Lai līdz 14. Saeimas vēlēšanām izstrādātu un parakstīt kopīgu memorandu par nākamajos četros gados darāmo Latvijas veselības aprūpes nozares sakārtošanā un attīstībā, šodien, 15. jūnijā, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas tikās ar politisko partiju pārstāvjiem. Diskusijā visas puses izklāstīja savu redzējumu par aktuālo situāciju veselības aprūpes nozarē un nepieciešamajiem soļiem situācijas uzlabošanai.
“Memoranda mērķis ir panākt politiķu attieksmes maiņu pret veselības nozari, kuras loma 21. gadsimtā tikai ir pieaugusi un turpina palielināties. Tā ir valsts un tautas pastāvēšanas un labklājības pamats, tāpēc visas attīstītās valstis šai nozarei atvēl arvien lielākus valsts budžeta līdzekļus. Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, politiķiem beidzot ir jāieklausās pacientos un mediķos, mums kopīgi ir jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām cilvēku veselībā,” norādīja I. Aizsilniece.
Pasākumā pacientu vārdā uzstājās Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, kā arī AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt veselības aprūpē strādājošos pārstāvēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra un Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs.
Pasākumā tika aicinātas piedalīties visas partijas un to apvienības, kas līdz šim pieteikušas savu gatavību startēt 14. Saeimas vēlēšanās, bet uz tikšanos ieradās Ilze Ortveina (Latvijas Reģionu apvienība), Vladislava Marāne (“Attīstībai/Par!”), Edgars Labsvīrs (“Progresīvie”),Jānis Krišāns (“Saskaņa”), Vladimirs Keidāns (“Latvija pirmajā vietā”), Andris Skride(“Izaugsme”) un Sandis Ģirģens(“Republika”).
Diskusiju ievadīja LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa prezentācija par Latvijas veselības aprūpes nozares finansējumu, pacientu līdzmaksājumu apjomu, kā arī cilvēkresursu un dzīvildzes jautājumiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Jaunākie “Eurostat” dati parāda, ka neraugoties uz to, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm. Valdības tēriņi veselībai (% īpatsvars no visiem izdevumiem) dažu gadu laikā palielinājies no ~9% līdz 11%. Tomēr arī šis rādītājs ir zemākais starp ES valstīm. ES27 vidējais rādītājs ir ~15%. Savukārt pacientu līdzmaksājumu daļa ir 35,6%, kas joprojām ir otrs augstākais rādītājs starp ES valstīm.
Saskaņā ar «Latvia: Country Health Profile 2021», European Observatory on Health Systems and Policies Latvijā trūkst gan ārstu, gan māsu, kas norāda uz lielo mediķu pārslodzi salīdzinājumā ar citām valstīm.
“Nozarē ir izveidojusies nopietna cilvēkresursu problēma, kas saistīta arī ar personāla novecošanos un apgrūtinātu paaudžu nomaiņu. Liela daļa ārstu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, kurus būs grūtības aizvietot, jo jaunās paaudzes ārstu ir salīdzinoši maz. Tas ietekmē arī starpvalstu konkurenci par ārstiem, kurā priekšrocības būs valstīm, kas spēj piedāvāt labākus darba un dzīves apstākļus,” uzvēra J. Hermanis.
Diskusijā tika meklētas atbildes uz sekojošiem valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem: kāpēc veselības aprūpe Latvijā joprojām nav pietiekami finansēta; kāpēc Latvijas politiķi neatzīst veselības aprūpes svarīgo lomu valsts ekonomikas stiprināšanā un valsts drošības veicināšanā; kā kopīgi risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē; kādi būtu pirmie trīs pasākumi, ko katra politiskā partija/apvienība apņemas paveikt, ja tiks ievēlēta nākamajā Saeimā un nonāks valdībā.
Patlaban vairākās pasaules valstīs ir vērojams pērtiķu baku (turpmāk – PB) uzliesmojums, kura mērogs un ietekme uz sabiedrības veselību joprojām nav skaidrs [aktuālāko informāciju skatīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē[1]]. Lielākā daļa gadījumu ir jaunu vīriešu vidū, kuri sevi identificē kā vīrieši, kam ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Nāves gadījumi nav bijuši paziņoti. Klīniskā aina parasti tiek raksturota kā viegla, vairumā gadījumu tā izpaužas ar bojājumiem uz dzimumorgāniem vai ģenitālijām, kas norāda, ka transmisija, iespējams, notikusi cieša fiziska kontakta rezultātā seksuālo aktivitāšu laikā. Vairākas valstis ir ziņojušas par gadījumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar piedalīšanos pasākumos Spānijā (Madridē un Kanāriju salās) un Beļģijā (Antverpenē). Tomēr daudzas valstis ziņo arī par gadījumiem, kuriem nav zināmas epidemioloģiskās saiknes ar ceļošanu uz ārzemēm, saskarsmi ar citiem gadījumiem, dzīvniekiem vai konkrētu pasākumu apmeklēšanu.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) veikto riska novērtējumu[2], PB izplatīšanās iespējamība personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tiek uzskatīta par augstu. Lai gan vairumā gadījumu personām ir bijuši viegli slimības simptomi, PB vīruss var izraisīt smagu slimības klīnisko norisi šādās iedzīvotāju grupās: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. ECDC vērtē PB risku kā vidēju personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām grupām vīriešu, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem) un zemu plašākai sabiedrībai.
PB ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. PB gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai, visbiežāk 6-16 dienas.
PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku ir reta, taču ir ziņots par dažādu posmu infekcijas pārnešanas ķēdēm cilvēku vidū. Līdzīgi kā baku gadījumā, PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lieliem elpceļu pilieniem tieša un ilgstoša kontakta laikā. Turklāt ar PB var inficēties tiešā saskarē ar inficētas personas ķermeņa šķidrumiem vai piesārņotiem priekšmetiem, piemēram, gultas veļu vai apģērbu. Ir dokumentēti citi pārnešanas ceļi, piemēram, vertikālā (no mātes bērnam) un nozokomiālā transmisija. Lai gan nekad nav ziņots par transmisiju ar cilvēka izcelsmes bioloģiskajām vielām, visticamāk šis pārnešanas veids arī ir iespējams.
Vispārējais PB epidemioloģiskās uzraudzības, gadījumu izmeklēšanas un kontaktpersonu izsekošanas mērķis ir pārraut inficēšanās ķēdes un apturēt PB uzliesmojumu. Minētajā kontekstā izšķiroši svarīgi ātri identificēt PB gadījumus un klasterus, nodrošināt optimālu pacientu veselības aprūpi un izolāciju, lai novērstu turpmāku vīrusa pārnešanu, identificēt, informēt un medicīniski uzraudzīt kontaktpersonas, pasargāt veselības aprūpes darbiniekus un pielāgot efektīvus kontroles un profilakses pasākumus PB infekcijai.
Indikācijas PĶR testēšanai uz PB
ECDC aktualizēja Pasaules Veselības organizācijas PB gadījuma definīciju un iesaka testēt[3] [2] ar PĶR testu diagnozes apstiprināšanai vai izslēgšanai pacientus, kuri atbilst varbūtēja gadījuma kritērijiem:
(1) Persona ar neskaidras etioloģijas izsitumiem* jebkurā ķermeņa daļā
UN
viens vai vairāki citi PB infekcijas simptomi**, kas parādījušies pēc 2022. gada 1. marta
UN
viens no šādiem apstākļiem vai faktoriem:
– ir saņemts pozitīvs ortopoksvīrusa infekcijas laboratorijas testa rezultāts (piemēram, ortopoksvīrusam specifiska pozitīva PĶR bez sekvencēšanas, vīrusa konstatācija elektroniskajā mikroskopijā, pozitīvs seroloģiskais tests);
– ir epidemioloģiska saikne (kontakts) ar apstiprinātu vai varbūtēju PB baku gadījumu 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;
– ir informācija par ceļošanu uz PB endēmisku valsti 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;
– pacients ir jebkuras seksuālās orientācijas persona, kurai 21 dienu pirms simptomu paradīšanās bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri;
– pacients ir vīrietis, kuram ir sekss ar vīriešiem.
VAI
(2) Persona ar neskaidras etioloģijas ģeneralizētiem vai lokalizētiem makulopapulāriem vai vezikulopustulāriem izsitumiem, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles, pacientam ir limfadenopātija un viens vai vairāki citi ar PB saderīgi simptomi**.
* Lokalizēti vai ģeneralizēti makulopapulāri vai vezikulopustulāri izsitumi, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles.
** Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (parasti >38,5°C), galvassāpes, muguras sāpes, nogurums, limfadenopātija (lokalizēta vai ģeneralizēta).
Ziņošana
Ārstniecības personām nekavējoties diennakts laikā telefoniski [tālr.67271738] un rakstiski jāziņo par katru varbūtēju un laboratoriski apstiprinātu PB gadījumu Slimību profilakses un kontroles centram[4], kas veic gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē pretepidēmijas pasākumus un ziņo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Pasaules Veselības organizācijai atbilstoši Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kā arī apkopo un analizē iegūto epidemioloģisko informāciju.
Standarta piesardzības pasākumi
Standarta piesardzības pasākumi ietver pacienta izolāciju, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, rūpīgu roku higiēnu, piesardzīgu darbu ar piesārņotu medicīnisko aprīkojumu, veļu, atkritumiem, vides virsmu un priekšmetu tīrīšanu un dezinfekciju.
Izolācija un stacionēšana
Pacientus ar PB vai aizdomām par to stacionē slimības smaguma un veselības riska faktoru (piem., grūtnieces, zīdaiņi, personas ar novājinātu imūnsistēmu) dēļ. Citiem pacientiem izolācija arī tiek piedāvāta prioritāri slimnīcā, lai pasargātu no inficēšanās citus cilvēkus dzīves vai uzturēšanas vietā un ātrāk veiktu diagnozes precizēšanu. Pacienta izolācija stacionārā ir svarīga, ja apstākļi dzīves vai uzturēšanās vietā nevar novērst citu cilvēku inficēšanās risku, sevišķi tām personām, kuras pieder veselības riska grupai: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar novājinātu imūnsistēmu. Pacientus, kuriem nav minēto risku, var izolēt dzīves vai uzturēšanās vietā, ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus: ir iespēja piešķirt atsevišķu istabu, kopšanas un aprūpes priekšmetus, veikt tekošo/kārtējo dezinfekciju, it sevišķi tualetes telpā un vannas istabā. Jāņem vērā arī pacienta gatavību sadarbībai un ieteikumu izpildei.
Pacienta izolācijas laikā stingri jāievēro izolācijas režīmu gaisa pilienu ceļā izplatāmas infekcijas slimības gadījumā[5] [4]. Kopumā var secināt, ka Covid-19 kontroles pasākumu protokola ievērošana PB gadījumā ir pietiekama infekcijas izplatīšanās novēršanai.
Izolācijas un piesardzības pasākumi jāturpina, līdz simptomi izzūd, kā arī ir atdalījušās kreveles un sadzijuši visi izsitumi (2-4 nedēļas).
Veicot pacienta aprūpi, ir svarīgi samazināt iespējamo saskari ar pacienta ādas bojājumiem un kontaminēto vidi. IAL ir jāsavāc, pirms tiek atstāta pacienta izolācijas zona.
Pacientam nepieciešams piešķirt individuālus kopšanas līdzekļus. Ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas tīrīšanas aprīkojumu (piemēram, vienreizējās lietošanas dvieļus).
Individuālie aizsardzības līdzekļi
Lai novērstu veselības aprūpē strādājošo darbinieku inficēšanās risku, visiem veselības aprūpes speciālistiem atbilstoši situācijai jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL), apskatot un aprūpējot pacientus ar aizdomām par PB, apstrādājot piesārņotus priekšmetus un materiālus (drēbes, gultas veļu utt.), kā arī saskarē ar bioloģiskajiem materiāliem, t. sk. paraugiem laboratoriskajai pārbaudei:
vienreizējās lietošanas halātus (ja nepieciešams ūdensnecaurlaidīgus halātus vai priekšautus);
vienreizējās lietošanas cimdus;
vienreizējās lietošanas apavus vai zābaku pārvalkus;
elpceļu aizsarglīdzekļus (FFP2 respiratorus);
acu aizsarglīdzekļus pret šļakatām (aizsargbrilles vai sejas aizsargs/vizieris).
Pacientiem arī nepieciešams lietot medicīnisko masku, kad viņi nonāk ciešā saskarē (līdz 1 m) ar veselības aprūpes darbiniekiem vai citiem pacientiem, kā arī nepieciešams nosegt ādas bojājumus ar apģērbu vai vieglu pārsēju.
Vides drošības un dezinfekcijas pasākumi
Baku vīrusi ir ārkārtēji izturīgi pret izžūšanu, paaugstinātu temperatūru, tiem ir arī raksturīga pH tolerance. Šīs īpašības ievērojami ietekmē to noturību apkārtējā vidē, tādēļ pacientu bioloģiskie materiāli, piemēram, ādas daļiņas/kreveles, vai kontaminētie priekšmeti, piem., gultas veļa paliek infekciozi mēnešiem līdz gadiem ilgi. Tomēr, baku vīrusi ir jutīgi pret parastajiem dezinfekcijas līdzekļiem, lai gan tie var būt mazāk jutīgi pret organiskajiem dezinfekcijas līdzekļiem salīdzinājumā ar citiem apvalkotiem vīrusiem.
Telpā, kurā atradās PB pacients, tīrīšana jāveic, neizraisot putekļu vai aerosolu veidošanos, un jāizmanto parastie tīrīšanas līdzekļi un IAL:
piesārņotās virsmas jātīra un jādezinficē, izmantojot 0,1% nātrija hipohlorītu (mājsaimniecībās var izmantot balinātāju, parasti sākotnējā koncentrācijā 5 %);
veļu (piemēram, gultas veļu, dvieļus, apģērbu) nepurinot var mazgāt standarta veļas mašīnā ar 60oC siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli;
inficētajai personai nav nepieciešams izmantot atsevišķus traukus, ja tie ir pareizi mazgāti. Netīros traukus un ēšanas piederumus vajadzētu mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā vai ar rokām ar siltu ūdeni un ziepēm;
mīkstās mēbeles, piemēram, paklāji, dīvāni, aizkari, matrači un automašīnu sēdekļi un saloni jāapstrādā ar tvaiku, izmantojot atbilstošo aprīkojumu (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru);
priekšmetus, kas bijuši tiešā saskarē ar inficētas personas ādu un nav viegli mazgājami mājas veļas mašīnā, piemēram, spilvenus vai segas, var rūpīgi apstrādāt ar tvaiku (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru) vai var aizzīmogot, ielikt maisos vai konteineros un iznīcināt kā bīstamos infekciozos atkritumus;
marles vai citus materiālus, kas bija saskarē ar ādas bojājumu šķidrumu vai satur ādas daļiņas/kreveles no PB pacienta, ieteicams savākt un apstrādāt kā bīstamos infekciozos atkritumus vai pirms izmešanas (piem., mājas apstākļos) apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli vai veļas balinātāja šķīdumu (izturot vismaz 10 minūtes).
Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana
Tiklīdz tiek identificēts aizdomīgs PB gadījums, nepieciešams uzsākt apzināt kontaktpersonas, negaidot pacienta izmeklēšanu un testēšanas rezultātus.
SPKC epidemiologs, saņemot ārstniecības personas steidzamo paziņojumu par varbūtēju vai apstiprināto PB gadījumu:
apzina kontaktpersonas, veicot pacienta un citu personu aptauju;
sazinās ar kontaktpersonām, precizē informāciju par kontaktu ar PB gadījumu, noskaidro riska faktorus (darbs ar augsta veselības riska klientiem vai pacientiem) un informē par piesardzības pasākumiem;
nodod informāciju par kontaktpersonām ģimenes ārstiem medicīniskās novērošanas nodrošināšanai;
reizi nedēļā sazinās ar kontaktpersonām medicīniskās novērošanas nodrošināšanas nolūkā (pirmie 10 perēkļi).
Kritēriji kontaktpersonas statusa noteikšanai
Nosakot kontaktpersonas, jāņem vērā kontaktus, kas ir bijuši 24 stundu laikā pirms simptomu parādīšanās un visu periodu, kamēr persona ir bijuši infekcioza.
Kontakta veids
Skaidrojums
Pasākumi (īsumā)
Tuvs kontakts.
• Seksuālais partneris. • Persona(-as), kas dzīvo vienā mājsaimniecībā vai līdzīgā vidē (piemēram, kempingā, nakšņošanā utt.). • Persona(-as), kas koplieto apģērbu, gultas un citus piederumus utt., kamēr pacientam ir ādas bojājumi. • Persona(-as), kas ilgu laiku ( ≥ 8 stundas) koplieto vienu slēgtu darba telpu/biroju. • PB pacientu aprūpētāji, kamēr ir simptomātiski, ja nav lietoti piemērotie IAL. • Ārstniecības iestādes darbinieks, kuram ir bijusi saskare ar PB pacientu (bojājumi vai ilgstošs kontakts aci pret aci) bez piemērotiem IAL • Ārstniecības iestādes darbinieks vai cita persona, kas guvusi asu traumu vai bijusi kontaktā ar PB pacienta ķermeņa šķidrumiem vai pakļauta inficēšanās riskam aerosola ģenerēšanas procedūras laikā, strādājot bez IAL. • Laboratorijas personāls, ja ir noticis incidents darbā ar vīrusu saturošu paraugu (šļakatu, vai aerosola iedarbība utt.), strādājot bez IAL. • Pasažieris, kurš sēdēja (≥ 8 stundas) vienas sēdvietas attālumā no PB gadījuma, kamēr viņš ir bijis infekciozs vai dienu pirms simptomu parādīšanās, lidmašīnā, autobusā, automašīnā vai vilcienā. *Katrā neskaidrā gadījumā ir individuāla pieeja
• Riska novērtējums, lai noskaidrotu nepieciešamību veikt pretbaku vakcināciju pēc ekspozīcijas (ja ir pieejama vakcīna). • Pašnovērošana 21 dienu pēc pēdējā kontakta. Simptomu parādīšanās gadījumā – pašizolēties līdz tiek izslēgts PB, sazināties ar ģimenes ārstu. • Rūpīga roku higiēna, kā arī klepus higiēna. • Atturieties no seksuāliem kontaktiem un izvairieties no cieša fiziska kontakta. • Izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.
Cits kontakts.
• Īss (gadījuma) kontakts sabiedrībā. • Darba kolēģi no viena kolektīva. • Personas, kuras izmanto fitnesa aprīkojumu, saunu, bez seksuāla kontakta. • Sabiedriskās tikšanās. • Kontakts ārstniecības iestādē, ja tika izmantoti atbilstoši IAL.
• Atkarībā no kontakta veida un riska apsvērumiem, kontaktpersonai var tikt lūgts pašam novērot PB simptomus.
Vietas, kur visbiežāk ir iespējams riska kontakts: mājsaimniecība, darba vieta, skola/bērnudārzs, seksuāls kontakts, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāde, lūgšanu nams, transports, kontakta sporta veidi, saviesīgās pulcēšanās (dejas).
Kontaktpersonu uzraudzība
Kontaktpersonu medicīniskā novērošana turpinās 21 dienu no pēdējā kontakta ar varbūtējo vai apstiprināto PB gadījumu.
Kontaktpersona tiek informēta par PB simptomiem un nepieciešamību mērīt ķermeņa temperatūru katru dienu 2 reizes dienā.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai citu PB simptomu parādīšanās gadījumā, kontaktpersona nekavējoties nodrošina pašizolāciju, ja nepieciešamas lieto sejas masku un sazinās ar ģimenes ārstu.
Kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu 21 dienu pēc pēdējā kontakta ar infekcijas avotu.
Kontaktpersonām nepieciešams atturēties no seksuāliem kontaktiem un izvairīties no cieša fiziska kontakta.
Kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības un aktivitātes, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt izglītības iestādi (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama).
Kontaktpersonām nepieciešams izvairīties no kontakta ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu.
Ja kontaktpersonas darba pienākumi ietilpst kontaktu ar zīdaiņiem, maziem bērniem grūtniecēm vai personām ar novājinātu imūnsistēmu, tad darba devējs var piedāvāt kontaktpersonai citus darba pienākumus, ja tas nav iespējams, tad kontaktpersona noformē darbnespējas lapu.
Ja kontaktpersona ir pirmsskolas vecuma bērns, viņam ieteicams neapmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai citus mazu bērnu kolektīvus.
Kontaktpersonām nepieciešams izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.
Vakcinācija un ārstēšana
Pretbaku vakcīnu var izmantot pēcekspozīcijas profilaksei tuvajiem kontaktiem, kuriem ir paaugstināts risks nopietnai slimības gaitai. Vislabākais efekts vakcinācijai tiek sasniegts, ja to veic līdz 4 dienām pēc ekspozīcijas. Iepriekš veiktā vakcinācija pret bakām nodrošina aizsardzību līdz 85% (informācija no iepriekšējiem uzliesmojumiem).
Ja vakcīna būs pieejama valstī, SPKC nodrošinās gatavību pieņemt un apstrādāt ārstniecības iestāžu pasūtījumus operatīvai ārpuskārtas vakcīnas piegādei (arī ārpus darba laika, brīvdienās un svētku dienās), lai ārstniecības persona varētu ātri veikt kontaktpersonu vakcināciju. SPKC epidemiologi E-veselības vidē noformēs arī nosūtījumu kontaktpersonām uz vakcināciju.
Ārstēšana PB gadījumā galvenokārt ir simptomātiska (drudža, niezes un citu simptomu mazināšana), kā arī var būt nepieciešama sekundāru bakteriālu infekciju profilakse un ārstēšana. Pēc ārsta lēmuma var tikt izmantoti pretvīrusu līdzekļi.
Mājdzīvnieku uzraudzība
SPKC epidemiologs, veicot PB gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidro zīdītāju dzīvnieku sugas, kas bijušas vai atrodas kontaktā ar inficēto personu, un informē Pārtikas un veterināro dienestu (PVD).
PVD piedalās katra atsevišķa PB gadījuma epidemioloģiskajā izmeklēšanā un par dzīvnieku, kurš bijis tiešā kontaktā ar cilvēku, kuram laboratoriski apstiprinātas PB (vīrusa klātbūtne), lemj to pakļaut karantīnai un novērot uz vietas mājsaimniecībā vai citā karantīnas vietā, vai lemj par citiem slimības ierobežošanas pasākumiem.
PVD organizē un uzrauga dzīvnieku karantīnas pasākumus. Karantīnas laikā dzīvnieku izolē būrī, telpā vai teritorijā, ievērojot biodrošību, novērojot dzīvnieka veselības stāvokli un informējot PVD par jebkādām izmaiņām dzīvnieka veselībā, nodrošinot dzīvnieka sugai atbilstošus turēšanas un labturības apstākļus, novēršot dzīvnieka izbēgšanas iespēju, pārvietošanu, pārdošanu vai atdāvināšanu, dezinficējot dzīvnieka tualetes atkritumus un citus atkritumus, kuri veidojas dzīvnieka turēšanas laikā, un tos likvidējot vietās, kur netiek piesārņota vide un nav infekcijas izplatīšanās draudi cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Pēc dzīvnieka karantīnas dezinficē dzīvnieka karantīnas vietu, aprīkojumu un inventāru. SPKC un PVD pēc nepieciešamības apmainās ar informāciju par pretepidēmijas (infekcijas slimības ierobežošanas) pasākumiem PB perēklī (skartajā punktā).
Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome jau 2022. gada 8. martā ir pieņēmusi lēmumu Nr. 2022/05 par Jevgēnijam Ņikiforenko izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu. Lēmums pieņemts, izvērtējot procesa virzītāja sniegto informāciju par Jevgēnijam Ņikiforenko piemēroto drošības līdzekli.
Jevgēnijs Ņikiforenko tiek turēts aizdomās par smagu un sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un viņam ir piemērots ne tikai drošības līdzeklis, bet arī papildus drošības līdzekļi, tai skaitā, papildus drošības līdzeklis – – noteiktas nodarbošanās aizliegums, t.i. pildīt ārsta – imunologa darba pienākumus. Minētais papildus drošības līdzeklis piemērots uz 22 mēnešiem. Ņemot vērā visus apstākļus, Sertifikācijas padomes rīcībā esošo informāciju, Sertifikācijas padome nolēma apturēt Jevgēnijam Ņikiforenko 2017.gada 16.februārī izsniegto imunologa sertifikātu.
Savukārt par sertifikāta anulēšanu Latvijas Ārstu biedrība lems pēc notiesājoša tiesas sprieduma saņemšanas.
Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) sniegto informāciju līdz 2022. gada 21. maijam 12 valstīs (ieskaitot astoņas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis) ziņots par 92 laboratoriski apstiprinātiem un 32 aizdomīgiem pērtiķu baku (turpmāk – PB) gadījumiem[1]. PB neizplatās viegli starp cilvēkiem. Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem, kā arī ar elpceļu pilieniņiem, atrodoties ilgstošā tuva kontaktā (seja pret seju) un ar slimnieku kontaminēto vidi. Pašreizējā uzliesmojumā diagnosticēto PB gadījumu īpatsvars vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem (turpmāk – MSM), un dažos gadījumos radušos ādas bojājumu raksturs liecina, ka pārnešana daudzos gadījumos notikusi dzimumakta laikā. Lai gan vairumā gadījumu pašreizējā uzliesmojumā cilvēkiem ir bijuši viegli slimības simptomi, ir zināms, ka PB vīruss izraisa smagas slimības noteiktās iedzīvotāju grupās: mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. Smagas saslimstības gadījumu iespējamību šajā uzliesmojumā vēl nevar precīzi novērtēt. Kopējais risks ir novērtēts kā vidējs personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām MSM grupām) un zems plašākai sabiedrībai.
Eiropas Komisija aicina dalībvalstis koncentrēties uz jaunu PB gadījumu ātru atklāšanu, ziņošanu, apstiprināšanu, klīnisko un epidemioloģisko pārvaldību, t. sk. kontaktpersonu izsekošanu. Šim nolūkam PVO piedāvā pagaidu PB gadījuma definīciju:
Apstiprināts gadījums: gadījums, kas atbilst aizdomīga vai iespējama gadījuma definīcijai un ir laboratoriski apstiprināts, nosakot PB vīrusam unikālas DNS sekvences ar reāllaika polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) un/vai ar sekvencēšanu.
Aizdomīgsgadījums: jebkura vecuma personaar neizskaidrojamiem akūtiem izsitumiem, kas atrodas PB neendēmiskā valstī
UN
viena vai vairākas no šīm pazīmēm vai simptomiem (kopš 2022. gada 15. marta):
galvassāpes
akūts drudža sākums (>38,5 o C),
limfadenopātija
mialģija
muguras sāpes
astēnija
UN
kuru klīnisko ainu neizskaidro šādi izplatīti akūtu izsitumu cēloņi: vējbakas, herpeszoster, masalas, Zikasvīrusslimība, Denges drudzis, Čikungunjasvīrusslimība, herpessimplex, bakteriālas ādas infekcijas, diseminēta gonokoku infekcija, primārais vai sekundārais sifiliss, šankroīds, limfogranulomavenereum, granulomainguinale, molluscumcontagiosum, alerģiska reakcija (piemēram, pret augiem); un jebkuri citi lokāli nozīmīgi izplatīti papulāru vai vezikulāru izsitumu cēloņi.
Varbūtējs gadījums: persona, kas atbilst aizdomīga gadījuma definīcijai
UN
Viens vai vairāki no šiem apstākļiem:
ir epidemioloģiska saikne ar PB gadījumu:
tuvs kontakts (seja pret seju), tostarp veselības aprūpes darbinieki bez acu un elpceļu aizsardzības līdzekļiem;
tiešs fizisks kontakts ar ādu vai ādas bojājumiem, tostarp seksuāls kontakts;
saskare ar piesārņotiem materiāliem, piemēram, apģērbu, gultas veļu vai piederumiem 21 dienu pirms simptomu parādīšanās PB gadījumam;
informācija par ceļošanu uz pērtiķu baku endēmisku valsti[2] 21 dienas laikā pirms simptomu parādīšanās;
ir bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri 21 dienu laikā pirms simptomu parādīšanās;
ir pozitīvs ortopoksvīrusa seroloģiskā testa rezultāts, ja nav veikta baku vakcinācija vai cita zināma ortopoksvīrusu iedarbība;
stacionēšana slimības dēļ.
Lai laikus atklātu saslimšanas gadījumus ar PB, organizētu nepieciešamos ārstniecības un pretepidēmijas pasākumus, lūdzam Jūs pievērst īpašu uzmanību minētajām PG gadījumu definīcijāmun nekavējoties ziņot Centram par aizdomīgiem un varbūtējiem PBgadījumiem telefoniski (tālr.: 67271738), kā arī nosūtot veidlapu Nr. 058/u “Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību)”.
Materiālu laboratoriskai diagnostikai lūdzam sūtīt SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” Nacionālajai references laboratorijai[3].
Centrs vērš uzmanību PB profilakses unepidemioloģiskās kontroles pasākumiem:
PB aizdomīgu vai varbūtēju gadījumuidentifikācija un ziņošana, neraugoties uz to, ka diferenciālā diagnostika turpinās;
Pacienta izolācija; īpaši svarīgi izvairīties no saskares ar personām ar nomāktu imūnsistēmu, kā arī mājdzīvniekiem;
Pacienta klīniskā,laboratoriskā un epidemioloģiskā izmeklēšana
Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana. Kontaktpersona ir definēta kā persona, kurai laika posmā, kas sākas ar infekcijas avota gadījuma pirmo simptomu parādīšanos un beidzas, kad visas kreveles ir atdalījušas, ir bijusi viena vai vairākas no šādām saskarēm ar varbūtēju vai apstiprinātu pērtiķu baku gadījumu:
tuvs kontakts (seja pret seju) (tostarp veselības aprūpes darbinieki bez atbilstošiem IAL);
saskare ar inficētiem materiāliem, piemēram, apģērbu vai gultas veļu.
Kontaktpersonu uzraudzība:
• medicīniskānovērošana katru dienu 21 dienas laikā pēc pēdējā kontakta ar PB gadījumuģimenes ārsta uzraudzībā;
• ķermeņa temperatūras mērīšana 2 reizes dienā;
• kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu;
• kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt skolu (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama), taču novērošanas laikā viņiem jāpaliek tuvu mājām, jābūt saziņā ar ģimenes ārstiem;
• pirmsskolas vecuma bērniembūtu ieteicams pārtrauktizglītības iestāžu un citu bērnu kolektīvu apmeklēšanu.
Materiāli: no ādas bojājumiem – šķidrums no pūslīšiem un pustulām, sausās ādas nokasījums. Ja iespējams, tad arī biopsijas materiāls. Materiālu glabāšana: jāuzglabā sausā, sterilā mēģenē (bez vīrusu transportēšanas vides) un jāglabā aukstumā. !!! Materiālu asinis neizmantot, jo virēmijas ilgums ir īss, salīdzinot ar paraugu ņemšanas laiku pēc simptomu parādīšanās!!! Nacionālās References laboratorijas kontakti: Darba laikā no 08:00 līdz 17:00 var zvanīt: 67014220 Sergejs Ņikišins 67014217 Oksana Savicka 67014215 Gatis Pakarna 67014775 Ilva Pole Laika posmā no 17:00 līdz 08:00: 67014539 dežūrējošiebiomedicīnas laboranti (saņems informāciju no pasūtītājiem un informēs LIC laboratorijas ārstu vai speciālistu, kas pārzvanīs pasūtītājam)
Līdz 15. jūnijam ir iespēja pieteikties LMF atbalstam gan studentiem, gan jaunajiem ārstiem.
Stipendijas pasniegs LMF valdes priekšsēdis Valdis Zatlers 9. Latvijas Ārstu kongresa laikā plenārsēdē, kas notiks Rīgā 22. septembra rītā. Šogad fonds piešķirs stipendijas gan Latvijas ārstiem un studentiem, gan arī rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu.
Latvijas Medicīnas fonda stipendijas:
5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD
Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kasvēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD. Pieteikumus līdz 15. jūnijam sūtīt lmf.latvia@gmail.com un cc dainis.krievins@stradini.lv LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2022”
Kopš 2016. gada vasaras Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir izveidojis jaunu stipendiju – LMFStudentu Stipendija,lai dotu iespēju jauniešiem, kas dzīvo un mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē un papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā. Pieteikties šai stipendijai var vēl līdz 15. augustam.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savā 75 gadu jubilejas gadā nu jau 17reizi piešķir Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju labākajiem medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 6 500 USD. Profesora Ilmāra Lazovska stipendiātu kopskaits jau krietni pārsniedzis simtu, bet 2005. gadā pirmie Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāti bija Aina Ivanova, Andrejs Ivanovs, Roberts Veidemanis, Madara Kapeniece un Mārtiņš Malzubrs.
Šogad stipendiātiem bija jāiesniedz savi pieteikumi atbilstoši nolikuma prasībām un jātiekas ar atlases komisiju. Klātienes tikšanos aizstāja saruna elektroniskajā vidē. Sarunā ar pretendentiem piedalījās LĀZA valdes locekļi: Dr. Kaspars Tūters (Kanāda), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Ēriks Niedrītis, fonda veidotājs un vadītājs (ASV),Dr. Daina Dreimane (ASV), P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis Mārtiņš Vesperis un Dr. Edīte Lazovska(Latvija). ZOOM semināru–atlasi vadīja LĀZA biroja vadītāja Kamena Kaidaka
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā šogad ieguva divi Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Anete Erta(RSU/6 kurss), rekomendācijas sniedza pasniedzēji Elga Sidhoma un Aleksejs Zavorins, un Marks Smirnovs(RSU/5. kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji Jeļena Krasiļņikova un Sandra Skuja. Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Tīna Luīze Čupāne(LU/4. kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji Baiba Jansone un Džanna Krūmiņa, Vita Konopecka(RSU/5. kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji MaraPilmane un Gunta Sumeraga, Anna Jete Gauja(RSU/5. kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji Dace Rezeberga un Ingus Skadiņš, Daniils Žukovs(RSU/6. kurss), rekomendācijas sniedza pasniedzēji Nataļja Kurjāne un Viktorija Ķēniņa, un Ingus Arnolds Apse(RSU/5 kurss),rekomendācijas sniedza pasniedzēji Ģirts Šalms un Kārlis Rācenis.
Klātienes sarīkojums, uz kuru aicināsim visus LĀZA stipendiātus, LĀZA biedrus un draugus, notiks 9. Latvijas Ārstu kongresa laikā 23. septembrī, kad svinīgajā plenārsēdē tiks pasniegtas LĀZA stipendijas. Bet jau 30. jūnijā LĀZA atzīmēs savu jubileju ar svētku konferenci Minesotā Dziesmu svētku laikā.
Atgādinām, ka līdz 15.septembrim Latvijas jaunie ārsti, zobārsti un arī citi praktizējoši speciālisti var pieteikties Ojāra Veides fonda stipendijām – atbalstam savai profesionālajai pilnveidei.
Plašāk par Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA)un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv
Izstādes “Piena dienasgrāmatas” centrā ir demence un ar demenci sirgstošo un viņu tuvinieku pieredzes stāsti. Izstādes ietvaros norisināsies trīs “Datu recepšu darbnīcas” – 21., 28. maijā un 2. jūnijā plkst. 12:00. Tajās apmeklētāji ir aicināti veidot datu receptes savas kognitīvās veselības veicināšanai, ko varēs gan aplūkot, gan izgaršot. Izejas materiāli būs mums ikdienā pieejami un pazīstami pārtikas produkti, kuri darbnīcas laikā iegūs jaunu nozīmi.Darbnīcas radošajā procesā vērosim, kādu stāstu mums var palīdzēt izstāstīt piens? Un vai ar sagrieztu sieru var parādīt statistiku? Paprika, olīvas, rieksti, gurķi – jebkas no pārtikas produktiem kopīgā darbnīcā palīdzēs labāk izprast datus par demenci un pārdomāt mūsu ikdienas ēšanas paradumus.
Darbnīcas norisināsies mākslas mediatoru un mākslinieces Annas Priedolas vadībā, tajās būs iespēja izmēģināt, kā datus par demenci atveidot ar pārtikas produktiem, lai statistiku padarītu vieglāk sagremojamu un izjūtamu ar dažādām maņām. Izstādē vizualizētā statistika ir nepielūdzama – 2015. gadā ar demenci pasaulē slimoja 50 miljonu cilvēku. Prognozēts, ka 2030. gadā demences pacientu skaits sasniegs 82 miljonus, bet 2050. gadā jau 152 miljonus cilvēku.
Darbnīcas apmeklējums ir piemērots ikvienam interesentam, neatkarīgi no vecuma! Īpaši gaidītas ir ģimenes, kurās ir seniori ar demenci un atmiņas traucējumiem un cilvēki, kas ikdienā strādā vai saskaras ar demenci sirgstošajiem! Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti.
! 28. maijā darbnīcā būs iepēja satikt projekta “Mākslas terapija kā empātisks rīks lai stiprinātu kognitīvās, fiziskās un piederības spējas cilvēkiem ar demenci” ARTHE vs DEMENTIA partnerus no Slovēnijas (Ļubļana) Spomincica – AlzheimerSlovenija, un Grieķijas (Atēnas) www.alzheimerathens.gr, kas jau ilggadēji strādā ar demences pacientu un tuvinieku atbalsta programmām un īsteno regulāras Alcheimera kafejnīcas un pasākumus. Lūgums sazināties, ja Jums ir interese par projektu uzzināt vairāk, satikt projekta partnerus no Grieķijas un Slovēnijas un par demences atbalsta organizācijām un iniciatīvām NVO sektorā uzzināt vairāk! Plānojam viesoties gan Gaiļezerā, gan labprāt tiktos ar valsts / pašvaldību sektora cilvēkiem, lai par projektu izstāstītu vairāk!
Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) darbam Latvijā pieteikušies 60 Ukrainas ārsti. Visvairāk pieteikumu ir saņemti no zobārstiem – 15 personas, kam seko ginekologi un dzemdību speciālisti, oftalmologi, pediatri un anesteziologi. LĀB ārstiem nodrošina atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, savukārt ASV dibinātā bezpeļņas organizācija Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) apņēmies finansiāli atbalstīt visus veselības aprūpes profesionāļus, kas turpinās darbu medicīnas jomā Latvijā.
“Latvijas Ārstu biedrība Ukrainas bēgļu jautājumos darbojas ciešā saziņā ar Latvijas Veselības ministriju un Ukrainas vēstniecību Latvijā. Savukārt palīdzība un atbalsts kolēģiem Ukrainā tiek koordinēts sadarbībā ar Ukrainas Veselības ministriju un starptautiskajām mediķu organizācijām. Latvijas ārstu saimei tā ir goda lieta palīdzēt saviem kolēģiem un ikvienam cilvēkam, kas cietis šajā bezjēdzīgajā karā, tāpēc Latvijas Ārstu biedrība atbalsta koordinēšanai pieņēmusi darbā papildu personālu un ir pateicīga latviešu ārstu diasporai pasaulē, kas apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu,” uzsver LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.
Tāpat interesi par darbu Latvijā izrādījuši arī vairāku citu specialitāšu ārsti – kardiologi, endokrinologi un neatliekamās medicīnas ārsti, kā arī urologs, ķirurgs, patologs, neirologs, iekšķīgo slimību ārsts, dermatologs un pulmonologs u.c. Lielākā daļa no interesentiem jau ir iesnieguši daļu vai visus nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu darbu Latvijā.
LĀB sarežģītāka darba daļa saistīta ar ukraiņu ārstu izglītības dokumentu apstiprinājuma saņemšanu no Ukrainas. Šā gada 24. martā tika panākta vienošanās, ka arī Ukrainas atbildīgā organizācija sniegs atbildes uz pieprasījumi septiņu dienu laikā. LĀB uzsver, ka ārsta profesija ir reglamentēta profesija, mums ir jārīkojas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Direktīvai. Turklāt Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā ukraiņu ārsti var saņemt īslaicīgo atļauju, nekārtojot visas formalitātes, kas var aizņemt vairākus mēnešus.
Latvijas Medicīnas fonds aicina visus Ukrainas ārstus, kas bēgļu statusā ieradušies Latvijā un vēlas šeit strādāt, pieteikties LMF vienreizējam finansiālam atbalstam. Ukrainas ārstiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem ir iespēja pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu, ko var saņemt gan LĀB, gan arī potenciālajā darba vietā vai LMF interneta mājaslapā latvianmedicalfoundation.org sadaļā Helping Ukraine.
Savukārt Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), turpinot 2019. gadā iesākto darbu bērnu un pusaudžu psihoterapijā, nākamo sarunu diskusiju ZOOM vidē Latvijas kolēģiem organizēs aprīlī un tā būs veltīta tieši kara un bēgļu gaitu ietekmei uz bērniem un pusaudžiem. Šis jau būs 12 seminārs ciklā “Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība”.
Ir iznācis LĀZA Apkārtraksts Nr. 170. Tas vēsta par to, kas mūs satrauca, par ko domājām un ko darījām 2021. gadā. 100 lapaspuses gudru sarunu, skaistu notikumu, vērtīgu atziņu un labu nākotnes nodomu – tādu mēs gribējām veidot LĀZA jubilejas gada žurnālu. Šodienas acīm raugoties, 2021. gads ir bijis pavisam mierīgs gads. Covid pandēmijas laiks mācīja vienoties pret vīrusa globālu uzbrukumu, tagadējais laiks māca vienoties pret uzbrukumu cilvēcībai un cilvēcei! Tomēr Apkārtrakstā ir arī kara elpa jūtama, jo latviešu ārstu un zobārstu apvienības tapšana ir cieši saistīta ar Otro pasaules karu, tā dramatiskajām sekām, kad gandrīz divas trešdaļas Latvijas ārstu un zobārstu devās bēgļu gaitās. Bēgļa statuss toreiz un bēgļu gaitas jau šajā gadsimtā. Tik neparedzēta un tomēr pagātnes un tagadnes elpas saplūšana.
LĀZA Apkārtrakstu nr 170 ievada tās prezidenta Uģa Gruntmaņa pārdomas par aizvadītā gada veikumiem un nākotnes iecerēm. Plašs un bagāts ir materiāls par Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fondu un tā 2021. gada stipendiātiem. Ar lielām cerībām raugāmies uz medicīnas studentiem, kuru piederība ārstu saimei jau ir viņu sirdīs ierakstīta. Profesoram Ilmāram Lazovskim 2021. gads bija 90 gadu jubilejas gads, tāpēc arī žurnālā ir tik sirsnīgas un arī ļoti laikmetu raksturojošas LĀZA biedru impresijas par vienu no Latvijas izcilākajiem prātiem, ko Dr. Kaspars Tūters tik skaiti raksturo – I.L. – Izcils Latvietis. Par savu gūto pieredzi ārvalstu klīnikās stāsta Ojāra Veides fonda stipendiāti. Stipendiātu vārdi – Justīne Rudzīte, Kristīne Amosova – jau plaši izskanējuši arī Latvijas medijos, viņu domas un atziņas pēc pieredzes braucieniem ir klausījušies arī Latvijas kolēģi. Līdz 15. septembrim arī šogad var pieteikties Ojāra Veides fonda atbalstam gan ārsti, gan citi speciālisti. Kā darīt labāk, ko varam mācīties – tas ir arī LMF stipendiātu Roberta Rumbas un Katrīnas Rutkas vēstījums Apkārtrakstā. Jau daudzus gadus LĀZA uzmanības lokā ir arī tēma par augstāko izglītību Latvijā – kā tai straujāk attīstīties un mainīties – par to Uģa Gruntmaņa rakstā, bet Dr. Daina Dreimane, Dr. Atis Bārzdiņš un Dr. Andis Graudiņs ir nopietni analizējuši problēmas, kas mudina ārstus un māsas pamest Latviju. Baiba Niedre-Otomere kā bioloģe, bet Juris Lazovskis kā reimatologs analizē Covid-19 vakcīnas darbības principus un iespējamās ēnas puses, kas tomēr nenoliedzami ir niecīgas, salīdzinot ar vakcinācijas ieguvumiem. Covid laikam tik ierastajā ZOOM vidē arī 2021. gadā turpinājām izglītojošo ciklu par bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Semināru-diskusiju nozīmi un vērtību apliecina arī klausītāju atbildes uz aptaujas jautājumiem jau pēc semināriem. “Ir ļoti svētīgi dzirdēt citu valstu psihologu/psihoterapeitu, psihiatru pieredzi latviešu valodā. Tas paplašina ikviena klausītāja redzes lauku, padarot to plašāku un profesionālāku”. Bet nu arī žurnāla lasītājam ir pieejama tēma, par ko runāja psihoterapeite Inta Zīle – bērna ienākšana ģimenē. Viņas raksta noslēguma atziņa: “Nevienam bērnam nevajag ideālus vecākus. Vēl vairāk – tie ir kaitīgi, jo rada viltus realitāti, kurā viss notiek tikai kā kārots, bet neiemāca sadzīvot ar vilšanos, pašam ieslēgt savus resursus un radošumu. Visveselīgākie ir “parastie” jeb “pietiekami labie vecāki”, kas ir ar savām cilvēciskajām kļūdām un nepilnībām, bet spēj tās apzināties, atzīt un meklēt risinājumus.” Vienpadsmit semināri ir jau bijuši un būs vēl. Projektu par bērnu un pusaudžu psihisko veselību ar savu dāsno ziedojumu atbalsta Dr. Lauma Upelnieks-Katis. 2022. gadā turpināsim sarunu ciklu “55 minūtes ar LĀZA” mūsu Facebook vietnē, par kuru saturu un ieguvumiem raksta Daina Dreimane, kas ir šo diskusiju krustmāte. Onkologs-hematologs Atis Bārzdiņš laipni dalās ar piecām no daudzajām atskārsmēm, ko guvis kā ārsts, strādājot gan emocionāli, gan fiziski tik smagā nozarē kā onkoloģija. Viņa raksta kopelpu savulaik izteicis arī prof. Ilmārs Lazovskis: “Ārsta vispārējā māka jeb kompetence balstās uz zināšanām, spējām, pieredzi un prasmi izturēties. Ārsta izturēšanās ir māka, ko var iemācīties. Tā ir trausla, viegli sagraujama un grūti pārveidojama, bet bieži vien nepietiekami novērtēta”.
LĀZA veidoja drosmīgi, gudri un aktīvi cilvēki pirms 75. gadiem. Viens no viņiem ir arī Visvaldis Georgs Nagobads, kam 2021. gada 18. novembrī svinējām 100. dzimšanas dienu. Jubilāra pārdomas arī LĀZA Apkārtrakstā. LĀZA vēsturei šajā reizē vairāk uzmanības – par to runā Kaspars Tūters, to atklājam arī Andra Ritmaņa stāstā “Kā pasaulē gāja jauneklim, kurš gribēja kļūt ārsts”, vēsturi nolasām arī LĀZA visu laiku priekšsēžu portretējumā.
LĀZA darbība ir cieši saistīta ar citām sabiedriskām organizācijām, augstskolām, pētniecības centriem, ārstu profesionālām organizācijām, Latvijas un ārpus Latvijas medijiem. Par šīm sadarbības saitēm arī jaunajā žurnālā.
2022. gads bija mūsu cerību un svētku nojausmu gads, jo LĀZA atzīmēs savu 75. gadu jubileju. LĀZA svētku programmā ir iecerēti trīs skaisti notikumi:
19. jūnijā – svētku brokastis Dziesmu svētkos Eslingenā, kas ir arī LĀZA dibināšanas pilsēta,
30. jūnijā – svētku konference Minesotā, XV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV laikā.
23. septembrī LĀZA plenārsēde, diskusiju sesijas un zinātniskie semināri Rīgā, 9. Latvijas Ārstu kongresā, un tad arī LĀZA 75 gadu jubilejas svētku sarīkojums.
Tomēr labāk jau pašiem redzēt nekā simtreiz dzirdēt, tāpēc aicinām ielūkoties LĀZA ApkārtrakstaNr. 170 lapaspusēs. LĀZA biedri saņem Apkārtrakstu savās pasta kastītēs. Tā elektronisko versiju var lasīt LĀZA mājaslapā. https://www.lazariga.lv/publikacijas/laza-apkartraksts LĀZA valde saka paldies visiem, kas gan ar biedra naudas nomaksu, gan arī ziedojumiem atbalsta LĀZA darbību. LĀZA ir atvērta jaunām idejām, atvērta jauniem biedriem no visas plašās pasaules, kuru domas un darbi saskan ar LĀZA mērķiem.
Vācijas vēstniece ANO Ņujorkā Antje Lēndertse apliecināja, ka sieviešu līdzdalības un līderības palielināšana ir neatsverama daļa no vides un klimata izaicinājumu risināšanas un norādīja, ka diemžēl vēl aizvien sievietes zinātnē saskaras ar stereotipiem un diskrimināciju. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētāja vietniece Telma Kruga pauda pārliecību, ka viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šo izaicinājumu risināšanai ir atbilstošu politikas dokumentu izstrāde un īstenošana. Krugas kundze kā piemēru minēja IPCC dzimumu līdztiesības politikas dokumenta izstrādi ar mērķi veicināt dzimumu līdztiesību un iekļaujošu vidi IPCC procesos.
Diskusijas ietvaros dalībnieces atzīmēja nepieciešamību pēc atbalsta profesionālās un privātās dzīves saskaņošanai, norādot, ka īpaši svarīgs ir bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības aspekts, kas ļauj sievietēm veiksmīgi savienot karjeru zinātnē ar ģimenes dzīvi, kā arī būtisko sieviešu tīkla atbalstu. Lai gan sieviešu skaits augstākajā izglītībā palielinās – joprojām ir vērojams sieviešu trūkums vadošās pozīcijās pētniecības un zinātnes jomā, tādēļ ir būtiski stiprināt sieviešu reprezentāciju zinātnē, kā arī dot piemērus meitenēm un jaunām sievietēm, lai arvien vairāk sieviešu izvēlētos karjeru pētniecībā. Kā būtisks aspekts tika arī uzsvērta ar dzimumu saistītas vardarbības un seksuālās uzmākšanās izskaušana.
Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Andrejs Pildegovičs atgādināja Latvijas apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, kā arī norādīja uz Latvijas līdzšinējiem sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā. Vēstnieks akcentēja, ka pastāv saikne starp klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesību. Risinājumi diskusijā minētajiem izaicinājumiem meklējami, mainot dzimumu stereotipus izglītībā, nodrošinot mūžizglītības un sadarbības tīklu iespējas, nodrošinot labāku pārstāvību un atbalstošāku politiku darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.
Informācijai 2020. gada 14. septembrī Ņujorkā Latvija tika ievēlēta ANO Sieviešu statusa komisijā (United Nations Commission on the Status of Women), kurā darbosies līdz 2025. gadam. ANO Sieviešu statusa komisija dibināta 1946. gadā un ir ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes (ECOSOC) funkcionālā komisija. Tā ir galvenā starpvaldību struktūra ar mērķi apzināt sieviešu dzīves realitātes dažādus aspektus visā pasaulē un veidot globālus standartus dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas jomā. Latvijas pārstāvis šobrīd ir ievēlēts arī komisijas birojā, ieņemot vicepriekšsēdētāja amatu.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
