Lai uzlabotu valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionos, paplašināts to zobārstu loks, kas var pieteikties un saņemt finanšu atbalstu – naudas kompensāciju par darbu ārpus Rīgas, kā arī par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.
Naudas kompensācijas izmaksa ārstniecības personām, ko finansē no ES fondu līdzekļiem, vērsta uz speciālistu piesaisti reģioniem, kuri sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka katrā no reģioniem šobrīd ir vairāki desmiti ārstniecības iestāžu, kurās sniedz valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, bet tas nav pietiekami.
Precizētie noteikumi paredz, ka uz kompensāciju var pretendēt sertificēts zobārsts, kuram 2017. gada 24. martā nebija spēkā līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi pieteikties var arī tie zobārsti, kuri 2017.gada 24.martā ir snieguši tikai maksas zobārstniecības pakalpojumus, bet turpmāk noteiktā apjomā iesaistīsies valsts apmaksāto zobārstniecība pakalpojumu sniegšanā.
Lai pretendētu uz kompensāciju, sertificētam zobārstam Veselības ministrijā jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti, tajā skaitā pieteikums, kurā jāsniedz apliecinājums, ka ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu noteiktā apjomā – vismaz 800 apmeklējumiem gadā.
Naudas kompensācijas pieejamas arī zobārstu asistentiem, zobu higiēnistiem un zobārstniecības māsām, kas strādās vienā komandā ar zobārstu – kompensācijas saņēmēju, kā arī atbildīs vēl citiem papildus izvirzītajiem nosacījumiem.
Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Veselības ministrija uzsāka īstenot 2017. gada nogalē. Pieteikumu pieņemšana no ārstniecības personām turpināsies līdz pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam, paredz esošā kārtība.
Ņemot vērā lielo interesi par darbu reģionos, ar minētajiem grozījumiem MK noteikumos palielināts arī projekta kopējais attiecināmais finansējums, kas pēc grozījumu spēkā stāšanās ir 11 960 105 eiro. Atbalstu projekta ietvaros var saņemt noteikts ārstniecības personu loks, kuras reģionos trūkst. Plašāka informācija un pieteikumu veidlapas šeit.
Veselības ministrija informē, ka ir paplašinātas iespējas ģimenes ārstiem ārpus Rīgas saņemt naudas kompensāciju. Atbalsts, ko finansē no ES fondu līdzekļiem, ieviests, lai veicinātu ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu un nodrošinātu veselības aprūpi iedzīvotājiem.
Precizētie nosacījumi paredz, ka jaunais ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta reģionā, laika posmā no 2017. gada 24. marta līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdim nevar būt strādājis par ģimenes ārstu ārpus Rīgas ar pacientu sarakstā reģistrētām personām.Tādējādi turpmāk kompensāciju varēs saņemt arī tie ģimenes ārsti, kuri laika posmā no 2017.gada 24.marta ir aizvietojuši prombūtnē esošu ģimenes ārstu vai strādājuši kā papildus ģimenes ārsts cita ģimenes ārsta praksē.
Atgādinām, ka kompensāciju saņem abi ārsti – gan pensijas vecuma ģimenes ārsts, gan jaunais speciālists. Naudas kompensācija tiek izmaksāta par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu/pārņemšanu, bet jaunais ārsts papildus saņem vienreizēju finanšu atbalstu par darbu reģionā, ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.
Ģimenes ārsta prakses pārņemšanas nosacījumi ir:
ģimenes ārsta prakse atrodas ārpus Rīgas;
ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, pēc MK noteikumu spēkā stāšanās dienas (24.03.2017.) līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanai nav strādājis par ģimenes ārstu ar pacientu sarakstā reģistrētām personām ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas;
kompensācijas saņemšanas brīdī ģimenes ārsts, kurš nodod ģimenes ārsta praksi, ir sasniedzis pensijas vecumu;
kompensācijas saņemšanas brīdī ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, nav sasniedzis pensijas vecumu;
ģimenes ārsts, kas pārņem ģimenes ārsta praksi, noslēdz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vismaz uz pieciem gadiem.
Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Veselības ministrija sāka īstenot 2017. gada nogalē. Pretendentu pieteikumu pieņemšana turpināsies līdz pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam, paredz esošā kārtība.
Ņemot vērā lielo interesi par darbu reģionos, ar minētajiem grozījumiem MK noteikumos palielināts arī projekta kopējais attiecināmais finansējums, kas pēc grozījumu spēkā stāšanās ir 11 960 105 eiro.
Ģimenes ārstu piesaiste ir aktuāla visos reģionos Latvijā. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem ārpus Rīgas šobrīd ir vairākas brīvas prakses vietas – Līgatnē, Saldū, Liepājā, Tukumā, Talsos, Rankas pagastā un Sabilē. Taču liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā, tāpēc aktuāla ir ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana arī citās pašvaldībās. Veselības ministrija aicina ģimenes ārstus izmantot pieejamo atbalstu. Plašāka informācija šeit
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.
LĀB valde uzsver, ka vakcinācijas loterija un viena saukļa reklāmas kampaņas nav labākais veids, kā izglītot un uzrunāt sabiedrību, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Vēl vairāk – biedrība uzskata, ka šādas akcijas devalvē cilvēka dzīvības vērtību, jo veselība un vakcinācija nav laimes spēle!
Tāpat nav saprotamas plānotās vakcinācijas loterijas izmaksu lietderība un finansiālais pamatojums, jo gandrīz pusi no kopējā budžeta (520 tūkst. eiro) ir plānots atvēlēt reklāmai, nevis laimestiem. Loterijai atvēlēto naudu būtu lietderīgāk izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai.
LĀB aicina valdību, atbildīgās ministrijas un Saeimu sabiedrības informēšanai un izglītošanai algot veselības nozares profesionāļus, kā arī vairāk sadarboties ar pašvaldībām un uzņēmējiem, kas spēj daudz tiešāk un efektīvāk uzrunāt konkrētas cilvēku grupas.
Vienlaikus LĀB atzīst, ka Latvija nav unikāla un šādas loterijas tiek rīkotas arī citviet pasaulē. Diemžēl vairumā gadījumu šī pieeja sevi nav attaisnojusies, jo nav vērsta uz konkrētu mērķauditoriju vajadzību uzrunāšanu. Biedrība rosina vakcinācijas aptveres palielināšanai un atsevišķu sabiedrības grupu mēķtiecīgam atbalstam pārdomāt, piemēram, bezmaksas transporta biļešu vai pusdienu/ pārtikas produktu talonu piešķiršanas stratēģiju. LĀB atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus veikt vakcināciju, bet neskaidros jautājumu par vakcinācijas procesu pārrunāt ar saviem ģimenes ārstiem vai citiem ārstiem speciālistiem.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedrs kardiologs Roberts Feders atgriezās Latvijā pēc vairākiem darba gadiem Vācijā, kurp bija devies mācībās. Atgriezās kopā ar labu un ļoti vajadzīgu palīgu ārsta darbā – grāmatu iekšķīgajās slimībās Gerd Herold und Mitarbeiter “Innere Medizin“, kas kalpo par rokasgrāmatu Vācijas un daudzu citu valstu kolēģiem.
Pirmais grāmatas tulkojums latviešu valodā tika izdots pēc dr. Roberta Federa iniciatīvas 2017. gadā, lasītājiem nodrošinot kardioloģijas sadaļu. Drīz pēc tam dr. R.Federa vadībā tika uzsākta arī pārējo daļu tulkošana, ko veica gan ārzemēs, gan Latvijā praktizējošu ārstu komanda – Dr. Roberts Feders, Dr. Dana Kigitoviča, Dr. Sabīne Upmale-Engela, Dr. Kārlis Rācenis, Dr. Antra Briede, Doc. Anda Kadiša, Dr. Annija Līce, Dr. Elīna Līce, Dr. Andra Pekša, Dr. Kaspars Rimicāns, Dr. Rihards Engels.
2020. gada janvārī visi tulkotāji un projekta vadītājas Dr. Dana Kigitoviča un Dr. Sabīne Upmale vērsās pie LĀZA, lūdzot atbalstīt aizsākto projektu – izdot plaši zināmā vācu medicīnas autora Gerda Herolda grāmatu internajā medicīnā „Innere Medizin” latviešu valodā. Projekta mērķis – palielināt latviešu valodā pieejamo mācību literatūru medicīnā. No tā iegūst ne tikai medicīnas studenti, rezidenti, ģimenes ārsti, bet gan jebkurš medicīnas nozares profesionālis. Elektroniskajā izdevumā latviski pieejamas ir nefroloģijas, pulmonoloģijas, reimatoloģijas, angioloģijas un hematoloģijas daļas.
Autoru kolektīvs grāmatas tulkojumu veica brīvprātīgi, kā arī grāmatas latviešu tulkojums ir brīvpieejams visiem lasītājiem Roberta Federa mājaslapā. Grāmatas izdošana bija uzticēta Latvijas Universitātes Akadēmiskajam apgādam un izdošanas izmaksas pilnībā sedza Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), pateicoties Jura Lazovska ziedojumam.
Grāmatas ievadā ir reimatologa, LĀZA viceprezidenta Jura Lazovska ceļavārdi.
„Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) ar lielu prieku uzņēmās segt ar Gerda Herolda grāmatas “Iekšķīgās slimības” izdošanu saistītās izmaksas. Šī mācību un praktiskam ārstniecības darbam noderīgā literatūra nu bez maksas ir pieejama latviski lasošajiem ārstiem un medicīnas studentiem.
Pēc Dr. Roberta Federa iniciatīvas pieņemts liels izaicinājums un kopīgiem spēkiem paveikts vērtīgs darbs. Izaicinājumus saskatu daudzo svešvārdu tulkošanā, atrodot tiem atbilstošus latviskus terminus, kā arī rūpējoties par grāmatas satura atjaunināšanu nākotnē. Laikam ritot, mainās ne tikai ārstēšana, bet arī izpratne par slimību izcelsmi un diagnostikas paņēmieni. Gerda Herolda rokasgrāmatas priekšrocība ir tās konspektīvisms, nezaudējot precizitāti. Spēja sarežģītas lietas paskaidrot īsi, kodolīgi un atmiņā paliekoši ir māksla.
1985. gadā latviski iznāca mana tēva Ilmāra Lazovska sarakstītā grāmata “Iekšķīgo slimību pamati”. Katru sadaļu ievadīja īss pārskats, izceļot būtisko. Savam laikam neraksturīgi – garu, grūti uztveramu, no krievu valodas pārliktu tekstu vietā dienasgaismu ieraudzīja intuitīvi uztverams labā latviešu valodā uzrakstīts oriģināls mācību līdzeklis, kurā bija viegli orientēties un atrast meklēto. Toreiz grāmatu varēja uztvert kā gaismas staru vispārējā pelēcībā.
Dr. Gerda Herolda grāmata pēc apjoma, izklāsta skaidruma un būtiskā akcentēšanas atsauc atmiņā “Iekšķīgo slimību pamatus”. Ja 1985. gada grāmata bija kā gaismas stars, tad Dr. Roberta Federa un kolēģu veiktais līdzinās bākai, kura 45 gadus vēlāk daudz atšķirīgākā situācijā dod skaidru skatījumu uz būtisko slimību diagnostikā un ārstēšanā. Mūsu globalizētajā, ņirbošajā pasaulē ar neskaitāmām, reizumis pretrunīgām vadlīnijām, ko nereti nosaka deklarētas un nedeklarētas personiskas un komerciālas intereses, nepastarpināts un no interešu konfliktiem neatkarīgs redzējums ir būtiski nepieciešams. Tas atbilst LĀZA mērķim – “veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu un ārstu un zobārstu sadarbību un izglītību”. Tamdēļ esam priecīgi pievienot savu finansiālo artavu šī lielā darba novadīšanā līdz rezultātam. No sirds izsaku pateicību Dr. Robertam Federam un visai tulkotāju komandai par veikumu!”
Grāmata tiek izdota jau kopš 1980. gada, grāmatas izdevums tiek atjaunots ikgadēji. Šo materiālu izmanto medicīnas studiju apgūšanā ne tikai visā Vācijā, bet arī pārējās vāciski runājošās zemēs, kā arī citviet, kur tā ir tulkota. Vācijā medicīnas fakultātēs šī ir visplašāk pielietotā mācību literatūra, apgūstot iekšķīgās slimības. Tāpat to bieži izmanto klīniskajā praksē rezidenti un sertificēti ārsti, kad nepieciešama īsa, kodolīga un konkrēta, bet tajā pašā laikā vispusīga informācija par kādu tēmu iekšķīgajās slimībās. Jau šobrīd grāmata tiek tulkota 15 valodās, ieskaitot, krievu, angļu, poļu un igauņu. Grāmatas popularitāte skaidrojama ar tās vienoto un vienkāršo pieeju, kā arī atbilstību jaunākajām vadlīnijām un pierādījumiem medicīnā iekšīgajās slimībās. Tā bieži tiek izmantota, ne tikai mācību procesā, bet arī gatavojoties ārsta grāda, sertifikācijas un citiem eksāmeniem.
Esmu neizsakāmi priecīgs, ka šis apjomīgais projekts ar lielu autoru pašaizliedzību ir nonācis līdz finišam un, pateicoties LĀZA finansiālajam atbalstam, mediķiem Latvijā būs pieejama jauna medicīnas grāmata latviešu valodā. Dr. Roberts Feders
atviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti. Plašāk par LĀZA un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv
Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME) pārstāv nacionālās ārstu asociācijas visā Eiropā. Mēs esam pilni apņēmības piedāvāt medicīnas profesijas pārstāvju viedokli Eiropas Savienībai un Eiropas politikas veidotājiem, aktīvi sadarbojoties visdažādāko ar veselību un veselības aprūpi saistīto jautājumu jomā.
CPME atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu[1] izveidot digitālo zaļo sertifikātu, kas pierāda, ka persona ir vakcinējusies pret COVID-19, testa rezultāti bijuši negatīvi vai cilvēks atveseļojusies no COVID-19. Šis sertifikāts atvieglos iespēju droši un brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē, turklāt Eiropas ārsti uzskata, ka šis sertifikāts mudinās iedzīvotājus uzņemties atbildību par vakcīnas saņemšanu. Imunizācija ir indivīdam piemītošas tiesības un kopīga atbildība par labāku sabiedrības veselību.
Tai pašā laikā ES jānodrošina, lai diskriminācijai netiktu pakļautas personas, kuras vēl nav varējušas vakcinēties, vai tās, kuras nevar vakcinēt. Kaut arī vakcinācija lielākoties ir bez maksas, testēšanas pakalpojumu cenas var būt augstas. Tāpēc sertifikātu brīvas pārvietošanās veicināšanai vajadzētu izmantot tikai tad, kad visās ES dalībvalstīs būs nodrošināta vismaz pietiekama piekļuve tādiem testēšanas pakalpojumiem, kurus cilvēki var atļauties.
CPME uzsver arī vajadzību pēc stingriem drošības pasākumiem pacientu datu aizsardzībai un atsaucas uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas kopīgo nostāju šajā saistībā.[2] Turklāt, izstrādājot sertifikātu, jāņem vērā arī tā falsifikācijas risks. Jau tagad ir kļuvuši zināmi vairāki viltotu COVID-19 testu sertifikātu pārdošanas gadījumi ceļotājiem.[3]
Galīgais lēmums par digitālo zaļo sertifikātu jāpieņem, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un ņemot vērā privātuma un cilvēktiesību jautājumus.
CPME piekrīt tam, ka sertifikāts tiks izmantots kā pagaidu dokuments līdz brīdim, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludinās COVID-19 pandēmiju par uzveiktu, bet mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu, lai izstrādātu kopīgu Eiropas elektroniskās vakcinācijas karti izmantošanai parastajās imunizācijas programmās[4]. Visbeidzot, CPME atgādina, ka jau tagad lietošanā ir PVO Starptautiskais vakcinācijas vai profilakses sertifikāts (ICVP) un vēl ilgi pirms COVID-19 pandēmijas to prasīja ieceļošanai konkrētās valstīs ar paaugstinātu veselības apdraudējumu.
Aktualizētas prognozes par nepieciešamajiem speciālistiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas, kuru piesaistei Veselības ministrija izmaksā finanšu atbalstu, lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Atbalstu var saņemt ārstniecības personas, kuras strādās kādā no Latvijas reģioniem un atbildīs izvirzītajiem nosacījumiem.
Cilvēkresursu nodrošināšanai reģionos naudas kompensācijas ārstniecības personām tiek izmaksātas Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Nr. 9.2.5.0/17/I/001. Ik gadu projekta ietvaros notiek rezultātu izvērtēšana un informācijas apkopošana, kādi speciālisti un cik daudz būs nepieciešami turpmāk.
Pēc apkopotās informācijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) šā projekta ietvaros kopumā piesaistīti 82 speciālisti, no kuriem pagājušā gada laikā 62. Turpmākajos gados prognozēta tendence nepieciešamo speciālistu skaitam NMPD brigādēs reģionos nedaudz pieaugt – no 20 līdz 25 ārstniecības personām katrā no reģioniem.
Naudas kompensāciju izmaksā ģimenes ārstiem, kuri strādās ārpus Rīgas. Tajā skaitā, veicinot ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, finanšu atbalstu izmaksā par ģimenes ārsta prakses nodošanu/pārņemšanu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD) datiem, katrā no Latvijas reģioniem ir vairāki desmiti ģimenes ārstu prakses, kurās primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem nodrošina ģimenes ārsts, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu. Ja prakse tiek nodota jaunajam speciālistam, naudas kompensāciju saņem abi ārsti – pensijas vecuma ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu, savukārt jaunais ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes pārņemšanu. Projekta ietvaros līdz šim notikušas 18 ģimenes ārstu prakses pārņemšanas. Ģimenes ārsti var saņemt finanšu atbalstu arī kā jaunie ārsti speciālisti reģionā (bez prakses pārņemšanas).
Pirmo reizi naudas kompensācija tika izmaksāta zobārstam, kurš sācis strādāt ārpus Rīgas. Zobārstam ir jābūt līgumam ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas jānodrošina noteiktā apjomā. Savukārt, piemēram, psihoneiroloģiskajās slimnīcās ārpus Rīgas piesaistītas kopumā 233 dažādas ārstniecības personas, no kurām pērnā gada laikā 68. Prognozējot nepieciešamo ārstniecības personālu šogad, slimnīcas norādījušas, ka tām būtu nepieciešams tāds speciālists kā mākslas terapeits.
Nosacījumi paredz, ka ārstniecības personai – kompensācijas saņēmējam – reģionā jāstrādā vismaz piecus gadus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā pilnas slodzes apmērā. Saskaņā ar esošo kārtību naudas kompensāciju var saņemt: • ārsts speciālists, • zobārsts, • ārsta palīgs, • medicīnas māsa, • māsas palīgs, • vecmāte, • fizioterapeits, • ergoterapeits, • zobu higiēnists, • zobārsta asistents (zobārstniecības māsa), • ģimenes ārsta prakse reģionā – pensijas vecuma ģimenes ārsts, kas nodod praksi, un jaunais ģimenes ārsts, kas pārņem praksi.
Ārstam speciālistam un zobārstam jāatbilst nosacījumam, ka ārpus Rīgas viņš profesijā nav strādājis 2017. gada 24. martā, kas ir diena, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr. 158. par šā atbalsta izmaksas kārtību. Savukārt pārējās ārstniecības personas var saņemt atbalstu, ja šajā dienā nav strādājušas kādā no minētajām profesijām Latvijā. Šis nosacījums ieviests, lai slimnīcām, NMPD, ģimenes ārstu praksēm u.c. ārstniecības iestādēm reģionos piesaistītu papildu ārstniecības personālu. Lai pretendētu uz atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija, savukārt ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu – abpusēji parakstīts pieteikums un NVD izziņa. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakziglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos|talakizglitiba.lv
Nepilnu trīs gadu laikā ārstiem, māsām un citām ārstniecības personām naudas kompensācijās izmaksāti 6,25 miljoni eiro, vidēji 10 tūkstoši katram speciālistam. Pretendentu atlases periods sākās 2018. gada maijā un plānots līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kopējais finansējums ir teju 10 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka papildu speciālistu piesaistei Rīgā šā gada februārī Veselības ministrija sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” Nr. 9.2.7.0/21/I/001. Projekta ietvaros naudas kompensāciju izmaksā: • māsām, • māsu palīgiem, • ārstu palīgiem, • ģimenes ārsta praksei Rīgā (pensijas vecuma ģimenes ārstam un jaunajam ģimenes ārstam par prakses nodošanu/pārņemšanu).
Māsām un māsu palīgiem jāstrādā kādā no lielajām slimnīcām Rīgā, ārstu palīgiem NMPD. Speciālistiem jāatbilst nosacījumam, ka viņi nav strādājuši kādā no atbalstāmajām profesijām 2020. gada 12. martā, kas ir ārkārtējās situācijas izsludināšanas diena Covid – 19 izplatības dēļ. Lai saņemtu atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija.
Pieteikumu pieņemšana no ārstniecības personām sākās februārī un plānota līdz 2023. gada 30. septembrim vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kompensāciju izmaksai pieejami 3 miljoni eiro. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakizglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām Rīgā | talakizglitiba.lv
Apsveicam Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesoru Oļegu Sabeļņikovu, kas ievēlēts par Eiropas Medicīnas speciālistu apvienības Anestezioloģijas sekcijas (Anaesthesiology Section of European Union Medical Specialities – UEMS EBA) prezidentu.
Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnai un liela atzinība tās profesionāļiem. Otra pretendente uz prezidenta amatu bija prof. Sibylle Kietaibl no Vīnes (Head of the Department of Anesthesiology and Intensive medicine of the Evangelical Hospital Vienna).
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMa) pārstāvji šodien, 5. maijā, neklātienē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai vērstu uzmanību uz valdības plāniem nākamajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu. Vienlaikus veselības nozares profesionālās organizācijas aicināja prezidentu uzsākt publisku diskusiju par nulles budžeta veidošanu – valsts prioritāšu un visu izmaksu pozīciju atklātu pārskatīšanu.
“Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt, iespējami, smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja šovasar netiks pieņemti kardināli un veselības nozarei labvēlīgi lēmumi, tad mums neatliks nekas cits, kā lemt par premjera un valdības demisijas pieprasīšanu, kā arī jau rudenī atkal gatavoties mediķu protestiem,” tiekoties ar Valsts prezidentu sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
LĀB, LJĀA un LMa tikšanās laikā vērsa uzmanību, ka jau gadu Latvijas iedzīvotāji praktiski nesaņem plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet mediķi, kuru vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadi, ir izdeguši. Tāpat organizāciju pārstāvji brīdināja Valsts prezidentu, ka turpinot sistēmas badināšanu, ir gaidāms mediķu emigrācijas vilnis, īpaši – māsu un jauno ārstu.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Jau 2019. gadā mediķi rosināja Saeimu un valdību sākt darbu pie nulles budžeta, jo nav jābūt finansistam, lai būtu skaidrs, ka šajā valstī jau gadu desmitiem nauda tiek apzināti šķērdēta pilnīgi absurdām lietām, tā vietā, lai to novirzītu, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselībai. Šķiet mēs dzīvojam paralēlās realitātēs. No vienas puses mums ir vairāk naudas nekā jebkad, bet no otras puses – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija spriež, ka nevaram atrast 400 tūkstošu eiro onkoloģijas pacientiem…”
Sarunas laikā tika uzsvērts, ka veselības aprūpes nozarē strādā gudri cilvēki ar plašu redzesloku un zināšanām par to, kas notiek citās valstīs. Tepat kaimiņos ir Igaunija, kuras valsts budžets ir līdzīgs Latvijas, bet situācija veselības aprūpē ir kā diena pret nakti. Turklāt visās jomās – gan kopējā naudas apjomā, kas tiek novirzīts veselības nozarei, gan vienam pacientam atvēlētais finansējums, gan mediķu algas. Daudz labāka situācija ir arī Lietuvā un arī citās Austrumeiropas valstīs. Piemēram, tāda nelielas valstis kā Slovākija ne tikai no Eiropas Atveseļošanās un noturības plānā panākušas daudz lielāku kopējo finansējumu – 7,6 miljardi eiro, bet arī jau definējušas, ka būtiska tā daļa tiks novirzīta tieši veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.
“Tā vietā, lai šajā smagajā cīņā ar pandēmiju no valsts saņemtu lojalitāti, politisku, tiesisku un finansiālu atbalstu, veselības aprūpē strādājošajiem ir bijis nemitīgi jācīnās par savām tiesībām un katru papildu eiro. Tā tas bija 2019. un 2020. gadā, gan ar atalgojuma palielināšanu, gan Covid-19 piemaksām. Un tā tas ir arī ar jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojuma modeli, kura izstrādē mediķi starp dežūrām pavadīja gadu, lai valdība to noraidītu 20 minūtēs… Vēlamies atgādināt, ka tieši mediķi Covid-19 pandēmiju ir iznesuši un turpina iznest uz saviem pleciem, vienlaikus mēģinot sakārtot arī veselības aprūpes nozari un, patiesību sakot – darot politiķu darbu!” sarunas laikā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.
Nozares pārstāvji prezidentam sacīja, ka mediķi vēlas redzēt skaidru vismaz piecu gadu plānu, kurā precīzi iezīmēts finansējums veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošo atalgojumam. Lai to panāktu, Saeimai, ministrijām un valsts iestādēm ir jāsāk sadarboties un koordinēti strādāt vienota mērķa labā.
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) kopš 1993. gada ir sniedzis savu atbalstu nu jau 64 Latvijas jauno ārstu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas līdz pat 2020. gadam pasaules pieredzes durvis bija atvērtas. Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas Latvijas kolēģiem doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF šobrīd apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus. Tomēr pieredzes stāsti par apgūto un redzēto prakses vietās ir tas avots, kas pierāda atbalsta lietderību līdz šim un, cerams, arī turpmāk.
Šoreiz LMF Zariņu studiju ceļojumu stipendijas ieguvējas, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģes-reanimatoloģes Katrīnas Rutkas pieredze sirds ķirurģijas centrā Apvienotajā Karalistē.
LMF stipendiāte Katrīna Rutka.
2020. gada maijā man izdevās atgriezties dzimtenē no Londonas, kur no 2019. gada nogales smēlos pieredzi kardioanestezioloģijā un intensīvajā terapijā vienā no lielākajiem sirds ķirurģijas centriem Eiropā – St. Bartholomew’s Hospital (Barts Health NHS Trust). Šo mācību ceļojumu bija iespējams realizēt, pateicoties prof. Bertrama un Kristapa Zariņu dibinātajai LMF stipendijai, kas atbalsta Latvijas jauno ārstu ieceres iegūt pieredzi ārzemju klīnikās un ko es ieguvu 2018. gadā.
Šī iespēja bija gan veiksmes, gan būtisku pūļu rezultāts. Veiksme, kas ļāva vienā no Baltijas reģionālajām konferencēm sastapt vienu no šīs slimnīcas vadošajiem kardioanesteziologiem Dr. Roger Cordery un iegūt LMF stipendiju ārzemju brauciena realizācijai. Pūles, lai nokārtotu nepieciešamos pārbaudījumus, reģistrāciju pilnvērtīgai dalībai klīniskajā darbā Apvienotajā Karalistē un noorganizētu ne mazumu sadzīvisku lietu, lai uz vairākiem mēnešiem pārceltos uz vienu no lielākajām pasaules metropolēm.
Jāatzīst, ka sākums nebija viegls, jo īsā laika sprīdī bija jāiejūtas citā valstī, jāorientējas jaunā slimnīcā un veselības aprūpes sistēmā, turklāt tas jāpaveic klīniskajā vidē, tekoši runājot svešvalodā saziņā gan ar kolēģiem, gan pacientiem. Viena no apmaiņu panākumu atslēgām, manuprāt, bija tas, ka tiku uzņemta tāpat kā vietējie rezidenti – vienlīdzīga apmācība un arī atbildība. Tas gan nozīmēja ļoti īsu aklimatizācijas periodu, kur jau faktiski 3. darba dienā sākās nakts dežūras intensīvajā terapijā, kā arī atbildības uzņemšanās, dodoties uz izsaukumiem slimnīcas ietvaros pie pacientiem ar strauju veselības stāvokļa pasliktināšanos.
Vairāki mēneši, ko pavadīju šajā sirds ķirurģijas un kardioloģijas centrā, ļāva man gūt pieredzi anestēzijas un intensīvās terapijas nodrošināšanā gan dažādu rutīnas, gan vairāku relatīvi unikālu operāciju un procedūru laikā. Man bija iespēja apgūt transezofageālās ehokardiogrāfijas pamatus, kas šeit tiek plaši izmantota operācijās, kā arī diagnostiskos nolūkos intensīvās terapijas nodaļās pacientiem jau pēc operācijas veikšanas. Tāpat uz relatīvi lielo operēto pacientu skaitu bija iespēja samērā bieži novērot arī invazīvā un mazinvazīvā monitoringa pielietojumu, praksē redzēt to priekšrocības un trūkumus.
Interesanta pieredze bija arī padziļinātā atdzīvināšanas algoritma īstenošana pacientiem pēc sirds operācijas intensīvās terapijas nodaļā. Šajā centrā tiek realizētas simulāciju veida apmācības gan ārstniecības, gan aprūpes personālam, lai nodrošinātu iespējami ātrāku šī algoritma uzsākšanu. Tā ietvaros pēc iespējas agrāk tiek pieņemts lēmums par atkārtotu krūškurvja atvēršanu, nepieciešamības gadījumā pēc tam pacientu transportējot uz operāciju zāli vai pieslēdzot mākslīgajai asinsritei turpat uz vietas intensīvās terapijas nodaļā.
Papildus klīniskajai pieredze man bija iespēja piedalīties arī vietējo rezidentu apmācības aktivitātēs, kas tiek organizētas slimnīcas vai klīnikas līmenī. Tās ietvēra dažāda veida praktiskus un teorētiskus seminārus, žurnālu klubu, kas prasa ieguldījumu un iepriekšēju sagatavošanos gan no sertificētiem ārstiem, gan no rezidentiem. Jābilst, ka mācības notiek parastajā darba laikā uz vietas slimnīcā, neprasot rezidentiem speciāli nekur doties vai veltīt tam savu brīvo laiku. Katra slimnīca ir atbildīga par izglītības aktivitāšu nodrošināšanu, lai rezidenti būtu apmierināti ar savu apmācību. Pretējā gadījumā attiecīgās specialitātes koledža var pieņemt lēmumu uz konkrēto slimnīcu vairs nenosūtīt savus rezidentus, kas, protams, ir liels trieciens slimnīcas darbībai. Kopumā gan jāsaka, ka Apvienotajā Karalistē rezidentu apmācības sistēma ļoti atšķiras no parējās Eiropas. Piemēram, apmācība no ārsta diploma iegūšanas līdz specializācijai anestezioloģijā kopumā aizņem 9 gadus (Latvijā – 5 gadus), tomēr arī rezidenta alga ir ievērojami lielāka, nodrošinot stabilu finansiālo situāciju mācību laikā.
Ir skaidrs, ka šī ir resursiem bagāta valsts, veselības aprūpes un arī apmācības sistēma. Daudzos no ikdienas darbā veicamajiem soļiem ir iesaistīts lielāks cilvēkresursu skaits nekā Latvijā, lielākoties uzsverot pacientu drošību un cenšoties uzlabot darba efektivitāti. Protams, arī šajā valstī ir savas problēmas un brīžiem birokrātijas un sistēmas komplicētības dēļ dažādi procesi aizņem vairāk laika nekā Latvijā. Ikdienas darbā plaši tiek izmantoti protokoli, kas atvieglo darbu, taču personālam reizēm ir grūti adaptēties klīniskām situācijām, kad nepieciešamas atkāpes no protokola.
2020. gada marta vidū mana pieredzes apmaiņa negaidīti pārvērtās par dalību koronavīrusa pandēmijas apkarošanā. Lai gan teorētiski šis specializētais centrs nebija primārā slimnīca, uz kuru tika nogādāti COVID-19 pacienti, mums bija jāpiedalās intensīvās terapijas kapacitātes palielināšanā Londonā un nodrošināšanā pacientiem ar akūtu respiratora distresa sindromu (ARDS). Tā rezultātā gan slimnīca, gan darba ikdiena piedzīvoja milzīgas pārmaiņas, sākot ar atsevišķa slimnīcas stāva pārveidošanu par milzīgu intensīvās terapijas nodaļu un beidzot ar nepieciešamību pavadīt visu darba dienu pilnajā aizsargtērpā. Šī mobilizācijas procesa ietvaros anestezioloģija-reanimatoloģija visā pasaulē pierādīja sevi kā vienu no stūrakmeņiem šo smagajā stāvoklī esošo pacientu ārstniecībā. Tā bija skarba un neaizmirstama pieredze, kuru, cerams, nenāksies piedzīvot atkārtoti.
Kopumā šī Apvienotajā Karalistē gūtā pieredze viennozīmīgi ir ļoti vērtīga – ne tikai klīnisko prasmju aspektā, bet arī profesionālo kontaktu ziņā. Cerams, ka tie noderēs nākotnē, lai organizētu tālāku pieredzes apmaiņu starp šo centru un Latviju. Noteikti ir vērts ieguldīt pūles, lai, dodoties ārzemju apmaiņās, varētu pilnvērtīgi piedalīties klīniskajā darbā, kam viens no priekšnosacījumiem ir labas valodas zināšanas. Paldies, prof. Bertramam un Kristapam Zariņiem un LMF par sniegto iespēju!
Katrīna Rutka
St. Bartholomew’s Hospital, Londona, Apvienotā Karaliste
Gatavojoties nodrošināt anestēziju Covid-19 pandēmijas laikā
Saziņai: Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) lēmumā par invaliditātes noteikšanu norāda invaliditātes cēloni, piem., slimība, slimība no bērnības, nelaimes gadījums darbā; arodslimība, slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus u.c.
Gadījumos, kad personai jau ir noteikta invaliditātes grupa, taču VDEĀVK tiek saņemts jauns nosūtījums invaliditātes ekspertīzei sakarā ar citu invaliditātes cēloni, nav pamata atteikt invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to pastāv situācijas, kad vienai un tai pašai personai vienlaicīgi ir noteiktas vairākas invaliditātes grupas ar atšķirīgiem cēloņiem (piemēram, III grupa par slimību no bērnības un II grupa sakarā ar arodslimību).
Ja personai sakarā ar noteikto invaliditāti ir tiesības uz vairākiem pakalpojumiem (piemēram, invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā), tiesiskais regulējums[1] kopš 01.01.2020. paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir tikai vienu pakalpojumu, ņemot vērā personas izvēli. Ja iepriekš persona saņēma abus minētos VSAA pakalpojumus, to izmaksa tiek turpināta līdz VSAA lēmumā noteiktā termiņa beigām, savukārt pēc šī termiņa beigām personai jāizvēlas, kuru vienu pakalpojumu turpmāk saņems.
Gadījumos, kad pacienti izsaka vēlmi kārtot vairākas invaliditātes grupas sakarā ar atšķirīgiem invaliditātes cēloņiem, aicinām informēt savus pacientus par augstāk minēto.
*Skaidrojumu sagatavoja LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
