Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam Informācijai: LR veselības ministrei Līgai Meņģelsonei LR Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai
Par nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi
Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošo profesionālās organizācijas šī gada 18. maijā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu satraucošo situāciju veselības aprūpē un kopīgi meklētu risinājumus papildu finansējuma piešķiršanai vēl šogad (~+140 milj. euro) un nākamajā gadā (~+310 milj. euro).
Pozitīvi vērtējams fakts, ka pēc trīs gadu uzstājīgiem aicinājumiem tikties un 11. maija protesta akcijas pie Saeimas premjerministrs un finanšu ministrs atrada laiku, lai tiktos ar nozares, kas ir deklarēta kā valsts prioritāti, pārstāvjiem.
Sarunas laikā vairākkārtīgi no abu pušu dalībniekiem tika atzīmēts, ka Latvijas veselības aprūpes nozares stagnācijas būtiskākais iemesls ir nepietiekamais finansējums. Citu valstu pieredze objektīvi parāda, cik naudas ir nepieciešams mūsdienīgai un visiem pieejamai veselības aprūpei. Igaunija, Lietuva, Vācija u.c. valstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei atvēl divas vai trīs reizes vairāk naudas, bet tas nenozīmē, ka šo valstu darbība nav pietiekami efektīva vai arī tās nav veikušas pareizās reformas.
Mēs atkārtoti vēlamies skaidrot, kādēļ šobrīd Latvijā iedzīvotāji saskaras ar neiedomājami garām rindām uz medicīnas pakalpojumiem. Piemēram, ja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai no valsts katru mēnesi tiek piešķirts finansējums 20 pleca locītavu operācijām, bet objektīvi šāda operācija ir nepieciešama 80 pacientiem, tad visas par valsts finansētājiem līdzekļiem šīs operācijas varēs nodrošināt četru mēnešu laikā (vienkārša aritmētika – 80:20=4). Gaidot uz operāciju cilvēkam ir darba nespēja, darba devējs ir zaudējis darbinieku, kas nevar paveikt ieplānoto ražošanā, būvniecībā vai citā tautsaimniecības nozarē, krītas produktivitāte. Vienlaikus ir papildus izdevumi par darba nespējas apmaksu gan darba devējam, gan valstij, lai nodrošinātu līdzekļus cilvēkam darba nespējas laikā. Turklāt par attiecīgo laika periodu netiek iekasēti nodokļi. Tādejādi veidojas ne tikai rinda, bet arī hroniski ielaistas veselības problēmas, kas daudzus Latvijas iedzīvotājus padara darbnespējīgus (pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku ar invaliditāti). Tas savukārt ir slogs valsts sociālajam budžetam.
Tas bija teorētisks piemērs, bet realitāte ir sekojoša – plānotais finansējums lielo locītavu endoprotezēšanai 2023.gadam ir 17 802 874 euro un plānotais pacientu skaits ir 5039 pacienti. Ārstniecības iestādes norāda, ka rindā šobrīd ir 11 397 pacientu, tai skaitā no tiem 970 pacienti ir ar konsiliju par steidzamību.
Ja kādam no pacientiem ir privāti līdzekļi, lai segtu operācijas izmaksas, viņš var negaidīt četrus mēnešus, bet jau nākošajā dienā doties uz privātu klīniku, kur veiks operāciju. Tā veidojas dramatiska nevienlīdzība piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem, un Latvijas valsts nenodrošina savu pilsoņu Satversmē garantētās cilvēktiesības – tiesības uz veselību.
Pavisam vienkārši – rindas uz izmeklējumiem, konsultācijām un operācijām Latvijā ir tāpēc, ka valsts šos pakalpojumus sedz mazākā apmērā nekā Latvijas iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs. Pēdējo gadu laikā to vēl būtiski ietekmē fakts, ka trūkt ārstu un citu speciālistu, kas ir otrs rindu veidošanās nozīmīgākais faktors. Tikai viens skaitlis no Nacionālā veselības dienesta (NVD) – 2023.gada pirmajā ceturksnī par 20% virs plānotā ir pieaudzis ambulatoro konsultāciju un izmeklējumu skaits!
Tāpēc vēlreiz gribam vērst valsts amatpersonu uzmanību, ka ņemot vērā šī brīža situāciju veselības aprūpē, ir nekavējoties jāveic finanšu ieguldījumu, lai iedzīvotājiem saglabātu iespēju piekļūt pakalpojumiem līdz šī gada beigām.
No Eiropas un pasaules valstīm ar līdzīgiem nodokļu ieņēmumiem un IKP, Latvija veselības aprūpei atvēl vismazāk! Tas liecina nevis par finansiālu nespēju, bet gan par politisku nevēlēšanos un nauda, kas tagad jāiegulda veselības aprūpē šķiet liela, jo tas nav darīts 33 gadus. Ja sistemātiski katru gadu veselības budžets tiktu palielināts atbilstoši ekonomikas izaugsmei, tad šodien nebūtu tāda iztrūkuma. Šobrīd mums ir nepieciešams nekavējoši risinājumi, jo laika gaidīt vairs nav. Katra diena, kas tiek atlikta, noved pie papildus arvien lielākām izmaksās valstij.
Aicinām valsts augstākās amatpersonas un politiķus sākt domāt un rīkoties valstiski, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem mūsdienīgu un savlaicīgu veselības aprūpi. Jūsu augstākais pienākums ir strādāt valsts un iedzīvotāju interesēs!
Cieņā
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks Latvijas Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv” Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča
Latvijas Ārstu biedrības vārdā vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka Latvijā katru gadu novēršamu slimību dēļ zaudējam 4000 iedzīvotājus darba spējīgā vecumā. Šo nāvju iemesls ir nepietiekamais veselības aprūpes finansējums veselības aprūpei, kā arī fakts, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība samazinās arī veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ. Latvijā ir tikai 3,3 ārsti un 4,5 māsas uz 1000 iedzīvotājiem.
Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir absolūts priekšnoteikums valsts drošībai un ekonomiskai izaugsmei. Neieguldot veselības aprūpē, mēs zaudējam ekonomiski aktīvus cilvēkus ne tikai priekšlaicīgu nāvju dēļ, bet arī tāpēc, ka savlaicīgi nesaņemta ārstēšana veicina hronisko slimību radītu darba nespēju. Latvijā ir vislielākais iedzīvotāju ar invaliditāti skaits – 11%, vairāk nekā 200 000.
Kā Latvijai atkārtoti ir norādījusi Pasaules Veselības organizācija, veselības aprūpes pietiekama finansēšana ir politiskā izšķiršanās. Vairs nav atlicis laika aizbildināties ar nepieciešamību veikt reformas. Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma kopš 1991.gada ir reformēta četras reizes, salīdzinājumam – Igaunijā un Lietuvā tas ir darīt tikai vienu reizi un pārdomāti.
Ja salīdzinām veselības aprūpes finansējumu Latvijā , Igaunijā un Lietuvā, kā arī ar vidējiem Eiropas rādītājiem dati ir sekojoši:
IKP % veselības aprūpei
Igaunijā – 6,7%
Latvijā – 4%
Lietuvā – 5,9%
Vidēji Eiropā – 7%
Budžeta izdevumu % veselības aprūpes finansēšanai
Igaunijā – 15%
Latvijā – 10 %
Lietuvā – 13%
Vidēji Eiropā – 15%
Finansējums viena iedzīvotāja veselības aprūpei
Igaunijā – 2327 eiro
Latvijā – 1550 eiro
Lietuvā – 2302 eiro
Vidēji Eiropā – 3000 eiro
Ir laiks politiskai izvēlei, kas uzlabo Latvijas iedzīvotāju veselību, stiprina valsts drošību un veicina ekonomisko izaugsmi. Nepārdomātu un nevajadzīgu reformu pieprasīšana ir politiska bezatbildība. Aicinām Jūs kā Latvijas Republikas Saeimas deputātu sniegt savu skatījumu par to, kā panākt stabilu un pieaugošu veselības aprūpes budžetu gan 2023. gadā, gan nākamajos gados.
Aicinām pieņemt atbildīgus lēmumus budžeta apstiprināšanas procesā!
Cieņā
Ilze Aizsilniece Latvijas Ārstu biedrības prezidente
Dziļās sērās paziņojam, ka Latvjias Republikas neatkarības atjaunošanas svētku dienā mūžībā aizsaukts Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, ķirurgs Jānis Stars (1936 – 2023). Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei un kolēģiem! Sit tibi terra levis! Izvadīšana – 11.05. plkst.15.00 no Meža kapiem.
Šodien, 2. maijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja plašu ekspertu diskusiju un izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā. Pasākumā ar prezentācijām uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Savukārt diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tad varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi. Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norāda prof. Māris Taube.
LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.
“Ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvās vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” uzsvēra Valts Ābols.
Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma (angļu valodā – Universal Health Coverage) principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.
“Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem. Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Uldis Mitenbergs.
Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Secinājums – kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas! Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.
“Līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības (angļu valodā – market failure), visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība. Citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām!” uzver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
LR Valsts prezidentam Egilam Levitam LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam LR veselības ministrei Līga Meņģelsonei LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai LR Saeimas deputātiem
Rīgā, 2023. gada 25. aprīlī
ATKLĀTĀ VĒSTULE
Ir pagājuši četri mēneši kopš 14. Saeimas apstiprināšanas brīža, kad vēl topošie parlamenta locekļi izteicās par veselības aprūpes nozares nozīmīgumu, nepieciešamo nozares finansiālo atbalstu un nozares sakārtošanu, kas ik vienam Latvijas pacientam nestu jūtamus uzlabojumus. Diemžēl, jaunajai Saeimai un Valdībai uzsākot darbu, jau pirmajos mēnešos solījumi, parakstītās vienošanās un veselības aprūpes nozares nozīmīgums pārtapuši par pēdējā atvilktnē noliekamo kārtējo plānu, kuru neviens no politiķiem vairs neplāno aiztikt.
2022. gadā 7. septembrī koalīcijas partijas parakstīja ar medicīnas nozares un pacientu organizācijām memorandu, kurā apsolījās celt nozares finansējumu līdz 15% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, mazināt pacientu līdzmaksājumus, celt pacientu aprūpes kvalitāti, ka arī nodrošināt pacientiem vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. 2022.gadā arī tika apstiprinātas Veselības aprūpes pamatnostādnes 2022.-2027.gadam, kuras nepietiekamā finansējuma dēļ netiek izpildītas jau šogad.
Jau apstiprinot 2023. gada valsts budžetu, veselības aprūpes nozares finansējums procentuāli samazinājies gan no valsts budžeta kopējiem tēriņiem, gan no valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt, pacientiem inflācijas dēļ turpina pieaugt izdevumi no pašu kabatas par zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kā arī būtiski pieaug finansiālais slogs, lai līdz pakalpojumam nokļūtu. Ilgtermiņā, kopā ar pieaugošajām rindām uz pakalpojumu saņemšanu, tas atstās nelabojamu ietekmi uz sabiedrības veselības indikatoriem, kas jau tagad ir ievērojami sliktāki kā citās Eiropas Savienības valstīs.
Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, kas paredz nozarei veltīt vismaz 12% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, nodrošināt tarifu faktiskās izmaksas un uzlabot pacientiem veselības aprūpes pieejamību. Lēmumpieņēmējiem jāapzinās, ka Latvijas veselības aprūpe pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 55 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.
Ņemot vērā minēto, aicinām Valsts prezidentu, Latvijas Republikas Saeimas pārstāvjus un Valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai:
1. Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (~ +140 mljn. euro)
2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošinātu veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 mljn. euro)
3. Mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem.
Apliecinām gatavību pulcēt nozares darbiniekus un pacientus šī gada 11. maijā, lai prasītu politiķu atbildību pret uzņemtajām saistībām!
Sagaidot valstisku rīcību,
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks Latvijas Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs un Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr.Ilze Aizsilniece Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv” Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska Latvijas Ergoterapeitu Asociācijas prezidente Lelde Krauze Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Centrālās valdes vadītāja Marika Karlsone Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte Atbalsta grupa pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un to piederīgajiem “Gaismas stars” vadītāja Dace Kalniņa Latvijas Nieru slimnieku asociācija vadītāja Jolanta Baranovska Kaša Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais Biedrība “Velku biedrība” vadītāja Liāna Velka Sabiedriskā organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem “Saule” vadītāja Irina Rulle Latvijas Diabēta asociācijas vadītājs Ingvars Rasa Latvijas Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Seņkova Viļānu Invalīdu biedrība “Saulstariņš” vadītāja Daina Bordovska Biedrība “Notici sev” vadītāja Gunta Jēkabsone Biedrība “Motus Vita” vadītājs Valērijs Rakovs Liepājas Diakonijas centra vadītājs Felikss Kovaļišins Alūksnes Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Svars
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde ir piešķīrusi Goda biedra statusu ārstam osteorefleksoterapeitam, Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas valdes loceklim un joprojām praktizējošam Dr.med. Kārlim Strēlim, kas dzimis 1943. gada 16. martā Madonā un šogad atzīmēja savu 80. dzīves jubileju.
Dr. Kārlis Strēlis ir ilggadējs LĀB biedrs un no 1993.gada Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas, kas rekomendējusi viņu goda biedra statusam, biedrs. Viņš ir devis ilggadēju un nenovērtējamu ieguldījumu ārstniecības un sporta medicīnas attīstībā Latvijā. Vairāk nekā 60 zinātnisku rakstu un vairāku grāmatu līdzautors. 1998. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi.
1968. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Turpinājis mācības aspirantūrā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā (LEKMZPI), kur 1974.gadā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bet 1992.gadā medicīnas doktora grādu. Pēc aspirantūras beigšana Kārlis Strēlis strādājis kā sporta ārsts, augstskolas pasniedzējs (LSPA profesors), kā arī politiķis, bijis 8. Saeimas deputāts un divu Rīgas domes sasaukumu deputāts.
Kārlis Strēlis ir bijis arī aktīvs latviešu basketbolists. Savā basketbolista karjerā bijis saspēles vadītāja pozīcijā, bijis Latvijas PSR basketbola izlases (137 spēles) dalībnieks un tās kapteinis. Karjeras laikā spēlējis Rīgas VEF (1960—1963) un Rīgas ASK (1964—1979) klubos. Bija ASK kapteinis laikposmā no 1965. līdz 1978. gadam. 1964. gadā pārstāvēja PSRS jaunatnes izlasi. Pieckārtējs Latvijas PSR čempions (1961, 1965, 1973, 1975, 1976). 1964. gadā tika izcīnīta 2. vieta PSRS čempionātā.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 13. reizi. Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divas izcilas personības – anestezioloģe un reanimatoloģe Vija Cera un fiziologs un kardiologs Vilnis Dzērve – Tāluts. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2022” balva tika piešķirta māsai unsavas vienības Ukrainā galvenajai mediķei Sarmītei Cīrulei. Par “Gada notikumu medicīnā 2022” tika atzīta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sirds ķirurģijas centra un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra speciālistu veiktā unikālā operācija pacientam ar primāru aknu audzēju, kura izplatība sasniedza sirds labo priekškambari.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece un Vija Cera
Svinīgajā pasākumā uzstājās pazīstamā pašmāju a cappella grupa “Latvian Voices”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs, ģitārists Mārcis Auziņš, Katrīna Dimanta un Dakteri Klauni, bet pasākumu vadīja aktieris Mārtiņš Brūveris. Pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunāja veselības ministre Līga Meņģelsone un Valsts prezidenta dzīvesbiedre, ārste ginekoloģe Andra Levite, kas tradicionāli godināja “Gada vecmāte” balvas laureāti. Ceremonijā tika pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece un Vilnis Dzērve – Tāluts
“Ik dienu es redzu sirds māsiņas un viņu palīgus, dvēseles ārstus un viņu palīgus, mātišķas vecmātes un iedvesmotus topošos mediķus, nepagurstošus ģimenes ārstus, zobārstus, farmaceitus un fizioterapeitus, kuri mirdzošām, bet dažkārt nogurušām acīm palīdzoši veras uz savu pacientu. Apmeklējot slimnīcas Rīgā un reģionos, man ir pārliecība, ka tieši veselības aprūpes speciālistu spēks un dzīvesziņa ir īstenā veselības apdrošināšana mūsu iedzīvotājiem. Skatīsimies vienā virzienā un es ticu, ka mums izdosies panākt jēgpilnas pārmaiņas! Sarunāsimies un esmu pārliecināta, ka mēs atradīsim labākos iespējamos risinājumus! Būsim atbalsts viens otram, novērtējot un pasakot Paldies arī ikdienā!” sacīja L. Meņģelsone.
“Gada vecmāte 2022” ir Kuldīgas slimnīcas ilggadējā galvenā vecmāte Inga Losāne, kas Kurzemē palīdzējusi piedzimt bērniņiem jau vairākās paaudzēs. Kā raksta vecmātes Ingas Losānes pacientes – viņa ir rūpīga, iejūtīga un vispār – labākā vecmāte, no visām, kādas pieredzētas!
“Visiem godīgiem cilvēkiem ir nesatricināma pārliecība, ka dāvāt dzīvību, sargāt dzīvību, rūpēties par cilvēku nākotni, it īpaši bērnu, ir cēls pienākums. Tas ir pelnījis atzinību un apbalvošanu. Turpretim rīcību, kas vērsta uz posta nešanu un iznīcina cilvēku dzīvības un nākotni, kā mēs tagad redzam Ukrainā, sagaida sods. Palīdzēt jaundzimušajiem uzsākt dzīves gaitu ir patiess prieks. Tas dod gandarījumu par savas dzīves un profesijas nozīmi,” runā uzsvēra A. Levite.
Par “Gada ģimenes ārsts 2022” sabiedrības balsojumā kļuvusi Dace Roska no Ogres, kas profesijai un pacientiem veltījusi vairākas desmitgades. Kā atzīst viņas pacienti – daktere Roska ārstē ne vien slimības, bet arī cilvēka prātu, ir laipna, iejūtīga, allaž iedziļinās problēmās. Savukārt “Gada ārsts speciālists 2022” ir Cēsu klīnikas otolaringologs Dins Sumerags, kura ceļš uz ārsta profesiju sācies caur mūziku, jo savulaik viņš absolvējis Latvijas mūzikas akadēmiju operdziedātāja specialitātē, interesējoties, kā rodas balss.
Titula “Gada jaunais ārsts 2022″ ieguvēja ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liene Sīle. Viņa ar izcilību aizstāvējusi doktora disertāciju, kas veltīta šizofrēnijas sekmīgākai ārstēšanai, un vēl doktorantūras laikā panākusi adaptētās metodes – agrīnās intervences pacientiem ar šizofrēniju- iekļaušanu Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.-2025. gadam, paverot ceļu šīs metodes turpmākai attīstībai Latvijā.
“Gada slimnīca 2022” ir Cēsu klīnika, kas šogad atzīmēja 260 gadus. Vairāk nekā 300 cilvēku lielā kolektīva vārdā balvu saņēma Cēsu klīnikas valdes locekle Aivija Zerne un galvenā ārste Inga Skrapce. Klīnika aizvadītajos gados ir piedzīvojusi lielas pozitīvas pārmaiņas, un tādā vidē ir patīkami strādāt un būt pacientam.
„Veselības centru apvienības” un „Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa: „Ir gandarījums, ka Latvijā ik gadu tiekamies notikumā, kurā pārliecinoši redzam nozares panākumus un savu kolēģu izcilību. Vienlaikus tas ir notikums, kurā medicīna un mediķu profesionālais veikums patiesi ir prioritāte, tas tiek novērtēts un tā veicēji – cildināti. Mūsu darba ikdienā šīs attieksmes mēdz pietrūkt, tādēļ mums visiem ir gods un prieks būt klātesošiem, atbalstīt un izbaudīt svētkus kopā ar nozares labākajiem.”
“Gada zobārsts 2022” ir ģimenes zobārstniecības zobārste Baiba Puķīte, kura apbrīnojamā veidā spēj saprasties ar pašiem mazākajiem, kas ciemojas zobārsta krēslā. Pateicoties viņai, Cēsīs aug vesela paaudze, kas nebaidās no zobārsta. Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2022” ir Vidzemes slimnīcas poliklīnikā Valkā fizioterapeite Kristīne Krastiņa, kas pēc traumām palīdzējusi piecelties arī tiem, kuriem neviens nesolīja, ka reiz viņi vēl staigās.
“Gada docētājs 2022” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti. “Gada docētājs” LU ir Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras docents Kristaps Atstupens, ko studenti raksturo kā mierīgu, zinošu, atraktīvu, godīgu un brīnišķīgu pasniedzēju. Savukārt “Gada docētājs” RSU ir Rehabilitācijas fakultātes docente Ieva Jēkabsone. Viņa ir ļoti atsaucīga, sniedz pamatotu un strukturētu atgriezenisko saiti un vienmēr ir organizēta savā darbā, veidojot patiesi informatīvas un interesantas nodarbības un lekcijas.
“Gada farmaceits 2022” ir “Mēness aptiekas” vadītāja un farmaceite Ieva Virza. Rīgas Valdemāra ielas aptiekas apmeklētāji raksta, ka Ieva Virza allaž pauž interesi par katra klienta vajadzībām, viņai ir dziļas un pamatīgas zināšanas, turklāt šīs kvalitātes netiek zaudētas pat tad, ja aptiekā izveidojusies rinda.
“Gada ārsta palīgs 2022” ir Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Aizvīķu feldšeru punktu ārsta palīgs Agrita Driviņa. Kā raksta kāda viņas paciente: “Mums, lauciniekiem, viņa ir īsts glābiņš, jo mūsu pusē pie ģimenes ārsta nokļūt nav nemaz tik viegli. 40 gadu laikā viņa dienu no dienas palīdz vietējiem ļaudīm un ir arī izglābusi dzīvības!”
“Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene: „Katra medicīnas darbinieka ikdienas darbs ir liela vērtība Latvijas iedzīvotājiem. Gada balva medicīnā apliecina, ka protam šo vērtību izcelt un novērtēt. Medicīnā strādājošos godinošais pasākums ir brīdis, kas visus vieno. Dažādu medicīnas nozaru un profesiju pārstāvji tiek izcelti kā neaizvietojami Latvijas iedzīvotāju ceļā uz veselību. Tādēļ notikums ir atbalstāms un saglabājams kā lieliska tradīcija.”
“Gada māsa 2022” ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 5. nodaļas māsa Vita Reidemane. Viņas kolēģi īpaši uzsver ne vien viņas profesionalitāti un atsaucību, bet arī to, ka jau daudzus gadus liela daļa viņas dzīves tiek veltīta ne vien pašaizliedzīgam darbam slimnīcā, bet arī studentu izglītošanai RSU. Savukārt “Gada māsas palīgs 2022” ir Liepājas reģionālā slimnīcas māsas palīgs Jolanta Kļimova. Kolēģi laureāti raksturo ar vārdu “zelts” – dažādās variācijās… Viens saka, ka viņai esot zelta rokas, bet cits – ka zelta sirds!
D.H. Grindeļa balvu no AS “Grindeks” Padomes priekšsēdētājs Kirova Lipmana rokām par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis, kardiologs, prof. Oskars Kalējs.
Savukārt AS “Olainfarm” speciālbalva piešķirt psihiatram Elmāram Tēraudam, kurš ir spilgta personība Latvijas medicīnā un sniedz neatsveramu ieguldījumu sabiedrības labklājībā, veicinot pielāgošanos jaunajai realitātei un palīdzot mazināt stresu.
“Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Tas nozīmē, ka indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, pielāgoties apstākļiem un produktīvi strādāt. Rūpes par to jāuzņemas mums visiem kopā – gan veicinot pašiem savu emocionālo labklājību, gan atbalstot bērnus un laikus pamanot līdzcilvēku problēmas. Pēdējie gadi medicīnai visā pasaulē ir bijuši sarežģīti, meklējot līdzsvaru starp sabiedrības vēlmēm un vajadzībām un nemitīgi pielāgojoties strauji mainīgiem apstākļiem. Mērķus sasniegt ir vieglāk, ja ceļā satiec uzticamus partnerus. Tāpēc šogad esam nolēmuši mūsu īpašo balvu piešķirt psihiatram Elmāram Tēraudam, kurš ir spilgts Latvijas medicīnas pārstāvis un sniedz neatsveramu ieguldījumu sabiedrības labklājībā, veicinot pielāgošanos jaunajai realitātei un palīdzot mazināt stresu,” saka AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.
Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma fizioterapeits Gustavs Mellenbergs, kas žurnālam sagatavojis 15 ikvienam cilvēkam noderīgus rakstus par to, kā kustēties un būt veseliem.
Jau piekto reizi žurnāls IEVAS Veselība pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko saņēma ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 1. aprīlī ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 2. un 8. aprīlī. “Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Veselības centrs 4”.
Par “Balvas par mūža ieguldījumu medicīnā” laureātiem
Vija Cera ir izcila, nesavtīga un savā laikā vadošā savas nozares speciāliste, specializētas septisko un toksikoloģisko pacientu reanimācijas aizsācēja Latvijā. Bijusi Rīgas 5. slimnīcas nodaļas vadītāja, kā arī vadījusi Gaiļezera slimnīca nodaļu. Ilgstoši bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas centra vadītāja un virsārste (1987-2015). Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1998). Apbalvota ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2010) un ir LĀB goda biedre (2016). Savukārt Vilnis Dzērve – Tāluts ir Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, viņa virsvadībā tapuši starptautiski atzīti sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, kas nozīmīgi Latvijas sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu veidošanā. V. Dzērve-Tāluts ir vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju autors, tai skaitā publikācijām un pētījumu protokoliem par meldonija klīniskajiem pētījumiem kardioloģijā. Vairāku Latvijas Ārstu kongresu zinātniskais vadītājs. 2018. gadā saņēmis D.H. Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā. LĀB valdes loceklis (2010-2022), viceprezidents (2010-2018). Saņēmis Atzinības krusta 4. šķiru (2012). Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011) un ir LĀB goda biedrs (2022).
Par “Gada cilvēku medicīnā 2022”
Sarmīte Cīrule, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās aprūpes māsa, ir pirmā māsa no Latvijas, kas pērn septembrī devās uz Ukrainu, lai strādātu kara hospitālī pašā frontes līnijā. Sarmīte Cīrule ir savas vienības galvenā mediķe, kas neraugoties uz decembra beigās gūto kontūziju, ir apņēmusies Ukrainā palikt līdz uzvarai! Sarmītei smagajos kara apstākļos palīdz pieredze, kas iegūta gan Īrijā, gan uz kuģa pie Dānijas krastiem, kur viņa pildījusi medicīnas virsnieka pienākumus. Viņas pārliecību par to, ka taisnība uzvarēs stiprina ticība Dievam un pērn uzsāktās vēstures maģistrantūras studijas, kas tagad uz laiku noliktas malā, lai palīdzētu ukraiņu tautai. Sarmīte Cīrule ir apliecinājums patiesai drosmei un pašaizliedzībai, tam, ka arī viens ir karotājs. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrības valde apbrīnā un pateicībā ir lēmusi, ka māsa Sarmīte Cīrule ir “Gada cilvēks medicīnā 2022”.
Agnelika Krūmiņa unSarmīte Cīrule
Par “Gada notikumu medicīnā 2022”
Operācijas pieeja un gaita tika rūpīgi izplānota, piedaloties dažādu ķirurģijas specialitāšu ārstiem no PSKUS Sirds ķirurģijas centra un RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra. Operāciju veica vairākos etapos, iesaistot aknu, asinsvadu un sirds ķirurgu komandas. Kopējais operācijas ilgums sasniedza 9 stundas. Pirmajā operācijas etapā aknu ķirurgi asoc. prof. Artūrs Ozoliņš, doc. Armands Sīviņš, dr. Jānis Vilmanis, ķirurģijas rezidenti Laura Veinberga un Deniss Anufrijevs veica aknas veidojuma izdalīšanu, kas pārsniedza vairāk nekā pusi no kopējā aknas apjoma. Sarežģītākais uzdevums bija atdalīt blīvi piegulošos veidojuma audus no apakšējās dobās vēnas. Operāciju turpināja sirds ķirurgu komanda prof. Pētera Stradiņa vadībā, piedaloties dr. Kristiānam Meidropam un dr. Edgaram Freilibam. Šajā etapā pacients tika pieslēgts mākslīgai asinsritei, apturēta viņa sirdsdarbība un no sirds tika pilnībā izņemtas audzēja masas.Noslēdzošā operācijas etapā asinsvadu ķirurgiem dr.Mārcim Gediņam un dr. Robertam Rumbam izdevās evakuēt audzēja masas no apakšējās dobās un aknu vēnas. Tika atjaunota sirdsdarbība un pacients veiksmīgi atvienots no mākslīgās asinsrites, kuras kopējais laiks bija 62 minūtes. Anestēziju nodrošināja kardioanesteziologu komanda – dr. Edgars Zellāns, dr. Inguna Krustiņa un dr. Karina Drizlionoka. Mākslīgo asinsriti nodrošināja dr. Biruta Mozule un perfuzioniste Gunita Leksere. Operācijā piedalījās četras operāciju māsas – Tatjana Skudrova, Laura Šūmakere, Dina Erdmane-Hermane un Renāte Orbitāne.
“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 13. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 1. aprīlī ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 2. un 8. aprīlī. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunās veselības ministre Līga Meņģelsone un Valsts prezidenta kundze, ginekoloģe Andra Levite. Ceremonijā tiks pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.
Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņems divas izcilas personības – anestezioloģe un reanimatoloģe Vija Cera un fiziologs un kardiologs Vilnis Dzērves – Tāluts. Svinīgajā pasākumā uzstāsies pazīstamā pašmāju a cappella grupa “Latvian Voices”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs, ģitārists Mārcis Auziņš, Katrīna Dimanta un Dakteri Klauni, bet pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.
“Neraugoties uz politiķu attieksmi pret veselības aprūpi, Latvijas iedzīvotāji gan nacionālās, gan starptautiskās aptaujās ir atzinuši, ka viņi visvairāk uzticas ārstiem un māsām, nevis politiķiem. Ārsti ir arī profesija, kuru visvairāk izvēlas ēnot Latvijas skolnieki. Tāpēc mēs ar patīkamu satraukumu un prieku gaidām balvas pasniegšanas svinīgo ceremoniju, kurā klātienē esam iecerējuši pulcēt vairāk nekā 400 personības Latvijas medicīnā. Viņu vidū būs gan veselības aprūpē strādājošie, gan lielo un reģionālo slimnīcu vadītāji, jauno mediķu skolotāji un pacientu organizāciju pārstāvji. Mediķu misija ir kalpot cilvēkam, cilvēcei un cilvēcībai, tāpēc mums nav lielākas atzinības, kā pacientu un kolēģu no sirds pateikts paldies!” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Tradicionāli balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 1000 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 10 tūkstošus.
“Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.
“Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.
“Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Veselības centrs 4”.
Ik dvēsele alkst siltuma un gaismas, Ik aizgājējs vēl sapņos mīt. Caur atmiņām dzīvs paliek sirdī ilgi, Ko grūti aizmirst – atvirzīt (V. Kokle-Līviņa)
Pēc cīņas ar grūtu slimību mūžībā devies mūsu ilggadējais kolēģis Evalds Ostrovskis (17.11.50. – 27.03.23.). Lielākā viņa darba mūža daļa bija saistīta ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu, Gastroenteroloģijas centru, kur Evalds Ostrovskis sava darba gaitas sāka 1982. gadā. Pirmā darba pieredze tika gūta izcilo gastroenterologu – prof. Nikolaja Skujas un dr. Anitas Grietēnas vadībā, kas, apvienojot ar personiskajām īpašībām – empātiju, taktiskumu un spēju uzklausīt, padarīja viņu par iecienītu gan kolēģu, gan pacientu vidū. Evalds Ostrovskis bija īstens darba rūķis, kuram pirmajā vietā bija darbs ar pacientiem. Pacientu pieņemšanas bieži vien ilga līdz vēlam vakaram, likās ka viņa darba spējas bija neizsīkstošas.
Evalds Ostrovskis paliks atmiņā kā izcils skolotājs un praktisks ārsts, kuru apbrīnoja jaunie ārsti un cienīja pieredzējušie kolēģi. Viņš nekad neatteica palīdzību kolēģiem ārstnieciskajā darbā slimnīcā un ārsti to novērtēja, lūdzot izpalīdzēt gan ar pacientu konsultācijām stacionārā, gan Neatliekamajā medicīnas centrā, kur paralēli darbam 10. nodaļā, strādāja no 2006. gada līdz pat 2019. gadam.
Personīgā dzīve Evaldu Ostrovski nelutināja. Pēc pāragrās sievas nāves viņš uzaudzināja un izskoloja abus mazos dēlēnus. To, ka reizēm neklājas viegli, mēs nojautām vien no atsevišķām personīgām sarunām, kas parasti noritēja darba dienas beigās, bet tās nebija sūdzības. Viņa acīs vienmēr parādījās prieks, runājot par abiem mazdēliņiem, kurus viņam bija lemts sagaidīt, kā arī par ceļojumiem, kuros bija devies, un mākslu, kuru izdevies baudīt no darba brīvajā laikā.
Laiks ir nepielūdzams. Evalds Ostrovskis vienmēr paliks mūsu gaišā piemiņā…
Sit tibi terra levis!
Visdziļākā līdzjūtība Evalda Ostrovska ģimenei un radiniekiem.
Atvadīšanās notiks sestdien 1. aprīlī, plkst. 14:00 Jelgavā, Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē, Jelgavā, Katoļu ielā 11.
Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centrs
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
