Skip to content
Choose language:

LĀB ziņas

Prestižo Ilmāra Lazovska balvu saņēmusi profesore Dace Gardovska

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prestižo apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā – Profesora Ilmāra Lazovska balvu šodien Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas vadītāja, pediatre prof. Dace Gardovska.

Svinīgajā balvas pasniegšanas ceremonijā klātesošos uzrunāja RSU rektors prof. Aigars Pētersons un LĀB prezidente Ilze Aizsilniece, kam sekoja LĀB viceprezidenta Māra Pļaviņa Laudatio prof. Dacei Gardovskai un balvas laureātes uzstāšanās. Pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājusi arī profesora Ilmāra Lazovska atraitne, ārste Edīte Lazovska.

“Es šodien balvu profesorei Dacei Gardovskai pasniedzu visu Latvijas ārstu vārdā, jo par tās laureātu lemj un balso Latvijas Ārstu biedrības biedri. Līdztekus profesores izcilajiem akadēmiskajiem un zinātnes sasniegumiem īpaši vēlos izcelt Daces Gardovskas unikālo personību, pozitīvisma dzirksti un spēju visā saskatīt skaisto. Viņa ir ne tikai izcila ārste, vadītāja un pedagogs, bet arī cilvēks, kas ir klātesošs Latvijas un sabiedrības dzīvē,” sacīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Izcilā internista nefrologa un sabiedriskā darbinieka profesora Ilmāra Lazovska (1931-2003) balvu LĀB pasniedz kopš 2011. gada par izcilību medicīnas praksē, zinātnē un pedagoģijā. Balvu jau saņēmuši 11 ārsti un mācībspēki. Pirmais balvas laureāts 2011. gadā bija kardiologs prof. Andrejs Kalvelis. Šogad LĀB apbalvojumu jau 12. reizi pasniedza RSU Pediatrijas katedras vadītājai Dr. habil. med. Dacei Gardovskai.

“Būt starp 12 spožām personībām, kas saņēmušas profesora Lazovska balvu, ir patiess gods, kuru Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Gardovska ir nopelnījusi ar enerģijas un cilvēkmīlestības pilnu darbu medicīnā, zinātnē un pedagoģijā. Profesores devums viņas Alma Mater nav izmērāms – tās ir daudzas ārstu paaudzes, tā ir starptautiska līmeņa pētniecība, tā ir RSU kā cilvēkzinātņu universitātes veidošana daudzu gadu garumā,” uzsvēra RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Dace Gardovska 1977. gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūtu (RMI), 1979. gadā klīnisko ordinatūru pediatrijā. No 1978. Līdz 1982. gadam studējusi Ļeņingradas I.Sečenova Evolūcijas fizioloģijas un bioķīmijas  institūta neklātienes aspirantūrā. Dr. med. (1983) grāds iegūts aizstāvot disertāciju „Galvas smadzeņu asinsvadu reaktivitāte agrīna vecuma bērniem”.

No 1979. gada RMI asistente, docente (1986-1998). 1996. gadā iegūst Dr. hab.med. zinātnisko grādu ar disertācijas tēmu „Imūndeficīta stāvokļi bērniem Latvijā”. Kopš 1998. gada RSU profesore un BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja. Latvijas Medicīnas akadēmijas Pēcdiploma fakultātes dekāne (1997-2004).

Aktīva dalībniece dažādās ārstu sabiedriskajās un profesionālajās organizācijās. Latvijas Zinātņu  akadēmijas korespondētājlocekle (2009) un akadēmiķe (2013). LĀB valdes locekle (2006-2010) un Apmācīttiesīgo ārstu komisijas locekle, Sertifikācijas komisijas locekle bērnu infektoloģijā.  Saņēmusi virkne atzinību un apbalvojumu – Atzinības krusta virsniece (2007) un Andreja Priedkalna balvas laureāte (2010). Piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts un Valsts prezidenta Cildinājuma raksts  (2023).

Saeima 28. maija naktī sasauktajā ārkārtas sēdē steidzamā kārtībā nolēma noteikt pirmdienu, 29. maiju, par svētku dienu, tādējādi pasludinot to par brīvdienu. Arī Latvijas Ārstu biedrība godinot Latvijas izlases panākumus, 29.maijā ir slēgta.

Par nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi

Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Informācijai:
LR veselības ministrei Līgai Meņģelsonei
LR Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai

Par nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi

Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošo profesionālās organizācijas šī gada 18. maijā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu satraucošo situāciju veselības aprūpē un kopīgi meklētu risinājumus papildu finansējuma piešķiršanai vēl šogad (~+140 milj. euro) un nākamajā gadā (~+310 milj. euro).

Pozitīvi vērtējams fakts, ka pēc trīs gadu uzstājīgiem aicinājumiem tikties un 11. maija protesta akcijas pie Saeimas premjerministrs un finanšu ministrs atrada laiku, lai tiktos ar nozares, kas ir deklarēta kā valsts prioritāti, pārstāvjiem.

Sarunas laikā vairākkārtīgi no abu pušu dalībniekiem tika atzīmēts, ka Latvijas veselības aprūpes nozares stagnācijas būtiskākais iemesls ir nepietiekamais finansējums. Citu valstu pieredze objektīvi parāda, cik naudas ir nepieciešams mūsdienīgai un visiem pieejamai veselības aprūpei. Igaunija, Lietuva, Vācija u.c. valstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei atvēl divas vai trīs reizes vairāk naudas, bet tas nenozīmē, ka šo valstu darbība nav pietiekami efektīva vai arī tās nav veikušas pareizās reformas.

Mēs atkārtoti vēlamies skaidrot, kādēļ šobrīd Latvijā iedzīvotāji saskaras ar neiedomājami garām rindām uz medicīnas pakalpojumiem. Piemēram, ja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai no valsts katru mēnesi tiek piešķirts finansējums 20 pleca locītavu operācijām, bet objektīvi šāda operācija ir nepieciešama 80 pacientiem, tad visas par valsts finansētājiem līdzekļiem šīs operācijas varēs nodrošināt četru mēnešu laikā (vienkārša aritmētika – 80:20=4). Gaidot uz operāciju cilvēkam ir darba nespēja, darba devējs ir zaudējis darbinieku, kas nevar paveikt ieplānoto ražošanā, būvniecībā vai citā tautsaimniecības nozarē, krītas produktivitāte. Vienlaikus ir papildus izdevumi par darba nespējas apmaksu gan darba devējam, gan valstij, lai nodrošinātu līdzekļus cilvēkam darba nespējas laikā. Turklāt par attiecīgo laika periodu netiek iekasēti nodokļi.  Tādejādi veidojas ne tikai rinda, bet arī hroniski ielaistas veselības problēmas, kas daudzus Latvijas iedzīvotājus padara darbnespējīgus (pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku ar invaliditāti). Tas savukārt ir slogs valsts sociālajam budžetam.  

Tas bija teorētisks piemērs, bet realitāte ir sekojoša  – plānotais finansējums lielo locītavu endoprotezēšanai 2023.gadam ir  17 802 874 euro un plānotais pacientu skaits ir 5039 pacienti. Ārstniecības iestādes norāda, ka rindā šobrīd ir 11 397 pacientu, tai skaitā no tiem 970 pacienti ir ar konsiliju par steidzamību.

Ja kādam no pacientiem ir privāti līdzekļi, lai segtu operācijas izmaksas, viņš var negaidīt četrus mēnešus, bet jau nākošajā dienā doties uz privātu klīniku, kur veiks operāciju. Tā veidojas dramatiska nevienlīdzība piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem, un Latvijas valsts nenodrošina savu pilsoņu Satversmē garantētās cilvēktiesības – tiesības uz veselību. 

Pavisam vienkārši – rindas uz izmeklējumiem, konsultācijām un operācijām Latvijā ir tāpēc,  ka valsts šos pakalpojumus sedz mazākā apmērā nekā Latvijas iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs. Pēdējo gadu laikā to vēl būtiski ietekmē fakts, ka trūkt ārstu un citu speciālistu, kas ir otrs rindu veidošanās nozīmīgākais faktors.  Tikai viens skaitlis no Nacionālā veselības dienesta (NVD) – 2023.gada pirmajā ceturksnī par 20% virs plānotā ir pieaudzis ambulatoro konsultāciju un izmeklējumu skaits!

Tāpēc vēlreiz gribam vērst valsts amatpersonu uzmanību, ka ņemot vērā šī brīža situāciju veselības aprūpē, ir nekavējoties jāveic finanšu ieguldījumu, lai iedzīvotājiem saglabātu iespēju piekļūt pakalpojumiem līdz šī gada beigām.

No Eiropas  un pasaules valstīm ar līdzīgiem nodokļu ieņēmumiem un IKP, Latvija veselības aprūpei atvēl vismazāk! Tas liecina  nevis par finansiālu nespēju, bet gan par politisku nevēlēšanos un nauda, kas tagad jāiegulda veselības aprūpē šķiet liela, jo tas nav darīts 33 gadus. Ja sistemātiski katru gadu veselības budžets tiktu palielināts atbilstoši ekonomikas izaugsmei, tad šodien nebūtu tāda iztrūkuma. Šobrīd mums ir nepieciešams nekavējoši risinājumi, jo laika gaidīt vairs nav. Katra diena, kas tiek atlikta, noved pie papildus arvien lielākām izmaksās valstij.

Aicinām valsts augstākās amatpersonas un politiķus sākt domāt un rīkoties valstiski, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem mūsdienīgu un savlaicīgu veselības aprūpi. Jūsu augstākais pienākums ir strādāt valsts un iedzīvotāju interesēs!

Cieņā

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele
Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks
Latvijas Reto slimību alianse  valdes priekšsēdētājs Juris  Beikmanis
Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe
Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme
Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele
Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska
Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv”
Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča

Atklātā vēstule par hronisku finansējuma trūkumu Latvijas veselības aprūpes nozarē

Latvijas Ārstu biedrības vārdā vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka Latvijā katru gadu novēršamu slimību dēļ zaudējam 4000 iedzīvotājus darba spējīgā vecumā. Šo nāvju iemesls ir nepietiekamais veselības aprūpes finansējums veselības aprūpei, kā arī fakts, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība samazinās arī veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ. Latvijā ir tikai 3,3 ārsti un 4,5 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. 

Līdzšinējā politiķu attieksme pret veselības aprūpi var Latviju novest līdz situācijai, kāda ir Rumānijā, kad jālūdz palīdzība citām Eiropas valstīm, lai risinātu krīzi ar ārstu trūkumu valstī. Vairāk par situāciju Rumānijā: https://www.euractiv.com/section/health-consumers/news/romania-seeks-eu-wide-solution-to-address-shortage-of-doctors/.

Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir absolūts priekšnoteikums valsts drošībai un ekonomiskai izaugsmei. Neieguldot veselības aprūpē, mēs zaudējam ekonomiski aktīvus cilvēkus ne tikai priekšlaicīgu nāvju dēļ, bet arī tāpēc, ka savlaicīgi nesaņemta ārstēšana veicina hronisko slimību radītu darba nespēju. Latvijā ir vislielākais iedzīvotāju ar invaliditāti skaits – 11%, vairāk nekā 200 000.

Kā Latvijai atkārtoti ir norādījusi Pasaules Veselības organizācija,  veselības aprūpes pietiekama finansēšana ir politiskā izšķiršanās. Vairs nav atlicis laika aizbildināties ar nepieciešamību veikt reformas. Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma kopš 1991.gada ir reformēta četras reizes, salīdzinājumam – Igaunijā un Lietuvā tas ir darīt tikai vienu reizi un pārdomāti. 

Ja salīdzinām veselības aprūpes finansējumu Latvijā , Igaunijā un Lietuvā, kā arī ar vidējiem Eiropas rādītājiem dati ir sekojoši:

IKP % veselības aprūpei

Igaunijā – 6,7%

Latvijā – 4%

Lietuvā – 5,9%

Vidēji Eiropā – 7%

Budžeta izdevumu % veselības aprūpes finansēšanai

Igaunijā – 15%

Latvijā – 10 %

Lietuvā – 13%

Vidēji Eiropā – 15%

Finansējums viena iedzīvotāja veselības aprūpei

Igaunijā – 2327 eiro

Latvijā – 1550 eiro

Lietuvā –  2302 eiro

Vidēji Eiropā – 3000 eiro

Ir laiks politiskai izvēlei, kas uzlabo Latvijas iedzīvotāju veselību, stiprina  valsts drošību un veicina ekonomisko izaugsmi. Nepārdomātu un nevajadzīgu reformu pieprasīšana ir politiska bezatbildība.  Aicinām Jūs kā Latvijas Republikas Saeimas deputātu sniegt savu skatījumu par to, kā panākt stabilu un pieaugošu veselības aprūpes budžetu gan 2023.  gadā, gan nākamajos gados.

Aicinām pieņemt atbildīgus lēmumus budžeta apstiprināšanas procesā!

Cieņā

Ilze Aizsilniece
Latvijas Ārstu biedrības prezidente

Romania-seeks-EU-1Lejupielādēt

Mūžībā devies ķirurgs Jānis Stars

Dziļās sērās paziņojam, ka Latvjias Republikas neatkarības atjaunošanas svētku dienā mūžībā aizsaukts Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, ķirurgs Jānis Stars (1936 – 2023). Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei un kolēģiem! Sit tibi terra levis! Izvadīšana – 11.05. plkst.15.00 no Meža kapiem.

LĀB ir izveidojusi darba grupu par mūsdienīgu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu

Šodien, 2. maijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja plašu ekspertu diskusiju un izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā. Pasākumā ar prezentācijām uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Savukārt diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tad  varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi. Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norāda prof. Māris Taube.

LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.

“Ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvās vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” uzsvēra Valts Ābols.

Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma (angļu valodā – Universal Health Coverage) principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.

“Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem. Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Uldis  Mitenbergs.

Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to  organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Secinājums – kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas! Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.

“Līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības (angļu valodā – market failure), visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība. Citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām!” uzver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

LA¯B_prezenta¯cija_02052023_finalLejupielādēt

Plānots, ka darba grupa gala ziņojumu prezentēs 8. jūnijā.

ATKLĀTĀ VĒSTULE

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
LR veselības ministrei Līga Meņģelsonei
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai
LR Saeimas deputātiem

Rīgā, 2023. gada 25. aprīlī

                                                           ATKLĀTĀ VĒSTULE                        

Ir pagājuši četri mēneši kopš 14. Saeimas apstiprināšanas brīža, kad vēl topošie parlamenta locekļi izteicās par veselības aprūpes nozares nozīmīgumu, nepieciešamo nozares finansiālo atbalstu un nozares sakārtošanu, kas ik vienam Latvijas pacientam nestu jūtamus uzlabojumus. Diemžēl, jaunajai Saeimai un Valdībai uzsākot darbu, jau pirmajos mēnešos solījumi, parakstītās vienošanās un veselības aprūpes nozares nozīmīgums pārtapuši par pēdējā atvilktnē noliekamo kārtējo plānu, kuru neviens no politiķiem vairs neplāno aiztikt.

2022. gadā 7. septembrī koalīcijas partijas parakstīja ar medicīnas nozares un pacientu organizācijām memorandu, kurā apsolījās celt nozares finansējumu līdz 15% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, mazināt pacientu līdzmaksājumus, celt pacientu aprūpes kvalitāti, ka arī nodrošināt pacientiem vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. 2022.gadā arī tika apstiprinātas Veselības aprūpes pamatnostādnes 2022.-2027.gadam, kuras nepietiekamā finansējuma dēļ netiek izpildītas jau šogad.

Jau apstiprinot 2023. gada valsts budžetu, veselības aprūpes nozares finansējums procentuāli samazinājies gan no valsts budžeta kopējiem tēriņiem, gan no valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt, pacientiem inflācijas dēļ turpina pieaugt izdevumi no pašu kabatas par zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kā arī būtiski pieaug finansiālais slogs, lai līdz pakalpojumam nokļūtu. Ilgtermiņā, kopā ar pieaugošajām rindām uz pakalpojumu saņemšanu, tas atstās nelabojamu ietekmi uz sabiedrības veselības indikatoriem, kas jau tagad ir ievērojami sliktāki kā citās Eiropas Savienības valstīs.

Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, kas paredz nozarei veltīt vismaz 12% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, nodrošināt tarifu faktiskās izmaksas un uzlabot pacientiem veselības aprūpes pieejamību. Lēmumpieņēmējiem jāapzinās, ka Latvijas veselības aprūpe pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 55 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ņemot vērā minēto, aicinām Valsts prezidentu, Latvijas Republikas Saeimas pārstāvjus un Valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai:

1. Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (~ +140 mljn. euro)

2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošinātu veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 mljn. euro)

3. Mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem.

Apliecinām gatavību pulcēt nozares darbiniekus un pacientus šī gada 11. maijā, lai prasītu politiķu atbildību pret uzņemtajām saistībām!

Sagaidot valstisku rīcību,

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele
Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks
Latvijas Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs un Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe
Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme
Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr.Ilze Aizsilniece
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības
valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska
Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv”
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska
Latvijas Ergoterapeitu Asociācijas prezidente Lelde Krauze
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Centrālās valdes vadītāja Marika Karlsone
Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte
Atbalsta grupa pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un to piederīgajiem “Gaismas stars” vadītāja Dace Kalniņa
Latvijas Nieru slimnieku asociācija vadītāja Jolanta Baranovska Kaša
Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais
Biedrība “Velku biedrība” vadītāja Liāna Velka
Sabiedriskā organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem “Saule” vadītāja Irina Rulle
Latvijas Diabēta asociācijas vadītājs Ingvars Rasa
Latvijas Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane
Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Seņkova
Viļānu Invalīdu biedrība “Saulstariņš” vadītāja Daina Bordovska
Biedrība “Notici sev” vadītāja Gunta Jēkabsone
Biedrība “Motus Vita” vadītājs Valērijs Rakovs
Liepājas Diakonijas centra vadītājs Felikss Kovaļišins
Alūksnes Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Svars

Latvijas Ārstu biedrība iecēlusi par Goda biedru ārstu osteorefleksoterapeitu Kārli Strēli

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde ir piešķīrusi Goda biedra statusu ārstam osteorefleksoterapeitam, Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas valdes loceklim un joprojām praktizējošam Dr.med. Kārlim Strēlim, kas dzimis 1943. gada 16. martā Madonā un šogad atzīmēja savu 80. dzīves jubileju. 

Dr. Kārlis Strēlis ir ilggadējs LĀB biedrs un no 1993.gada Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas, kas rekomendējusi viņu goda biedra statusam, biedrs. Viņš ir devis ilggadēju un nenovērtējamu ieguldījumu ārstniecības  un  sporta medicīnas attīstībā Latvijā. Vairāk nekā 60 zinātnisku rakstu un vairāku grāmatu līdzautors. 1998. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi.

1968. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Turpinājis mācības aspirantūrā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā (LEKMZPI), kur 1974.gadā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bet 1992.gadā medicīnas doktora grādu. Pēc aspirantūras beigšana Kārlis Strēlis strādājis kā sporta ārsts, augstskolas pasniedzējs (LSPA profesors), kā arī politiķis, bijis 8. Saeimas deputāts un divu Rīgas domes sasaukumu deputāts.

Kārlis Strēlis ir bijis arī aktīvs latviešu basketbolists. Savā basketbolista karjerā bijis saspēles vadītāja pozīcijā, bijis Latvijas PSR basketbola izlases (137 spēles) dalībnieks un tās kapteinis. Karjeras laikā spēlējis Rīgas VEF (1960—1963) un Rīgas ASK (1964—1979) klubos. Bija ASK kapteinis laikposmā no 1965. līdz 1978. gadam. 1964. gadā pārstāvēja PSRS jaunatnes izlasi. Pieckārtējs Latvijas PSR čempions (1961, 1965, 1973, 1975, 1976). 1964. gadā tika izcīnīta 2. vieta PSRS čempionātā.