Skip to content
Choose language:

Noderīgi

Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem ar gremošanas sistēmas darbības traucējumiem

Lai informētu iedzīvotājus par veselīgu un piemērotu uzturu cilvēkiem ar gremošanas sistēmas darbības traucējumiem, Veselības ministrija apstiprinājusi 15 uztura ieteikumus “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem ar gremošanas sistēmas darbības traucējumiem”.

  1. Uztura ieteikumi pacientiem ar divertikulozi un divertikulītu
  2. Uztura ieteikumi pacientiem ar gastroezeofagālā refluksa (atviļņa) slimību
  3. Uztura ieteikumi pacientiem ar hroniskām aknu slimībām
  4. Uztura ieteikumi pacientiem ar hronisku pankreatītu
  5. Uztura ieteikumi pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām
  6. Uztura ieteikumi pacientiem ar stomu
  7. Uztura ieteikumi pacientiem ar gremošanas sistēmas darbības traucējumiem
  8. Uztura ieteikumi pēc gastrektomijas (kuņģa izņemšanas)
  9. Uztura ieteikumi pēc aizkuņģa dziedzera operācijas
  10. Uztura ieteikumi pēc akūta pankreatīta
  11. Uztura ieteikumi pēc bariatriskajām operācijām
  12. Uztura ieteikumi pēc resnās zarnas operācijām
  13. Uztura ieteikumi pēc taisnās zarnas operācijām
  14. Uztura ieteikumi pēc tievās zarnas operācijas
  15. Uztura ieteikumi pēc žultspūšļa izņemšanas (holecistektomijas)
  16. Uztura ieteikumi saaugumu slimības gadījumā

Turpmāk paziņojumu par kontaktpersonas statusa piešķiršanu ģimenes ārsti saņems E-veselības portālā

Turpmāk ģimenes ārsti par Slimību kontroles profilakses centra (SPKC) noteiktā Covid-19 kontaktpersonas statusa piešķiršanu paziņojumu saņems E-veselības portāla sadaļā “Pastkastīte”. Informācija būs pieejama gan ģimenes ārstam, gan pacientam. Statusa piešķiršana var ilgt līdz piecām darba dienām. Informāciju Nacionālais veselības dienests (NVD) E-veselībā ievietos reizi dienā pēc datu saņemšanas no SPKC, kas tos iegūst, veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu.

Informāciju par kontaktpersonām SPKC saņem, veicot inficēto personu aptauju, sadarbojoties ar ārstniecības iestādēm, darba devējiem, izglītības iestādēm, kur ir reģistrēts Covid-19 gadījums.  Tā, piemēram, ja darba kolektīvā tiek konstatēts darbinieks ar apstiprinātu Covid-19 infekciju, darba devējs, atbilstoši SPKC rekomendācijām, apzin kontaktpersonas un šo informāciju nodod tālāk SPKC epidemiologiem, kuri to apkopo un nodod NVD. Savukārt NVD nodrošina informācijas tālāku apriti E-veselības portālā – tiek vienlaikus nosūtīta vēstule iedzīvotājam un  ģimenes ārstam, kurš uzsāk kontaktpersonas medicīnisko novērošanu. Tāpat kontaktpersonas statusu var noteikt arī ģimenes ārsts savā praksē reģistrētām personām, piemēram, gadījumos, ja pacientam ir konstatēta inficēšanās ar Covid-19 un ar viņu kopā dzīvo vēl vairākas citas pie konkrētā ģimenes ārsta reģistrētas personas.

Lai aplūkotu saņemto paziņojumu par Covid-19 kontaktpersonas statusa piešķiršanu, interneta pārlūkprogrammā jāatver www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc autorizēšanās sistēmā paziņojums būs apskatāms izvēlnē “Pastkastīte”, izvēloties ziņojuma grupu. Gadījumā, ja nav iespējas pieslēgties E-veselības portālam vai, ja iedzīvotājs zina, ka ir kontaktpersona, bet informācija nav saņemta 5 darba dienu laikā, tad aicinām sazināties ar savu ģimenes ārstu. Ja personai nav ģimenes ārsta var zvanīt uz NVD bezmaksas klientu apkalpošanas tālruni: 80001234 (darba laiks: no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 līdz 15.00.).

Uzziņai:
Kontaktpersona ir persona, kura bijusi pakļauta inficēšanās riskam, nonākot tuvā kontaktā ar personu, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija. Kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu dzīvesvietā organizē kontaktpersonas ģimenes ārsts attālināti.

INFOGRAFIKA – Jaunā kontaktpersonu informēšanas kārtībaLejupielādēt

Noteikumi, kas kontaktpersonai jāievēro mājas karantīnas (medicīniskās novērošanas) laikā pieejami SPKC mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:
Sintija Gulbe
Nacionālais veselības dienests

Tiešsaistes seminārs “Seksuālā vardarbība pret pieaugušo ģimenē. Starpinstitucionālā sadarbība un atbalsta iespējas”

Centrs MARTA kopā ar LR Labklājības ministriju no 26. novembra līdz 9. decembrim aicina uz semināriem “Seksuālā vardarbība pret pieaugušo ģimenē. Starpinstitucionālā sadarbība un atbalsta iespējas”.
Semināru mērķis ir uzlabot speciālistu zināšanas par vardarbības veidiem un izpausmēm, stiprināt speciālistu prasmes vardarbības atpazīšanā un atbalsta sniegšanā no vardarbības cietušām personām, jo īpaši no seksuālas vardarbības cietušām pilngadīgām personām, kā arī veicināt vardarbības gadījumu risināšanā iesaistīto institūciju sadarbību. Semināra laikā dalībniekiem būs iespēja ne tikai uzzināt vairāk par palīdzības iespējām seksuālās vardarbības gadījumos, bet arī savstarpēji apmainīties ar pieredzi un labajām praksēm šādu gadījumu risināšanā.
Seminārā kā eksperti piedalīsies pārstāvji no LR Tiesas, Juridiskās palīdzības administrācijas, Valsts policijas, Valsts tiesu medicīnas centra, Valsts probācijas dienesta, nevalstiskajām organizācijām un sociālā darba eksperti.

Seminārā tiks apskatīti šādi jautājumi:

▪ Kā atpazīt vardarbību, īpaši fokusējoties uz seksuālās vardarbības atpazīšanu

▪ Palīdzības iespējas vardarbībā cietušajām personām

▪ Uz cietušā vajadzībām orientētie atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumi

▪ Koordinētas starpinstitucionālās sadarbības nozīme cietušā rehabilitācijā

▪ Kompensāciju saņemšanas iespējas personām, kas cietušas no vardarbības

Seminārā aicināti piedalīties speciālisti, kuru ikdienas darbs saistīts ar vardarbībā cietušām vai vardarbību veikušām personām! Īpaši aicināti piedalīties sociālā darba speciālisti, bāriņtiesu, policijas, probācijas dienesta, tiesu, prokuratūru u.c. darbinieki.

Lai pieteiktos dalībai pasākumā un saņemtu ZOOM platformas saiti, un semināra piekļuves informāciju, lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu (pieteikšanās uz katru no semināriem tiks slēgta dienu pirms to norises): https://saite.lv/FGrtA

Norises vieta un laiks:
26. novembris, Kurzeme, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00
27. novembris, Latgale, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00
3. decembris, Zemgale, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00
4. decembris Vidzeme, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00
9. decembris Rīga, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00

Semināri notiks latviešu valodā.
Apliecinājumi par dalību tiks nosūtīti elektroniski.
Vairāk informācijas, rakstot uz liva@marta.lv

Rekomendācijas ģimenes ārstiem

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” ir sagatavojusi materiālu:

“Rekomendācijas ģimenes ārstiem COVID-19 pacienta novērošanai un nosūtīšanai uz stacionāru” ar pielikumiem:

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”
Adrese: Blaumaņa iela 5A-43, Rīga, LV-1011
Mob. tālr. ­+371 29421426
birojs@lgaa.lv, www.lgaa.lv

Par izmaiņām Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanas kārtībā

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk-SPKC) informē, ka no pirmdienas,  16.novembra,  tiek mainīta Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanas kārtība, kas attiecas uz ārstniecības personām, sociālo iestāžu un izglītības darbiniekiem. Pamatojoties uz pašreiz pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem un citu valstu pieredzi*, turpmāk visiem Covid-19 pacientiem tiek noteikta vienota izolācijas izbeigšanas kārtība.

Ārstējošais ārsts pieņem lēmumu par izolācijas izbeigšanu un darba nespējas lapas noslēgšanu Covid-19 pacientam, balstoties uz šādiem pamatprincipiem:

  1. ja personai, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija nav novēroti slimības simptomi (bezsimptomu infekcija), izolāciju var pārtraukt 10. dienā pēc infekcijas laboratoriskās aptirpināšanas.
  2. ja personai Covid-19 infekcija norit ar simptomiem, tad izolāciju var pārtraukt 14. dienā no saslimšanas sākuma ar nosacījumu, ka simptomi (drudzis, klepus  u.c.  akūtas infekcijas  pazīmes) nav novērojami vismaz 3 dienas. 

SPKC vērš uzmanību, ka Covid-19 infekcijas laboratoriskās apstiprināšanas gadījumā kontroles testēšana pirms izolācijas izbeigšanas nav jāveic, bet iesakām ievērot noteikto izolācijas laiku, kad ārstniecības persona var lemt par izolācijas izbeigšanu. Tas nozīmē, ka cilvēks drīkst atsākt ikdienas gaitas, kā arī veikt darba pienākumus klātienē bez kontroles testēšanas, kad  ārstējošais ārsts pieņem šādu lēmumu, ievērojot minētos principus.

Atgādinām, ka šobrīd veicot atkārtotu testu bez ģimenes ārsta nosūtījuma, samaksa par pakalpojumu jāveic no saviem līdzekļiem.

Plašāk informācija par ārsta lēmuma pieņemšanas algoritmu Covid-19 pacienta izolācijas pārtraukšanu un pacientu kontroles testēšanu https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/izolacijas-partrauksana.pdf.

* https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Guidance-for-discharge-and-ending-of-isolation-of-people-with-COVID-19.pdf

https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/hcp/duration-isolation.html

Informācijai vadlīnijas, ko izmanto Lielbritānijā primārajā aprūpē***

Dokumentos izklāstīti principi, kā attālināti atbalstīt pacientus, kam ir apstiprināts vai ir aizdomas par saslimšanu ar COVID-19, pielietojot pulsa oksimetru.

Pulse oximetry to detect early deterioration of patients with COVID-19 in primary and
community care settings (angļu val.) ***Lejupielādēt
Annex 2: Remote monitoring COVID-19 diary (angļu val.)Lejupielādēt
COVID-19 vērtēšanas protokols pieaugušo primārajā aprūpē (latv. val. shēma)Lejupielādēt

*** https://www.england.nhs.uk/coronavirus/wp-content/uploads/sites/52/2020/06/C0445-remote-monitoring-in-primary-care-revised.pdf

Galvenais notikums zinātnē 2021. gada pavasarī – Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes nedēļa

Sveicināti visi, kuriem tuva pētniecība!

2021. gada pavasarī, no 22. līdz 27. martam, esiet aicināti piedalīties starptautiska mēroga multidisciplinārā notikumā – “RSU Zinātnes nedēļa 2021”.

Piecu dienu garumā vienuviet satiksies zinātnieki no daudzām pasaules valstīm. Šī būs iespēja demonstrēt Latvijas pētnieku veikumu starptautiskā mērogā, piedalīties tēžu konkursā, pretendēt uz publicēšanos starptautiskos izdevumos un veidot jaunus profesionālos kontaktus.

Zinātnes sasniegumi un pētniecība ir starp RSU galvenajām prioritātēm, tāpēc dalība RSU Zinātnes nedēļā ir bez maksas.

Aicinām slimnīcas pārstāvjus aktīvi iesniegt tēzes dalībai zinātniskās sēdēs. Zinātnes nedēļas pasākumi notiks angļu valodā, tāpēc arī tēzes jāiesniedz angliski. Īpaši aicinām iesniegt tēzes slimnīcā strādājošos docētājus, zinātniekus, esošos un bijušos doktorantus, kā arī rezidentus. Tēžu iesniegšanas beigu termiņš – 2020. gada 15. decembris.

Visa informācija par RSU Zinātnes nedēļas aktivitātēm ir pieejama mājaslapā – https://rw2021.rsu.lv/  

Tehnisku problēmu vai citu jautājumu gadījumos lūdzam sazināties ar RSU Zinātnes nedēļas projekta vadītāju Līgu Hartpengu: e-pasts Liga.Hartpenga@rsu.lv, mob. tālr. 26408489.

Projekta TROPICSAFE ietvaros ir izveidota bezmaksas tiešsaistes mācību kurss par individuālā aizsardzības aprīkojuma (IAL) lietošanu

TROPICSAFE ir projekts kurā kā galvenā problēma tiek pētīta un risināta iespējamo tropisko un infekciju slimību pacientu droša transportēšana un nogādāšana ārstniecības iestādēs. Projekta izstrādē piedalās vairākas kompetentas organizācijas gan ar pieredzi medicīnas jomā, gan projekta vadīšanas un tehnisko risinājumu nodrošināšanā. Projekta gaitā tika izstrādāts mācību protokols pareizai un drošai tropisko infekciju slimību pacientu pārvietošanai un transportēšanai.

2014. gada Ebolas uzliesmojuma un pašreizējās COVID-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka veselības aprūpes sistēmas nav gatava infekcijas slimību (IS) uzliesmojumiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem vajadzīga labāka apmācība aizsarglīdzekļu lietošanā, lai izvairītos no veselības aprūpes darbinieku inficēšanās. Apmācība vajadzīga arī personālam, kas strādā ar pacientu transportēšanu. Nepieciešamība pēc atbilstošiem aizsardzības pasākumiem IS slimnieku pārvadāšanā nav atkarīga no zonas, kurā slimība iegūta, t.i., nav svarīgi, vai tā ir tropiskā zona, jo daudzas IS ir izplatītas visā pasaulē, un IS var būt bīstamas neatkarīgi no to izcelsmes vietas. Tomēr tā sauktās infekcijas slimības ar smagām sekām (HCID), piemēram, Ebolas vīrusa slimība, ir slimības ar augstu nāves gadījumu skaitu un kurām nav pieejamas vai ir ierobežotas ārstēšanas iespējas un kuras, iespējams, var izplatīties veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā. Infekcijas slimību grupa ir liela, un tāpēc aizsardzībai nepieciešamie IAL dažādās slimībās ļoti atšķiras. Kamēr SARS-CoV-2 ir nepieciešama pamata IAL, ir tā sauktās infekcijas slimības ar smagām sekām, kuru gadījumā veselības aprūpes personālam jāpielieto pilns IAL aprīkojums aizsardzībai. Lai strādātu ar HCID slimniekiem, nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi un apmācība.

Šī tiešsaistes platforma piedāvā brīvi pieejamus apmācības kursus par pilnīgu individuālā aizsardzības aprīkojuma (IAL) lietošanu, pārvadājot pacientus, kas cieš no infekcijas slimībām.

Piedāvātais tiešsaistes kurss sākas ar pamata higiēnas līdzekļiem līdz pat pilnīgam individuālā aizsardzības aprīkojuma izmantošanai HCID gadījumos. Kurss papildus ietver pamatinformāciju par slimību pārnešanu un vispārīgajām prasmēm saziņā ar pacientiem. Apmācība darbojas ar audio-vizuālo atbalstu, video un grafiskajiem materiāliem, lai labāk skaidrotu saturu un drošības procedūras. E-apmācības platformas beigās ir pašpārbaude ar jautājumiem un atbildēm, lai novērtētu apmācības procesu.

Šis kurss ir pieejams četrās valodās – latviešu, spāņu, vācu un angļu valodā. Kursa mērķa grupa ir personāls, kas strādā pacientu transporta nozarē, un medmāsu personāls un citi veselības aprūpes speciālisti. Lai gan tiek pastāv vispārīgi noteikumi un stratēģijas infekcijas slimību pacientu pārvadājumu drošā vadīšanā, skaidrs, ka ir noteiktas valsts normas, kas jāņem vērā pirms šeit sniegto stratēģiju piemērošanas. Tomēr šis apmācības kurss ir brīvi pieejams avots, lai uzlabotu drošību, izmantojot IAL un piemērojot vispārējus higiēnas noteikumus, pārvadājot pacientus ar infekcijas slimībām.

Bezmaksas pamata apmācība sastāv no četriem moduļiem, kam seko testa jautājumi, lai pārbaudītu iegūtās zināšanas.

Mācību platforma atrodama šeit: https://tropicsafetraining.com/

Projektu finansē Eiropas Savienības Erasmus+ programma un projekta izstrādāšanā piedalās piecas organizācijas:

  • Bernhard-Nocht-Institute for Tropical Medicine (BNITM) no Vācijas (vadošais partneris)
  • SGS TECNOS no Spānijas
  • Biedrība Eurofortis no Latvijas
  • Murray Ambulances no Īrijas
  • National Federation of Employers of Ambulance no Spānijas

Par pārskatīto algoritmu Covid-19 pacientu kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai un izolācijas pārtraukšanai

Latvijā, tāpat kā parējās Eiropas Savienības valstīs, strauji pieaug Covid-19 saslimstība. Tādēļ Veselības ministrija ļoti augstu novērtē ģimenes ārstu ieguldījumu, iesaistoties Covid-19 laboratoriskās diagnostikas organizēšanā, Covid-19 pacientu ambulatorās aprūpes nodrošināšanā, kā arī kontaktpersonu medicīniskās novērošanas nodrošināšanā. Tā kā pieaugot saslimstības rādītājiem, palielinās arī ģimenes ārstu noslodze, Veselības ministrija ir pārskatījusi algoritmu Covid-19 pacientu kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai.

Vadoties pēc esošās pieredzes, Veselības ministrija uzskata, ka, lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu esošajā situācijā, kad strauji pieaug Covid-19 infekcijas izplatība un vienlaikus ir ierobežoti resursi, ļoti būtiska ir arī pacienta līdzestība. Lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu, ģimenes ārstam būtu personai jāzvana vismaz divas reizes. Tādēļ Covid-19 pacienta kontaktpersonas medicīniskās novērošanas algoritmā šobrīd tiek paredzēts, ka ģimenes ārsts ar kontaktpersonu medicīniskās novērošanas laikā telefoniski sazinās vismaz divas reizes – uzsākot novērošanu, lai skaidrotu personas pienākumus, novērtētu personas veselības stāvokli, sniegtu rekomendācijas un vienotos par saziņu medicīniskās novērošanas laikā, un pirms lēmuma pieņemšanas par mājas karantīnas pārtraukšanu, lai novērtētu personas veselības stāvokli un sniegtu rekomendācijas ikdienas gaitām. Pārējā laikā kontaktpersonai ir pienākums novērot savu veselības stāvokli un informēt ārstu, ja parādās saslimšanas pazīmes. Papildus saziņa ar pacientu tiek rekomendēta, ja kontaktpersona nav līdzestīga un ir aizdomas, ka persona nespēs adekvāti novērtēt savu veselības stāvokli, vai arī personai medicīniskās novērošanas laikā ir veikti izmeklējumi un nepieciešams personai skaidrot to rezultātus un sniegt rekomendācijas. Papildus tiek rekomendēts, ka kontaktpersonas medicīniskās novērošanas vidusposmā ar personu sazinās Veselības inspekcijas pārstāvis.

Vēlamies arī sniegt  papildus informāciju par lēmuma pieņemšanu izolācijas pārtraukšanai Covid-19 pacientam. Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ir publicēts algoritms[1], pēc kura ģimenes ārsts var vadīties, lai pieņemtu lēmumu par izolācijas pārtraukšanu Covid-19 pacientam. Saskaņā ar šo algoritmu, kontroles testēšana pirms izolācijas pārtraukšanas Covid-19 pacientam netiek rekomendēta. Izņēmuma gadījumos personām, kas nodarbinātas darbos ar risku citu cilvēku veselībai (ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un izglītības iestādēs), kurām izolācija ir jāievēro ilgāk, var pielietot kontroles testēšanu, ja nepieciešams pārtraukt izolāciju pirms noteiktās dienas.

[1] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/izolacijas-partrauksana.pdf

Rekomendācijas mediķiem cīņā ar SARS-COV-2

Iespējamais inkubācijas periods Sars- COV-2 ir 5-6 dienas, bet var būt arī no 2  līdz 14 dienām! Tas nozīmē, ka no inficēšanās līdz brīdim, kad parādās pirmie slimības simptomi parasti paiet 5-6 dienas.

Dažiem cilvēkiem slimības simptomi parādās jau trešajā dienā, bet citiem tikai pēc 14 dienām. Analīzes var būt pozitīvas 1-2 dienas pirms simptomu parādīšanās, kad cilvēkam nekādu simptomu vēl nav.

Svarīgi saprast, ka daļai cilvēku simptomi vispār neparādās, bet var būt pozitīva analīze (asimptomātiska slimības forma). Šādi cilvēki var inficēt citus!

Balstoties uz šiem datiem par SARS-COV-2  ieteicams:

  1. Pēc neaizsargāta kontakta ar SARS-Cov-2 inficētu personu uzsākt pašizolāciju;
  2. Analīzes vislabāk veikt 5.-6. dienā pēc kontakta. Ja simptomi parādās agrāk, COVID-19 testu var veikt 3.dienā pēc  kontakta ar inficētu personu, bet labāk turpināt pašizolāciju un testu veikt 5.-6.dienā;
  3. COVID-19 pacienti pēc 14 dienām no simptomu pirmās dienas var pārtraukt karantīnu, kontroles testu COVID-19 pacientiem vai asimptomātiskām personām nav jāveic, ja nav kādas speciālas indikācijas, piemēram, sagatavošana operācijai;
  4. Ja SPKC personu ir atzinis par COVID-19 kontaktpersonu, personai nosaka mājas karantīnu 14 dienas pēc pēdējā kontakta ar personu, kam apstiprināta Covid-19 infekcija. Mājas karantīnas laikā persona:
  5. uzturas dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā un ir pieejama saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;
  6. nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs, uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kur uzturas daudz cilvēku);
  7. ievēro centra epidemiologa un ārsta norādījumus;
  8. mājas karantīnu pārtrauc tikai ar ārstējošā ārsta atļauju.
  • Mājas karantīnu var pārtraukt agrāk, ja, veicot COVID-19 laboratorisko diagnostiku ne agrāk kā mājas karantīnas 10. dienā, ir saņemts negatīvs testa rezultāts (attiecināms uz personām, kuras pēc kontakta ar COVID-19 inficētu pacientu nav inficējušās).
  • COVID-19 pacientiem darba vieta nevar pieprasīt kontroles testu. Ģimenes ārsts sagatavo izziņu ar šādu tekstu:

“Apliecinu, ka PACIENTS ( vārds, uzvārds) var izbeigt karantīnu  saistībā ar COVID-19  saslimšanu atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.360 (09.06.2020)”

Skaidrojumi:

  1. Izolācija – obligāta inficētas personas nošķiršana no veselām personām dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē ārstniecības personas uzraudzībā ārstēšanai, nodrošinot atbilstošus apstākļus, lai nepieļautu veselu personu inficēšanos. Par izolācijas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa;
  2. Mājas karantīna – ciešā kontaktā ar inficēto personu bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa;
  3. Pašizolācija – personas nošķiršanās no citām personām dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, lai novērstu inficēšanās riskus citām personām, ja ir epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka šī persona ir atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos. Par pašizolācijas laiku darbnespējas lapa netiek izsniegta;

https://likumi.lv/ta/id/315304-epidemiologiskas-drosibas-pasakumi-covid-19-infekcijas-izplatibas-ierobezosanai

Noderīga informācija:

https://www.spkc.gov.lv/lv/jautajumi-un-atbildes-par-covid-19-infekcijas-uzliesmojumu

https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksatas-covid-19-analizes-kam-tas-veic-un-ka-jarikojas

https://www.who.int/docs/default-source/coronaviruse/situation-reports/20200402-sitrep-73-covid-19.pdf?sfvrsn=5ae25bc7_6