Biedrība AGIHAS šā gada 1. decembrī rīkos jau piekto Pasaules AIDS dienas koncertu Latvijā, kas vienlaikus iecerēts arī kā balvas “Glāsts”* pasniegšanas ceremonija un biedrības 30. dzimšanas dienas svinības.
Šogad, respektējot un izmantojot pasākuma norises vietas – Mūzikas nama “Daile” – piedāvātas iespējas, ar koncerta muzikālā vadītāja Jura Vaivoda atbalstu biedrībai ir izdevies sapulcināt talantīgu un brīnišķīgu dziedātāju kopu. Proti, koncertā uzstāsies Marija Naumova, Aija Vītoliņa, Aija Andrejeva un Ilze Ķuzule – Skrastiņa, bet to vadīs aktieris Klāvs Kristaps Košins.
Esat laipni aicināti izmantot iespēju piedzīvot emocionāli bagātu un mākslinieciski augstvērtīgu koncertu par ļoti demokrātiskām cenām, iegādājoties biļetes Biļešu Paradīzes tīmekļa vietnē.
Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt Frančesko Čilea operu “Adriāna Lekuvrēra” 20. oktobrī plkst. 19.00 un Volfganga Amadeja Mocarta operu “Dons Žuans” 26. oktobrī plkst. 19.00 ar 25% atlaidi.
Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv. Ar īpašo kodu MED25 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 25% apmērā.
Ojāra Veides Fonds gatavs atbalstīt Latvijas medicīnas speciālistus
Nu jau 12 gadus Ojāra Veides Fonds finansiāli atbalsta Latvijas medicīnu. Katru gadu 4-6 jaunajiem medicīnas speciālistiem ir iespēja saņemt stipendiju līdz $ 2500 apmērā. Stipendija jāizmanto 1,5 gadu laikā un par iegūtajām zināšanām jāsniedz rakstiska atskaite, kā arī finanšu pārskats.
Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas
2022. gadā stipendijas saņēma seši kolēģi: SIA “Vidzemes slimnīca” fizioterapeite Linda Kornete; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas rezidents; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents; Dr. Kristaps Eglītis, Latvijas Universitātes vispārējās ķirurģijas programmas rezidents; Dr. Artūrs Šilovs, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas rezidents radiologa specialitātē un Dr. Vadims Ņefjodovs, RSU Tālākizglītības fakultātes rezidents plastikas ķirurģijā. Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs no Ojāra Veides Fonda ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Ar viņu pieredzes stāstiem var iepazīties ikgadējā LĀZA Apkārtrakstā.
Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas 2009. gadā ir vadījis LĀZA eksprezidents, psihoterapeits un psihiatrs profesors Kaspars Tūters (Kanāda). Ojāra Veides fonds turpina savu darbu, tomēr 2023. gada nogalē tā vadību prof. Kaspars Tūters vēlas nodot reimatologa asoc. prof. Jura Lazovska rokās. Fonda kasiere būs valdes locekle zobārste Inese Flude un fonda valdē ienāks farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre (Ingrida Selga Sketris), Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē.
Juris Lazovskis: ”Esmu reimatologs Kanādas Jaunskotijas provincē. Esmu LĀZAs valdes un Ojāra Veides stipendiju fonda loceklis. Esmu pieredzējis pozitīvās pārmaiņas – gan savā, gan kolēģu un studentu profesionālajā izaugsmē, ko veicina iespēja iepazīties ar dažādām pieejām ārstēšanai atšķirīgās veselības aprūpes sistēmās. Liels prieks, ka ar fonda palīdzību šai procesā iespējams līdzdarboties.”
Plašāk par fondu un pieteikšanās kārtību www.lazariga.lv Foto: Ojāra Veides Fonda vadītājs, asoc. prof. Juris Lazovskis Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922
Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024. – 2027. gadam projekts paredz elektroniskās kvīts (turpmāk – e-kvīts) ieviešanu kā obligātupar medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, lai gada ienākumu deklarācijā varētu iekļaut kā attaisnotos izdevumus, paredzētais rezultāts ir samazināt laika un resursu patēriņu gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai un apstrādei, veicināt iestāžu un pakalpojumu sniedzēju datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī iedzīvotājiem iespēja ātrāk saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu.
Lai vienkāršotu procesus un gūtu papildu fiskālo efektu, e-kvīšu ieviešanas termiņš ir plānots jau par 2024.gada periodu. Minētā sakarā ir būtiski apzināt, vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un izglītības iestādes ir tam gatavi.
Attiecīgi, lai apzinātu e-kvīts ieviešanas praktiskās iespējas, Finanšu ministrija aicina Ekonomikas ministrijas pārstāvjus uz klātienes tikšanos 2023. gada 29. augustā vai 2023. gada 30. augustā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam aptaujāt Jūsu organizācijas biedrus minētajās nozarēs par e-kvīts ieviešanas praktiskajām iespējām, iespējamiem riskiem un problēmām, un nonāktu pie labākiem un efektīvākiem risinājumiem e-kvīts ieviešanai.
Lūgums iesūtīt mums šo informāciju līdz pirmdienai 28.08.2023
ANDA PAEGLE
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments Vecākā eksperte Tel. nr. 67013242, m.t.: 26158998 anda.paegle@em.gov.lv Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519, Latvija pasts@em.gov.lv, www.em.gov.lv
Ministru kabineta 13.07.2023. sēdē tika apstiprināts Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība””, kur viens no dokumentiem ir 89.pielikums “Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai”.
Precizēta veidlapas paraksta daļa, aizstājot ārstējošā ārsta paraksta nosaukumu ar parakstu ārstniecības personai, kas aizpildījusi atzinumu, nenosaucot konkrētu profesiju vai specialitāti. Šādu atzinumu izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumiem Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.878), kur attiecīgi tiek noteikts, kuras profesijas speciālisti izsniedz šādu atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Uz doto brīdi MK noteikumu Nr.878 5.1.apakšpunkts paredz, ka atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā (turpmāk – VTPC) var iesniegt ne tikai ar ārstējošā ārsta, bet arī ergoterapeita atzinumu. Veidlapa papildināta ar norādi par tehniskā palīglīdzekļa izskatīšanas steidzamību, norādot izskatīšanas iemeslu iespējami ātrākā termiņā.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu un atbilstoši MK noteikumiem Nr.878 jauno Atzinuma veidlapu apliecināt ar parakstu no 2023.gada 1.augusta ir iespēja tikai sertificētiem ergoterapeitiem un ārstiem.
Veidlapu, kas spēkā bija līdz 2023.gada 31.jūlijam, ārsti var lietot un apliecināt ar savu parakstu un personīgo spiedogu līdz 31.12.2023., ieskaitot. MK noteikumu Nr.878 5.1. apakšpunktā noteikts, ka Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai ir derīgs sešus mēnešus no tā sagatavošanas datuma.
Aicinām sākt lietot jauno veidlapu, jo iepriekšējā veidlapa pēc pārejas perioda beigām, netiks vairs pieņemta. Kā arī, izrakstot tehniskos palīglīdzekļus, aicinām vadīties pēc spēkā esošo MK noteikumu Nr.878 aktuālās 2.pielikuma redakcijas.
16. jūnijā norisināsies Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes organizētā otrā medicīnas tiesību aktualitātēm veltīta konference.
Konferences galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa un zināšanu nodošana attālināto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā, raugoties gan no tiesību, gan ētikas viedokļa. Lai sasniegtu noteikto mērķi, konferences laikā uzaicinātie pētnieki, juristi, ārstniecības personas prezentēs savus pētījumus attālināto veselības aprūpes pakalpojumu jomā, īpaši akcentējot tiesiskos problēmjautājumus.
Konferencē aicināti piedalīties visa ārstniecības personas un tiesību zinātņu speciālisti!
Dalība konferencē ir bezmaksas!
Par konferences apmeklējumu tiks izsniegti tālākizglītības punkti (TIP)
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savas pastāvēšanas un darbības pirmajos gadu desmitos par savu sapņa piepildījumu uzskatīja iespēju sniegt atbalstu Latvijai, tās medicīnai un cilvēkiem. Tiklīdz vien tas bija iespējams, trimdas latvieši visiem veidiem un spēkiem to arī darīja – gan sniedzot materiālu atbalstu atjaunotās brīvvalsts ārstniecības iestādēm, gan sniedzot profesionālas zināšanas – aicinot pie sevis un braucot arī uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija izrāvās no PSRS skavām. Sapnis par Latviju kā ES daļu vēl bija tāls, bet ceļš uz to jau iesākts. Šobrīd, kad Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, vēl jo nesaprotamāka ir situācija, ka valsts iedzīvotājiem vissvarīgākā nozare – veselības aprūpe – jau trešo gadu desmitu kā būtiska tiek postulēta tikai partiju sarunās ar vēlētājiem, bet valsts budžetā tā ir pēdējā vietā – Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Kā organizācijai, kas vieno medicīnas jomas profesionāļus visā pasaulē, LĀZA ir vēl skaidrāk redzamas tās milzu atšķirības gan finansējuma jomā, gan attieksmes pret nozares profesionāļiem jomā, kādas pastāv starp valstīm – un Latvija izceļas šajā ziņā, bet ne labā nozīmē. Kā sabiedriska organizācija LĀZA nav manījusi mērķi – visiem spēkiem atbalstīt sadarbību medicīnas jomā un veicināt Latvijas veselības aprūpes augšupeju, bet to nevar sasniegt tikai ar sabiedrisko organizāciju spēkiem, ja valsts vadība un Saeima problēmas ignorē.Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (Latvian Medical and Dental Association) Reģ. nr. 371653234, USA laza@lazariga.lv, www.lazariga.lv LĀZA izsaka savu atbalstu pacientu un medicīnas profesionālo organizāciju cīņai par pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi un pievienojas 34 sabiedrisko organizāciju 2023. gada 25. aprīlī parakstītajai vēstulei valdībai un Saeimai, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, lai: 1. šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (~ +140 milj. euro) 2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 milj. euro) 3. mazināt pieaugošo veselības aprūpes pakalpojumu pacientu līdzfinansējumu un gaidīšanas rindas Nu jau par tradīciju ir kļuvis, ka sabiedriskas organizācijas ik gadu aicina nopietni vērtēt kritisko situāciju veselības aprūpē. COVID mācība nozarē strādājošajiem ir skarba, bet sena – solīts makā nekrīt. Tomēr laiki mainās, un tiem līdz būtu jāmainās arī valdošo domāšanai – solījumi jāpilda. Salus populi – suprema lex. (Tautas labklājība – galvenais likums.) LĀZA valde: Uģis Gruntmanis, Juris Lazovskis, Zaiga Alksne-Philips, Jānis Dimants, Kaspars Tūters, Ēriks Niedrītis, Daina Dreimane, Andis Graudiņš, Gundars Katlaps, Karīna Beinerte, Atis Bārzdiņš, Aleksandrs Kalniņš, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka. Saziņai: LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka 29121922 laza@lazariga.lv
Šodien, 2. maijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja plašu ekspertu diskusiju un izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā. Pasākumā ar prezentācijām uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Savukārt diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tad varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi. Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norāda prof. Māris Taube.
LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.
“Ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvās vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” uzsvēra Valts Ābols.
Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma (angļu valodā – Universal Health Coverage) principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.
“Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem. Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Uldis Mitenbergs.
Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Secinājums – kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas! Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.
“Līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības (angļu valodā – market failure), visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība. Citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām!” uzver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds jau kopš 2005. gada atbalsta Latvijas medicīnas studentus. Līdz 2023. gadam stipendijas saņēmuši gandrīz 100 studenti.
Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu (4-6) studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Curriculum vitae 1 A4 lpp ar būtiskākajiem datiem (e pastā uz laza@lazariga)
Universitātes sekmju izraksta kopija par diviem pēdējiem semestriem (e pastā uz laza@lazariga)
Divu pasniedzēju ieteikuma vēstules (e pastā uz laza@lazariga)
Pretendentiem ir jānosūta pieteikuma dokumenti e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot savu uzvārdu un doc. saturu), e vēstules tēmā norādot Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendija 2023.
Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.
Otrā atlases kārta – intervija notiks maijā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.
Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.
Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Dziesmusvētku laikā Rīgā, kad atkal varēsim visi būt kopā no tāliem un tuviem krastiem!
Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
