Šā gada 28.janvarī LDVA prezidentam, LU MF Dermatoveneroloģijas katedras vadītājam profesoram Andrim Rubinam Latvijas universitates rektors Indriķis Muižnieks pasniedza Gada Balvu par ieguldījumu Dermatoloģijas attīstībā Latvija un Pasaulē.
Sākot ar rītdienu, 19. decembri, līdz pat 3. janvārim iedzīvotājiem Covid-19 analīzes būs iespējams nodot arī bez ārsta nosūtījuma, ja ir parādījušies slimības simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.). Tas nodrošināts, lai saglabātu iedzīvotājiem iespēju brīvi nodot Covid-19 analīzes arī svētku laikā, kad saņemt ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai dežūrārsta nosūtījumu analīžu veikšanai varētu būt apgrūtināti.
Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties, zvanot:
Centrālā laboratorija – rakstot uz e-pastu analizes@laboratorija.lv norādot vārdu, uzvārdu un savu tālruņa numuru un laboratorijas darbinieki sazināsies, lai vienotos par analīžu nodošanas laiku un vietu.
Analīzes bez nosūtījuma varēs nodot arī pēc augstākminētā laika posma, ja pieteikums uz tām veikts līdz 3. janvārim (ieskaitot).
Savukārt, Covid-19 analīžu rezultāti pieejami E-veselības portālā, kā arī analīžu pakalpojumu sniedzēju mājaslapās. Lai rezultātus aplūkotu E-veselībā, jāatver interneta pārlūkprogrammā adrese www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc autorizēšanās sistēmā analīžu rezultātu paziņojums būs skatāms sadaļā “Mani rezultāti”.
Ja brīvdienās vai svētku laikā parādās veselības problēmas, tad Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, iespējams saņemt, zvanot uz valsts ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, savukārt traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniegs steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniegs slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113 – piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.
Dežūrārstu, steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darba laiks un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapas sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”. Atgādinām, ka gadījumos, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, ierodoties ārstniecības iestādē, pacientam ir jāievēro 2 metru distance un jālieto sejas aizsargmaska, respirators vai vizieris.
Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas atklātā vēstule sabiedrībai
Rīgā 2020. gada 15. decembrī, Nr. 01.23.2/187
Atbalstījusi: Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas valde 2020. gada 14. decembrī
Godājamie Latvijas cilvēki!
Brīdī, kad Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ ir izsludināta ārkārtas situācija veselības aprūpē, Latvijas Ārstu biedrība vēršas pie Latvijas iedzīvotājiem, izsakot pateicību par izpratni un pretimnākšanu, godprātīgi ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, sociālo kontaktu ierobežošanu, fizisko distancēšanos, apzinīgu roku un elpošanas orgānu higiēnu, mutes un deguna aizsegu, kā arī lietotnes „Apturi Covid“ lietošanu, bet, ja nepieciešams, pašizolēšanos, dalību laboratoriskajā un epidemioloģiskās izmeklēšanā, līdzestību ārstniecībai un citiem pasākumiem infekcijas slimības profilaksei un kontrolei. Tas liecina, ka Latvijas sabiedrībā kopumā ir laba veselības izglītotība un veselībpratība!
Nav nevienas citas labas iespējas, kā pārtraukt Covid-19 iekšējo transmisiju, kā kopīgi ievērot valdības noteiktos ierobežojumus un paciest neērtības. Mums veiksies labāk un mēs varēsim to izdarīt ātrāk, ja stiprāki un pacietīgāki būs mūsu vājākie „ķēdes posmi“, proti, cilvēki ar nepietiekamu veselībpratību, sazvērestības teoriju piekritēji vai maldu ziņu izplatītāji, kas tīko pēc lētas uzmanības.
Inficējas, slimo un mirst arī ārsti, māsas un citi veselības aprūpē strādājošie, taču viņiem nav citas izvēles, kā vien palīdzēt citiem – viņu darbu nav iespējams veikt attālināti. Ārsta profesijas ētiskais kods liek palīdzēt gan varmācībā cietušam, gan varmākam, gan tiesnesim, gan noziedzniekam. Ārsta attieksmei jābūt vienlīdzīgai gan pret cilvēku, kurš, vairoties atbildības, melo par savas inficēšanās patiesajiem apstākļiem, gan pret cilvēku, kurš, bailēs saslimt, jau jūtas slims un sagroza stāstīto par savu veselību. Šķietami sīkai detaļu noklusēšanai vai sagrozīšanai var būt neparedzami smagas sekas – līdzībā, kā ugunsgrēkam, kurš cēlies no sīkas dzirkstelītes.
Ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē ir skaļš signāls par to, ka pieejamie resursi vairs nav pietiekami, lai nodrošinātu pieaugošās vajadzības pēc veselības aprūpes slimniekiem ar vidēju un smagu slimības gaitu. Ārkārtas stāvoklis nozīmē, ka Covid-19 pacientu veselības aprūpē tiks iesaistīti arī citu specialitāšu ārsti un māsas, kuru ikdiena iepriekš nav bijusi saistīta ar infekciju slimībām. Veselības aprūpē strādājošiem ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē nozīmē papildu pienākumus, milzīgu papildu gan fizisku, gan emocionālu slodzi, papildu darbu brīvdienās, papildu negulētas naktis, atceltus atvaļinājumus, augstu risku paša un tuvinieku veselībai – veselības aprūpē strādājošo mūža ilgumu!
Mēs aicinām ticēt ārstiem! Lai arī Covid-19 ir jauna slimība, par to mēs katru dienu uzzinām ko jaunu! Mēs atbalstīsim vakcināciju, kad tā būs pieejama, taču mēs varam ierobežot vīrusa izplatību vēl pirms tās, taču tikai kopā!
Šoreiz mēs lūdzam piedot valdībai, kura, nosakot ierobežojumus, labu nodomu vadīta satraukumā un steigā pieņem dažu labu nepārdomātu lēmumu, taču lielos viļņos šūpināšana lai izpaliek.
Adventes laiks ir gaidīšanas laiks, ko labi vadīt ģimenes lokā, kavējoties sirsnīgās sarunās vai pārdomās, vairoties drūzmas veikalos vai ballītēs, atturoties no lielīšanās ar maldu ziņām un noticēt brīnumam – ka visi kopā mēs varam ierobežot vīrusa izplatību!
Mēs lūdzam Jūs – saudzējiet sevi un mūs, bet mēs sargāsim Jūs un, cik spēsim, palīdzēsim!
Aptaujas mērķis bija noskaidrot respondentu zināšanas par antibiotikām, to atbilstošu lietošanu, iespējamiem riskiem un blakusparādībām. Kā arī noskaidrot, vai Eiropas ārsti jūtas pietiekami informēti, iesaistīti un atbalstīti centienos veicināt saprātīgu antibiotiku lietošanu.
Veselības inspekcija medicīnas darbiniekiem dod iespēju veikt valsts apmaksātu SARS-CoV-2 vīrusa testu siekalās: -> Rīgā – sestdienās, svētdienās; -> ārpus Rīgas – sestdienās.
Rīgā
Siekalu savākšanas komplektus sestdienās un svētdienās no plkst. 9:00 līdz 15:00 varat saņemt E. Gulbja laboratorijas galvenajā ēkā Brīvības gatvē 366 (blakus TC Alfa) pie reģistratūras lodziņa.
Testa nodošanas dienā: Savāciet paraugu ārpus laboratorijas telpām – to var darīt mājās, automašīnā vai kādā nomaļā vietā. Aizpildiet veidlapu un veidlapas lejas daļā uzrakstiet savu darba vietu un amatu. Nododiet paraugu un aizpildīto veidlapu reģistratūrā (Brīvības gatvē 366)
Ārpus Rīgas – tikai sestdienās
Daugavpilī, Talsos un Kuldīgā laboratorijas telpās var saņemt paraugus, tad jādodas ārpus tās savākt siekalu paraugu, savāktais paraugs un veidlapa jāatgriež laboratorijā. Veidlapas lejasdaļā ir jāuzraksta sava darba vieta.
Citās pilsētās pie laboratorijas jāmeklē laboratorijas auto, jo pieņemšanas punkti būs slēgti.
Adrese:
No
Līdz
Bauska, Zaļā iela 1
09:10
–
10:40
Daugavpils, Saules iela 37
08:00
–
12:30
Dobele, Uzvaras iela 4a
14:10
–
15:40
Gulbene, O. Kalpaka iela 27
08:00
–
09:30
Jelgava, Mātera iela 29
11:30
–
13:00
Jēkabpils, A. Pormaļa iela 3
09:10
–
10:40
Kuldīga, Aizputes iela 22
08:00
–
18:30
Liepāja, Republikas iela 16
16:00
–
17:30
Limbaži, Klostera iela 3
15:25
–
16:55
Madona, Rīgas iela 3
10:10
–
11:40
Preiļi, Raiņa bulvāris 13
13:30
–
14:30
Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 98
12:00
–
13:30
Saldus, Lielā iela 9c
08:50
–
10:20
Talsi, V. Ruģēna iela 2
08:00
–
11:30
Valmiera, Rīgas iela 13
13:10
–
14:40
Ventspils, Sofijas iela 2
12:45
–
14:15
Ģimenes ārsti, ārstu palīgi un māsas, kas strādā ārpus pilsētām ģimenes ārstu praksēs, var nodot siekalu paraugus tad, kad sūta savu pacientu paraugus.
Obligāti jāievēro piesardzību un jālieto personīgos aizsardzības līdzekļus! Lūdzu ņemiet vērā, ka pusstundu pirms testa nodošanas nedrīkst, ēst, dzert, mazgāt zobus, smēķēt u.tml. Un nedrīkst izjaukt maisiņā esošo stobriņa un veidlapas komplektu, t.i. svītrukodiem un stobriņa un veidlapas ir jāsakrīt.
Threats and arbitrary arrests of doctors in Belarus for having treated people injured in the country’s demonstrations are facing strong condemnation from the World Medical Association. Protests have been taking place in the country since August against alleged electoral fraud.
WMA President Dr. David Barbe expressed the WMA’s grave concern about the alarming escalation of human right violations in Belarus, with the authorities resorting to arrests and disproportionate use of force against demonstrators. Cases of physicians harassed and arrested for appealing for an end to violence by the security force, have been reported, as well as claims of torture and other cruel, inhuman or degrading treatment in custody.
‘The WMA cannot emphasise enough the importance of the principle of medical neutrality, whereby physicians must be allowed to care for the sick and wounded, regardless of their political affiliations or opinions. The reports we are getting from Belarus indicate that this principle is being totally undermined. The medical professionals we represent have an ethical duty to denounce the use of violence and its long term health effects’.
‘We support the recent call from Dr. Michelle Bachelet, UN High Commissioner for Human Rights to put an immediate end to the continuing human rights violations in the country’.
Dr. Barbe urged Belarusian representatives to honour their obligations when they ratified the Covenant on Civil and Political Rights and the Convention against Torture and Other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment or Punishment.
kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem,
kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu.
Anketa šeit: https://arka.vide.gov.lv/. Lai to aizpildītu, nepieciešams autentificēties caur www.latvija.lv portālu.
Šāds risinājums ieviests, balstoties uz citu valstu pieredzi.
Anketā medicīnas darbiniekam vai topošajam mediķim jānorāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas COVID-19 pacientu aprūpē. Tāpat būs iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu.
Patlaban ārstniecības iestādēs resursi ir salīdzinoši pietiekami, taču, prognozējot lielāku skaitu COVID-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, varētu būt nepieciešama šo mediķu papildu iesaiste. Apkopotie dati būs pieejami Veselības inspekcijai, kura pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma koordinēs sazināšanos ar mediķiem, kuri būs pieteikušies. Ņemot vērā, ka šobrīd ar veselības ministres rīkojumi ir daļēji ierobežota plānveidu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, tai skaitā privātajās ārstniecības iestādēs, daļai mediķu noslodze ir mazinājusies. Arī šie speciālisti nepieciešamības gadījumā varētu iesaistīties.
Balstoties sekmīgajā sadarbībā COVID-19 pirmā viļņa pārvarēšanas laikā, Latvijas Psihoterapeitu biedrība ir atjaunojusi speciāli medicīnas darbiniekiem paredzēto atbalsta konsultāciju programmu. Konsultācijas ir pieejamas no 27. novembra, pieteikšanās, rakstot uz e-pastu: atbalsts@psihoterapija.lv.
Covid-19 izraisītajā ārkārtas stāvoklī ir apdraudēta visas sabiedrības ierastā funkcionēšana. Ir izjaukti ierastie dzīves modeļi un komunikācijas sistēmas. Pandēmijas apstākļiem pastiprinoties, atkal pieaugusi nepieciešamība pēc psiholoģiskā atbalsta medicīnas jomā strādājošajiem.
Latvijas Psihoterapeitu biedrības organizēto atbalsta konsultāciju mērķis ir palīdzēt medicīnas darbiniekiem pārvarēt COVID-19 izraisītā akūtā un hroniskā stresa, t.sk. emocionālās, reakcijas, apzināties un labāk izprast personiskos un profesionālos izaicinājumus.
24h laikā pēc e-pasta nosūtīšanas uz atbalsts@psihoterapija.lv ar pieteikuma iesniedzēju sazināsies speciālists, lai vienotos par tuvāko iespējamo konsultācijas laiku. Tā notiks tuvāko 48h laikā, attālināti, izmantojot WhatsApp, Zoom, Skype vai citas iespējas. Konsultācijaas ilgums 30-60 min. Nepieciešamības gadījumā tiks sniegtas vairākas konsultācijas.
Latvijas Psihoterapeitu biedrība atgādina – ārkārtas notikumu izraisītās stresa reakcijas nekādā ziņā neliecina, ka mediķi vai medicīnas darbinieki nevar darīt savu darbu, vai ir vāji. Šādos brīžos bieži vien ir nepieciešams tikai atbalsts. Vērsieties pēc palīdzības!
Eiropas Primārās aprūpes forums (EFPC) aicina parakstīt petīciju “30by2030”, kurā valdības tiek aicinātas nodrošināt to, lai 2030. gadā PVA tiktu atvēlēti 30% no budžeta finansējuma.
We are calling for major international donors to dedicate a substantial portion of their vertical (disease-oriented) based budgets to the strengthening of horizontal Primary Health Care systems so that all diseases can be prevented and people treated in a comprehensive way. This puts into practice the WHA Resolution 62.12, urging member states “to encourage that vertical programs, including disease-specific programs, are developed, integrated and implemented in the context of integrated Primary Health Care”. Our target is that 30% of such budgets are allocated to primary care by 2030.
2020. gada novembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā ir noslēdzies vērienīgs starptautisks zinātnisks projekts, kura laikā iegūtās zināšanas uzlabos dzīves kvalitāti un samazinās mirstību pacientiem, kuriem veic miega artērijas un kāju artēriju operācijas, visā pasaulē. Projekta autori tika uzaicināti un prezentēja pētījuma rezultātus 15 starptautiskās konferencēs: ASV, Dienvidkorejā, Izraēlā, Jaunzēlandē, Anglijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā un Vācijā.
Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Sirds CTA-FFRct analīze un kardiovaskulārs menedžments perifēro asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez koronāras anamnēzes” pētījumā trīs gadu garumā tika iekļauti 300 pacienti, kuriem tika veiktas miega artērijas operācijas, un 270 pacienti, kuriem tika veiktas kāju asinsvadu operācijas.
Sirds asinsvadus izmeklēja ar datortomogrāfu Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tālāk šo informāciju apstrādāja zinātnieki HeartFlow Inc. Kalifornijā, radot sirds trīs dimensiju modeli un veicot FFRct (fractional flow reserve) jeb sašaurinājumu funkcionālās nozīmes mērījumus. Tas tika darīts ar superjaudīgu datorsistēmu, kura tiek izmantota arī kosmisko kuģu lidojumu modelēšanā. Ar šo jauno tehnoloģiju ir iespējams neinvazīvā veidā noteikt, kuri sirds asinsvadi ir bojāti un var izsaukt miokarda infarktu vai pat pacienta nāvi.
Pateicoties FFRct izmeklējumam, multidisciplinārai ārstu komandai (asinsvadu ķirurgiem, kardiologiem, anesteziologiem, sirds ķirurgiem, invazīvajiem kardiologiem) bija iespēja pieņemt precīzus lēmumus pacientu sirds visefektīvākajai ārstēšanai pēc asinsvadu ķirurģiskas operācijas.
Projekta laikā no 250 pacientiem, kuriem nebija sirds slimības simptomu, 68% gadījumu konstatēja nozīmīgus sirds asinsvadu bojājumus. Savukārt, no tiem 63% pacientu bija jāveic sirds asinsvadu ārstēšana ar mazinvazīvu pieeju vai veicot sirds asinsvadus šuntējošu operāciju. Tas tika veikts 3 mēnešu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas.
Svarīgi, ka jau projekta ietvaros, pateicoties jaunajās tehnoloģijas iespējām un ārstu zināšanām, divos gados no iespējama miokarda infarkta izdevās glābt 22 pacientus, bet no iespējamas nāves – 30 pacientus, kas ir ievērojams sasniegums.
Dainis Krieviņš, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors: “Līdz šim pacientu, kuriem veica miega artēriju vai kāju artēriju operācijas, mirstība pasaulē slimnīcā bija līdz 5%, bet 4 gados nomira līdz 50% pacientu. Pacientiem veiksmīgi atjaunoja asinsriti kājās vai uz smadzeņu asinsvadiem – pacienti tika pasargāti no smadzeņu insulta vai kājas amputācijas, bet pēc operācijas mira sirds asinsvadu problēmu dēļ. Šī projekta laikā esam radījuši mūsdienīgu sirds asinsvadu un perifēro asinsvadu izmeklēšanas un ārstēšanas algoritmu pēc iespējas pilnvērtīgākai un precīzākai asinsvadu ķirurģijas pacientu izmeklēšanai un kardiovaskulārai ārstēšanai.Jau tuvākajā nākotnē ir plānoti lielāki pasaules multicentru pētījumi, lai nākotnē varētu mainīt pacientu ar perifēro asinsvadu patoloģiju ārstēšanas vadlīnijas gan Latvijā, gan pasaulē.”
Andrejs Ērglis, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, uzsvēra: “Tas, ar ko Latvija izceļas citu valstu vidū, ir dažādu specialitāšu ārstu un zinātnieku spēja cieši, ātri un produktīvi sadarboties – vienā projektā kopā strādājot gan asinsvadu ķirurgiem un gan kardiologiem, gan radiologiem, pārstāvot gan Latvijas Universitāti, gan Rīgas Stradiņa Universitāti, sadarbojoties dažādām klīnikām Latvijā un, piemēram, ASV. Šis projekts ir izcils piemērs, kāpēc ir nepieciešams valsts finansējums medicīnas zinātnei – mēs esam ne tikai konkurētspējīgi pasaules zinātnē, mēs patiesībā spējam ietekmēt pasaules pētniecības ekosistēmu.”
Jaunā tehnoloģija sirds asinsvadu izvērtēšanai jau ir iekļauta kā standarta izmeklēšana pacientam ar krūšu kurvja sāpēm Anglijā un Japānā. Taču tās pielietojums asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez sirds slimību simptomiem līdz šim pasaulē nebija pētīts.
Projekta laikā ir tapušas zinātniskas publikācijas starptautiski augsti vērtētosuncitētos žurnālos:Vascular Disease Management,Journal of Vascular Surgery,European Journal of Vascular and Endovascular Surgery, kā arī žurnālā Latvijas Ārsts. Publikācijas aicinām lasīt šeit: https://kardiologija.lv/kongresi/sirds-cta-ffrct/
Projekta līdzfinansētājs: Latvijas Zinātnes padome. Pētījuma atbalstītāji: Latvijas Universitātes fonda mecenāts SIA MIKROTĪKLS un HeartFlow Inc. (ASV).
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.