošu pazīmi, paaugstinās nabadzības un sociālās atstumtības risks iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem neveselības gadījumā, kā arī veidojas papildu slogs veselības aprūpes sistēmai, jo pacienti, laikus nesaņemdami slimību profilaksi, ārstēšanu un aprūpi, biežāk saņem izmaksu ietilpīgākus pakalpojumus jau slimību vēlīnās stadijās neatliekamajā medicīniskā palīdzībā un stacionārā. Šo risku īpaši paaugstinātu likumisks pieļāvums atteikties no līdzdalības kopējā finansējuma sistēmā ar tiesībām veikt veselības pakalpojumu maksājumus tieši vai pirkt privātu apdrošināšanu būtu atteikšanās no obligātuma principa, pat to īpaši veicinātu. Jau šobrīd privātās apdrošināšanas īpatsvars ir būtiski lielāks (Latvijā 3,6% no visiem iedzīvotāju izdevumiem par veselības aprūpi2, Lietuvā 1,3%[4], Igaunijā 1,6%[5]) nekā citās valstīs un liecina par būtiski nepietiekamo valsts nodrošināto finansējumu. Privātus maksājumus var veikt turīgākā iedzīvotāju daļa, veicinot jau tā lielo nevienlīdzību veselības jomā Latvijā. Tikai 25% nabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju 2019. gadā vērtēja savu veselību kā labu[6]. Tāpat jāatceras, ka ierobežojumi veselības aprūpes pieejamībai kādai noteiktai iedzīvotāju grupai var sekmēt šīs grupas pacientu smagākas slimību izpausmes, kas var radīt apdraudējumu citiem iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā (infekciju u.c. slimību risks).
Darba grupa apzinās un izprot daļas sabiedrības un politiķu vēlmi caur izmaiņām veselības aprūpes finansēšanas modelī panākt uzlabojumus arī citās jomās, piemēram, veicināt nodokļu nomaksu. Atsevišķi darba grupas locekļi atbalsta ideju, ka ir nepieciešama valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar valsts obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu, kas varētu sekmēt darba devēju vēlmi maksāt nodokļus, celt atalgojuma līmeni. Aptuvenie aprēķini par fiskālajiem ieguvumiem un atsevišķu valstu negatīvā pieredze, piemēram, Bulgārija[7], Rumānija, Ungārija) liek šaubīties par potenciālajiem ieguvumiem, kuri neatsvērtu iepriekš minētos riskus un šādi veselības aprūpes sistēmas izmantošana nodokļu ienākumu sekmēšanai nebūtu atbalstāma[8].
KOPSAVILKUMS
- Latvija nedrīkst atteikties no globāli starptautiski akceptēta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas modeļa. Nepastāv racionāls pamats un nav saskatāmi būtiski ieguvumi, ja Latvijā tiek mainīti veselības aprūpei iegūstamo līdzekļu sagādes principi – valsts vispārējos nodokļos balstīta veselības apdrošināšana.
- Latvijai jāpanāk politiska izšķiršanās un jāturpina darbs, lai sasniegtu Eiropas valstu vidējo līmeni tādos rādītājos kā valsts izdevumi veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta (IKP), valsts izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju (pirktspējas paritātes vai starptautiskos $; Latvijā valsts izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā bija 1417 ASV dolāri, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā Igaunijā (2346 ASV dolāri) un Lietuvā (2321 ASV dolārs)[9]), valsts kopējie izdevumi veselības aprūpei no visiem valdības izdevumiem, pacientu veiktie pašu izdevumi veselības aprūpes pakalpojumu segšanai (out-of-pocket (OOP) angliski, %).
- Latvijas veselības aprūpes pilnveides un uzlabošanas process būtu balstāms uz veselības aprūpes darbinieku motivācijas sekmēšanu, darba apstākļu uzlabošanu ar sekojošu kvalitātes pilnveidi, orientāciju uz rezultātu, kā arī optimālu un racionālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
- Lai arī darba grupa nav detalizēti vērtējusi papildu finansējuma iegūšanu, tā nedrīkst palielināt iedzīvotāju nevienlīdzību, mazināt veselības aprūpes finansiālo pieejamību (angliski – affordability)vai paaugstināt nabadzībā nonākšanas risku neveselības dēļ, bet risināma politiskā līmenī kontekstā ar valsts izdevumu prioritāšu pārskatīšanu par labu iedzīvotāju veselībai un labbūtībai, valsts ekonomiskās attīstības veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu nodokļu politiku un atbildīgu iekasēšanu.
- Veselības aprūpe ilgstoši aplami politiski ir uzskatīta par līdzekļus tērējošu nozari, kaut patiesībā tā nav. Veselības aprūpe ir tautsaimniecības nozare, tās galvenais klients ir nodokļu maksātājs un ir jāmaina attieksme – ieguldītie līdzekļi veselības aprūpē jāvērtē kā investīcija iedzīvotāju veselībā, kas ļautu novērst slimības, pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus, kā arī mazināt slimību izraisīto darba nespēju un invaliditāti, tādējādi ātrāk un veiksmīgāk atgriežot cilvēkus darba tirgū (2022. gadā Latvijā bija 197 397 personas ar invaliditāti[10]). Tas rada arī papildus slogu sociālajam budžetam, maksājot invaliditātes pensijas, slimības lapas, kā arī būtiski pasliktina mūsu uzņēmēju konkurenci, palielinot darbaspēka izmaksas un pastiprinot darbaspēka pieejamības problēmas.
[1] Eurostat, https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20220613-1 (skatīts 2023. gada 9. jūnijā)
[2] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Latvia. Country Health Profile 2021, 2021
[3] McIntyre D., Kutzin J. Health financing country diagnostic: a foundation for national strategy development. Geneva: World Health Organization; 2016 (Health Financing Guidance No. 1). Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.
[4] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Lithuania. Country Health Profile 2021, 2021
[5] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Estonia. Country Health Profile 2021, 2021
[6] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Latvia. Country Health Profile 2021, 2021
[7] Dimova A, Rohova M, Koeva S, Atanasova E, Koeva-Dimitrova L, Kostadinova T, Spranger A. Bulgaria: Health system review. Health Systems in Transition, 20(4): 1–256
[8] Jowett, Matthew. (2015). Raising revenues for health in support of UHC: strategic issues for policy makers. 10.13140/RG.2.2.21598.64326.
[9] OECD (2023), Health spending (indicator). doi: 10.1787/8643de7e-en (Accessed on 09 June 2023)
[10] Oficiālās statistikas portals. DATUBĀZE. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VD__VDE/VDE050/table/tableViewLayout1/ (skatīts 2023. gada 10. Jūnijā)
Konference ārstniecības personām, sporta treneriem un skolotājiem, sportistu atbalsta personālam, sporta entuziastiem, jauno sportistu vecākiem un citiem interesentiem.
