Vairāk nekā 20 Skandināvijas, Rietumeiropas un Baltijas eksperti stāstīs par bērnu un pieaugušo onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas jaunākajām iespējām Precīzijas medicīnas tīklošanās forumā. Pasākums notiks no 13. līdz 14. oktobrim Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā.
“Brīžos, kad mēs runājam ar pacientu vecākiem par onkoloģisku saslimšanu ārstniecību, mēs zinām, ka viņi sagaida tikai un vienīgi izcilus ārstniecības rezultātus. Latvija ir maza valsts, tādēļ iekļaušanās starptautiskā sadarbībā ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu kā bērniem, tā pieaugušajiem aizvien efektīvākas, zinātniski pamatotas ārstniecības metodes. Es ceru, ka šis forums mums izgaismos ne tikai ilgtermiņa attīstības vīziju, bet arī parādīs vairākas mazas lietas, ko ieviest Latvijā jau tuvākajā laikā,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Precīzijas medicīna ir jauna pieeja slimību ārstēšanai un profilaksei, kurā ņemta vērā katra cilvēka ģenētiskā daudzveidība, vide un dzīvesveids. Foruma laikā starptautiski atzīti eksperti runās par tādām tēmām kā:
Molekulārās diagnostikas attīstības virzieni bērnu un pieaugušo onkoloģijā;
Diagnostika, pētniecība un citas jaunas iespējas pacientiem ar neskaidrām un retām onkoloģiskām saslimšanām;
Multidisciplināras sadarbības loma un molekulāro ģenētiķu, bioinformātikas un patoloģijas vieta ārstniecības komandā;
Biobanku nozīme un attīstība, to pielietojums pētniecībā, ārstniecībā un profilaksē;
Starptautiskā sadarbība pētniecībā, jaunāko ārstniecības metožu ieviešanā;
Datu un tehnoloģiju loma veselības aprūpes nākotnē;
Latvijas biomedicīnas ekosistēmas projekti, attīstības scenāriji un iekļaušanās globālajā mērogā;
Valsts sniegtais atbalsts pētniecības finansēšanai – valsts pētījumu programmas un Inovāciju fonds;
Klīnisko pētījumu izmantošanas iespējas un finansēšanas modeļi;
Eiropas Komisijas un Latvijas īstenotās iniciatīvas vienotas datu politikas īstenošanai t.sk. veselības aprūpē.
Foruma laikā noritēs padziļinātas diskusijas par biomedicīnas ekosistēmas ieviešanu, tostarp, iekļaujot ekonomisko perspektīvu un starpnozaru sadarbības lomu.
Kā uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš, biomedicīna ir viena no piecām Latvijas viedās specializācijas jomām, kas ir būtiskas ekonomiskajai attīstībai: “Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi tam, lai attīstītu precīzijas medicīnu globālā mērogā – mums ir spēcīgi uzņēmumi ar pasaules līmeņa produktiem un izstrādēm, zinātniskā ekselence, speciālisti un infrastruktūra, kā arī tādu globālo spēlētāju atbalsts kā Roche, Microsoft un Google. Savienojot cilvēku zināšanas un prasmes ar tehnoloģiju iespējām un vidi, mēs kļūstam par augstākās raudzes problēmu risinātājiem.” Tāpat viņš norāda uz unikāliem digitāliem risinājumiem plaušu vēža ārstniecībā ar milzīgu potenciālu ieinteresēt arī starptautisko zinātnisko auditoriju.
Latvija ievērojami atpaliek atbalstā pacientiem no citām ES valstīm, lai arī kā Eiropas Savienības dalībvalsts jau tagad īsteno vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kas iekļaujas starptautiski nozīmīgos procesos. Lai nodrošinātu, ka bērniem un pieaugušajiem pieejamas aizvien efektīvākas, zinātniski pamatotas ārstniecības metodes un ļautu pieņemt datos balstītus lēmumus, ir nepieciešama ārstu, zinātnieku, slimnīcu administrāciju un valsts pārvaldes darbinieku sadarbība.
Sadarbībā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiek īstenotas vairākas iniciatīvas vienotai veselības aprūpes datu politikas īstenošanai Latvijā, kas ir būtisks priekšnoteikums arī precīzijas medicīnas attīstībai. Viens no foruma diskusiju dalībniekiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozolsnorāda: “Precīzijas medicīna apvieno medicīnas, IT un datu analītikas disciplīnas, kam ir potenciāls būtiski pilnveidot ārstniecības procesu, to personalizējot. Sekmīga rezultāta sasniegšanai nenovērtējama nozīme ir arī sabiedrības līdziesaistei pētniecības procesā, tāpēc svarīgs ir uzsāktais darbs pie datu sekundārās izmantošanas regulējuma, kā arī risinājumiem datu izmantošanas atļauju ērtai sniegšanai.”
Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode: “Veselības pratība un digitālā pratība ir ļoti būtiskas precīzijas medicīnas nodrošināšanai. Zināšanu un prasmju pilnveide, kā arī multidisciplinārā sadarbība ir jautājumi, kuri šajā starptautiskajā forumā izskan daudzkārt, akcentējot ne tikai datu apstrādes vides maiņu, bet arī sadarbības un zināšanu pilnveides modeli.”
Valsts prezidenta padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos Rolands Lappuķe: “Saprotot, ka Latvijas nelielā iedzīvotāju skaita dēļ ar vēzi saslimušo bērnu skaits ir tik zems (ap 50), ka šī slimība var tikt ierindota starp retajām slimībām, kļuva skaidra precizījas medicīnas iespējamā loma pediatriskajā onkoloģijā. Patiesībā slimība ir reta, jo bērns pats ir rets un dārgs, un mums ir jādara viss iespējamais, lai viņa dzīvību glābtu. Protams, to jau ikdienā cenšas darīt onkologi, bet viņiem jādod papildu instrumenti, lai pēc iespējas ātrāk un precīzāk sniegtu diagnostiku bērnam un izlemtu par labāko ārstēšanas veidu. Ja mīlam savus bērnus, tad ir jārīkojas konsekventi.”
Forumu organizē Latvijas Bērnu onkoloģijas fonds, Bērnu slimnīcas fonds, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Ekonomikas ministrija, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Universitāte un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.Atbalsta Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācija un Latvijas Onkologu asociācija.
Forumam var reģistrēties bez maksasun to apmeklēt aicināti onkologi, ģenētiķi, molekulārie biologi, bioinformātiķi, zinātnieki, ģimenes ārsti, veselības aprūpes atbalsta un administratīvie darbinieki, datu zinātnieki, rezidenti, studenti, kā arī citi interesenti. Īpaši aicināti arī pacientu organizāciju pārstāvji.
Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Šodien, 22. septembrī, 9. Latvijas Ārstu kongresa atklāšanas plenārsēde bija veltīta 200 gadu Latvijas medicīnas sasniegumiem un izaugsmei zinātnē. Plenārsēdi atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts, Kongresa prezidents prof. Mārcis Leja un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece. Ar īpaši emocionālu ziņojumu tajā uzstājās Latvijas Medicīnas fonda (LMF) līdzdibinātājs un vadītājs, Pirmā Pasaules latviešu kongresa idejas autors prof. Bertrams Zariņš: “Pirmais ārstu kongress bija desmit emociju pilnas dienas, neatkārtojama vienotības sajūta, latviskums, patriotisms, pirmā reize Tēvzemē daudziem no ārzemēm. Tas bija katalizators Latvijas neatkarības cīņā.”
Savukārt LĀB prezidente Ilze Aizsilniece savā uzrunā visiem kongresa dalībniekiem sacīja: “Novēlu jums visiem nepagurt ikdienā un nepadoties! Šodien ir ļoti zīmīgs datums – Baltu vienības diena, kas atgādina par mūsu un brāļu tautu spēku cauri gadsimtiem. Ārsti, šis ir jūsu kongress un Latvijas Ārstu biedrība ir jūsu biedrība, tāpēc jūsu līdzdarbošanās ir bezgalīgi svarīga ne tikai kongresā, bet arī ikdienā. Skaistu mums visiem nākotni Latvijā un zaļās planētasZeme!”
Atklāšanas plenārsēdi vadīja RSU Medicīnas vēstures institūta direktors prof. Juris Salaks, bet ar referātiem tajā uzstājās LĀB viceprezidentsDr. Māris Pļaviņš (“Rīgas praktizējošo ārstu biedrībai 200 gadu”), LZA prezidents Ivars Kalviņš (“Latvijas farmācija laikmeta griežos”), Prof. Jānis Vētra (“Akadēmiskajai medicīnas izglītībai Latvijā 100 gadu”) un Dr. med. Maija Pozemkovska (“Latvijas medicīnas izaugsme – 1918-1940”).
“Virzība uz pacienta centrētu, cilvēcīgu veselības aprūpi ir vienojošais 9.Latvijas Ārstu kongresa temats. Tāds ir arī Veselības ministrijas virsuzdevums. Līdzīgi kā kongresa dienas kārtībai arī veselības aprūpei ir jābūt visaptverošai – ar veselīgu dzīvesveidu, ar profilaksi, ar lētākām zālēm, ar modernu, pieejamu ārstniecību, rehabilitāciju un sociālo atbalstu. Veselības aprūpes turpmākai attīstībai nākamgad un daudzus gadus uz priekšu būs vajadzīgi resursi, pie tā strādāsim roku rokā ar nozari. Sveicu visus kongresa dalībniekus ar atkalsatikšanos pēc pieciem gadiem!” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Par Latvijas Ārstu kongresu
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongressno 21. līdz 24. septembrim norisināsies ATTA CENTRE Rīgā, pulcējot vairākus tūkstošus dalībnieku no Latvijas un visas pasaules. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu un to 21. septembrī ievadīja vairāki svinīgi pasākumi – Ekumēnisks dievkalpojums Rīgas Domā un svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
Šogad aprit 33 gadi kopš pirmā vēsturiskā kongresa 1989. gadā, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem un deva impulsu būtiskām izmaiņām praktiski visās medicīnas nozarēs. Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu.
Nākamie Latvijas Ārstu kongresi, katrs kļūdams par unikālu un nozīmīgu veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālistu profesionālās dzīves notikumu, kopumā veido nozares kopskatu Latvijā un pasaulē, izceļot būtiskākos notikumus un pavērsienus tās attīstībā.
Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZAsvinēs 75 gadu pastāvēšanu, kuras centrālie notikumi būs Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un plenārsēde “Mūsu ceļš medicīnā – zināšanas, darbs, humānisms: latviešu mediķu pieredze un sasniegumi ārvalstīs”.
22. septembrī, notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.Savukārt piektdien, 23. septembrī, notiks virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju. Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi – “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēsim tā 10. jubileju.
9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir LĀZA eksprezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators, Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, profesors Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.
Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentor farm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ārsta profesija ir pati prestižākā, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Savukārt paši ārsti savas profesijas prestižu novērtējuši pieticīgāk, vienlaikus atzīstot, ka aizvadītajos desmit gados notikušas pozitīvas izmaiņas. Lai pirms 9. Latvijas Ārstu kongresa noskaidrotu, ko pēc teju trijiem Covid pandēmijā pavadītiem gadiem domā un kādas nākotnes perspektīvas saskata Latvijā praktizējoši ārsti, kā arī uzzinātu pacientu viedokli par veselības aprūpes kvalitāti un ārstu darbu, jūlijā un augustā tika īstenota plaša aptauja.
“Aptaujā iedzīvotājiem arī tika jautāts, cik, viņuprāt, var uzticēties dažādu profesiju pārstāvjiem. Ārsti un māsas bauda nedalītu iedzīvotāju uzticību, tā tikai statistiskās kļūdas ietvaros atpaliek no uzticības līmeņa, ko sabiedrībā bauda inženieri un arhitekti. Savukārt niecīga uzticēšanās ir politiķiem, ierēdņiem unarī tiesnešiem. Turklāt iedzīvotāju uzticēšanās ārstiem dinamika ir izteikti pozitīva, kas vēlreiz apliecina ārstu kā viedokļu līderu lomu sabiedrībā,” norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Ar SKDS iedzīvotāju un ārstu aptaujas rezultātiem 9. Latvijas Ārstu kongresā, kas norisināsies no 21. līdz 24. septembrim Rīgā, tiks iepazīstināta plašāka sabiedrība un īpaši diskutēts arī plenārsēdē «Ārstu un pacientu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā. Profesionalitātes un medicīnisko kļūdu cēloņsakarības”. Aptauju īstenoja pētījumu centrs SKDS, kopumā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem un 1187 ārstus. Aptaujas anketā tika iekļauti gan aktuālie jautājumi, gan jau iepriekšējās aptaujās uzdotie, nodrošinot iespēju salīdzināt šī gada vērtējumus ar 2013. un 2017. gada aptauju rezultātiem.
Viena no aptaujas tradicionālajām sadaļām bija veltīta ārsta profesijas prestiža noskaidrošanai, kā arī ārstu profesionālās apmierinātības mērīšanai. Aptaujā lūdzām ārstus novērtēt, cik, viņuprāt, prestižas Latvijā ir biežāk izplatītās profesijas. Līdzīgi kā 2013. un 2017. gadā, arī šoreiz TOP3 prestižāko profesiju vidū ārsti ierindoja – arhitekta, advokāta un uzņēmēja profesijas. Ārsti savas profesijas prestižu 10 baļļu skalā novērtējuši ar 6,93, kas vienlaikus ir būtiski augstāks rādītājs nekā iepriekšējās aptaujās un rada pamatu piesardzīgam optimismam. Savukārt Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju novērtējuši kā pašu prestižāko. Tikai tad seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji.
“Sabiedrības novērtējums, protams, ka ir ļoti svarīgs, bet liela nozīme ir arī paša ārsta apmierinātībai ar savām profesionālajām izvēlēm. Joprojām 75% ārstu arī tagad izvēlētos to pašu profesiju, bet tikai 9% ir vīlušies savā izvēlē, bet 15% ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Īpaši priecē fakts, ka šo rezultātu nav ietekmējusi smagā Covid pandēmijas pieredze, apliecinot, ka ārsta profesiju izvēlas cilvēki ar skaidru misijas apziņu un augstu psiholoģisko noturību arī smagās krīzes situācijās. Savukārt, ja runa ir par bērnu profesionālajām izvēlēm. 57% ārstu saviem bērniem ieteiktu kļūt par ārstu, bet 35% – neieteiktu. Pozitīvi vērtējams, tas, ka kopš iepriekšējām aptaujām būtiski audzis to ārstu skaits, kas savam bērnam novēlētu sekot vecāku pēdās. Tas dod pamatu optimismam, ka ārstu dinastijas Latvijā ir uz palikšanu,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.
Salīdzinot ar 2017. un 2013. gadu, ir būtiski pieaudzis to ārstu skaits, kas uzskata, ka darbs ārstniecības jomā tiek pienācīgi novērtēts tieši finansiāli, kā arī uzlabojušies darba apstākļi. Ja vēl 2017. gadā darba algu par pienācīgu novērtēja tikai 14% respondentu, tad šogad tie jau ir 29% aptaujāto ārstu. Tomēr joprojām paliek 59% ārstu, kas uzskata, ka finansiālais novērtējums nav atbilstošs.
Pēc Covid pandēmijas teju trim gadiemsvarīgi bija noskaidrot, kā savu darba slodzi, fizisko un garīgo veselību novērtē paši ārsti, kas visu šo laiku bijuši pakļauti paausgtinātam stresam un pārslodzei. Aptaujas dati parāda, ka dramatiski pieaudzis pacientu skaits ar ko ārsts kontaktējas ikdienā – vienas nedēļas laikā. Šogad vidēji tie ir 80 pacienti, bet vēl 2017. gadā tie bija 66 pacienti nedēļā.
Tāpat aptauja parāda, ka joprojām ārsti ir spiesti strādāt vairākās darbavietās, bet 22% strādā pat trīs un vairāk darbavietās! Tikai 43% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir tikai viena darbavieta. Šie dati uzkstāmi parāda, ka Latvijā hroniski trūkst ārstu, kas arī rada papildus epidemioloģiskās drošības riskus.
Joprojām “izdegšana” darbā ir ārsta profesijas neatņemama sastāvdaļa. Un 10 gadu laikā, kopš tiek īstenotas aptaujas, situācija nav būtiski uzlabojusies. Joprojām katrs trešais ārst jeb 35% bieži satsopas ar “izdegšanu”, bet 53% – dažkārt. Tikai 9% aptaujāto ārstu ir atzinuši, ka nekad nav sastapušies ar “izdegšanu” darbā.
Pirmo reizi mēs aptaujā vēlējāmies noskaidrot, kā iedzīvotāji un ārsti novērtē Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās atbilstību mūsdienu prasībām. Kā kopumā labu Latvijas veselības aprūpes sistēmu novērtējuši tikai 13% ārstu un 17% iedzīvotāju, bet kā kopumā sliktu – 28% ārstu un 32% iedzīvotāju.
Jau gadiem Latvijā tiek runāts par medicīniska rakstura kļūdām un to dekriminalizāciju, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tāpēc aptaujā pirmo reizi gan ārstiem, gan iedzīvotājiem tika jautāts, kā viņi redz šo jautājumu. Tikai 26% ārstu uzskata, ka medicīnisko kļūdu cēlonis ļoti bieži ir ārsta neprofesionalitāte un nekompetence, aptaujātie ārsti sliecas domāt, ka biežāk pie medicīniska rakstura kļūdām ir vainojamas drošas ārstniecības sistēmas trūkums, kā arī zemā pacientu veselības pratība un gaidas, ka ārstēšana vienmēr dos 100% pozitīvu rezultātu. Vienlaikus viņi atzīts, ka pacienti ļoti bieži ir arī izprotoši, ja redz godīgu mediķu attieksmi. Pacientu izpratni apliecina arī atbildes uz jautājumu, vai, jūsuprāt, Latvijā ir nepieciešams atbrīvot ārstus no kriminālatbildības par netīšām medicīniskām kļūdām. Kopumā apstiprinoši uz šo jautājumu atbildējuši 46% iedzīvotāju, bet nē teikuši 39% respondentu.
Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentor farm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.
Latvijas Nacionālā opera un balets dāvina iespēju ārstniecības personām apmeklēt Latvijas Nacionālās operas iestudējumu “Hamlets” 10. septembrī un 13. oktobrī ar 25% atlaidi.
Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ir atgriezies viens no spožākajiem darbiem latviešu mūzikā – Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija Hamlets, stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm. Jaunuzvedumu veidojuši izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (Kristina Wuss), scenogrāfs Andris Eglītis un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde ASV.
30 August is the last day to register for the WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022If you are a researcher, policy maker or postgraduate scholar with an interest in noncommunicable diseases (NCDs), you have an opportunity to take part in a unique WHO training course developed for early or mid-career health professionals.
The course will enable participants to:
understand novel challenges in the area of NCDs, and work on solution-oriented approaches to tackle the burden of NCDs;
acquire skills in developing NCD prevention approaches;
gather, analyze and publish NCD-related data;
build capacity and learn how to transfer research into policy-related contexts; and
The course is jointly developed by the WHO European Office for the Prevention and Control of Noncommunicable Diseases (NCD Office), WHO collaborating centres and partner organizations.
Please feel free to share the information on the WHO NCD training course 2022 among your professional networks.
Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju
Veselības ministrija aicina jaunos ārstus speciālistus reģionospieteikties un saņemt kompensāciju par darbu ārstniecības iestādē, t.sk. stacionāros, ģimenes ārstu praksē, kurā pacientiem nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Atbilstot nosacījumiem, ārsti speciālisti var saņemt naudas kompensāciju par darbu reģionā, par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.
Finanšu atbalsts tiek izmaksāts Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” ar mērķi piesaistīt ārstniecības personālu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pacientiem.
Lai pieteiktos kompensācijai:
ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa,
jāpievieno darba līguma kopija,
dokumenti jāiesniedz Veselības ministrijā.
Galvenie nosacījumi:
ārsts, tajā skaitā ģimenes ārsts,ir sertificēts specialitātē;
darba līgumsar ārstniecības iestādi ārpus Rīgas ir noslēgtsuz nenoteiktu laiku par normālo darba laiku (t.sk. saīsināto) neatkarīgi no darba laika organizācijas;
ārstsspeciālists specialitātē ārpus Rīgas nestrādāja 2017. gada 24. martā (dienā, kad stājās spēkā MK noteikumi par atbalsta ieviešanu), savukārt zobārsti šajā dienā nesniedza valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus ārpus Rīgas;
pieteikuma iesniegšanas brīdī ārsts nav pensijas vecumā;
kompensācijas saņēmējam atbilstoši projekta nosacījumiem ārpus Rīgas jāstrādāvismaz 5 gadus.
Ārsti speciālisti reģionos var pieteikties trīs veidu kompensācijām, ko aprēķinasaskaņā ar 2021. gada 1. jūnijā spēkā esošajiem normatīviem par zemākajām mēnešalgām ārstniecības personām (sertificētiem ārstiem 1489 eiro):
1) par darbu reģionā (5 zemākās mēnešalgas),
2) par ģimenes locekļiem (viena zemākā mēnešalga par katru ģimenes locekli),
3) uzturēšanās izmaksām (3600 eiro).
Papilduskompensācijas saņemšanai var pieteikties ģimenes ārsts, kurš sasniedzis pensijas vecuma un vēlas nodod savu praksi jaunajam ārstam.
Pieteikumus no ārstniecības personām projektā plānots pieņemt līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei.
ESF projekts Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” tiek līdzfinansēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas” ietvaros. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 612 707 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 12 420 800 eiro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 eiro.Projekta īstenošana sākās 2017. gada nogalē.
Sociālais uzņēmums “Hospiss māja” sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM piedāvā jaunu pakalpojumu – Atelpas brīdis
Savā praksē noteikti esat novērojuši, ka, ģimenes, kuras ilgstoši rūpējas par savu tuvinieku – onkoloģisko, neiroloģisko un neārstējami slimo (paliatīvo un hospiss) pacientu aprūpi, nogurst ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Īpaši tas novērojams, rūpējoties par slimnieku viņa pēdējās dzīves nedēļās vai mēnešos. Daudzi tuvinieki, ilgstoši dzīvojot šādos stresa apstākļos, zaudē pašpaļāvību un spēku. Sociālais pakalpojums “Atelpas brīdis“ dod iespēju tuviniekiem veltīt laiku sev, lai atpūstos un parūpētos par savām vajadzībām. Piedāvājam rūpēties par neārstējami slimiem pacientiem viņa dzīvesvietā (pakalpojums “Mobilā brigāde”) vai speciāli šādai aprūpei paredzētās telpās (pakalpojums “Aprūpe iestādē”). Mūsu komandā strādā augsti kvalificēti hospiss aprūpētāji, paliatīvās aprūpes ārsts, medmāsas, fizioterapeits, psihologs, kapelāns, podopogs un ir iespēja pieaicināt citus speciālistus. Pakalpojums pieejams Rīgā un Pierīgā. Līdz 30. septembrim pakalpojums pieejams par īpašu cenu. Sīkāku pakalpojuma aprakstu un informāciju atradīsiet šīs vēstules pielikumā un mājaslapā www.atelpasbridis.lv
Ieteikumi ārstniecības personām vakcinācijai pret Covid-19, t. sk. otrās balstvakcinācijas pret Covid-19 saņemšanai 2022. gada vasaras periodā
Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka ņemot vērā pieaugošo Covid-19 izplatību Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs aicina valstis aktīvāk veicināt primāro un balstvakcināciju, tai skaitā pēc iespējas ātrāk veikt otro balstvakcināciju senioriem, kā arī jebkura vecuma personām ar veselības traucējumiem, kuru dēļ viņiem ir augsts smagas slimības risks. Tāpat arī Eiropas Komisija aicina veicināt vakcinācijas aptveri to cilvēku vidū, kam pienākas vakcinācija un kas to nav saņēmuši (tai skaitā primārā vakcinācija un pirmā balstvakcinācija) un maksimāli izmantot jau šobrīd pieejamās vakcīnas, kā arī aicina ņemt vērā, ka tuvākajā laikā tiek sagaidītas pielāgotās divvērtīgās vakcīnas pret SARS-CoV-2 Omikrona variantu.
Šobrīd saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām otrās balstvakcinācijas devas ievade ir stingri rekomendējama personām ar imūnsupresiju[i], kā arī personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūtās infekcijas norise radītu augstus veselības riskus), var veikt otro balstvakcināciju, ievērojot vismaz 4-6 mēnešu intervālu no pirmās balstvakcinācijas. Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām imūnsupresētām personām tiek rekomendēta arī papildu deva primārās vakcinācijas shēmas ietvaros, kura netiek uzskaitīta par pirmo balstvakcināciju.
Ņemot vērā pašreiz esošo informāciju un rekomendācijas:
nepieciešams veicināt, lai ikviens, kam pienākas vakcinācija pret Covid-19 un kurš nav saņēmis primāro vakcināciju vai pirmo balstvakcināciju, to saņemtu;
rekomendēt otro balstvakcināciju perosnām ar imūnsupresiju un personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūta infekcijas izpausme radītu augstus veselības riskus);
pieņemot lēmumu par otro balstvakcināciju vadīties no Eiropas slimību profilakses un kontroles centra apsvērumiem vakcinācijas veicināšanai: 1)vakcinācijas mērķis ir samazināt Covid-19 izraisītu hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu un aizsargāt veselības aprūpes sistēmu no kritiskas pārslodzes; 2)pabeigts vakcinācijas kurss un savlaicīgi veikta balstvakcinācija pret Covid-19 būtiski samazina smagas slimības un letāla iznākuma risku Covid-19 pacientiem; 3)Covid-19 gadījumu ar smagu klīnisko gaitu analīze liecina, ka starp personām, kuras saņēmušas pirmo balstvakcinācijas devu, stacionēšanas un nāves gadījumu īpatsvars ir zems (attiecīgi 0,6% un 0,1%), tomēr hospitalizācijas un nāves gadījumu risks ir augstāks vīriešiem un personām vecuma grupā virs 60 gadiem, kuri pirmo balstvakcinācijas devu saņēmuši vairāk nekā pirms trim mēnešiem; 4)vakcīnas efektivitāte pret smagiem SARS-CoV-2 vīrusa Omikrona varianta izraisītiem slimības iznākumiem joprojām ir augsta, arī vecāka gadagājuma cilvēku grupām ar nepārtrauktu spēcīgu aizsardzību (parasti aptuveni 80-90%) apmēram 2-3 mēnešus pēc pirmās balstvakcinācijas un saskaņā ar dažiem pētījumiem samazinās pēc aptuveni 3-4 mēnešiem; 5)otra balstvakcinācija ar mRNS vakcīnu atjauno vakcīnas efektivitāti pret smagu slimības gaitu, kas saglabājas stabila līdz 10 nedēļām (nav datu par ilgāku novērošanas periodu); 6)ierobežotie dati, kas pieejami no pētījumiem Dienvidāfrikā, liecina, ka BA.4/BA.5 dominējošā periodā saglabājas augsta vakcīnas efektivitāte pret smagu slimības gaitu; 7)uz doto brīdi nav datu, kas liecinātu par otrās balstvakcinācijas devas nepieciešamību personām jaunākām par 60 gadiem un bez imūnsupresijas vai citām slimībām, sakarā ar kurām viņiem ir augsts smagas Covid-19 risks; 8)lemjot par veselības aprūpes un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs strādājošo vakcināciju ar šobrīd pieejamajām vakcīnām, ir jāvērtē riski un ieguvumi; 9)tiek plānots, ka: * rudens/ziemas periodā būs nepieciešama turpmāka papildu balstvakcinācijas deva (tostarp arī trešā balstvakcinācija) to cilvēku vidū, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19, piemēram cilvēki vecumā 60+ vai cilvēki ar imūnsupresiju, vai citām hroniskām slimībām; *atjauninātās Omikrona variantam pielāgotās vakcīnas visticamāk lietošanai ES teritorijā būs reģistrētas 2022.gada septembrī;
Tāpat jāņem vērā, ka vakcinējamo grupas būs plašākas, ja Covid-19 epidēmija attīstīsies pēc otrā vai trešā scenārija, proti, ja infekcija būtu grūti pārvaldāma vai nevaldāma ar lielu ne tikai saslimušo, bet arī hospitalizēto un mirušo cilvēku skaitu.
Ņemot vērā gan saslimstības, gan smagas slimības epizožu pieaugumu, kas pašlaik tiek novērots Latvijā un daudzās citās valstīs, ir svarīgi turpināt centienus palielināt vakcinācijas aptveri, veicot primāro vakcinācijas kursu un pirmo balstvakcināciju ar pieejamām vakcīnām, kurām ir augsta efektivitāte smagas slimības riska samazināšanā, un šiem pacientiem nebūtu jāgaida jaunās SARS-CoV-2 vīrusa omikrona variantam pielāgotās vakcīnas.
Šī gada augusta sākumā būs pieejama Imunizācijas valsts padomes atjaunotās rekomendācijas, tādēļ aicinām sekot jaunākajai informācijai Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē vai Vakcinācijas rokasgrāmatā https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/17990/download.
Aicinām izplatīt šo vēstuli Ārstu biedrības biedriem, kā arī Nacionālā veselības dienesta līguma partneriem.
Patlaban vairākās pasaules valstīs ir vērojams pērtiķu baku (turpmāk – PB) uzliesmojums, kura mērogs un ietekme uz sabiedrības veselību joprojām nav skaidrs [aktuālāko informāciju skatīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē[1]]. Lielākā daļa gadījumu ir jaunu vīriešu vidū, kuri sevi identificē kā vīrieši, kam ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Nāves gadījumi nav bijuši paziņoti. Klīniskā aina parasti tiek raksturota kā viegla, vairumā gadījumu tā izpaužas ar bojājumiem uz dzimumorgāniem vai ģenitālijām, kas norāda, ka transmisija, iespējams, notikusi cieša fiziska kontakta rezultātā seksuālo aktivitāšu laikā. Vairākas valstis ir ziņojušas par gadījumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar piedalīšanos pasākumos Spānijā (Madridē un Kanāriju salās) un Beļģijā (Antverpenē). Tomēr daudzas valstis ziņo arī par gadījumiem, kuriem nav zināmas epidemioloģiskās saiknes ar ceļošanu uz ārzemēm, saskarsmi ar citiem gadījumiem, dzīvniekiem vai konkrētu pasākumu apmeklēšanu.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) veikto riska novērtējumu[2], PB izplatīšanās iespējamība personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tiek uzskatīta par augstu. Lai gan vairumā gadījumu personām ir bijuši viegli slimības simptomi, PB vīruss var izraisīt smagu slimības klīnisko norisi šādās iedzīvotāju grupās: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. ECDC vērtē PB risku kā vidēju personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām grupām vīriešu, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem) un zemu plašākai sabiedrībai.
PB ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. PB gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai, visbiežāk 6-16 dienas.
PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku ir reta, taču ir ziņots par dažādu posmu infekcijas pārnešanas ķēdēm cilvēku vidū. Līdzīgi kā baku gadījumā, PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lieliem elpceļu pilieniem tieša un ilgstoša kontakta laikā. Turklāt ar PB var inficēties tiešā saskarē ar inficētas personas ķermeņa šķidrumiem vai piesārņotiem priekšmetiem, piemēram, gultas veļu vai apģērbu. Ir dokumentēti citi pārnešanas ceļi, piemēram, vertikālā (no mātes bērnam) un nozokomiālā transmisija. Lai gan nekad nav ziņots par transmisiju ar cilvēka izcelsmes bioloģiskajām vielām, visticamāk šis pārnešanas veids arī ir iespējams.
Vispārējais PB epidemioloģiskās uzraudzības, gadījumu izmeklēšanas un kontaktpersonu izsekošanas mērķis ir pārraut inficēšanās ķēdes un apturēt PB uzliesmojumu. Minētajā kontekstā izšķiroši svarīgi ātri identificēt PB gadījumus un klasterus, nodrošināt optimālu pacientu veselības aprūpi un izolāciju, lai novērstu turpmāku vīrusa pārnešanu, identificēt, informēt un medicīniski uzraudzīt kontaktpersonas, pasargāt veselības aprūpes darbiniekus un pielāgot efektīvus kontroles un profilakses pasākumus PB infekcijai.
Indikācijas PĶR testēšanai uz PB
ECDC aktualizēja Pasaules Veselības organizācijas PB gadījuma definīciju un iesaka testēt[3] [2] ar PĶR testu diagnozes apstiprināšanai vai izslēgšanai pacientus, kuri atbilst varbūtēja gadījuma kritērijiem:
(1) Persona ar neskaidras etioloģijas izsitumiem* jebkurā ķermeņa daļā
UN
viens vai vairāki citi PB infekcijas simptomi**, kas parādījušies pēc 2022. gada 1. marta
UN
viens no šādiem apstākļiem vai faktoriem:
– ir saņemts pozitīvs ortopoksvīrusa infekcijas laboratorijas testa rezultāts (piemēram, ortopoksvīrusam specifiska pozitīva PĶR bez sekvencēšanas, vīrusa konstatācija elektroniskajā mikroskopijā, pozitīvs seroloģiskais tests);
– ir epidemioloģiska saikne (kontakts) ar apstiprinātu vai varbūtēju PB baku gadījumu 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;
– ir informācija par ceļošanu uz PB endēmisku valsti 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;
– pacients ir jebkuras seksuālās orientācijas persona, kurai 21 dienu pirms simptomu paradīšanās bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri;
– pacients ir vīrietis, kuram ir sekss ar vīriešiem.
VAI
(2) Persona ar neskaidras etioloģijas ģeneralizētiem vai lokalizētiem makulopapulāriem vai vezikulopustulāriem izsitumiem, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles, pacientam ir limfadenopātija un viens vai vairāki citi ar PB saderīgi simptomi**.
* Lokalizēti vai ģeneralizēti makulopapulāri vai vezikulopustulāri izsitumi, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles.
** Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (parasti >38,5°C), galvassāpes, muguras sāpes, nogurums, limfadenopātija (lokalizēta vai ģeneralizēta).
Ziņošana
Ārstniecības personām nekavējoties diennakts laikā telefoniski [tālr.67271738] un rakstiski jāziņo par katru varbūtēju un laboratoriski apstiprinātu PB gadījumu Slimību profilakses un kontroles centram[4], kas veic gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē pretepidēmijas pasākumus un ziņo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Pasaules Veselības organizācijai atbilstoši Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kā arī apkopo un analizē iegūto epidemioloģisko informāciju.
Standarta piesardzības pasākumi
Standarta piesardzības pasākumi ietver pacienta izolāciju, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, rūpīgu roku higiēnu, piesardzīgu darbu ar piesārņotu medicīnisko aprīkojumu, veļu, atkritumiem, vides virsmu un priekšmetu tīrīšanu un dezinfekciju.
Izolācija un stacionēšana
Pacientus ar PB vai aizdomām par to stacionē slimības smaguma un veselības riska faktoru (piem., grūtnieces, zīdaiņi, personas ar novājinātu imūnsistēmu) dēļ. Citiem pacientiem izolācija arī tiek piedāvāta prioritāri slimnīcā, lai pasargātu no inficēšanās citus cilvēkus dzīves vai uzturēšanas vietā un ātrāk veiktu diagnozes precizēšanu. Pacienta izolācija stacionārā ir svarīga, ja apstākļi dzīves vai uzturēšanās vietā nevar novērst citu cilvēku inficēšanās risku, sevišķi tām personām, kuras pieder veselības riska grupai: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar novājinātu imūnsistēmu. Pacientus, kuriem nav minēto risku, var izolēt dzīves vai uzturēšanās vietā, ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus: ir iespēja piešķirt atsevišķu istabu, kopšanas un aprūpes priekšmetus, veikt tekošo/kārtējo dezinfekciju, it sevišķi tualetes telpā un vannas istabā. Jāņem vērā arī pacienta gatavību sadarbībai un ieteikumu izpildei.
Pacienta izolācijas laikā stingri jāievēro izolācijas režīmu gaisa pilienu ceļā izplatāmas infekcijas slimības gadījumā[5] [4]. Kopumā var secināt, ka Covid-19 kontroles pasākumu protokola ievērošana PB gadījumā ir pietiekama infekcijas izplatīšanās novēršanai.
Izolācijas un piesardzības pasākumi jāturpina, līdz simptomi izzūd, kā arī ir atdalījušās kreveles un sadzijuši visi izsitumi (2-4 nedēļas).
Veicot pacienta aprūpi, ir svarīgi samazināt iespējamo saskari ar pacienta ādas bojājumiem un kontaminēto vidi. IAL ir jāsavāc, pirms tiek atstāta pacienta izolācijas zona.
Pacientam nepieciešams piešķirt individuālus kopšanas līdzekļus. Ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas tīrīšanas aprīkojumu (piemēram, vienreizējās lietošanas dvieļus).
Individuālie aizsardzības līdzekļi
Lai novērstu veselības aprūpē strādājošo darbinieku inficēšanās risku, visiem veselības aprūpes speciālistiem atbilstoši situācijai jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL), apskatot un aprūpējot pacientus ar aizdomām par PB, apstrādājot piesārņotus priekšmetus un materiālus (drēbes, gultas veļu utt.), kā arī saskarē ar bioloģiskajiem materiāliem, t. sk. paraugiem laboratoriskajai pārbaudei:
vienreizējās lietošanas halātus (ja nepieciešams ūdensnecaurlaidīgus halātus vai priekšautus);
vienreizējās lietošanas cimdus;
vienreizējās lietošanas apavus vai zābaku pārvalkus;
elpceļu aizsarglīdzekļus (FFP2 respiratorus);
acu aizsarglīdzekļus pret šļakatām (aizsargbrilles vai sejas aizsargs/vizieris).
Pacientiem arī nepieciešams lietot medicīnisko masku, kad viņi nonāk ciešā saskarē (līdz 1 m) ar veselības aprūpes darbiniekiem vai citiem pacientiem, kā arī nepieciešams nosegt ādas bojājumus ar apģērbu vai vieglu pārsēju.
Vides drošības un dezinfekcijas pasākumi
Baku vīrusi ir ārkārtēji izturīgi pret izžūšanu, paaugstinātu temperatūru, tiem ir arī raksturīga pH tolerance. Šīs īpašības ievērojami ietekmē to noturību apkārtējā vidē, tādēļ pacientu bioloģiskie materiāli, piemēram, ādas daļiņas/kreveles, vai kontaminētie priekšmeti, piem., gultas veļa paliek infekciozi mēnešiem līdz gadiem ilgi. Tomēr, baku vīrusi ir jutīgi pret parastajiem dezinfekcijas līdzekļiem, lai gan tie var būt mazāk jutīgi pret organiskajiem dezinfekcijas līdzekļiem salīdzinājumā ar citiem apvalkotiem vīrusiem.
Telpā, kurā atradās PB pacients, tīrīšana jāveic, neizraisot putekļu vai aerosolu veidošanos, un jāizmanto parastie tīrīšanas līdzekļi un IAL:
piesārņotās virsmas jātīra un jādezinficē, izmantojot 0,1% nātrija hipohlorītu (mājsaimniecībās var izmantot balinātāju, parasti sākotnējā koncentrācijā 5 %);
veļu (piemēram, gultas veļu, dvieļus, apģērbu) nepurinot var mazgāt standarta veļas mašīnā ar 60oC siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli;
inficētajai personai nav nepieciešams izmantot atsevišķus traukus, ja tie ir pareizi mazgāti. Netīros traukus un ēšanas piederumus vajadzētu mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā vai ar rokām ar siltu ūdeni un ziepēm;
mīkstās mēbeles, piemēram, paklāji, dīvāni, aizkari, matrači un automašīnu sēdekļi un saloni jāapstrādā ar tvaiku, izmantojot atbilstošo aprīkojumu (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru);
priekšmetus, kas bijuši tiešā saskarē ar inficētas personas ādu un nav viegli mazgājami mājas veļas mašīnā, piemēram, spilvenus vai segas, var rūpīgi apstrādāt ar tvaiku (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru) vai var aizzīmogot, ielikt maisos vai konteineros un iznīcināt kā bīstamos infekciozos atkritumus;
marles vai citus materiālus, kas bija saskarē ar ādas bojājumu šķidrumu vai satur ādas daļiņas/kreveles no PB pacienta, ieteicams savākt un apstrādāt kā bīstamos infekciozos atkritumus vai pirms izmešanas (piem., mājas apstākļos) apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli vai veļas balinātāja šķīdumu (izturot vismaz 10 minūtes).
Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana
Tiklīdz tiek identificēts aizdomīgs PB gadījums, nepieciešams uzsākt apzināt kontaktpersonas, negaidot pacienta izmeklēšanu un testēšanas rezultātus.
SPKC epidemiologs, saņemot ārstniecības personas steidzamo paziņojumu par varbūtēju vai apstiprināto PB gadījumu:
apzina kontaktpersonas, veicot pacienta un citu personu aptauju;
sazinās ar kontaktpersonām, precizē informāciju par kontaktu ar PB gadījumu, noskaidro riska faktorus (darbs ar augsta veselības riska klientiem vai pacientiem) un informē par piesardzības pasākumiem;
nodod informāciju par kontaktpersonām ģimenes ārstiem medicīniskās novērošanas nodrošināšanai;
reizi nedēļā sazinās ar kontaktpersonām medicīniskās novērošanas nodrošināšanas nolūkā (pirmie 10 perēkļi).
Kritēriji kontaktpersonas statusa noteikšanai
Nosakot kontaktpersonas, jāņem vērā kontaktus, kas ir bijuši 24 stundu laikā pirms simptomu parādīšanās un visu periodu, kamēr persona ir bijuši infekcioza.
Kontakta veids
Skaidrojums
Pasākumi (īsumā)
Tuvs kontakts.
• Seksuālais partneris. • Persona(-as), kas dzīvo vienā mājsaimniecībā vai līdzīgā vidē (piemēram, kempingā, nakšņošanā utt.). • Persona(-as), kas koplieto apģērbu, gultas un citus piederumus utt., kamēr pacientam ir ādas bojājumi. • Persona(-as), kas ilgu laiku ( ≥ 8 stundas) koplieto vienu slēgtu darba telpu/biroju. • PB pacientu aprūpētāji, kamēr ir simptomātiski, ja nav lietoti piemērotie IAL. • Ārstniecības iestādes darbinieks, kuram ir bijusi saskare ar PB pacientu (bojājumi vai ilgstošs kontakts aci pret aci) bez piemērotiem IAL • Ārstniecības iestādes darbinieks vai cita persona, kas guvusi asu traumu vai bijusi kontaktā ar PB pacienta ķermeņa šķidrumiem vai pakļauta inficēšanās riskam aerosola ģenerēšanas procedūras laikā, strādājot bez IAL. • Laboratorijas personāls, ja ir noticis incidents darbā ar vīrusu saturošu paraugu (šļakatu, vai aerosola iedarbība utt.), strādājot bez IAL. • Pasažieris, kurš sēdēja (≥ 8 stundas) vienas sēdvietas attālumā no PB gadījuma, kamēr viņš ir bijis infekciozs vai dienu pirms simptomu parādīšanās, lidmašīnā, autobusā, automašīnā vai vilcienā. *Katrā neskaidrā gadījumā ir individuāla pieeja
• Riska novērtējums, lai noskaidrotu nepieciešamību veikt pretbaku vakcināciju pēc ekspozīcijas (ja ir pieejama vakcīna). • Pašnovērošana 21 dienu pēc pēdējā kontakta. Simptomu parādīšanās gadījumā – pašizolēties līdz tiek izslēgts PB, sazināties ar ģimenes ārstu. • Rūpīga roku higiēna, kā arī klepus higiēna. • Atturieties no seksuāliem kontaktiem un izvairieties no cieša fiziska kontakta. • Izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.
Cits kontakts.
• Īss (gadījuma) kontakts sabiedrībā. • Darba kolēģi no viena kolektīva. • Personas, kuras izmanto fitnesa aprīkojumu, saunu, bez seksuāla kontakta. • Sabiedriskās tikšanās. • Kontakts ārstniecības iestādē, ja tika izmantoti atbilstoši IAL.
• Atkarībā no kontakta veida un riska apsvērumiem, kontaktpersonai var tikt lūgts pašam novērot PB simptomus.
Vietas, kur visbiežāk ir iespējams riska kontakts: mājsaimniecība, darba vieta, skola/bērnudārzs, seksuāls kontakts, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāde, lūgšanu nams, transports, kontakta sporta veidi, saviesīgās pulcēšanās (dejas).
Kontaktpersonu uzraudzība
Kontaktpersonu medicīniskā novērošana turpinās 21 dienu no pēdējā kontakta ar varbūtējo vai apstiprināto PB gadījumu.
Kontaktpersona tiek informēta par PB simptomiem un nepieciešamību mērīt ķermeņa temperatūru katru dienu 2 reizes dienā.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai citu PB simptomu parādīšanās gadījumā, kontaktpersona nekavējoties nodrošina pašizolāciju, ja nepieciešamas lieto sejas masku un sazinās ar ģimenes ārstu.
Kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu 21 dienu pēc pēdējā kontakta ar infekcijas avotu.
Kontaktpersonām nepieciešams atturēties no seksuāliem kontaktiem un izvairīties no cieša fiziska kontakta.
Kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības un aktivitātes, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt izglītības iestādi (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama).
Kontaktpersonām nepieciešams izvairīties no kontakta ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu.
Ja kontaktpersonas darba pienākumi ietilpst kontaktu ar zīdaiņiem, maziem bērniem grūtniecēm vai personām ar novājinātu imūnsistēmu, tad darba devējs var piedāvāt kontaktpersonai citus darba pienākumus, ja tas nav iespējams, tad kontaktpersona noformē darbnespējas lapu.
Ja kontaktpersona ir pirmsskolas vecuma bērns, viņam ieteicams neapmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai citus mazu bērnu kolektīvus.
Kontaktpersonām nepieciešams izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.
Vakcinācija un ārstēšana
Pretbaku vakcīnu var izmantot pēcekspozīcijas profilaksei tuvajiem kontaktiem, kuriem ir paaugstināts risks nopietnai slimības gaitai. Vislabākais efekts vakcinācijai tiek sasniegts, ja to veic līdz 4 dienām pēc ekspozīcijas. Iepriekš veiktā vakcinācija pret bakām nodrošina aizsardzību līdz 85% (informācija no iepriekšējiem uzliesmojumiem).
Ja vakcīna būs pieejama valstī, SPKC nodrošinās gatavību pieņemt un apstrādāt ārstniecības iestāžu pasūtījumus operatīvai ārpuskārtas vakcīnas piegādei (arī ārpus darba laika, brīvdienās un svētku dienās), lai ārstniecības persona varētu ātri veikt kontaktpersonu vakcināciju. SPKC epidemiologi E-veselības vidē noformēs arī nosūtījumu kontaktpersonām uz vakcināciju.
Ārstēšana PB gadījumā galvenokārt ir simptomātiska (drudža, niezes un citu simptomu mazināšana), kā arī var būt nepieciešama sekundāru bakteriālu infekciju profilakse un ārstēšana. Pēc ārsta lēmuma var tikt izmantoti pretvīrusu līdzekļi.
Mājdzīvnieku uzraudzība
SPKC epidemiologs, veicot PB gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidro zīdītāju dzīvnieku sugas, kas bijušas vai atrodas kontaktā ar inficēto personu, un informē Pārtikas un veterināro dienestu (PVD).
PVD piedalās katra atsevišķa PB gadījuma epidemioloģiskajā izmeklēšanā un par dzīvnieku, kurš bijis tiešā kontaktā ar cilvēku, kuram laboratoriski apstiprinātas PB (vīrusa klātbūtne), lemj to pakļaut karantīnai un novērot uz vietas mājsaimniecībā vai citā karantīnas vietā, vai lemj par citiem slimības ierobežošanas pasākumiem.
PVD organizē un uzrauga dzīvnieku karantīnas pasākumus. Karantīnas laikā dzīvnieku izolē būrī, telpā vai teritorijā, ievērojot biodrošību, novērojot dzīvnieka veselības stāvokli un informējot PVD par jebkādām izmaiņām dzīvnieka veselībā, nodrošinot dzīvnieka sugai atbilstošus turēšanas un labturības apstākļus, novēršot dzīvnieka izbēgšanas iespēju, pārvietošanu, pārdošanu vai atdāvināšanu, dezinficējot dzīvnieka tualetes atkritumus un citus atkritumus, kuri veidojas dzīvnieka turēšanas laikā, un tos likvidējot vietās, kur netiek piesārņota vide un nav infekcijas izplatīšanās draudi cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Pēc dzīvnieka karantīnas dezinficē dzīvnieka karantīnas vietu, aprīkojumu un inventāru. SPKC un PVD pēc nepieciešamības apmainās ar informāciju par pretepidēmijas (infekcijas slimības ierobežošanas) pasākumiem PB perēklī (skartajā punktā).
Izstādes “Piena dienasgrāmatas” centrā ir demence un ar demenci sirgstošo un viņu tuvinieku pieredzes stāsti. Izstādes ietvaros norisināsies trīs “Datu recepšu darbnīcas” – 21., 28. maijā un 2. jūnijā plkst. 12:00. Tajās apmeklētāji ir aicināti veidot datu receptes savas kognitīvās veselības veicināšanai, ko varēs gan aplūkot, gan izgaršot. Izejas materiāli būs mums ikdienā pieejami un pazīstami pārtikas produkti, kuri darbnīcas laikā iegūs jaunu nozīmi.Darbnīcas radošajā procesā vērosim, kādu stāstu mums var palīdzēt izstāstīt piens? Un vai ar sagrieztu sieru var parādīt statistiku? Paprika, olīvas, rieksti, gurķi – jebkas no pārtikas produktiem kopīgā darbnīcā palīdzēs labāk izprast datus par demenci un pārdomāt mūsu ikdienas ēšanas paradumus.
Darbnīcas norisināsies mākslas mediatoru un mākslinieces Annas Priedolas vadībā, tajās būs iespēja izmēģināt, kā datus par demenci atveidot ar pārtikas produktiem, lai statistiku padarītu vieglāk sagremojamu un izjūtamu ar dažādām maņām. Izstādē vizualizētā statistika ir nepielūdzama – 2015. gadā ar demenci pasaulē slimoja 50 miljonu cilvēku. Prognozēts, ka 2030. gadā demences pacientu skaits sasniegs 82 miljonus, bet 2050. gadā jau 152 miljonus cilvēku.
Darbnīcas apmeklējums ir piemērots ikvienam interesentam, neatkarīgi no vecuma! Īpaši gaidītas ir ģimenes, kurās ir seniori ar demenci un atmiņas traucējumiem un cilvēki, kas ikdienā strādā vai saskaras ar demenci sirgstošajiem! Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti.
! 28. maijā darbnīcā būs iepēja satikt projekta “Mākslas terapija kā empātisks rīks lai stiprinātu kognitīvās, fiziskās un piederības spējas cilvēkiem ar demenci” ARTHE vs DEMENTIA partnerus no Slovēnijas (Ļubļana) Spomincica – AlzheimerSlovenija, un Grieķijas (Atēnas) www.alzheimerathens.gr, kas jau ilggadēji strādā ar demences pacientu un tuvinieku atbalsta programmām un īsteno regulāras Alcheimera kafejnīcas un pasākumus. Lūgums sazināties, ja Jums ir interese par projektu uzzināt vairāk, satikt projekta partnerus no Grieķijas un Slovēnijas un par demences atbalsta organizācijām un iniciatīvām NVO sektorā uzzināt vairāk! Plānojam viesoties gan Gaiļezerā, gan labprāt tiktos ar valsts / pašvaldību sektora cilvēkiem, lai par projektu izstāstītu vairāk!
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
