Skip to content

Noderīgi

CPME paziņojuma projekts par digitālo zaļo sertifikātu

Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME) pārstāv nacionālās ārstu asociācijas visā Eiropā. Mēs esam pilni apņēmības piedāvāt medicīnas profesijas pārstāvju viedokli Eiropas Savienībai un Eiropas politikas veidotājiem, aktīvi sadarbojoties visdažādāko ar veselību un veselības aprūpi saistīto jautājumu jomā.

CPME atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu[1] izveidot digitālo zaļo sertifikātu, kas pierāda, ka persona ir vakcinējusies pret COVID-19, testa rezultāti bijuši negatīvi vai cilvēks atveseļojusies no COVID-19. Šis sertifikāts atvieglos iespēju droši un brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē, turklāt Eiropas ārsti uzskata, ka šis sertifikāts mudinās iedzīvotājus uzņemties atbildību par vakcīnas saņemšanu. Imunizācija ir indivīdam piemītošas tiesības un kopīga atbildība par labāku sabiedrības veselību.

Tai pašā laikā ES jānodrošina, lai diskriminācijai netiktu pakļautas personas, kuras vēl nav varējušas vakcinēties, vai tās, kuras nevar vakcinēt. Kaut arī vakcinācija lielākoties ir bez maksas, testēšanas pakalpojumu cenas var būt augstas. Tāpēc sertifikātu brīvas pārvietošanās veicināšanai vajadzētu izmantot tikai tad, kad visās ES dalībvalstīs būs nodrošināta vismaz pietiekama piekļuve tādiem testēšanas pakalpojumiem, kurus cilvēki var atļauties.

CPME uzsver arī vajadzību pēc stingriem drošības pasākumiem pacientu datu aizsardzībai un atsaucas uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas kopīgo nostāju šajā saistībā.[2] Turklāt, izstrādājot sertifikātu, jāņem vērā arī tā falsifikācijas risks. Jau tagad ir kļuvuši zināmi vairāki viltotu COVID-19 testu sertifikātu pārdošanas gadījumi ceļotājiem.[3]

Galīgais lēmums par digitālo zaļo sertifikātu jāpieņem, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un ņemot vērā privātuma un cilvēktiesību jautājumus.

CPME piekrīt tam, ka sertifikāts tiks izmantots kā pagaidu dokuments līdz brīdim, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludinās COVID-19 pandēmiju par uzveiktu, bet mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu, lai izstrādātu kopīgu Eiropas elektroniskās vakcinācijas karti izmantošanai parastajās imunizācijas programmās[4]. Visbeidzot, CPME atgādina, ka jau tagad lietošanā ir PVO Starptautiskais vakcinācijas vai profilakses sertifikāts (ICVP) un vēl ilgi pirms COVID-19 pandēmijas to prasīja ieceļošanai konkrētās valstīs ar paaugstinātu veselības apdraudējumu.

MĒRĶIS: Apspriešanai / TĒMA: Vakcinācija / AUTORS: CPME Sekretariāts / CPME NUMURS:CPME 2021/043 / DATUMS: 2021. gada 8. aprīlis


[1] Priekšlikums regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts). Eiropas Komisija, 2021.
[2] EDAK EDAU kopīgā nostāja attiecībā uz digitālo zaļo sertifikātu. EDAK-EDAU, 2021.
[3] Eirpola brīdinājums par nelikumīgu viltus negatīvu COVID-19 testu sertifikātu pārdošanu. Eirpol, 2021.
[4] CPME politika vakcinācijas jautājumos. Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME), 2021


Aktualizē prognozi par nepieciešamajiem speciālistiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas, kuriem izmaksā finanšu atbalstu

Aktualizētas prognozes par nepieciešamajiem speciālistiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas, kuru piesaistei Veselības ministrija izmaksā finanšu atbalstu, lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Atbalstu var saņemt ārstniecības personas, kuras strādās kādā no Latvijas reģioniem un atbildīs izvirzītajiem nosacījumiem.

Cilvēkresursu nodrošināšanai reģionos naudas kompensācijas ārstniecības personām tiek izmaksātas Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Nr. 9.2.5.0/17/I/001. Ik gadu projekta ietvaros notiek rezultātu izvērtēšana un informācijas apkopošana, kādi speciālisti un cik daudz būs nepieciešami turpmāk.

Pēc apkopotās informācijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) šā projekta ietvaros kopumā piesaistīti 82 speciālisti, no kuriem pagājušā gada laikā 62. Turpmākajos gados prognozēta tendence nepieciešamo speciālistu skaitam NMPD brigādēs reģionos nedaudz pieaugt – no 20 līdz 25 ārstniecības personām katrā no reģioniem.

Naudas kompensāciju izmaksā ģimenes ārstiem, kuri strādās ārpus Rīgas. Tajā skaitā, veicinot ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, finanšu atbalstu izmaksā par ģimenes ārsta prakses nodošanu/pārņemšanu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD) datiem, katrā no Latvijas reģioniem ir vairāki desmiti ģimenes ārstu prakses, kurās primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem nodrošina ģimenes ārsts, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu. Ja prakse tiek nodota jaunajam speciālistam, naudas kompensāciju saņem abi ārsti – pensijas vecuma ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu, savukārt jaunais ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes pārņemšanu. Projekta ietvaros līdz šim notikušas 18 ģimenes ārstu prakses pārņemšanas. Ģimenes ārsti var saņemt finanšu atbalstu arī kā jaunie ārsti speciālisti reģionā (bez prakses pārņemšanas).

Pirmo reizi naudas kompensācija tika izmaksāta zobārstam, kurš sācis strādāt ārpus Rīgas. Zobārstam ir jābūt līgumam ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas jānodrošina noteiktā apjomā.
Savukārt, piemēram, psihoneiroloģiskajās slimnīcās ārpus Rīgas piesaistītas kopumā 233 dažādas ārstniecības personas, no kurām pērnā gada laikā 68. Prognozējot nepieciešamo ārstniecības personālu šogad, slimnīcas norādījušas, ka tām būtu nepieciešams tāds speciālists kā mākslas terapeits.

Nosacījumi paredz, ka ārstniecības personai – kompensācijas saņēmējam – reģionā jāstrādā vismaz piecus gadus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā pilnas slodzes apmērā. Saskaņā ar esošo kārtību naudas kompensāciju var saņemt:
• ārsts speciālists,
• zobārsts,
• ārsta palīgs,
• medicīnas māsa,
• māsas palīgs,
• vecmāte,
• fizioterapeits,
• ergoterapeits,
• zobu higiēnists,
• zobārsta asistents (zobārstniecības māsa),
• ģimenes ārsta prakse reģionā – pensijas vecuma ģimenes ārsts, kas nodod praksi, un jaunais ģimenes ārsts, kas pārņem praksi.

Ārstam speciālistam un zobārstam jāatbilst nosacījumam, ka ārpus Rīgas viņš profesijā nav strādājis 2017. gada 24. martā, kas ir diena, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr. 158. par šā atbalsta izmaksas kārtību. Savukārt pārējās ārstniecības personas var saņemt atbalstu, ja šajā dienā nav strādājušas kādā no minētajām profesijām Latvijā. Šis nosacījums ieviests, lai slimnīcām, NMPD, ģimenes ārstu praksēm u.c. ārstniecības iestādēm reģionos piesaistītu papildu ārstniecības personālu.
Lai pretendētu uz atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija, savukārt ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu – abpusēji parakstīts pieteikums un NVD izziņa. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakziglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos|talakizglitiba.lv

Nepilnu trīs gadu laikā ārstiem, māsām un citām ārstniecības personām naudas kompensācijās izmaksāti 6,25 miljoni eiro, vidēji 10 tūkstoši katram speciālistam. Pretendentu atlases periods sākās 2018. gada maijā un plānots līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kopējais finansējums ir teju 10 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka papildu speciālistu piesaistei Rīgā šā gada februārī Veselības ministrija sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” Nr. 9.2.7.0/21/I/001. Projekta ietvaros naudas kompensāciju izmaksā:
• māsām,
• māsu palīgiem,
• ārstu palīgiem,
• ģimenes ārsta praksei Rīgā (pensijas vecuma ģimenes ārstam un jaunajam ģimenes ārstam par prakses nodošanu/pārņemšanu).

Māsām un māsu palīgiem jāstrādā kādā no lielajām slimnīcām Rīgā, ārstu palīgiem NMPD. Speciālistiem jāatbilst nosacījumam, ka viņi nav strādājuši kādā no atbalstāmajām profesijām 2020. gada 12. martā, kas ir ārkārtējās situācijas izsludināšanas diena Covid – 19 izplatības dēļ. Lai saņemtu atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija.

Pieteikumu pieņemšana no ārstniecības personām sākās februārī un plānota līdz 2023. gada 30. septembrim vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kompensāciju izmaksai pieejami 3 miljoni eiro. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakizglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām Rīgā | talakizglitiba.lv

Skaidrojums par vairākām invaliditātēm vienai personai

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) lēmumā par invaliditātes noteikšanu norāda invaliditātes cēloni, piem., slimība, slimība no bērnības, nelaimes gadījums darbā; arodslimība, slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus u.c.  

Gadījumos, kad personai jau ir noteikta invaliditātes grupa, taču VDEĀVK tiek saņemts jauns nosūtījums invaliditātes ekspertīzei sakarā ar citu invaliditātes cēloni, nav pamata atteikt invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to pastāv situācijas, kad vienai un tai pašai personai vienlaicīgi ir noteiktas vairākas invaliditātes grupas ar atšķirīgiem cēloņiem (piemēram, III grupa par slimību no bērnības un II grupa sakarā ar arodslimību).

Ja personai sakarā ar noteikto invaliditāti ir tiesības uz vairākiem pakalpojumiem (piemēram, invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā), tiesiskais regulējums[1] kopš 01.01.2020. paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir tikai vienu pakalpojumu, ņemot vērā personas izvēli. Ja iepriekš persona saņēma abus minētos VSAA pakalpojumus, to izmaksa tiek turpināta līdz VSAA lēmumā noteiktā termiņa beigām, savukārt pēc šī termiņa beigām personai jāizvēlas, kuru vienu pakalpojumu turpmāk saņems.

 Gadījumos, kad pacienti izsaka vēlmi kārtot vairākas invaliditātes grupas sakarā ar atšķirīgiem invaliditātes cēloņiem, aicinām informēt savus pacientus par augstāk minēto.


[1]  Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14.panta astotā daļa un Pārejas noteikumu 24.punkts, atbilstoši 2019.gada 21.novembra grozījumiem likumā, pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/37968-par-obligato-socialo-apdrosinasanu-pretnbspnelaimes-gadijumiem-darba-un-arodslimibam

*Skaidrojumu sagatavoja LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments

Aptauja Pašpalīdzības stratēģijas

A. God. / Ļ. cien. respondent!

Mani sauc Aleksandra Karlīna, esmu studente psiholoģijas bakalaura programmā Daugavpils Universitātē. Aicinu Jūs piedalīties pētījumā, kura mērķis ir izveidot instrumentu pašpalīdzības mērīšanai. Lūdzu Jūs aizpildīt aptauju, kas satur sociāli demogrāfiskos jautājumus, jautājumus par pašizjūtu un jautājumus par dažādām pašpalīdzības darbībām, kas ir formulētas, pamatojoties uz literatūras un interviju analīzi.  Aptaujas aizpildīšanas laiks ir 15-20 minūtes. Tā var noderēt arī pašanalīzei un, iespējams, var dot kādu pašpalīdzības metodes ideju. 

Jūsu sniegtās atbildes ir anonīmas un tiks analizētas tikai kā datu kopums. Datu apstrāde un saglabāšana tiks veikta saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības likumu. Aptaujas rezultāti tiks atspoguļoti tikai apkopotā veidā.

Lai sāktu aptaujas aizpildīšanu, lūdzu nospiest uz vārda “Aptauja”.

Es būšu ļoti pateicīga, ja Jūs ar šo aptauju dalīsieties ar tiem, kurus tā varētu interesēt!

Paldies jau iepriekš par Jūsu ieguldījumu pašpalīdzības instrumenta izveidē! 

Ja jums ir kādi jautājumi, lūdzu, rakstiet:  paspalidzibas.aptauja21@gmail.com

TIP apstiprināšanas termiņš ilgstošajiem pasākumiem ir MAINĪTS. Papildināta iesnieguma veidlapa TIP piešķiršanai.

LĀB Sertifikācijas padome 03.02.2021. sēdē nolēma mainīt tālākizglītības punktu (TIP) apstiprinājuma termiņa ilgumu:

“lēmums stājas spēkā no pirmā pasākuma norises brīža, bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc Sertifikācijas padomes sēdes lēmuma, nosakot 2 gadu termiņu. Ja organizētājs vēlas pagarināt pasākuma norisi, pagarinājums ir iespējams uz vienu gadu, iesniedzot autora piekrišanu.”




Līdz ar to, esam veikuši izmaiņas TIP pieteikuma veidlapā, kas jānosūta saskaņošanai mērķauditorijas (specialitātes) profesionālajai asociācijai (skat. šeit). Ja pasākums tiek atkārtoti saskaņots, tad lūgums turpmāk norādīt iepriekšējo Sertifikācijas Padomes saskaņojuma Nr. un pievienot lektoru piekrišanu.

Piemērs:
Pasākumu paredzēts publicēt 05.05.2021. Organizators laicīgi ir iesniedzis pasākumu saskaņošanai Sertifikācijas padomei (turpmāk- SP). SP apstiprina pasākumu 03.03.2021. sēdē. Lēmums stājas spēkā no 05.05.2021. līdz 03.05.2023.
Ja organizators vēlēsies pagarināt pasākumu, tad 2023. gadā  iesniegs atkārtotu pieteikumu pasākuma saskaņošanai, pieliekot klāt visu lektoru piekrišanu. 
Ja SP 2023. gadā atkārtoti saskaņo pasākumu, tad lēmums ir spēkā uz 1 gadu un pēc tam vairs nevar pasākumu saskaņot un par to piešķirt tālākizglītības punktus.

Atgādinām, ka pasākuma pieteikums ir jāiesniedz divus mēnešus pirms pasākuma norises. Pretējā gadījumā LĀB SP ir tiesības atteikt TIP piešķiršanu (MK not. 943).
Atbildi par TIP piešķiršanu vai atteikumu saņemsiet mēneša laikā pēc padomes sēdes uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi.
Sertifikācijas padomes sēžu grafiks publicēts LĀB mājaslapas kalendārā.
Biežāk uzdotie jautājumi par TIP: https://www.arstubiedriba.lv/biezak-uzdotie-jautajumi-tip/

Pētījums “Ar dzimumu saistītas vardarbības pieredze ārstu praksē”

Mani sauc Anna Pentjugova, esmu Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 6.kursa studente.

Kopā ar Dr. Miskovu veicu zinātniski pētniecisko darbu par tēmu “Ar dzimumu saistītas vardarbības ietekme uz sieviešu seksuālo funkciju” . Pētījuma īstenošanai tika izveidota anketa, kas ir paredzēta ginekologiem, dzemdību speciālistiem, ģimenes ārstiem un ārstiem-rezidentiem, kā arī citu specialitāšu ārstiem.

Anketas mērķis ir uzzināt par ārstu pieredzi saskaroties ar sievietēm, kas ir piedzīvojušas vardarbību. Anketas beigās ir pievienots pašizveidots standartizēts vardarbības skrīninga protokols. Tā pielietojums ikdienas ārstu praksē varētu palīdzēt atkārtoti pievērst uzmanību vardarbības sarkanā karoga pazīmēm, lai spētu efektīvāk identificēt vardarbības upurus un agrīni uzsākt atbilstošas palīdzības sniegšanu.

Piedalīšanās anketēšanā ir brīvprātīga un anketa ir anonīma, Jūsu sniegtā informācija tiks izmantotas tikai apkopotā veidā šī pētījuma ietvaros. Anketas aizpildīšana neprasīs daudz laika un tas nebūs sarežģīti.

Anketa: https://forms.gle/byzKpAH51ZXTmt2v7

Pētījums par kairinātu zarnu sindromu

Es, LU Medicīnas fakultātes 6.gada students, Rasheed Bazbouz veicu pētījumu par kairinātu zarnu sindromu dr. Intas Zīles vadībā.

Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir 10-20% cilvēku, tas ietekmē kā pašsajūtu, tā arī dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis ir labāk izprast KZS un uzlabot tā ārstēšanas iespējas. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par kairinātu zarnu sindromu šādā aspektā. Jūsu pieredze mums ir svarīga, lai apzinātu, kā KZS ietekmē Latvijas iedzīvotājus.

Aptaujas aizpildīšana prasīs 20-30 minūtes. Dalība pētījumā ir brīvprātīga. Aptaujas jautājumi ir noformulēti skaidri, reti, bet kāds no tiem var radīt nepatīkamas pārdomas. Jebkurā brīdī, pirms ir nospiesta poga “pabeigt”, Jūs varat atsaukt savu dalību pētījumā. Jūsu aizpildītajai anketai tiek piešķirts gadījuma kārtas numurs. Pētījums nodrošinās konfidencialitāti– google nodrošina anonīmo aptaujas formu datu drošību atbilstoši ES Fizisko personas datu aizsardzības regulai. Visi pētījumā iegūtie dati ir anonīmi, tiek izmantoti apkopotā veidā. Pētījuma rezultāti tiks publicēti, lai Jūs un citi pacienti varētu iegūt no pētījumā gūtajām atziņām.

Anketa:

Latviešu val.:  https://docs.google.com/forms/d/1bIBb3nQSWLgE6TxjUznhkSiGovjPgtSUDqbrmaGRn7k/edit?usp=sharing

English: https://docs.google.com/forms/d/1kVl1c0GyzGkmyuFi9ABPqoFJjAsBRfuVZM_i2Bu2bcU/edit?usp=sharing

NVD: Sākot ar rītdienu tiek paplašinātas iespējas nodot Covid-19 analīzes

Sākot ar rītdienu, 19. decembri, līdz pat 3. janvārim iedzīvotājiem Covid-19 analīzes būs iespējams nodot arī bez ārsta nosūtījuma, ja ir parādījušies slimības simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.). Tas nodrošināts, lai saglabātu iedzīvotājiem iespēju brīvi nodot Covid-19 analīzes arī svētku laikā, kad saņemt ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai dežūrārsta nosūtījumu analīžu veikšanai varētu būt apgrūtināti.

Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties, zvanot:

  • Tālrunis centralizētam pierakstam Covid-19 analīžu veikšanai – 8303
  • Centrālās laboratorija – 8330
  • E. Gulbja laboratorija – 67801112
  • MFD Laboratorija – 66164606
  • NMS Laboratorija – 67144015
  • Valsts zinātniskais institūts “BIOR” – 28369560

Pieraksta tālruņu un analīžu nodošanas punktu darba laiki pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties elektroniski:

Analīzes bez nosūtījuma varēs nodot arī pēc augstākminētā laika posma, ja pieteikums uz tām veikts līdz 3. janvārim (ieskaitot).

Analīžu nodošanas vietas un informāciju par katru no tām iespējams atrast interaktīvā kartē: “COVID-19 analīžu nodošanas vietas Latvijā”.

Savukārt, Covid-19 analīžu rezultāti pieejami E-veselības portālā, kā arī analīžu pakalpojumu sniedzēju mājaslapās. Lai rezultātus aplūkotu E-veselībā, jāatver interneta pārlūkprogrammā adrese www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc autorizēšanās sistēmā analīžu rezultātu paziņojums būs skatāms sadaļā “Mani rezultāti”.

Ja brīvdienās vai svētku laikā parādās veselības problēmas, tad Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, iespējams saņemt, zvanot uz valsts ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, savukārt traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniegs steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniegs slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113 – piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.

Dežūrārstu, steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darba laiks un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapas sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”. Atgādinām, ka gadījumos, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, ierodoties ārstniecības iestādē, pacientam ir jāievēro 2 metru distance un jālieto sejas aizsargmaska, respirators vai vizieris.

Aptauja par antibiotikām

Aptaujas mērķis bija noskaidrot respondentu zināšanas par antibiotikām, to atbilstošu lietošanu, iespējamiem riskiem un blakusparādībām. Kā arī noskaidrot, vai Eiropas ārsti jūtas pietiekami informēti, iesaistīti un atbalstīti centienos veicināt saprātīgu antibiotiku lietošanu.