LĀB ziņas

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
LR veselības ministrei Līga Meņģelsonei
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai
LR Saeimas deputātiem

Rīgā, 2023. gada 25. aprīlī

                                                           ATKLĀTĀ VĒSTULE                        

Ir pagājuši četri mēneši kopš 14. Saeimas apstiprināšanas brīža, kad vēl topošie parlamenta locekļi izteicās par veselības aprūpes nozares nozīmīgumu, nepieciešamo nozares finansiālo atbalstu un nozares sakārtošanu, kas ik vienam Latvijas pacientam nestu jūtamus uzlabojumus. Diemžēl, jaunajai Saeimai un Valdībai uzsākot darbu, jau pirmajos mēnešos solījumi, parakstītās vienošanās un veselības aprūpes nozares nozīmīgums pārtapuši par pēdējā atvilktnē noliekamo kārtējo plānu, kuru neviens no politiķiem vairs neplāno aiztikt.

2022. gadā 7. septembrī koalīcijas partijas parakstīja ar medicīnas nozares un pacientu organizācijām memorandu, kurā apsolījās celt nozares finansējumu līdz 15% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, mazināt pacientu līdzmaksājumus, celt pacientu aprūpes kvalitāti, ka arī nodrošināt pacientiem vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. 2022.gadā arī tika apstiprinātas Veselības aprūpes pamatnostādnes 2022.-2027.gadam, kuras nepietiekamā finansējuma dēļ netiek izpildītas jau šogad.

Jau apstiprinot 2023. gada valsts budžetu, veselības aprūpes nozares finansējums procentuāli samazinājies gan no valsts budžeta kopējiem tēriņiem, gan no valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt, pacientiem inflācijas dēļ turpina pieaugt izdevumi no pašu kabatas par zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kā arī būtiski pieaug finansiālais slogs, lai līdz pakalpojumam nokļūtu. Ilgtermiņā, kopā ar pieaugošajām rindām uz pakalpojumu saņemšanu, tas atstās nelabojamu ietekmi uz sabiedrības veselības indikatoriem, kas jau tagad ir ievērojami sliktāki kā citās Eiropas Savienības valstīs.

Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, kas paredz nozarei veltīt vismaz 12% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, nodrošināt tarifu faktiskās izmaksas un uzlabot pacientiem veselības aprūpes pieejamību. Lēmumpieņēmējiem jāapzinās, ka Latvijas veselības aprūpe pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 55 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ņemot vērā minēto, aicinām Valsts prezidentu, Latvijas Republikas Saeimas pārstāvjus un Valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai:

1. Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (~ +140 mljn. euro)

2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošinātu veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 mljn. euro)

3. Mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem.

Apliecinām gatavību pulcēt nozares darbiniekus un pacientus šī gada 11. maijā, lai prasītu politiķu atbildību pret uzņemtajām saistībām!

Sagaidot valstisku rīcību,

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele
Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks
Latvijas Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs un Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe
Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme
Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr.Ilze Aizsilniece
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības
valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska
Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv”
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska
Latvijas Ergoterapeitu Asociācijas prezidente Lelde Krauze
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Centrālās valdes vadītāja Marika Karlsone
Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte
Atbalsta grupa pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un to piederīgajiem “Gaismas stars” vadītāja Dace Kalniņa
Latvijas Nieru slimnieku asociācija vadītāja Jolanta Baranovska Kaša
Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais
Biedrība “Velku biedrība” vadītāja Liāna Velka
Sabiedriskā organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem “Saule” vadītāja Irina Rulle
Latvijas Diabēta asociācijas vadītājs Ingvars Rasa
Latvijas Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane
Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Seņkova
Viļānu Invalīdu biedrība “Saulstariņš” vadītāja Daina Bordovska
Biedrība “Notici sev” vadītāja Gunta Jēkabsone
Biedrība “Motus Vita” vadītājs Valērijs Rakovs
Liepājas Diakonijas centra vadītājs Felikss Kovaļišins
Alūksnes Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Svars

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 13. reizi.  Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divas izcilas personības – anestezioloģe un reanimatoloģe Vija Cera un fiziologs un kardiologs Vilnis Dzērve – Tāluts. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2022” balva tika piešķirta māsai un savas vienības Ukrainā galvenajai mediķei Sarmītei Cīrulei.  Par “Gada notikumu medicīnā 2022” tika atzīta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sirds ķirurģijas centra un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra speciālistu veiktā unikālā operācija pacientam ar primāru aknu audzēju, kura izplatība sasniedza sirds labo priekškambari.

Svinīgajā pasākumā uzstājās pazīstamā pašmāju a cappella grupa “Latvian Voices”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs, ģitārists Mārcis Auziņš, Katrīna Dimanta un Dakteri Klauni, bet pasākumu vadīja aktieris Mārtiņš Brūveris. Pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunāja veselības ministre Līga Meņģelsone un Valsts prezidenta dzīvesbiedre, ārste ginekoloģe Andra Levite, kas tradicionāli godināja “Gada vecmāte” balvas laureāti. Ceremonijā tika pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.

“Ik dienu es redzu sirds māsiņas un viņu palīgus, dvēseles ārstus un viņu palīgus, mātišķas vecmātes un iedvesmotus topošos mediķus, nepagurstošus ģimenes ārstus, zobārstus, farmaceitus un fizioterapeitus, kuri mirdzošām, bet dažkārt nogurušām acīm palīdzoši veras uz savu pacientu. Apmeklējot slimnīcas Rīgā un reģionos, man ir pārliecība, ka tieši veselības aprūpes speciālistu spēks un dzīvesziņa ir īstenā veselības apdrošināšana mūsu iedzīvotājiem. Skatīsimies vienā virzienā un es ticu, ka mums izdosies panākt jēgpilnas pārmaiņas! Sarunāsimies un esmu pārliecināta, ka mēs atradīsim labākos iespējamos risinājumus! Būsim atbalsts viens otram, novērtējot un pasakot Paldies arī ikdienā!” sacīja L. Meņģelsone.

“Gada vecmāte 2022” ir Kuldīgas slimnīcas ilggadējā galvenā vecmāte Inga Losāne, kas Kurzemē palīdzējusi piedzimt bērniņiem jau vairākās paaudzēs. Kā raksta vecmātes Ingas Losānes pacientes – viņa ir rūpīga, iejūtīga un vispār – labākā vecmāte, no visām, kādas pieredzētas!

“Visiem godīgiem cilvēkiem ir nesatricināma pārliecība, ka dāvāt dzīvību, sargāt dzīvību, rūpēties par cilvēku nākotni, it īpaši bērnu, ir cēls pienākums. Tas ir pelnījis atzinību un apbalvošanu. Turpretim rīcību, kas vērsta uz posta nešanu un iznīcina cilvēku dzīvības un nākotni, kā mēs tagad redzam Ukrainā, sagaida sods. Palīdzēt jaundzimušajiem uzsākt dzīves gaitu ir patiess prieks. Tas dod gandarījumu par savas dzīves un profesijas nozīmi,” runā uzsvēra A. Levite.

Par “Gada ģimenes ārsts 2022” sabiedrības balsojumā kļuvusi Dace Roska no Ogres, kas profesijai un pacientiem veltījusi vairākas desmitgades. Kā atzīst viņas pacienti – daktere Roska ārstē ne vien slimības, bet arī cilvēka prātu, ir laipna, iejūtīga, allaž iedziļinās problēmās. Savukārt “Gada ārsts speciālists 2022” ir Cēsu klīnikas otolaringologs Dins Sumerags, kura ceļš uz ārsta profesiju sācies caur mūziku, jo savulaik viņš absolvējis Latvijas mūzikas akadēmiju operdziedātāja specialitātē, interesējoties, kā rodas balss.

Titula “Gada jaunais ārsts 2022″ ieguvēja ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liene Sīle. Viņa ar izcilību aizstāvējusi doktora disertāciju, kas veltīta šizofrēnijas sekmīgākai ārstēšanai, un vēl doktorantūras laikā panākusi adaptētās metodes – agrīnās intervences pacientiem ar šizofrēniju- iekļaušanu Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.-2025. gadam, paverot ceļu šīs metodes turpmākai attīstībai Latvijā.

“Gada slimnīca 2022” ir Cēsu klīnika, kas šogad atzīmēja 260 gadus. Vairāk nekā 300 cilvēku lielā kolektīva vārdā balvu saņēma Cēsu klīnikas valdes locekle Aivija Zerne un galvenā ārste Inga Skrapce. Klīnika aizvadītajos gados ir piedzīvojusi lielas pozitīvas pārmaiņas, un tādā vidē ir patīkami strādāt un būt pacientam.

„Veselības centru apvienības” un „Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa: „Ir gandarījums, ka Latvijā ik gadu tiekamies notikumā, kurā pārliecinoši redzam nozares panākumus un savu kolēģu izcilību. Vienlaikus tas ir notikums, kurā medicīna un mediķu profesionālais veikums patiesi ir prioritāte, tas tiek novērtēts un tā veicēji – cildināti. Mūsu darba ikdienā šīs attieksmes mēdz pietrūkt, tādēļ mums visiem ir gods un prieks būt klātesošiem, atbalstīt un izbaudīt svētkus kopā ar nozares labākajiem.”

“Gada zobārsts 2022” ir ģimenes zobārstniecības zobārste Baiba Puķīte, kura apbrīnojamā veidā spēj saprasties ar pašiem mazākajiem, kas ciemojas zobārsta krēslā. Pateicoties viņai, Cēsīs aug vesela paaudze, kas nebaidās no zobārsta. Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2022” ir Vidzemes slimnīcas poliklīnikā Valkā fizioterapeite Kristīne Krastiņa, kas pēc traumām palīdzējusi piecelties arī tiem, kuriem neviens nesolīja, ka reiz viņi vēl staigās.

“Gada docētājs 2022” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti. “Gada docētājs” LU ir Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras docents Kristaps Atstupens, ko studenti raksturo kā mierīgu, zinošu, atraktīvu, godīgu un brīnišķīgu pasniedzēju. Savukārt “Gada docētājs” RSU ir Rehabilitācijas fakultātes docente Ieva Jēkabsone. Viņa ir ļoti atsaucīga, sniedz pamatotu un strukturētu atgriezenisko saiti un vienmēr ir organizēta savā darbā, veidojot patiesi informatīvas un interesantas nodarbības un lekcijas.

“Gada farmaceits 2022” ir “Mēness aptiekas” vadītāja un farmaceite Ieva Virza. Rīgas Valdemāra ielas aptiekas apmeklētāji raksta, ka Ieva Virza allaž pauž interesi par katra klienta vajadzībām, viņai ir dziļas un pamatīgas zināšanas, turklāt šīs kvalitātes netiek zaudētas pat tad, ja aptiekā izveidojusies rinda.

“Gada ārsta palīgs 2022” ir Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Aizvīķu feldšeru punktu ārsta palīgs Agrita Driviņa.  Kā raksta kāda viņas paciente: “Mums, lauciniekiem, viņa ir īsts glābiņš, jo mūsu pusē pie ģimenes ārsta nokļūt nav nemaz tik viegli. 40 gadu laikā viņa dienu no dienas palīdz vietējiem ļaudīm un ir arī izglābusi dzīvības!”

“Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene: „Katra medicīnas darbinieka ikdienas darbs ir liela vērtība Latvijas iedzīvotājiem. Gada balva medicīnā apliecina, ka protam šo vērtību izcelt un novērtēt. Medicīnā strādājošos godinošais pasākums ir brīdis, kas visus  vieno.  Dažādu medicīnas  nozaru un profesiju pārstāvji  tiek izcelti kā neaizvietojami Latvijas iedzīvotāju ceļā uz veselību. Tādēļ notikums ir atbalstāms un saglabājams kā lieliska tradīcija.”

“Gada māsa 2022” ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 5. nodaļas māsa Vita Reidemane. Viņas kolēģi īpaši uzsver ne vien viņas profesionalitāti un atsaucību, bet arī to, ka jau daudzus gadus liela daļa viņas dzīves tiek veltīta ne vien pašaizliedzīgam darbam slimnīcā, bet arī studentu izglītošanai RSU. Savukārt “Gada māsas palīgs 2022” ir Liepājas reģionālā slimnīcas māsas palīgs Jolanta Kļimova. Kolēģi laureāti raksturo ar vārdu “zelts” – dažādās variācijās… Viens saka, ka viņai esot zelta rokas, bet cits – ka zelta sirds!

D.H. Grindeļa balvu no AS “Grindeks” Padomes priekšsēdētājs Kirova Lipmana rokām par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis, kardiologs, prof. Oskars Kalējs.

Savukārt AS “Olainfarm” speciālbalva piešķirt psihiatram Elmāram Tēraudam, kurš ir spilgta personība Latvijas medicīnā un sniedz neatsveramu ieguldījumu sabiedrības labklājībā, veicinot pielāgošanos jaunajai realitātei un palīdzot mazināt stresu.

“Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Tas nozīmē, ka indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, pielāgoties apstākļiem un produktīvi strādāt. Rūpes par to jāuzņemas mums visiem kopā – gan veicinot pašiem savu emocionālo labklājību, gan atbalstot bērnus un laikus pamanot līdzcilvēku problēmas. Pēdējie gadi medicīnai visā pasaulē ir bijuši sarežģīti, meklējot līdzsvaru starp sabiedrības vēlmēm un vajadzībām un nemitīgi pielāgojoties strauji mainīgiem apstākļiem. Mērķus sasniegt ir vieglāk, ja ceļā satiec uzticamus partnerus. Tāpēc šogad esam nolēmuši mūsu īpašo balvu piešķirt psihiatram Elmāram Tēraudam, kurš ir spilgts Latvijas medicīnas pārstāvis un sniedz neatsveramu ieguldījumu sabiedrības labklājībā, veicinot pielāgošanos jaunajai realitātei un palīdzot mazināt stresu,” saka AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma fizioterapeits Gustavs Mellenbergs, kas žurnālam sagatavojis 15 ikvienam cilvēkam noderīgus rakstus par to, kā kustēties un būt veseliem.

Jau piekto reizi žurnāls IEVAS Veselība pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko  saņēma ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 1. aprīlī ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 2. un 8. aprīlī. “Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Veselības centrs 4”.

Par “Balvas par mūža ieguldījumu medicīnā” laureātiem

Vija Cera ir izcila, nesavtīga un savā laikā vadošā savas nozares speciāliste, specializētas septisko un toksikoloģisko pacientu reanimācijas aizsācēja Latvijā.  Bijusi Rīgas 5. slimnīcas nodaļas vadītāja, kā arī vadījusi Gaiļezera slimnīca nodaļu. Ilgstoši bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas centra vadītāja un virsārste (1987-2015). Triju  Zvaigžņu ordeņa virsniece (1998). Apbalvota ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2010) un ir LĀB goda biedre (2016). Savukārt Vilnis Dzērve – Tāluts ir Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, viņa virsvadībā tapuši starptautiski atzīti sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, kas nozīmīgi Latvijas sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu veidošanā. V. Dzērve-Tāluts ir vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju autors, tai skaitā publikācijām un pētījumu protokoliem par meldonija klīniskajiem pētījumiem kardioloģijā. Vairāku Latvijas Ārstu kongresu zinātniskais vadītājs. 2018. gadā saņēmis D.H. Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā. LĀB valdes loceklis (2010-2022), viceprezidents (2010-2018). Saņēmis Atzinības krusta 4. šķiru (2012). Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011)  un ir LĀB goda biedrs (2022).

Par “Gada cilvēku medicīnā 2022”

Sarmīte Cīrule, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās aprūpes māsa, ir pirmā māsa no Latvijas, kas pērn septembrī devās uz Ukrainu, lai strādātu kara hospitālī pašā frontes līnijā. Sarmīte Cīrule ir savas vienības galvenā mediķe, kas neraugoties uz decembra beigās gūto kontūziju, ir apņēmusies Ukrainā palikt līdz uzvarai! Sarmītei smagajos kara apstākļos palīdz pieredze, kas iegūta gan Īrijā, gan uz kuģa pie Dānijas krastiem, kur viņa pildījusi medicīnas virsnieka pienākumus. Viņas pārliecību par to, ka taisnība uzvarēs stiprina ticība Dievam un pērn uzsāktās vēstures maģistrantūras studijas, kas tagad uz laiku noliktas malā, lai palīdzētu ukraiņu tautai. Sarmīte Cīrule ir apliecinājums patiesai drosmei un pašaizliedzībai, tam, ka arī viens ir karotājs. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrības valde apbrīnā un pateicībā ir lēmusi, ka māsa Sarmīte Cīrule ir “Gada cilvēks medicīnā 2022”.  

Par “Gada notikumu medicīnā 2022”

Operācijas pieeja un gaita tika rūpīgi izplānota, piedaloties dažādu ķirurģijas specialitāšu ārstiem no PSKUS Sirds ķirurģijas centra un RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra. Operāciju veica vairākos etapos, iesaistot aknu, asinsvadu un sirds ķirurgu komandas. Kopējais operācijas ilgums sasniedza 9 stundas. Pirmajā operācijas etapā aknu ķirurgi asoc. prof. Artūrs Ozoliņš, doc. Armands Sīviņš, dr. Jānis Vilmanis, ķirurģijas rezidenti Laura Veinberga un Deniss Anufrijevs veica aknas veidojuma izdalīšanu, kas pārsniedza vairāk nekā pusi no kopējā aknas apjoma. Sarežģītākais uzdevums bija atdalīt blīvi piegulošos veidojuma audus no apakšējās dobās vēnas. Operāciju turpināja sirds ķirurgu komanda prof. Pētera Stradiņa vadībā, piedaloties dr. Kristiānam Meidropam un dr. Edgaram Freilibam. Šajā etapā pacients tika pieslēgts mākslīgai asinsritei, apturēta viņa sirdsdarbība un no sirds tika pilnībā izņemtas audzēja masas.Noslēdzošā operācijas etapā asinsvadu ķirurgiem dr.Mārcim Gediņam un dr. Robertam Rumbam izdevās evakuēt audzēja masas no apakšējās dobās un aknu vēnas. Tika atjaunota sirdsdarbība un pacients veiksmīgi atvienots no mākslīgās asinsrites, kuras kopējais laiks bija 62 minūtes. Anestēziju nodrošināja kardioanesteziologu komanda – dr. Edgars Zellāns, dr. Inguna Krustiņa un dr. Karina Drizlionoka. Mākslīgo asinsriti nodrošināja dr. Biruta Mozule un perfuzioniste Gunita Leksere. Operācijā piedalījās četras operāciju māsas – Tatjana Skudrova, Laura Šūmakere, Dina Erdmane-Hermane un Renāte Orbitāne.

“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 13. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 1. aprīlī ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 2. un 8. aprīlī. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunās veselības ministre Līga Meņģelsone un Valsts prezidenta kundze, ginekoloģe Andra Levite. Ceremonijā tiks pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.

Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņems divas izcilas personības – anestezioloģe un reanimatoloģe Vija Cera un fiziologs un kardiologs Vilnis Dzērves – Tāluts. Svinīgajā pasākumā uzstāsies pazīstamā pašmāju a cappella grupa “Latvian Voices”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs, ģitārists Mārcis Auziņš, Katrīna Dimanta un Dakteri Klauni, bet pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

“Neraugoties uz politiķu attieksmi pret veselības aprūpi, Latvijas iedzīvotāji gan nacionālās, gan starptautiskās aptaujās ir atzinuši, ka viņi visvairāk uzticas ārstiem un māsām, nevis politiķiem. Ārsti ir arī profesija, kuru visvairāk izvēlas ēnot Latvijas skolnieki. Tāpēc mēs ar patīkamu satraukumu un prieku gaidām balvas pasniegšanas svinīgo ceremoniju, kurā klātienē esam iecerējuši pulcēt vairāk nekā 400 personības Latvijas medicīnā. Viņu vidū būs gan veselības aprūpē strādājošie, gan lielo un reģionālo slimnīcu vadītāji, jauno mediķu skolotāji un pacientu organizāciju pārstāvji. Mediķu misija ir kalpot cilvēkam, cilvēcei un cilvēcībai, tāpēc mums nav lielākas atzinības, kā pacientu un kolēģu no sirds pateikts paldies!” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Tradicionāli balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 1000 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 10 tūkstošus.

“Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.

“Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Veselības centrs 4”.  

Apzinoties dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē un smagās sekas, ko jau šogad izraisīs nepietiekamais valsts finansējums, nozarē strādājošo un slimnīcu profesionālās organizācijas ir uzsākušas gatavošanos ārkārtas situācijas izsludināšanai medicīnā. Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgai komitejai (CPME) un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai (UEMS), lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Latvijas Valsts prezidents un Tiesībsargs.

 Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (LAPPOS), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) un Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) kopīgā tikšanās vienojās nekavējoties sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā.

“Veselības aprūpē strādājošie un slimnīcas ir vienotas uzskatā, ka pie esošā veselības aprūpes finansējuma un valdības attieksmes, vēlākais vasarā nozarē iestāsies smaga krīze. Ģimenes ārstu prakses aizveras vai slēdz savas filiāles, trūkst darbaroku un naudas prakšu tālākai uzturēšanai. Savukārt slimnīcās, ambulatorajās iestādēs izveidojušās nepieredzēti garas rindas uz izmeklējumiem, kuru sniegšanu šogad nāksies būtiski samazināt vai pilnībā pārtraukt finansējuma trūkuma dēļ. Ārsti un māsas masveidā plāno pamest nozari un arī valsti… Tāpēc nozare, izjūtot atbildību par Latvijas sabiedrības veselību un iestājoties par pacientu tiesībām, sāk savlaicīgu sagatavošanās darbus ārkārtas situācijas izsludināšanai visā valstī,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.     

Pēc slimnīcu veiktajiem aprēķiniem – kopējais zudums jeb valsts nesamaksātā summa (parāds) slimnīcām 2022. gadā ir 88 miljoni eiro. Valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem jau sen nesedz pat pašizmaksu, situāciju kritisku padarījusi arī augstā inflācija, dārgie energoresursi, apkure un materiāli.

Tāpat joprojām daļa ģimenes ārstu prakšu nav saņēmušas naudu par janvāri, bet 2023. gadā papildus paredzētie nedaudz vairāk par 4 milj. eiro nesegs pat inflāciju un energoresursu izmaksas. Budžeta projektā atvēlētie nepilnie 30 miljoni mediķu atalgojuma palielināšanai, kā arī nepietiekamais finansējums onkoloģijas  u.c. plānu ieviešanai, situāciju būtiski neuzlabos.

Veselības nozarē strādājošo un slimnīcu organizācijas vērš uzmanību, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvija arī šogad un turpmākajos gados bezjēdzīgi zaudēt savus cilvēkus – vismaz 13 dienā un vairāk nekā 150 gadā! Tikai nepiešķirot finansējumu onkoloģijas plānā iekļautajiem medikamentiem šogad cīņu ar slimību var zaudēt vairāk nekā 100 pacientu…

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums šogad būs zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Latvija cieš no hroniska cilvēkresursu trūkuma – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!

Ārsta speciālista minimālās algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro.

Latvijas veselības aprūpes nozare jau vairāk nekā 30 gadus cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma,  un to neatrisinās neviena reforma, šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un veselības ministri Līgu Meņģelsoni, uzvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvji.

“Latvijas veselības aprūpe, iespējams, piedzīvojusi tik daudz reformu, kā neviena cita nozare mūsu valstī, ja nu vien vēl izglītības. Turklāt tas darīts bez papildu finansējuma piešķiršanas. Lieki teikt, ka ne viena no tām nav devusi jūtamu rezultātu. Veselības aprūpes pieejamība arvien samazinās un mēs strauji dodamies maksas veselības aprūpes virzienā. Pašlaik mūsu valstī invaliditātes pabalstu saņem vairāk nekā 211 tūkst. cilvēku, un iemesls tam ir savlaicīgas un mūsdienīgas veselības aprūpes nepieejamība. Latvijas cilvēku veselīgi nodzīvoto gadu skaits un vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem, bet hroniski slimo cilvēku un pāragro nāvju skaits – viens no augstākajiem Eiropā. Savukārt bērnu dzimstība ir dramatiski zema. Mūsu nācija noveco un strauji izmirst, tādejādi zaudējot gan savu ekonomisko konkurētspēju, gan spēju sevi aizsargāt!” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. 

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā.

Saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl nedaudz vairāk par 1500 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija un Lietuva tie vairākus gadus ir – 2000 – 2200 eiro. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Ārsta speciālista algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro. Vācijā un Lielbritānijā, uz kuru visbiežāk dodas strādāt mūsu ārsti mēneša algu likmes ir sekojošas: Lielbritānijā jaunais ārsts speciālists mēnesī saņem no 7 līdz 10 tūkst. eiro, bet Vācijā no 7 līdz 8,5 tūkst. eiro. Attiecīgi vecākais rezidents Lielbritānijā par savu darbu tiek atalgots ar 5 tūkst. eiro, bet Vācijā ar 6,5 tūkst. eiro mēnesī.

“Zemais nozares finansējums novedis arī pie hroniska cilvēkresursu trūkuma. Trūkst gan ārstu, gan māsu, gan cita ārstniecības personāla. Paaudžu nomaiņa un jauno ienākšana nozarē ir nepietiekama, saskaņā ar LJĀA nesen veikto jauno ārstu aptauju 25% jauno speciālistu pašlaik jau nopietni apsver iespēju doties strādāt uz ārzemēm, bet 12% jau ir pieņēmuši lēmumu veidot karjeru citur. Svarīgi atzīmēt, ka jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir ļoti zems un 50% no visiem ārstiem mūsu valstī ir vismaz 50 gadus veci, bet 2/3 ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Turklāt kopējais sabiedrības veselības stāvoklis Latvijā ir daudz sliktāks, nekā Rietumeiropā. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!