Noderīgi

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas 2023!

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds jau kopš 2005. gada atbalsta Latvijas medicīnas studentus. Līdz 2023. gadam stipendijas saņēmuši gandrīz 100 studenti.

Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.

Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.

Otrā atlases kārta – intervija notiks maijā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.

Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.

Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Dziesmusvētku laikā Rīgā, kad atkal varēsim visi būt kopā no tāliem un tuviem krastiem!

Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.

Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.

LĀZA drauga un atbalstītāja prof. Ilmāra Lazovska viena no daudzajām filozofiskajām atziņām: “Ārsta vispārējā māka jeb kompetence balstās uz zināšanām, spējām, pieredzi un prasmi izturēties. Ārsta izturēšanās ir māksla, ko var iemācīties. Tā ir trausla, viegli sagraujama un grūti pārveidojama, bet bieži vien nepietiekami novērtēta.”

Šo izturēšanās mākslu LĀZA dibinātāji bija apguvuši no saviem skolotājiem, to nodevuši saviem skolniekiem un, cerams, ka to spēsim nosargāt arī jaunajos laikos. LĀZA stipendiātiem ir iespēja pierādīt ar savu attieksmi un darbu, ka gūt var ņemot, gūt var dodot… Un ir laiks, kad nav kauns lūgt, un būs laiks, kad varēs dot!

LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.

Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922

Šī gada oktobra sākumā Latvijas Ārstu biedrības sadarbības organizācija Vācijas Ārstu biedrība atzīmēja nozīmīgu jubileju, svinīgajā pasākumā“Vācijas Ārstu biedrībai – 75 gadi” tās prezidents Dr. Klauss Reinhards (Klaus Reinhardt) uzstājās ar runu, kurā uzsvēra un pamatoja ārsta profesionālās brīvības saglabāšanu kā medicīniski ētisku pienākumu pret pacientiem un sabiedrības veselību. Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajiem runas citātiem, kā arī pilnu runas tulkojumu latviešu valodā.

“Profesionālā brīvība nav novecojusi vērtība, kas mantota no aizgājušajiem laikiem, kaut arī daži politiķi un viens otrs izmaksu sedzējs ļoti uzstājīgi cenšas par to pārliecināt.Nē, profesionālā brīvība ir sinequa non un līdz ar to – pamats, lai cilvēki uzticētos ārstiem.”

“Tie, kuri apšauba ārstu profesionālu brīvību, pakļauj šaubām arī pacientu tiesības uz ārstēšanu saskaņā ar Ženēvas deklarācijas noteikumiem. Un mēs to nepieļausim.”

“Par to, ka ārstu biedrībām patlaban ir vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams uzņemties šo aizsardzības funkciju, liecina lielais valsts iejaukšanās gadījumu skaits un ekonomiski motivēti dažādu pušu mēģinājumi ietekmēt ārstu profesionālo darbību.”

“Visu ārstu medicīniski profesionālā rīcības brīvība un ārstu profesionālās ētikas un medicīnas jomu regulējošajos tiesību aktos noteiktais pienākums uzņemties personīgu atbildību par pacientu labklājību, mūsuprāt, ir kvalitatīvas pacientu aprūpes pamatnosacījums. Šī profesionālā autonomija kalpo tikai un vienīgi pacientu interesēm, un līdz ar to mūsu ieskatā tā arī ir daļa no pacientu tiesībām!”

“Arī šodien joprojām ir vērts regulāri atgādināt politiķiem un izmaksu sedzējiem, ka ārsti netika dalīti ārstos, kas strādā slimnīcās, ārstos, kas darbojas kā ierēdņi un ārstos, kas īsteno pastāvīgu profesionālo darbību kā pašnodarbinātie. Arī militārie ārsti veic darbību brīvajā profesijā – tieši tāpat kā ārsti, kas strādā pastāvīgā darbā veselības aprūpes centros, turklāt arī tad, ja šos centrus pārvalda komercsabiedrības.”

“Profesors JērgsHope (JörgHoppe), kuru vairākums no jums iepazina, kad viņš darbojās Vācijas Ārstu biedrības prezidenta amatā, bija viens no pirmajiem, kurš brīdināja par šādu brīvas profesionālās darbības īstenošanas apdraudējumu. Jērgs Hope ir dedzīgi iebildis pret ietekmēšanu, no medicīnas viedokļa nevajadzīgu standartizāciju un tā saukto „pavārgrāmatu medicīnu”, atņemot ārstiem jebkādu rīcības brīvību, kas ļautu pieņemt patstāvīgus lēmumus par ārstēšanu. Man šķiet, ka daudzi tolaik nemaz nebija aptvēruši šīs problēmas apmērus.”

“Šobrīd Vācijas Ārstu biedrība kā Vācijas ārstu biedrību asociācija pārstāv aptuveni 550 000 ārstu visā Vācijas teritorijā. Tādējādi ārstu pašpārvalde ir būtiska Vācijas veselības aprūpes sistēmas iezīme, un šādā formā tādas nav nekur citur pasaulē, izņemot Austriju.”

“Profesors Taupics (Taupitz) pašpārvaldes būtību ir brīnišķīgi kodolīgā veidā paudis savā rakstā, kuru viņš kā viesautors iesniedza mūsu jubilejas publikācijai: „No socioloģiskā viedokļa pašpārvalde balstās uz līguma starp sabiedrību un kādas profesijas pārstāvjiem. Sabiedrība nodrošina šīs profesijas pārstāvjiem autonomiju tās profesionālās darbības īstenošanā un aizsardzību pret nekvalificētu konkurenci. Pretī tā [sabiedrība] saņem ticamu efektīvas pašregulācijas un paškontroles solījumu. Šādā aspektā ārsta profesijas pārstāvji garantē pacientiem un sabiedrībai medicīniskā personāla profesionālo kompetenci un integritāti.””

Pilns runas teksts:

Vairāk nekā 20 Skandināvijas, Rietumeiropas un Baltijas eksperti stāstīs par bērnu un pieaugušo onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas jaunākajām iespējām Precīzijas medicīnas tīklošanās forumā. Pasākums notiks no 13. līdz 14. oktobrim Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā.  

“Brīžos, kad mēs runājam ar pacientu vecākiem par onkoloģisku saslimšanu ārstniecību, mēs zinām, ka viņi sagaida tikai un vienīgi izcilus ārstniecības rezultātus. Latvija ir maza valsts, tādēļ iekļaušanās starptautiskā sadarbībā ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu kā bērniem, tā pieaugušajiem aizvien efektīvākas, zinātniski pamatotas ārstniecības metodes. Es ceru, ka šis forums mums izgaismos ne tikai ilgtermiņa attīstības vīziju, bet arī parādīs vairākas mazas lietas, ko ieviest Latvijā jau tuvākajā laikā,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols. 

Precīzijas medicīna ir jauna pieeja slimību ārstēšanai un profilaksei, kurā ņemta vērā katra cilvēka ģenētiskā daudzveidība, vide un dzīvesveids. Foruma laikā starptautiski atzīti eksperti runās par tādām tēmām kā:

• Molekulārās diagnostikas attīstības virzieni bērnu un pieaugušo onkoloģijā;
• Diagnostika, pētniecība  un citas jaunas iespējas pacientiem ar neskaidrām un retām onkoloģiskām saslimšanām;
• Multidisciplināras sadarbības loma un molekulāro ģenētiķu, bioinformātikas un patoloģijas vieta ārstniecības komandā;
• Biobanku nozīme un attīstība, to pielietojums pētniecībā, ārstniecībā un profilaksē;
• Starptautiskā sadarbība pētniecībā, jaunāko ārstniecības metožu ieviešanā; 
• Datu un tehnoloģiju loma veselības aprūpes nākotnē;
• Latvijas biomedicīnas ekosistēmas projekti, attīstības scenāriji un iekļaušanās globālajā mērogā;
• Valsts sniegtais atbalsts pētniecības finansēšanai – valsts pētījumu programmas un Inovāciju fonds;
• Klīnisko pētījumu izmantošanas iespējas un finansēšanas modeļi;
• Eiropas Komisijas un  Latvijas  īstenotās iniciatīvas vienotas datu politikas īstenošanai t.sk. veselības aprūpē.

Foruma laikā noritēs padziļinātas diskusijas par biomedicīnas ekosistēmas ieviešanu, tostarp, iekļaujot ekonomisko perspektīvu un starpnozaru sadarbības lomu.

Kā uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības  jautājumos Raimonds Lapiņš, biomedicīna ir viena no piecām Latvijas viedās specializācijas jomām, kas ir būtiskas ekonomiskajai attīstībai: “Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi tam, lai attīstītu precīzijas medicīnu globālā mērogā – mums ir spēcīgi uzņēmumi ar pasaules līmeņa produktiem un izstrādēm, zinātniskā ekselence, speciālisti un infrastruktūra, kā arī tādu globālo spēlētāju atbalsts kā Roche, Microsoft un Google.  Savienojot cilvēku zināšanas un prasmes ar tehnoloģiju iespējām un vidi, mēs kļūstam par augstākās raudzes problēmu risinātājiem.” Tāpat viņš  norāda uz unikāliem digitāliem risinājumiem plaušu vēža ārstniecībā ar milzīgu potenciālu ieinteresēt arī starptautisko zinātnisko auditoriju. 

Latvija ievērojami atpaliek atbalstā pacientiem no citām ES valstīm, lai arī kā Eiropas Savienības dalībvalsts jau tagad īsteno vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kas iekļaujas starptautiski nozīmīgos procesos. Lai nodrošinātu, ka bērniem un pieaugušajiem pieejamas aizvien efektīvākas, zinātniski pamatotas ārstniecības metodes un ļautu pieņemt datos balstītus lēmumus, ir nepieciešama ārstu, zinātnieku, slimnīcu administrāciju un valsts pārvaldes darbinieku sadarbība.

Sadarbībā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiek īstenotas vairākas iniciatīvas vienotai veselības aprūpes datu politikas īstenošanai Latvijā, kas ir būtisks priekšnoteikums arī precīzijas medicīnas attīstībai. Viens no foruma diskusiju dalībniekiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozolsnorāda: “Precīzijas medicīna apvieno medicīnas, IT un datu analītikas disciplīnas, kam ir potenciāls būtiski pilnveidot ārstniecības procesu, to personalizējot. Sekmīga rezultāta sasniegšanai nenovērtējama nozīme ir arī sabiedrības līdziesaistei pētniecības procesā, tāpēc svarīgs ir uzsāktais darbs pie datu sekundārās izmantošanas regulējuma, kā arī risinājumiem datu izmantošanas atļauju ērtai sniegšanai.”

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode: “Veselības pratība un digitālā pratība ir ļoti būtiskas precīzijas medicīnas nodrošināšanai. Zināšanu un prasmju pilnveide, kā arī multidisciplinārā sadarbība ir jautājumi, kuri šajā starptautiskajā forumā izskan daudzkārt, akcentējot ne tikai datu apstrādes vides maiņu, bet arī sadarbības un zināšanu pilnveides modeli.”

Valsts prezidenta padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos Rolands Lappuķe: “Saprotot, ka Latvijas nelielā iedzīvotāju skaita dēļ ar vēzi saslimušo bērnu skaits ir tik zems (ap 50), ka šī slimība var tikt ierindota starp retajām slimībām, kļuva skaidra precizījas medicīnas iespējamā loma pediatriskajā onkoloģijā. Patiesībā slimība ir reta, jo bērns pats ir rets un dārgs, un mums ir jādara viss iespējamais, lai viņa dzīvību glābtu.  Protams, to jau ikdienā cenšas darīt onkologi, bet viņiem jādod papildu instrumenti, lai pēc iespējas ātrāk un precīzāk sniegtu diagnostiku bērnam un izlemtu par labāko ārstēšanas veidu. Ja mīlam savus bērnus, tad ir jārīkojas konsekventi.”

Forumu organizē Latvijas Bērnu onkoloģijas fonds, Bērnu slimnīcas fonds, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca,  Rīgas Stradiņa universitāte, Ekonomikas ministrija, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Universitāte un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.Atbalsta Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācija un Latvijas Onkologu asociācija. 

Forumam var reģistrēties bez maksasun to apmeklēt aicināti onkologi, ģenētiķi, molekulārie biologi, bioinformātiķi, zinātnieki, ģimenes ārsti, veselības aprūpes atbalsta un administratīvie darbinieki, datu zinātnieki, rezidenti, studenti, kā arī citi interesenti. Īpaši aicināti arī pacientu organizāciju pārstāvji.

Plašāka informācija par foruma programmu un runātājiem: https://www.pmnet-forum.com/