16. jūnijā norisināsies Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes organizētā otrā medicīnas tiesību aktualitātēm veltīta konference.
Konferences galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa un zināšanu nodošana attālināto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā, raugoties gan no tiesību, gan ētikas viedokļa. Lai sasniegtu noteikto mērķi, konferences laikā uzaicinātie pētnieki, juristi, ārstniecības personas prezentēs savus pētījumus attālināto veselības aprūpes pakalpojumu jomā, īpaši akcentējot tiesiskos problēmjautājumus.
Konferencē aicināti piedalīties visa ārstniecības personas un tiesību zinātņu speciālisti!
Dalība konferencē ir bezmaksas!
Par konferences apmeklējumu tiks izsniegti tālākizglītības punkti (TIP)
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savas pastāvēšanas un darbības pirmajos gadu desmitos par savu sapņa piepildījumu uzskatīja iespēju sniegt atbalstu Latvijai, tās medicīnai un cilvēkiem. Tiklīdz vien tas bija iespējams, trimdas latvieši visiem veidiem un spēkiem to arī darīja – gan sniedzot materiālu atbalstu atjaunotās brīvvalsts ārstniecības iestādēm, gan sniedzot profesionālas zināšanas – aicinot pie sevis un braucot arī uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija izrāvās no PSRS skavām. Sapnis par Latviju kā ES daļu vēl bija tāls, bet ceļš uz to jau iesākts. Šobrīd, kad Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, vēl jo nesaprotamāka ir situācija, ka valsts iedzīvotājiem vissvarīgākā nozare – veselības aprūpe – jau trešo gadu desmitu kā būtiska tiek postulēta tikai partiju sarunās ar vēlētājiem, bet valsts budžetā tā ir pēdējā vietā – Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Kā organizācijai, kas vieno medicīnas jomas profesionāļus visā pasaulē, LĀZA ir vēl skaidrāk redzamas tās milzu atšķirības gan finansējuma jomā, gan attieksmes pret nozares profesionāļiem jomā, kādas pastāv starp valstīm – un Latvija izceļas šajā ziņā, bet ne labā nozīmē. Kā sabiedriska organizācija LĀZA nav manījusi mērķi – visiem spēkiem atbalstīt sadarbību medicīnas jomā un veicināt Latvijas veselības aprūpes augšupeju, bet to nevar sasniegt tikai ar sabiedrisko organizāciju spēkiem, ja valsts vadība un Saeima problēmas ignorē.Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (Latvian Medical and Dental Association) Reģ. nr. 371653234, USA laza@lazariga.lv, www.lazariga.lv LĀZA izsaka savu atbalstu pacientu un medicīnas profesionālo organizāciju cīņai par pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi un pievienojas 34 sabiedrisko organizāciju 2023. gada 25. aprīlī parakstītajai vēstulei valdībai un Saeimai, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, lai: 1. šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (~ +140 milj. euro) 2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 milj. euro) 3. mazināt pieaugošo veselības aprūpes pakalpojumu pacientu līdzfinansējumu un gaidīšanas rindas Nu jau par tradīciju ir kļuvis, ka sabiedriskas organizācijas ik gadu aicina nopietni vērtēt kritisko situāciju veselības aprūpē. COVID mācība nozarē strādājošajiem ir skarba, bet sena – solīts makā nekrīt. Tomēr laiki mainās, un tiem līdz būtu jāmainās arī valdošo domāšanai – solījumi jāpilda. Salus populi – suprema lex. (Tautas labklājība – galvenais likums.) LĀZA valde: Uģis Gruntmanis, Juris Lazovskis, Zaiga Alksne-Philips, Jānis Dimants, Kaspars Tūters, Ēriks Niedrītis, Daina Dreimane, Andis Graudiņš, Gundars Katlaps, Karīna Beinerte, Atis Bārzdiņš, Aleksandrs Kalniņš, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka. Saziņai: LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka 29121922 laza@lazariga.lv
Šodien, 2. maijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja plašu ekspertu diskusiju un izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā. Pasākumā ar prezentācijām uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Savukārt diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tad varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi. Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norāda prof. Māris Taube.
LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.
“Ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvās vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” uzsvēra Valts Ābols.
Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma (angļu valodā – Universal Health Coverage) principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.
“Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem. Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Uldis Mitenbergs.
Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Secinājums – kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas! Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.
“Līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības (angļu valodā – market failure), visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība. Citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām!” uzver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds jau kopš 2005. gada atbalsta Latvijas medicīnas studentus. Līdz 2023. gadam stipendijas saņēmuši gandrīz 100 studenti.
Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu (4-6) studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Curriculum vitae 1 A4 lpp ar būtiskākajiem datiem (e pastā uz laza@lazariga)
Universitātes sekmju izraksta kopija par diviem pēdējiem semestriem (e pastā uz laza@lazariga)
Divu pasniedzēju ieteikuma vēstules (e pastā uz laza@lazariga)
Pretendentiem ir jānosūta pieteikuma dokumenti e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot savu uzvārdu un doc. saturu), e vēstules tēmā norādot Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendija 2023.
Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.
Otrā atlases kārta – intervija notiks maijā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.
Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.
Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Dziesmusvētku laikā Rīgā, kad atkal varēsim visi būt kopā no tāliem un tuviem krastiem!
Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922
Sākot ar 21. martu, aicinām piedalīties digitālās izaugsmes meistarklasēs “Cilvēcīgi par tehnoloģijām”, kur šīs konkrētās programmas ietvaros uzsvars tiks likts tieši uz zināšanām, kuras ir vērtīgas veselības aprūpes pārstāvjiem.
Programmā ir aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš pārstāv jebkuru veselības aprūpes nozari neatkarīgi no pozīcijas un dalība tajā ir bez maksas.
Nodarbības tiks sadalītas četros tematiskos blokos un, konkrēto bloku pabeidzot, tiks apgūta attiecīgā virstēma. Katra bloka ietvaros norisināsies arī praktiskāka darbnīca, kuras laikā mentoru pavadībā būs iespējams jau pielietot, vai vismaz padziļinātāk apgūt kādu digitālo prasmi.
Pilns programmas apraksts, ar lekciju datumiem lasāms zemāk, taču galvenās virstēmas būs šādas: Pacienta pieredzes dizains, Datu apstrāde veselības aprūpē, Digitālie rīki veselības aprūpē, kā arī Mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Šo apmācību mērķis is sniegt mūsdienās tik ļoti nepieciešamās digitālās prasmes, lai dalībniekiem būtu iespējams augt un uzlabot savu profesionālo darbību sev ērtā un saprotamā veidā.
Ja Jums ir kādi papildu jautājumi, droši rakstiet uz arstiem@rigatechgirls.com, vai zvaniet uz +371 29128274 (darba dienās, no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00).
Plašāk par programmu būs iespējams uzzināt arī programmas iepazīšanās pasākumā 14. martā, plkst. 18.00, Riga TechGirls FacebookvaiYouTubelapā.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas 2023!
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds jau kopš 2005. gada atbalsta Latvijas medicīnas studentus. Līdz 2023. gadam stipendijas saņēmuši gandrīz 100 studenti.
Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.
Otrā atlases kārta – intervija notiks maijā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.
Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.
Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Dziesmusvētku laikā Rīgā, kad atkal varēsim visi būt kopā no tāliem un tuviem krastiem!
Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
LĀZA drauga un atbalstītāja prof. Ilmāra Lazovska viena no daudzajām filozofiskajām atziņām: “Ārsta vispārējā māka jeb kompetence balstās uz zināšanām, spējām, pieredzi un prasmi izturēties. Ārsta izturēšanās ir māksla, ko var iemācīties. Tā ir trausla, viegli sagraujama un grūti pārveidojama, bet bieži vien nepietiekami novērtēta.”
Šo izturēšanās mākslu LĀZA dibinātāji bija apguvuši no saviem skolotājiem, to nodevuši saviem skolniekiem un, cerams, ka to spēsim nosargāt arī jaunajos laikos. LĀZA stipendiātiem ir iespēja pierādīt ar savu attieksmi un darbu, ka gūt var ņemot, gūt var dodot… Un ir laiks, kad nav kauns lūgt, un būs laiks, kad varēs dot!
LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922
Veselības aprūpes nozares speciālisti aicināti līdz šā gada 21.martam pieteikties digitālās izaugsmes meistarklasēm “Cilvēcīgi par tehnoloģijām”. Dalība programmā ir bez maksas, attālināti un ar iespēju noskatīties nodarbību ierakstus.
Apmācību saturu veido vairāki temati: pacienta pieredzes dizains, datu apstrāde veselības aprūpē, digitālie rīki veselības aprūpē, mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Meistarklašu rīkotāji “Riga TechGirls” informē, ka, noslēdzot katru no tematiem, plānota praktiskā darbnīca, kuras laikā mentoru pavadībā būs iespējams pielietot vai padziļinātāk apgūt kādu digitālo prasmi. Kopumā notiks 24 nodarbības un 4 darbnīcas martā, aprīlī, maijā un jūnijā. Mācībām iespējams pieteikties līdz 21. martam un tās notiks divas reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās plkst. 18.00-20.00, praktiskās darbnīcas notiks četrās atsevišķās sestdienās 2 stundu garumā. Mācības notiks attālināti. Pēc apmācību sekmīgas pabeigšanas tiks izsniegta apliecība.
Pēc organizētāju paustā, mācību saturs veidots tā, lai veselības aprūpes speciālisti iegūtu ne tikai teorētiskas, bet arī ļoti praktiskas zināšanas, kā savā darbā izmantot dažādus digitālos rīkus, lai atvieglotu un uzlabotu ikdienas profesionālo darbību. Programmas tapšanā sadarbojušies veselības aprūpes un IT sektorā strādājošie, ievērojot digitālo kompetenču starptautiskos standartus un nozares rekomendācijas, uzsver organizētāji.
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) izsludina pieteikšanos stipendijām mācību braucieniem 2023. un 2024. gadā!
5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD
Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija studentiem 2023/24”
Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kasvēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD. Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF Valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2023/24”
Nu jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Līdz 2023. gadam piešķirtas 68 stipendijas, bet kopējais stipendiju apjoms ir 340 000 USD.
Latviešu ārsti no ASV profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV) tūlīt pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa Fondu izveidoja ar ļoti konkrētu mērķi – atbalstīt Latvijas medicīnu un kolēģus. Kopš 2016. gada LMF piešķir stipendijas arī rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, lai viņi var iepazīties ar Latvijas veselības aprūpes iestādēm un gūt praktisku pieredzi.
LMF vienmēr ir atbalstījis ar finansiālu ziedojumu arī visus Latvijas ārstu kongresus, bet 2022. gadā ar vairāk nekā 150 000 USD atbalstīja Ukrainu un Ukrainas bēgļus.
Ikgadējās LMF stipendijas pasniegs fonda dibinātāji Bertrams Zariņš un Kristaps Zariņš jūlija sākumā Rīgā, Dziesmu un deju svētku laikā.
Informācija par prasībām pretendentiem ir LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas un LMF mājaslapā http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education.
Lai stiprinātu zinātnisko kapacitāti un starpvalstu sadarbību HIV, tuberkulozes un vīrusa hepatītu ierobežošanā, 13. un 14. decembrī Rīgā viesnīcā Bellevue Park Hotel norisināsies starptautiskā EECA INTERACT konference. To organizē Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Amsterdamas Globālās veselības un attīstības institūts (The Amsterdam Institute for Global Health and Development) un Nīderlandes nevalstiskā organizācija AFEW International, kas nodarbojas ar sabiedrības veselības stiprināšanu un ārstniecības pieejamības veicināšanu attīstības valstīs.
Konferencē piedalīsies plaši pazīstami sabiedrības veselības un virusoloģijas eksperti no dažādām pasaules valstīm. Viņu vidū būs Amsterdamas Globālās veselības un attīstības institūta direktora vietniece profesore Katrīna Henkinsa (Catherine Hankins), Pasaules Veselības organizācijas padomnieks, Starptautisko un attīstības studiju institūta programmas direktors (Course Director, the Graduate Institute of International Affairs and Development Studies) profesors Mišels Kazačkins (MichelKazatchkine), RSU Sabiedrības veselības institūta direktore asociētā profesore Anda Ķīvīte – Urtāne, Džonsa Hopkinsa Sabiedrības veselības skolas (Johns Hopkins School of Public Health) profesors Stefans Barals (Stefan Baral) un citi pieredzējuši pētnieki.
Dalībnieki diskutēs par HIV, tuberkulozes un vīrusu hepatīta izplatību Austrumeiropā un Centrālajā Āzijā, medikamentu pielietojuma efektivitāti ārstniecībā, tiesiskajiem un nozares politikas nosacījumiem saslimšanu mazināšanā, jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un labās prakses piemēriem. Atsevišķa sesija būs veltīta karadarbības ietekmei uz sabiedrības veselību Ukrainā, vērtējot saslimšanu izplatību kara bēgļu vidū.
“Konferencei ir divi vienlīdz svarīgi uzdevumi. Pirmais ir stiprināt pētniecības kapacitāti un celt zinātnes latiņu Austrumeiropā un Centrālajā Āzijā. Otrs būtu atgādināt, ka HIV un līdzīgas saslimšanas nekur nav pazudušas laikā, kad visi spēki un līdzekļi pamatā ir vērsti uz COVID-19 apkarošanu. Ja mēs aizmirsīsim par HIV draudu un to, ka Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ir otrajā vietā Eiropā, nākamais var būt HIV uzliesmojums. Turklāt, kā liecina aptaujas dati, 78% mūsu valsts iedzīvotāju uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas. Tas ir satraucoši un bīstami,” skaidro asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Šī gada 15. novembrī norisināsies Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) biedru pilnsapulce, kurā notiks biedrības prezidenta, divu viceprezidentu, valdes un profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas, kā arī jauno Goda biedru sveikšana. LĀB prezidenta amatam ir izvirzīti divi kandidāti – līdzšinējā biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un veselības aprūpes vadības ārsts Pēteris Apinis.
Pilnsapulcē, kas 15. novembrī plkst. 15.00 notiks Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16, Rīgā, piedalīties aicināti visi LĀB 40 juridiskie un 3290 individuālie biedri.
Pilnsapulci ievadīs viesu uzrunas un LĀB prezidentes ziņojums par aizvadītajos četros gados paveikto, kam sekos LĀB prezidenta kandidātu uzstāšanās un vēlēšanas. Tam sekos divu viceprezidentu un valdes vēlēšanas, kā arī Revīzijas, komisijas, Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Aroda tiesas un Izglītības komisijas vadītāju ziņojumi un attiecīgo profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas. Kopumā LĀB valdē darbojas 15 cilvēki, tai skaitā – prezidents un divi viceprezidenti. Valdes sastāvs veidojas no 7 tieši ievēlētiem valdes locekļiem, prezidenta, diviem viceprezidentiem un 5 nominētiem valdes locekļiem – Latvijas Jauno ārstu asociācijas nominēta pārstāvja un katras LĀB profesionālās struktūrvienības priekšsēdētāja.
Kandidātus ievēlēšanai LĀB izpildinstitūcijā(valdē) un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā lab@arstubiedriba.lv.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
