Latvijas Nacionālais teātris svētku laikā ir sagatavojis jaunu piedāvājumu medicīnas nozares darbiniekiem.
Piedāvājam iespēju iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz izrādēm janvārī: “Arī vaļiem ir bail” 16. janvārī plkst. 19.00“Dzimusi vakardien” | 30. janvārī plkst. 19.00
Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu: veseliba30
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2024” 2025.gada pavasarī notiks jau 15.reizi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2.decembra līdz 2025.gada 9.februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina/.
“Gada balva medicīnā 2024” tiks pasniegta 15 nominācijās ,bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2024”, “Gada ārsts speciālists 2024”, “Gada zobārsts 2024”, “Gada ārsta palīgs 2024”, “Gada farmaceits 2024”, “Gada māsa 2024”, “Gada māsas palīgs 2024”, “Gada vecmāte 2024” un “Gada funkcionālais speciālists 2024”, “Gada slimnīca 2024”.
“Parasti mēs domājam, ka atlīdzinām cilvēkiem par darbu ar labu algu, bet tie cilvēki, kas ir izvēlējušies savu darbu medicīnas jomā, ir savā ziņā izdarījuši izvēli būt misijā, ar pārliecību pirmkārt jau palīdzēt cilvēkiem. Šiem cilvēkiem jo būtiskāk ir saņemt atsauksmes un atgriezenisko saiti par savu darbu. Gada balva medicīnā ir tā iespēja iedzīvotājiem izteikt novērtējumu un mediķiem saņemt pateicību no cilvēkiem, kam viņi ir palīdzējuši.
Aicinu būt atsaucīgiem un piedalīties balsošanā un atcerēties tos mediķus, kas pēdējā gada laikā ir palīdzējuši jums pašiem vai tuviniekiem atgūt veselību un justies labāk,” stāsta Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Tradicionāli “ Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2024″, “ Gada cilvēks medicīnā 2024″, “Gada notikums medicīnā 2024″ un “ Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.
Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2024″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.
“ Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti
Par “ Gada balva medicīnā”“
Pirmo reizi “ Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008.gadā. Ar katru gadu šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. “Gada balvas medicīnā” balsojumā 2023.gadā piedalījās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balvas tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.
Par LĀB
LĀB dibināta 1988.gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite – Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante Tālr.: 29295837
Apgabaltiesa ir noraidījusi tabakas izstrādājumu vairumtirgotāja “Pro Vape” prasību pret plaušu slimību speciālistu, pneimonologu profesoru Alvilu Kramu par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, spriedums nav pārsūdzēts un tas stājies spēkā
Uzņēmums vērsās pret Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galveno speciālistu, profesoru Alvilu Kramu, par viņa izteiktajiem brīdinājumiem saistībā ar pārkāpumiem e-cigarešu tirdzniecībā un šo produktu kaitīgumu sabiedrības veselībai. Vairumtirgotāja prasība pret Krama izteikumiem, kas iekļauti Latvijas Sabiedrisko mediju portāla “Rus.lsm.lv” sižetā, tika noraidīta arī apgabaltiesā, un tiesas lēmums apliecina ārsta tiesības publiski paust viedokli, kas vērsts uz sabiedrības interesēm, informējot to par riskiem sabiedrības veselībai.
Sižetā, kuru veidoja LTV žurnālists, profesors Krams pauda bažas par e-cigarešu kaitīgumu un norādīja uz pārkāpumiem, kas attiecas uz šo produktu reklāmu un tirgošanas nosacījumu ievērošanu. Profesors uzsvēra, ka e-cigarešu lietošana ir saistīta ar priekšlaicīgas nāves risku un ka šī problēma prasa valsts institūciju un tirgotāju uzmanību, īpaši uzsverot atbildīgu pieeju produktu reklamēšanā.
Civillietu tiesas kolēģija norādījusi, ka smēķēšana, tai skaitā elektronisko cigarešu smēķēšana, sevišķi jauniešu vidū, neapšaubāmi ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums par kuru ir jārunā, gan žurnālistiem, gan ārstiem, gan skolās un ģimenēs.
Tiesa arī secinājusi, ka e-cigarešu tirgotāja tiesības uz reputācijas absolūtu neaizskaramību nostādāmas pretstatā ar sabiedrības tiesībām saņemt objektīvu informāciju par smēķēšanas kaitīgumu un tās ietekmi uz sabiedrības veselību nākotnē. Saskaņā ar Latvijas Ārstu Ētikas kodeksa 1.1.punktu ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un atsevišķu cilvēku tiesībām (..). Kopā ar pārējo sabiedrību ārsts ir atbildīgs par sabiedrības vispārējās veselības uzlabošanu un taisnīgu veselības aprūpes sistēmu. Saskaņā ar Latvijas Ārstu Ētikas kodeksa 1.2.punktu ārsta galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību (sk. Latvijas Ārstu Ētikas kodekss). Ņemot vērā minēto, tiesa secinājusi, ka, piedaloties raidījumā un izsakoties par raidījumā redzēto, atbildētājs vadījies no sabiedrības veselības interesēm, ievērojot Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā noteiktos pienākumus.
“Šāda tabakas izstrādājumu tirgotāja vēršanās tiesā pret ārstu un vēlme tādā veidā ietekmēt, norādīt vai aizliegt ārstam informēt sabiedrību par veselībai bīstamiem produktiem, ir nopietns trauksmes signāls gan visai medicīnas nozarei, gan sabiedrībai. Manuprāt šāds gadījums ir diezgan unikāls visas Eiropas Savienības kontekstā. Esmu gandarīts par tiesas spriedumu un par to, ka tiesa ir ņēmusi vērā visas sabiedrības intereses, kā arī ārstu kopumā atbildību par godprātīgu savu pienākumu pildīšanu un pienākumu informēt sabiedrību,” pēc tiesas sprieduma uzsvēra profesors Krams.
Tiesas lēmums kalpo kā būtisks signāls gan medicīnas nozarei, gan visai sabiedrībai, nostiprinot ārstu pienākumu un tiesības brīvi un atbildīgi paust savu profesionālo viedokli par sabiedrības veselībai būtiskiem jautājumiem. Tiesas spriedums ir uzvara ne tikai profesoram Alvilam Kramam, bet arī visiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri cenšas aizsargāt sabiedrības veselību, informējot par potenciālajiem riskiem.
Informāciju sagatavoja: Dagnija Dižbite-Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Mūžībā devusies viena no Latvijas izcilākajām neonatoloģēm un pediatrijas speciālistēm, RSU docētājām – asoc. profesore Jevgēnija Livdāne(25.06.1951. – 31.10.2024.).
Asoc. profesore J. Livdāne 1975.gadā absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot pediatra grādu, un turpināja mācības klīniskajā ordinatūrā, pēc tam – aspirantūrā Maskavā, kur ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. Viņas darba ceļš sākās 1980.gadā Rīgas Medicīnas institūta Bērnu slimību, vēlāk – Pediatrijas katedrā, kur no asistentes kļuva par docenti, bet vēlāk arī asociēto profesori. No 1998. līdz 2015.gadam viņa bija Rīgas Stradiņa universitātes Pēcdiploma izglītības / Tālākizglītības fakultātes prodekāne un dekāne, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu fakultātes attīstībā un studiju iespēju paplašināšanā.
Profesores pētniecības darbs galvenokārt bija veltīts bērnu veselības jautājumiem, tostarp Latvijas skolēnu veselības paradumiem, krūts piena aizstājēju aprites starptautiskā kodeksa ievērošanai Latvijā un bērnu zīdīšanai. Viņas pētījumi un publikācijas palīdzēja attīstīt pediatrijas zinātnes jomu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zināšanās un praksē, kas veicināja bērnu veselības uzlabošanos.
Profesore J.Livdāne īpaši izcēlās ar savu nesavtīgo darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur, vadot Vispārējās pediatrijas klīniku, vienmēr ar mīlestību un profesionalitāti rūpējās par mazajiem pacientiem. Par savu ilgstošo un pašaizliedzīgo darbu viņa 2010. gadā saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas augstāko apbalvojumu – Andreja Priedkalna balvu, kas apliecināja viņas lielo ieguldījumu bērnu slimību pētniecībā, diagnostikā, ārstniecībā un profilaksē. Par savu izcilo ieguldījumu Rīgas Stradiņa universitātes attīstībā un izglītības pilnveidē profesore 2015.gadā saņēma RSU Atzinības rakstu.
Profesore Livdāne bija cienīta kolēģu un studentu vidū, pateicoties viņas dziļajām zināšanām, sirds siltumam un nesavtīgajam darbam. Viņa bija iedvesma jaunajai ārstu paaudzei, mācot ne tikai medicīnas prasmes, bet arī cilvēkmīlestību un rūpes par pacientiem.
Mūžīgā piemiņā saglabāsim profesores Jevgēnijas Livdānes darbu un viņas devumu Latvijas medicīnai un nākamajām ārstu paaudzēm! Viņas dzīve ir stāsts par nesavtību, mīlestību un rūpēm par citiem – mēs viņu neaizmirsīsim!
Ar dziļām skumjām un cieņu paziņojam par Dr. Sarmas Ilzes Lindenbergas aiziešanu mūžībā.
Dr. Sarma Ilze Lindenberga (1943–2024) bija izcila un sirsnīga ārste, kuras ieguldījums Latvijas medicīnā, īpaši bērnu neiroloģijā, paliks neaizmirstams. 1968. gadā viņa absolvēja Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, sākot savu profesionālo ceļu. Pēc tam viņa specializējās neiroloģijā un narkoloģijā Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas kursos un uzsāka darbu Daugavpils rajona Ilūkstē, kur vietējā slimnīcā strādāja par neirologu un narkologu.
1971. gadā Dr. Lindenberga devās uz Maskavu, lai izietu specializāciju bērnu neiroloģijā, kas pavēra viņai jaunas profesionālās iespējas. No 1972. gada viņa strādāja Rīgā, Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas poliklīnikā, bet no 1973. gada — bērnu neiroloģijas nodaļā, kur viņa iedziļinājās savā īpašajā interesē — neonatoloģijā.
Ar nemitīgu vēlmi pilnveidoties un palīdzēt citiem, Dr. Lindenberga 1983. gadā atkārtoti apguva kvalifikācijas kursus bērnu neiroloģijā Maskavā. Viņas veltījums savam darbam un pacientiem padarīja viņu par vienu no nozares līderēm Latvijā. Viņa piedalījās Latvijas Bērnu neirologu biedrības dibināšanā un bija tās valdes priekšsēdētāja no 1998. līdz 2006. gadam. Dr. Lindenberga arī izveidoja apmācību programmas jauno bērnu neirologu rezidentūrai un to vadīja līdz 2006. gadam, sniedzot savas zināšanas un pieredzi nākamajām paaudzēm.
Dr. Lindenberga savas darba gaitas Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā noslēdza 2012. gadā, taču viņas atstātais mantojums turpinās dzīvot caur visiem, kam viņa ir palīdzējusi un ko ir iedvesmojusi.
Dr. Sarmas Ilze Lindenbergas kolēģi un pacienti viņu atcerēsies kā atsaucīgu, iejūtīgu un saprotošu cilvēku. Viņas empātija un profesionalitāte bija neatsverama palīdzība neskaitāmiem bērniem un viņu ģimenēm.
Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību Dr. Lindenbergas ģimenei, draugiem un kolēģiem šajā sēru brīdī. Lai viņas gaišā piemiņa dzīvo mūsu sirdīs.
Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis īpašo piedāvājumu medicīnas nozares darbiniekiem.
Piedāvājam iespēju iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz izrādēm oktobrī un novembrī: “Arī vaļiem ir bail” “Dzimusi vakardien” “Aizliegtais pianīns” “Heda Gablere. Atgriešanās”
Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu: veseliba30
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas politiķiem nosūtījuši vēstuli, aicinot darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai Frakcijai “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” Frakcijai “Nacionālā apvienība” Frakcijai “Stabilitātei!” Frakcijai “PROGRESĪVIE” Frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Pie frakcijām nepiederošam deputātam Oļegam Burovam Pie frakcijām nepiederošam deputātam Andrejam Ceļapīteram Pie frakcijām nepiederošam deputātam Aleksandram Kiršteinam Pie frakcijām nepiederošai deputātei Viktorijai Pleškānei Pie frakcijām nepiederošam deputātam Igoram Rajevam Pie frakcijām nepiederošam deputātam Edgaram Zelderim
Ministru prezidentei Evikai Siliņai Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai Veselības ministram Hosamam Abu Meri Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei
Par prioritātēm – drošība, veselība, izglītība
2024.gada un vidēja termiņa budžets tika sagatavots un pieņemts, izvirzot trīs ļoti būtiskas prioritātes – drošība, veselība, izglītība. Izsakām pateicību, ka tieši šīm nozarēm tika piešķirts papildu finansējums.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes, taču politiķi vienojušies par vienu prioritāti – drošība, iekšējā un ārējā drošība. Uzskatām, ka Latvijas drošība jāstiprina, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī jāatbalsta iekšējā drošība, jo tā daudzus gadus nav saņēmusi atbilstošu finansējumu, taču iekšlietu sistēmā strādājošie ir profesionāli un pašaizliedzīgi rūpējušies par Latvijas valsts iedzīvotāju drošību ikdienā.
Uzskatām, ka 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādē jāsaglabā iepriekš noteiktos prioritāros virzienus, jo tie būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju ne tikai fizisko drošību, bet arī veselības un izglītības drošību, kas ilgtermiņā ietekmē veselīgas un izglītotas tautas, tās ataudzes pastāvēšanu.
Ikviens cilvēks sabiedrībā var justies drošāk, ja saņem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī zina, ka būs pieejama un kvalitatīva izglītība sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.
Bez stipras veselības aprūpes sistēmas, kas ir gatava darboties arī ārkārtas situācijās, valsts aizsardzība nav iespējama. Veselības aprūpes sistēma ir būtisks valsts drošības elements, jo ārkārtas gadījumos — vai tie būtu dabas katastrofas, pandēmijas vai militārie konflikti — efektīva un operatīva medicīniskā aprūpe ir svarīga ne tikai civiliedzīvotāju, bet arī valsts aizstāvju dzīvību glābšanai. Veselības aprūpes sistēmas sagatavotība nodrošina, ka valsts spēj reaģēt uz draudiem ātri, efektīvi un stabilizēt situāciju, tādējādi stiprinot nacionālo drošību kopumā.
Mēs izjūtam sekas, ja nav savlaicīgi pieejams, ārsts, māsa, citi veselības nozares darbinieki, kāds izmeklējums vai medikaments, jo tam nav pietiekama finansējuma. Ja veselība nebūs prioritāte, tad katru gadu būs mazāks skaits potenciāli derīgu speciālistu valsts aizsardzības jomā. Veselības drošība ir daudzu cilvēku dzīvības, veselīgāk nodzīvotu un nostrādātu gadu jautājums. Ekonomikas ministrija savos ziņojumos norāda par akūti trūkstošo darba spēku daudzās tautsaimniecības nozarēs, arī prognozes liecina, ka trūks vairāki desmiti tūkstoši darba roku. Latvijas sabiedrība noveco, demogrāfiskā situācija pasliktinās, tāpēc vēl jo vairāk svarīgi nodrošināt ilgtermiņā veselīgu nāciju.
Mēs izjūtam sekas, ja nav pieejama pirmsskola, kas veido pamatu tālākām izglītības gaitām. Mēs izjūtas sekas, ja nav pieejami pedagogi mācību priekšmetos skolās un studiju kursos augstskolās, mēs izjūtam sekas, ja nav pieejams atbalsta personāls un tehniskais personāls nozarē, jo izglītības un studiju process ir komandas kopdarbs. Un arvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, bet pat par tās pieejamību. Ja nebūs izglītotu personu, kuras spēs nodrošināt nepieciešamā personālsastāva daudzumu drošības jomā, tad attiecīgi var tikt apdraudēts drošības virziens. Mēs nevaram arī atļauties samazināt stipendijas vai budžeta vietas mūsu jaunajai paaudzei, jo Eiropas valstu sabiedrības noveco, un katra valsts cīnās par jauniem, gudriem, aktīviem, reproduktīva vecuma cilvēkiem.
Investīcijas izglītībā, intelektuālajā kapitālā šodien ir ieguldījums valsts drošībā nākotnē, jo valsts drošība vispirms ir izglītota nācija.
Valsts iekšējo drošību veido arī iedzīvotāju piederības sajūta Latvijas valstij. Tieši profesionāls, motivēts un novērtēts izglītības nozares darbinieks veido piederības sajūtu savai valstij ikvienā bērnā, jaunietī, studentā, kas ir iekšējās drošības pamats!
Mēs lepojamies ar uzņēmējiem, kuri sekmīgi darbojas Latvijā un iekarojuši ārvalstu tirgus, mēs lepojamies ar mūsu kultūras un sporta nozares pārstāvju sasniegumiem, mēs lepojamies ar mūsu skolēnu sasniegumiem, mēs lepojamies ar unikālajām un veiksmīgajām operācijām, ar mūsu zinātnieku atklājumiem. Viņi visi ir devuši Latvijai labāko, ko spējuši dot un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Mēs lepojamies, jo to visu ir sasnieguši mūsu cilvēki, Latvijas valsts iedzīvotāji! Un šo visu var paveikt, ja cilvēki jūtas droši, veselīgi, zinoši par savu rītdienu!
Mums Latvijā nav ne zelta, ne naftas atradņu, taču mūsu lielākā vērtība ir Latviju mīloši, izglītoti, radoši, veseli cilvēki, no kuriem daļa dod savu pienesumu zinātnes attīstībā, inovāciju veicināšanā, un katrs dod savu iespēju robežās pienesumu valsts kopējā attīstībā, valsts vērtību uzturēšanā, valsts nākotnē!
Aicinām turpināt ieguldīt Latvijas cilvēku fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā drošībā, jo tās visas ir vienlīdz svarīgas!
Gods būt aizsargātam, gods būt veselam, gods būt izglītotam!
Vairākās Eiropas valstīs pēdējos gados jau konstatēta nāvējošā vakcīnregulējamā slimība – difterija. Pateicoties labai vakcinācijas aptverei, Latvijā līdz pagājušajai nedēļai bijām spējuši noturēt no difterijas brīvu zonu. Taču diemžēl arī pie mums ir nevakcinēti bērni un pieaugušie, tāpēc sācies pagaidām lokāls difterijas uzliesmojums. Bērnu slimnīcas ārsti aicina jau šodien pārbaudīt, vai visi ģimenes locekļi ir vakcinēti un revakcinēti. Ja nav – tas jādara nekavējoties. Ja ir pirmie slimības simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, visām kontaktpersonām obligāta izolācija un testēšana.
Visi pagājušajā nedēļā Bērnu slimnīcā stacionētie bērni, kuri jau ir saslimuši ar difteriju, nebija vakcinēti. Šobrīd vēl nav iespējams pateikt, cik smagas sekas šī slimība atstās uz viņu veselību un turpmāko dzīvi, ja bērni izdzīvos.
„Paaugstinoties nevakcinēto īpatsvaram gan bērnu vecumā pēc pandēmijas, kad bērni vispār nav saņēmuši vakcīnas vecāku dažādo pārliecību dēļ, gan pieaugušo vidū, kad viņi aizmirsuši saņemt vai nolēmuši nesaņemt pēc 10 gadiem valsts apmaksāto vakcināciju, arī pie mums ir palielinājies pret bīstamajām infekcijām uzņēmīgo cilvēku skaits, un difterija ir atgriezusies. Infekcijas izraisītāji var būt ievesti ar ceļotājiem no citām zemēm vai cirkulējuši Latvijā, bet pagājušajā nedēļā tie diemžēl satikuši nevakcinētus cilvēkus. Saslimušie bērni jau ar pirmajiem simptomiem tomēr bija aizvesti gan uz bērnudārzu, gan un skolu, tāpēc ir liels risks, ka infekcija izplatījusies un saslimušo būs vairāk,” skaidro Dace Zavadska, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja.
„Lai pasargātu no difterijas un citām bīstamām infekcijām pašus mazākos, jau vairākus gadus grūtniecēm pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu. Šī kombinētā vakcīna, kura ir efektīva un droša, ja topošās māmiņas to saņem katras grūtniecības laikā, spēj pasargāt viņas pašas un zīdaiņus pirmajos dzīves mēnešos, kamēr specifiskā imunitāte izveidojas no vakcīnām, ko saņem bērns. Diemžēl šogad Bērnu slimnīcā intensīvajā terapijā jau bijuši vairāki zīdaiņi ar garo klepu, kurus no smagas slimības gaitas varēja pasargāt tas, ka mamma grūtniecības laikā būtu saņēmuši valsts apmaksāto vakcīnu Viens zīdainis, kurš saslima ar garo klepu, ir miris. Vēl ļoti smagā stāvoklī bijuši bērni ar tuberkulozi un nevakcinēti bērni ar vējbakām. Vecāki un arī daudzi ārsti nav redzējuši, cik smaga var būt šo vakcīnregulējamo infekcijas slimību gaita, jo tās jau ilgu laiku, pateicoties efektīvajām vakcīnām, mūsu sabiedrībā nav cirkulējušas,” turpina Dace Zavadska.
Atbilstoši vakcinācijas kalendāram – pirmās trīs vakcīnas devas (kombinētā vakcīnā) pret difteriju bērniem ir jāsaņem līdz 1 gada vecumam. Kombinētā DTaP-IPV-Hib-HB (difterija (D), stingumkrampji (T), garais klepus (aP), poliomielīts (P), b tipa Haemophilus influenzae infekcija (Hib), B hepatīts (HB)) vakcīna ir paredzēta primārai vakcinācijai un balstvakcinācijai zīdaiņiem un bērniem no 2 mēnešu vecuma. Primārajai vakcinācijai tiek nozīmētas trīs kombinētās vakcīnas devas ar vismaz 4 nedēļu starplaiku. Tad līdz 15 mēnešu vecumam jāsaņem 4. deva, 7 gadu vecumā – 5. deva, 14 gadu vecumā – 6. deva. Pēc 6. devas saņemšanas balstvakcināciju pret difteriju (kombinētā vakcīna pret difteriju un stingumkrampjiem) ikvienam veic ik pēc 10 gadiem visa mūža garumā.
„Daudzi ārsti patiešām nav redzējuši, kādi dzīvē izskatās difterijas simptomi, tāpēc šobrīd visiem jāatceras, ka tā var būt difterija. Vecākiem jāzina, ka grūtības norīt un elpot var būt pirmie šīs slimības simptomi, kamēr sāpes kaklā bērns vai pieaugušais var nesajust. Ja slimības simptomi sākumā nav tik akūti un bērns netiek aizvests pie ārsta pirmajās trīs dienās, pat ievadot lielas specifiskā difterijas imūnglobulīna devas, dzīvību var neizdoties glābt. Ne velti tiek uzsvērts, ka šī ir nāvējoša infekcija. Smagas un arī paliekošas sekas difterija mēdz atstāt uz centrālo nervu sistēmu, nieru un sirds asinsvadu sistēmu. Tiem, kas ir vakcinēti un saskārušies ar infekcijas izraisītāju, atsevišķos gadījumos slimība var sākties, bet tā norit vieglā formā bez komplikācijām. Taču slimības sākumā visi saslimušie ir infekcijas izplatītāji. Ja šādā veidā infekcijas izraisītāji satiek nevakcinētus cilvēkus, sekas ir ļoti smagas vai letālas, jo difterijas baktērijas toksīni izplatās visās organisma sistēmās. Visneaizsargātākie un vissmagāk ar bīstamajām infekcijas slimībām dzīves pirmajos mēnešos slimo paši mazākie, tāpēc vēlreiz aicinām visas grūtnieces noteiktajā laikā saņemt kombinēto vakcīnu un pasargāt savu mazulīti,” atgādina Gunta Laizāne, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas infekciju slimību profila virsārste.
Ja kāds zina, ka sakāries ar cilvēku, kurš saslimis ar difteriju vai ir tās nēsātājs, jāatceras, ka ilgstoša izolācija ir obligāta un var pasargāt apkārtējos, jo slimības inkubācijas periods ir līdz 10 dienām.
Līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2024/25 gadā. Īpašos gadījumos valde izskatīs arī iesniegumus ārpus šī termiņa. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju līdz $ 3000 apmērā.
Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Fonda stipendijai. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai.
Līdz pat 2021. gadam fonds galvenokārt atbalstīja Latvijas jauno ārstu un zobārstu profesionālo pilnveidi, bet kopš 2021. gada pretendentu loks ir paplašināts un stipendiju var saņemt arī citas ārstniecības personas, piemēram, fizioterapeiti, rehabilitologi, farmaceiti u.c.
Pieteikumus vērtē fonda valde, kurā sabiedriskā kārtā darbojas tā vadītājs reimatologa asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda). Fonda valdē ir zobārste Inese Flude (Kanāda) un farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre, Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē. Ekspriekšsēdis – prof. Kaspars Tūters (Kanāda).
Ojāra Veides fonda stipendiāti par savu pieredzi un ieguvumiem gatavo aprakstu, ko var lasīt LĀZA mājaslapā sadaļā Publikācijas/ Apkārtraksts. Neiztrūkstoši ir pateicības vārdi par atbalstu. Tas priecē un motivē Fonda valdi arī turpmāk sniegt savu atbalstu Latvijas jaunajiem un ne tik jauniem speciālistiem. Šobrīd atbalstu jau saņēmuši Latvijas 67. kolēģi.
Prof. Ingrīda Selga Šķetre Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rīkotā pieņemšanā Latvijas goda konsuliem ārvalstīs, 01.07.2024. Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fonda darbību nodrošina ziedojumi. Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922 www.lazariga.lv
Sēru vēsts – mūžībā aizsaukts dr.habil.med. profesors Valentīns Logins
Ģimene informē, ka 2024.gada 22.augustā 85.dzīves gadā mūžībā aizsaukts mīlošs un gādīgs tēvs, brālis, vectēvs, vecvectēvs, brīnišķīgs draugs, zinātnieks, kolēģis un ārsts osteorefleksoterapeits, medicīniskās biomehānikas habilitētais medicīnas zinātņu doktors, profesors Valentīns Logins.
Valentīns Logins Rīgas Medicīnas institūtu Vispārējās ārstniecības fakultāti beidzis 1966.gadā, paralēli aktīvi strādājot kā neatliekamās palīdzības ārsts un terapeits. 1970.gada sākumā kļuvis par jaunāko, vēlāk (kopš 1986.gada) par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, kur aktīvi darbojies medicīnas biomehānikas zinātnieku grupā realizējot dažāda veida pētījumus, eksperimentus osteorefleksoterapijā. 1973.gadā kļuvis par Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta medicīnas zinātņu kandidātu. V.Logins turpināja savu zinātnisko darbu un 1992.gadā ieguvis medicīnas zinātņu doktora, un kopš 1993.gada profesora zinātnisko grādu un kvalifikāciju. Paralēli darbam Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā, 1997.gadā kļuvis par vadošo pētnieku Latvijas Medicīnas akadēmijā. 1999.gadā ieguvis habilitēta medicīnas doktora grādu aizstāvot darbu medicīniskā biomehānikā “Skriemeļu kaulaudu biomehāniskās īpašības”. Ar interesi iesaistījies jauno kolēģu apmācībā, saņēmis Rīgas Stradiņa universitātes atzinības rakstu par ilgstošu un godprātīgu ieguldījumu Rehabilitācijas fakultātes attīstībā un sasniegumiem pētniecības jomā rehabilitācijā. 2022 gadā ievēlēts un kļuvis par Osteorefleksoterapijas asociācijas prezidentu. Vislielāko gandarījumu prof.V.Loginam ir sniegusi iespēja atvieglot dažāda veida sāpes un stiprināt kaula-muskuļu balsta sistēmas stāvokli saviem pacientiem. Kā pacientus bieži konsultējis arī profesionālus sportistus. Profesors turpinājis aktīvu pacientu konsultēšanu un ārstēšanu izmantojot osteorefleksoerapijas metodi un bijis atsaucīgs un ieinteresēts kolēģis medicīnas jomas diskusijās līdz pat sava mūža beigām.
Aizraušanās ar zinātni un praktisko medicīnu prasīja daudz spēka un laika, bet ģimene un draugi Valentīnu atceras kā dzīvespriecīgu, laipnu, atsaucīgu, ar labu humoru apveltītu, sirds un prāta inteliģentu, cilvēcisku, saimniecisku un darbīgu. Visu mūžu aktīvi iesaistījies kultūras dzīvē, bieži apmeklējis koncertus, izstādes un teātra izrādes, daudz lasījis, aktīvi interesējies par sportu, bet tajā pat laikā arī dzīve savā lauku īpašumā kopjot dārzu, gādājot malku no meža, rūpējoties par ēku uzturēšanu un atjaunošanu viņam sagādāja prieku. Jebkurš ģimenes loceklis un viesis tika laipni gaidīts Valentīna mājās.
Kaut pavadīts garš un dažādiem dzīves notikumiem bagātīgs mūžs, tomēr sāpīgi zaudēt…
Atvadīšanās un izvadīšana pēdējā ceļā notiks piektdien, 30.augustā, plkst. 14:00 Rīgas Pirmo Meža kapu kapličā (Rīga, Aizsaules iela 2).
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
