Nozares aktualitātes

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem.  Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2024” 2025.gada pavasarī notiks jau 15.reizi.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2.decembra līdz 2025.gada 9.februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina/.

“Gada balva medicīnā 2024” tiks pasniegta 15 nominācijās ,bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās –  “Gada ģimenes ārsts 2024”, “Gada ārsts speciālists 2024”, “Gada zobārsts 2024”, “Gada ārsta palīgs 2024”, “Gada farmaceits 2024”, “Gada māsa 2024”, “Gada māsas palīgs 2024”, “Gada vecmāte 2024” un “Gada funkcionālais speciālists 2024”, “Gada slimnīca 2024”.

“Parasti mēs domājam, ka atlīdzinām cilvēkiem par darbu ar labu algu, bet tie cilvēki, kas ir izvēlējušies savu darbu medicīnas jomā, ir savā ziņā izdarījuši izvēli būt misijā, ar pārliecību pirmkārt jau palīdzēt cilvēkiem. Šiem cilvēkiem jo būtiskāk ir saņemt atsauksmes un atgriezenisko saiti par savu darbu. Gada balva medicīnā ir tā iespēja iedzīvotājiem izteikt novērtējumu un mediķiem saņemt pateicību no cilvēkiem, kam viņi ir palīdzējuši. 

Aicinu būt atsaucīgiem un piedalīties balsošanā un atcerēties tos mediķus, kas  pēdējā gada laikā ir palīdzējuši jums pašiem vai tuviniekiem atgūt veselību un justies labāk,” stāsta Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. 

Tradicionāli “ Gada balva medicīnā”  tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2024″, “ Gada cilvēks medicīnā 2024″, “Gada notikums medicīnā 2024″ un “ Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.

Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2024″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“ Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti

Par “ Gada balva medicīnā”“

Pirmo reizi “ Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008.gadā. Ar katru gadu šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. “Gada balvas medicīnā” balsojumā 2023.gadā piedalījās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balvas tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Par LĀB

LĀB dibināta 1988.gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite – Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29295837

Apgabaltiesa ir noraidījusi tabakas izstrādājumu vairumtirgotāja “Pro Vape” prasību pret plaušu slimību speciālistu, pneimonologu profesoru Alvilu Kramu par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, spriedums nav pārsūdzēts un tas stājies spēkā

Uzņēmums vērsās pret Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galveno speciālistu, profesoru Alvilu Kramu, par viņa izteiktajiem brīdinājumiem saistībā ar pārkāpumiem e-cigarešu tirdzniecībā un šo produktu kaitīgumu sabiedrības veselībai. Vairumtirgotāja prasība pret Krama izteikumiem, kas iekļauti Latvijas Sabiedrisko mediju portāla “Rus.lsm.lv” sižetā, tika noraidīta arī apgabaltiesā, un tiesas lēmums apliecina ārsta tiesības publiski paust viedokli, kas vērsts uz sabiedrības interesēm, informējot to par riskiem sabiedrības veselībai.

Sižetā, kuru veidoja LTV žurnālists, profesors Krams pauda bažas par e-cigarešu kaitīgumu un norādīja uz pārkāpumiem, kas attiecas uz šo produktu reklāmu un tirgošanas nosacījumu ievērošanu. Profesors uzsvēra, ka e-cigarešu lietošana ir saistīta ar priekšlaicīgas nāves risku un ka šī problēma prasa valsts institūciju un tirgotāju uzmanību, īpaši uzsverot atbildīgu pieeju produktu reklamēšanā.

Civillietu tiesas kolēģija norādījusi, ka smēķēšana, tai skaitā elektronisko cigarešu smēķēšana, sevišķi jauniešu vidū, neapšaubāmi ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums par kuru ir jārunā, gan žurnālistiem, gan ārstiem, gan skolās un ģimenēs.

Tiesa arī secinājusi, ka e-cigarešu tirgotāja tiesības uz reputācijas absolūtu neaizskaramību nostādāmas pretstatā ar sabiedrības tiesībām saņemt objektīvu informāciju par smēķēšanas kaitīgumu un tās ietekmi uz sabiedrības veselību nākotnē. Saskaņā ar Latvijas Ārstu Ētikas kodeksa 1.1.punktu ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un atsevišķu cilvēku tiesībām (..). Kopā ar pārējo sabiedrību ārsts ir atbildīgs par sabiedrības vispārējās veselības uzlabošanu un taisnīgu veselības aprūpes sistēmu. Saskaņā ar Latvijas Ārstu Ētikas kodeksa 1.2.punktu ārsta galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību (sk. Latvijas Ārstu Ētikas kodekss). Ņemot vērā minēto, tiesa secinājusi, ka, piedaloties raidījumā un izsakoties par raidījumā redzēto, atbildētājs vadījies no sabiedrības veselības interesēm, ievērojot Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā noteiktos pienākumus.

“Šāda tabakas izstrādājumu tirgotāja vēršanās tiesā pret ārstu un vēlme tādā veidā ietekmēt, norādīt vai aizliegt ārstam informēt sabiedrību par veselībai bīstamiem produktiem, ir nopietns trauksmes signāls gan visai medicīnas nozarei, gan sabiedrībai. Manuprāt šāds gadījums ir  diezgan unikāls visas Eiropas Savienības kontekstā. Esmu gandarīts par tiesas spriedumu un par to, ka tiesa ir ņēmusi vērā visas sabiedrības intereses, kā arī ārstu kopumā atbildību par godprātīgu savu pienākumu pildīšanu un pienākumu informēt sabiedrību,” pēc tiesas sprieduma uzsvēra profesors Krams.

Tiesas lēmums kalpo kā būtisks signāls gan medicīnas nozarei, gan visai sabiedrībai, nostiprinot ārstu pienākumu un tiesības brīvi un atbildīgi paust savu profesionālo viedokli par sabiedrības veselībai būtiskiem jautājumiem. Tiesas spriedums ir uzvara ne tikai profesoram Alvilam Kramam, bet arī visiem veselības aprūpes speciālistiem, kuri cenšas aizsargāt sabiedrības veselību, informējot par potenciālajiem riskiem.

Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante

Mūžībā devusies viena no Latvijas izcilākajām neonatoloģēm un pediatrijas speciālistēm, RSU docētājām – asoc. profesore Jevgēnija Livdāne(25.06.1951. – 31.10.2024.).

Asoc. profesore J. Livdāne 1975.gadā absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot pediatra grādu, un turpināja mācības klīniskajā ordinatūrā, pēc tam – aspirantūrā Maskavā, kur ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. Viņas darba ceļš sākās 1980.gadā Rīgas Medicīnas institūta Bērnu slimību, vēlāk – Pediatrijas katedrā, kur no asistentes kļuva par docenti, bet vēlāk arī asociēto profesori. No 1998. līdz 2015.gadam viņa bija Rīgas Stradiņa universitātes Pēcdiploma izglītības / Tālākizglītības  fakultātes prodekāne un dekāne, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu fakultātes attīstībā un studiju iespēju paplašināšanā.

Profesores pētniecības darbs galvenokārt bija veltīts bērnu veselības jautājumiem, tostarp Latvijas skolēnu veselības paradumiem, krūts piena aizstājēju aprites starptautiskā kodeksa ievērošanai Latvijā un bērnu zīdīšanai. Viņas pētījumi un publikācijas palīdzēja attīstīt pediatrijas zinātnes jomu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zināšanās un praksē, kas veicināja bērnu veselības uzlabošanos.

Profesore J.Livdāne īpaši izcēlās ar savu nesavtīgo darbu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur, vadot Vispārējās pediatrijas klīniku, vienmēr ar mīlestību un profesionalitāti rūpējās par mazajiem pacientiem. Par savu ilgstošo un pašaizliedzīgo darbu viņa 2010. gadā saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas augstāko apbalvojumu – Andreja Priedkalna balvu, kas apliecināja viņas lielo ieguldījumu bērnu slimību pētniecībā, diagnostikā, ārstniecībā un profilaksē. Par savu izcilo ieguldījumu Rīgas Stradiņa universitātes attīstībā un izglītības pilnveidē profesore  2015.gadā saņēma RSU Atzinības rakstu.

Profesore Livdāne bija cienīta kolēģu un studentu vidū, pateicoties viņas dziļajām zināšanām, sirds siltumam un nesavtīgajam darbam. Viņa bija iedvesma jaunajai ārstu paaudzei, mācot ne tikai medicīnas prasmes, bet arī cilvēkmīlestību un rūpes par pacientiem.

Mūžīgā piemiņā saglabāsim profesores Jevgēnijas Livdānes darbu un viņas devumu Latvijas medicīnai un nākamajām ārstu paaudzēm! Viņas dzīve ir stāsts par nesavtību, mīlestību un  rūpēm par citiem – mēs viņu neaizmirsīsim!

Atvadīšanās no profesores Jevgēnijas Livdānes notiks 2024.gada 6.novembrī, plkst. 13:00, Alojas kapos.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas politiķiem nosūtījuši vēstuli, aicinot darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.

Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam
Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai

Frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai
Frakcijai “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”
Frakcijai “Nacionālā apvienība”
Frakcijai “Stabilitātei!”
Frakcijai “PROGRESĪVIE”
Frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Oļegam Burovam
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Andrejam Ceļapīteram
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Aleksandram Kiršteinam
Pie frakcijām nepiederošai deputātei Viktorijai Pleškānei
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Igoram Rajevam
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Edgaram Zelderim

Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai
Veselības ministram Hosamam Abu Meri
Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei

Par prioritātēm – drošība, veselība, izglītība

2024.gada un vidēja termiņa budžets tika sagatavots un pieņemts, izvirzot trīs ļoti būtiskas prioritātes – drošība, veselība, izglītība. Izsakām pateicību, ka tieši šīm nozarēm tika piešķirts papildu finansējums.

Pašlaik notiek aktīvs darbs pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes, taču  politiķi vienojušies par vienu prioritāti – drošība, iekšējā un ārējā drošība. Uzskatām, ka Latvijas drošība jāstiprina, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī jāatbalsta iekšējā drošība, jo tā daudzus gadus nav saņēmusi atbilstošu finansējumu, taču iekšlietu sistēmā strādājošie ir profesionāli un pašaizliedzīgi rūpējušies par Latvijas valsts iedzīvotāju drošību ikdienā.

Uzskatām, ka 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādē jāsaglabā iepriekš noteiktos prioritāros virzienus, jo tie būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju ne tikai fizisko drošību, bet arī veselības un izglītības drošību, kas ilgtermiņā ietekmē veselīgas un izglītotas tautas, tās ataudzes pastāvēšanu.

Ikviens cilvēks sabiedrībā var justies drošāk, ja saņem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī zina, ka būs pieejama un kvalitatīva izglītība sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.

Bez stipras veselības aprūpes sistēmas, kas ir gatava darboties arī ārkārtas situācijās, valsts aizsardzība nav iespējama. Veselības aprūpes sistēma ir būtisks valsts drošības elements, jo ārkārtas gadījumos — vai tie būtu dabas katastrofas, pandēmijas vai militārie konflikti — efektīva un operatīva medicīniskā aprūpe ir svarīga ne tikai civiliedzīvotāju, bet arī valsts aizstāvju dzīvību glābšanai. Veselības aprūpes sistēmas sagatavotība nodrošina, ka valsts spēj reaģēt uz draudiem ātri, efektīvi un stabilizēt situāciju, tādējādi stiprinot nacionālo drošību kopumā.

Mēs izjūtam sekas, ja nav savlaicīgi pieejams, ārsts, māsa, citi veselības nozares darbinieki, kāds izmeklējums vai medikaments, jo tam nav pietiekama finansējuma. Ja veselība nebūs prioritāte, tad katru gadu būs mazāks skaits potenciāli derīgu speciālistu valsts aizsardzības jomā. Veselības drošība ir daudzu cilvēku dzīvības, veselīgāk nodzīvotu un nostrādātu gadu jautājums. Ekonomikas ministrija savos ziņojumos norāda par akūti trūkstošo darba spēku daudzās tautsaimniecības nozarēs, arī prognozes liecina, ka trūks vairāki desmiti tūkstoši darba roku. Latvijas sabiedrība noveco, demogrāfiskā situācija pasliktinās, tāpēc vēl jo vairāk svarīgi nodrošināt ilgtermiņā veselīgu nāciju.

Mēs izjūtam sekas, ja nav pieejama pirmsskola, kas veido pamatu tālākām izglītības gaitām. Mēs izjūtas sekas, ja nav pieejami pedagogi mācību priekšmetos skolās un studiju kursos augstskolās, mēs izjūtam sekas, ja nav pieejams atbalsta personāls un tehniskais personāls nozarē, jo izglītības un studiju process ir komandas kopdarbs. Un arvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, bet pat par tās pieejamību.  Ja nebūs izglītotu personu, kuras spēs nodrošināt nepieciešamā personālsastāva daudzumu drošības jomā, tad attiecīgi var tikt apdraudēts drošības virziens. Mēs nevaram arī atļauties samazināt stipendijas vai budžeta vietas mūsu jaunajai paaudzei, jo Eiropas valstu sabiedrības noveco, un katra valsts cīnās par jauniem, gudriem, aktīviem, reproduktīva vecuma cilvēkiem.

Investīcijas izglītībā, intelektuālajā kapitālā šodien ir ieguldījums valsts drošībā nākotnē, jo valsts drošība vispirms ir izglītota nācija.

Valsts iekšējo drošību veido arī iedzīvotāju piederības sajūta Latvijas valstij. Tieši profesionāls, motivēts un novērtēts izglītības nozares darbinieks veido piederības sajūtu savai valstij ikvienā bērnā, jaunietī, studentā, kas ir iekšējās drošības pamats!

Mēs lepojamies ar uzņēmējiem, kuri sekmīgi darbojas Latvijā un iekarojuši ārvalstu tirgus, mēs lepojamies ar mūsu kultūras un sporta nozares pārstāvju sasniegumiem, mēs lepojamies ar mūsu skolēnu sasniegumiem, mēs lepojamies ar unikālajām un veiksmīgajām operācijām, ar mūsu zinātnieku atklājumiem. Viņi visi ir devuši Latvijai labāko, ko spējuši dot un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Mēs lepojamies, jo to visu ir sasnieguši mūsu cilvēki, Latvijas valsts iedzīvotāji! Un šo visu var paveikt, ja cilvēki jūtas droši, veselīgi, zinoši par savu rītdienu!

Mums Latvijā nav ne zelta, ne naftas atradņu, taču mūsu lielākā vērtība ir Latviju mīloši, izglītoti, radoši, veseli cilvēki, no kuriem daļa dod savu pienesumu zinātnes attīstībā, inovāciju veicināšanā, un katrs dod savu iespēju robežās pienesumu valsts kopējā attīstībā, valsts vērtību uzturēšanā, valsts nākotnē!

Aicinām turpināt ieguldīt Latvijas cilvēku fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā drošībā, jo tās visas ir vienlīdz svarīgas!

Gods būt aizsargātam, gods būt veselam, gods būt izglītotam!