Noderīgi
Pasaules AIDS dienas koncerts un balvas GLĀSTS pasniegšanas ceremonija
Biedrība AGIHAS šā gada 1. decembrī rīkos jau piekto Pasaules AIDS dienas koncertu Latvijā, kas vienlaikus iecerēts arī kā balvas “Glāsts”* pasniegšanas ceremonija un biedrības 30. dzimšanas dienas svinības.
Šogad, respektējot un izmantojot pasākuma norises vietas – Mūzikas nama “Daile” – piedāvātas iespējas, ar koncerta muzikālā vadītāja Jura Vaivoda atbalstu biedrībai ir izdevies sapulcināt talantīgu un brīnišķīgu dziedātāju kopu. Proti, koncertā uzstāsies Marija Naumova, Aija Vītoliņa, Aija Andrejeva un Ilze Ķuzule – Skrastiņa, bet to vadīs aktieris Klāvs Kristaps Košins.
Esat laipni aicināti izmantot iespēju piedzīvot emocionāli bagātu un mākslinieciski augstvērtīgu koncertu par ļoti demokrātiskām cenām, iegādājoties biļetes Biļešu Paradīzes tīmekļa vietnē.
Vairāk informācijas: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/133857
*par ieguldījumu HIV infekcijas ierobežošanā Latvijā
Latvijas Nacionālās operas un baleta piedāvājums ārstniecības iestāžu darbiniekiem
Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt
Frančesko Čilea operu “Adriāna Lekuvrēra” 20. oktobrī plkst. 19.00
un
Volfganga Amadeja Mocarta operu “Dons Žuans” 26. oktobrī plkst. 19.00 ar 25% atlaidi.
Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv.
Ar īpašo kodu MED25 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 25% apmērā.
Latvijas Nacionālā opera un balets
www.opera.lv
Ojāra Veides Fonds gatavs atbalstīt Latvijas medicīnas speciālistus
Ojāra Veides Fonds gatavs atbalstīt Latvijas medicīnas speciālistus
Nu jau 12 gadus Ojāra Veides Fonds finansiāli atbalsta Latvijas medicīnu. Katru gadu 4-6 jaunajiem medicīnas speciālistiem ir iespēja saņemt stipendiju līdz $ 2500 apmērā. Stipendija jāizmanto 1,5 gadu laikā un par iegūtajām zināšanām jāsniedz rakstiska atskaite, kā arī finanšu pārskats.
Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas
2022. gadā stipendijas saņēma seši kolēģi: SIA “Vidzemes slimnīca” fizioterapeite Linda Kornete; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas rezidents; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents; Dr. Kristaps Eglītis, Latvijas Universitātes vispārējās ķirurģijas programmas rezidents; Dr. Artūrs Šilovs, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas rezidents radiologa specialitātē un Dr. Vadims Ņefjodovs, RSU Tālākizglītības fakultātes rezidents plastikas ķirurģijā. Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs no Ojāra Veides Fonda ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Ar viņu pieredzes stāstiem var iepazīties ikgadējā LĀZA Apkārtrakstā.
Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas 2009. gadā ir vadījis LĀZA eksprezidents, psihoterapeits un psihiatrs profesors Kaspars Tūters (Kanāda). Ojāra Veides fonds turpina savu darbu, tomēr 2023. gada nogalē tā vadību prof. Kaspars Tūters vēlas nodot reimatologa asoc. prof. Jura Lazovska rokās. Fonda kasiere būs valdes locekle zobārste Inese Flude un fonda valdē ienāks farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre (Ingrida Selga Sketris), Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē.
Juris Lazovskis: ”Esmu reimatologs Kanādas Jaunskotijas provincē. Esmu LĀZAs valdes un Ojāra Veides stipendiju fonda loceklis. Esmu pieredzējis pozitīvās pārmaiņas – gan savā, gan kolēģu un studentu profesionālajā izaugsmē, ko veicina iespēja iepazīties ar dažādām pieejām ārstēšanai atšķirīgās veselības aprūpes sistēmās. Liels prieks, ka ar fonda palīdzību šai procesā iespējams līdzdarboties.”
Plašāk par fondu un pieteikšanās kārtību www.lazariga.lv
Foto: Ojāra Veides Fonda vadītājs, asoc. prof. Juris Lazovskis
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922
Par obligātās elektroniskās kvīts ieviešanu ārstniecības un izglītības pakalpojumiem
Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024. – 2027. gadam projekts paredz elektroniskās kvīts (turpmāk – e-kvīts) ieviešanu kā obligātu par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, lai gada ienākumu deklarācijā varētu iekļaut kā attaisnotos izdevumus, paredzētais rezultāts ir samazināt laika un resursu patēriņu gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai un apstrādei, veicināt iestāžu un pakalpojumu sniedzēju datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī iedzīvotājiem iespēja ātrāk saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu.
Lai vienkāršotu procesus un gūtu papildu fiskālo efektu, e-kvīšu ieviešanas termiņš ir plānots jau par 2024.gada periodu. Minētā sakarā ir būtiski apzināt, vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un izglītības iestādes ir tam gatavi.
Attiecīgi, lai apzinātu e-kvīts ieviešanas praktiskās iespējas, Finanšu ministrija aicina Ekonomikas ministrijas pārstāvjus uz klātienes tikšanos 2023. gada 29. augustā vai 2023. gada 30. augustā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam aptaujāt Jūsu organizācijas biedrus minētajās nozarēs par e-kvīts ieviešanas praktiskajām iespējām, iespējamiem riskiem un problēmām, un nonāktu pie labākiem un efektīvākiem risinājumiem e-kvīts ieviešanai.
Lūgums iesūtīt mums šo informāciju līdz pirmdienai 28.08.2023
ANDA PAEGLE
Ekonomikas ministrijas
Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments
Vecākā eksperte
Tel. nr. 67013242, m.t.: 26158998
anda.paegle@em.gov.lv
Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519, Latvija
pasts@em.gov.lv, www.em.gov.lv
pasts@em.gov.lv, www.em.gov.lv
Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai. Jaunā veidlapa.
Cienījamie kolēģi!
Ministru kabineta 13.07.2023. sēdē tika apstiprināts Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība””, kur viens no dokumentiem ir 89.pielikums “Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai”.
Precizēta veidlapas paraksta daļa, aizstājot ārstējošā ārsta paraksta nosaukumu ar parakstu ārstniecības personai, kas aizpildījusi atzinumu, nenosaucot konkrētu profesiju vai specialitāti. Šādu atzinumu izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumiem Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.878), kur attiecīgi tiek noteikts, kuras profesijas speciālisti izsniedz šādu atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Uz doto brīdi MK noteikumu Nr.878 5.1.apakšpunkts paredz, ka atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā (turpmāk – VTPC) var iesniegt ne tikai ar ārstējošā ārsta, bet arī ergoterapeita atzinumu. Veidlapa papildināta ar norādi par tehniskā palīglīdzekļa izskatīšanas steidzamību, norādot izskatīšanas iemeslu iespējami ātrākā termiņā.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu un atbilstoši MK noteikumiem Nr.878 jauno Atzinuma veidlapu apliecināt ar parakstu no 2023.gada 1.augusta ir iespēja tikai sertificētiem ergoterapeitiem un ārstiem.
Veidlapa ir pieejama šīs vēstules pielikumā, Ministru kabineta noteikumu Nr.265 saitē un Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra mājaslapā.
Veidlapu, kas spēkā bija līdz 2023.gada 31.jūlijam, ārsti var lietot un apliecināt ar savu parakstu un personīgo spiedogu līdz 31.12.2023., ieskaitot. MK noteikumu Nr.878 5.1. apakšpunktā noteikts, ka Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai ir derīgs sešus mēnešus no tā sagatavošanas datuma.
Aicinām sākt lietot jauno veidlapu, jo iepriekšējā veidlapa pēc pārejas perioda beigām, netiks vairs pieņemta. Kā arī, izrakstot tehniskos palīglīdzekļus, aicinām vadīties pēc spēkā esošo MK noteikumu Nr.878 aktuālās 2.pielikuma redakcijas.
Vairāk informācijas: https://vtpc.lv/lv/zinas/aktuala-informacija-par-tehnisko-paliglidzeklu-sanemsanu-un-remontu?fbclid=IwAR027rwXo-3SLC24ArO6zOAZ-ZysfR4zxhvQq6VIu6W0MsDosgfcW-CNG9s
Jaunais atzinums: lejuplādēt PDF
Ar cieņu
VTPC vadītājas vietniece, vecākais tehniskais ortopēds
Vita Deičmane
RSU Juridiskās fakultātes organizētā otrā medicīnas tiesību aktualitātēm veltīta konference
16. jūnijā norisināsies Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes organizētā otrā medicīnas tiesību aktualitātēm veltīta konference.
Konferences galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa un zināšanu nodošana attālināto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā, raugoties gan no tiesību, gan ētikas viedokļa. Lai sasniegtu noteikto mērķi, konferences laikā uzaicinātie pētnieki, juristi, ārstniecības personas prezentēs savus pētījumus attālināto veselības aprūpes pakalpojumu jomā, īpaši akcentējot tiesiskos problēmjautājumus.
Konferencē aicināti piedalīties visa ārstniecības personas un tiesību zinātņu speciālisti!
Dalība konferencē ir bezmaksas!
Par konferences apmeklējumu tiks izsniegti tālākizglītības punkti (TIP)
Ārstiem – 4.7 TIP
Māsām – 7 TIP
Funkcionālajiem speciālistiem, ārstu palīgiem, podologiem, radiologa asistentiem, radiogrāferiem, masieriem, biomedicīnas laborantiem, skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, kosmētiķiem – 6TIP
Pielikumā programma!
Reģistrācija – https://www.rsu.lv/form/medicinas-tiesibu-konference-23
LĀZA atklātā vēstule par atbalstu veselības nozarei un solījumu izpildi
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savas pastāvēšanas un darbības pirmajos
gadu desmitos par savu sapņa piepildījumu uzskatīja iespēju sniegt atbalstu Latvijai, tās medicīnai
un cilvēkiem. Tiklīdz vien tas bija iespējams, trimdas latvieši visiem veidiem un spēkiem to arī
darīja – gan sniedzot materiālu atbalstu atjaunotās brīvvalsts ārstniecības iestādēm, gan sniedzot
profesionālas zināšanas – aicinot pie sevis un braucot arī uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija
izrāvās no PSRS skavām. Sapnis par Latviju kā ES daļu vēl bija tāls, bet ceļš uz to jau iesākts.
Šobrīd, kad Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, vēl jo nesaprotamāka ir situācija, ka valsts
iedzīvotājiem vissvarīgākā nozare – veselības aprūpe – jau trešo gadu desmitu kā būtiska tiek
postulēta tikai partiju sarunās ar vēlētājiem, bet valsts budžetā tā ir pēdējā vietā – Latvijas veselības
aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) 2023. gadā un nākamajos gados
noslīdēs zem 4% no IKP. Kā organizācijai, kas vieno medicīnas jomas profesionāļus visā pasaulē,
LĀZA ir vēl skaidrāk redzamas tās milzu atšķirības gan finansējuma jomā, gan attieksmes pret
nozares profesionāļiem jomā, kādas pastāv starp valstīm – un Latvija izceļas šajā ziņā, bet ne labā
nozīmē.
Kā sabiedriska organizācija LĀZA nav manījusi mērķi – visiem spēkiem atbalstīt sadarbību
medicīnas jomā un veicināt Latvijas veselības aprūpes augšupeju, bet to nevar sasniegt tikai ar
sabiedrisko organizāciju spēkiem, ja valsts vadība un Saeima problēmas ignorē.Latviešu ārstu un zobārstu apvienība
(Latvian Medical and Dental Association)
Reģ. nr. 371653234, USA
laza@lazariga.lv, www.lazariga.lv
LĀZA izsaka savu atbalstu pacientu un medicīnas profesionālo organizāciju cīņai par pieejamu un
kvalitatīvu veselības aprūpi un pievienojas 34 sabiedrisko organizāciju 2023. gada 25. aprīlī
parakstītajai vēstulei valdībai un Saeimai, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi
attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, lai:
1. šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no
valsts budžeta izdevumiem (~ +140 milj. euro)
2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši
sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 milj. euro)
3. mazināt pieaugošo veselības aprūpes pakalpojumu pacientu līdzfinansējumu un gaidīšanas
rindas
Nu jau par tradīciju ir kļuvis, ka sabiedriskas organizācijas ik gadu aicina nopietni vērtēt kritisko
situāciju veselības aprūpē. COVID mācība nozarē strādājošajiem ir skarba, bet sena – solīts makā
nekrīt. Tomēr laiki mainās, un tiem līdz būtu jāmainās arī valdošo domāšanai – solījumi jāpilda.
Salus populi – suprema lex. (Tautas labklājība – galvenais likums.)
LĀZA valde: Uģis Gruntmanis, Juris Lazovskis, Zaiga Alksne-Philips, Jānis Dimants, Kaspars
Tūters, Ēriks Niedrītis, Daina Dreimane, Andis Graudiņš, Gundars Katlaps, Karīna Beinerte, Atis
Bārzdiņš, Aleksandrs Kalniņš, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka.
Saziņai:
LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka
29121922
laza@lazariga.lv
LĀB ir izveidojusi darba grupu par mūsdienīgu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu
Šodien, 2. maijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja plašu ekspertu diskusiju un izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā. Pasākumā ar prezentācijām uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Savukārt diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tad varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi. Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norāda prof. Māris Taube.
LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.
“Ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvās vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” uzsvēra Valts Ābols.
Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma (angļu valodā – Universal Health Coverage) principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.
“Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem. Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Uldis Mitenbergs.
Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Secinājums – kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas! Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.
“Līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības (angļu valodā – market failure), visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība. Citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām!” uzver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Plānots, ka darba grupa gala ziņojumu prezentēs 8. jūnijā.