Nozares aktualitātes

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs pēc īsas remontdarbu pauzes atkal ir atvērts apmeklētājiem. Pa šo laiku ir labiekārtotas muzeja publiskās telpas, padarot tās pieejamākas. Kā arī esam izstrādājuši publisko programmu dažādām auditorijām – ģimenēm ar bērniem piedāvājam izrādi par dzīvības pazīmēm; Latvijas kultūrtelpā strādājošos aicinām uz īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām, kas veltītas iekļaušanas un pieejamības tematikai; savukārt Viestura Eglīša priekšlasījumā ikviens interesents aicināts izzināt sarežģīto ceļu, kā tiek attīstīti jauni medikamenti.

Muzeja misija ir veidot izpratni par rūpēm kā ilgtspējīgas sabiedrības pamatu. Balstoties uz dzīvības un sociālo zinātņu pētījumiem un kultūrvēstures liecībām, Muzejs runā ar plašu auditoriju par veselību kā mainīgu priekšstatu kopumu, kas uzrāda dažādu periodu, reģionu un individuālo pieredžu mijiedarbi.

✔️Sarunas par iekļaujošu kultūras piedāvājumu. Pieredze, pētniecība, risinājumi
7. decembrī pl. 16.00 – 19.00
Iekļaušana un pieejamība kā koncepti, stratēģijas un metodes Latvijas kultūrtelpā kļūst arvien klātesošākas un aktuālākas. Lai kartētu situāciju Latvijas kultūrtelpā, Medicīnas vēstures muzejā ar īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām pulcēsies Latvijas augstskolu absolventi, kuri savos pētnieciskajos un praktiskajos darbos pievērsušies iekļaušanas, pieejamības, veselības un nespējas tematikai.
Pasākuma programma un reģistrācija.

Pasākuma ietvaros eksponēti divi videodarbi: Poļu mākslinieka Artūra Žmijevska (Artur Žmijewski) videodarbs “Dziedāšanas stunda. Pirmā daļa” (2001), kurā Varšavas Nedzirdīgo institūta studenti izpilda Kyrie no Jana Maklakeviča (Jan Maklakiewicz) sarakstītās “Poļu mesas” (1944), un video ar jauniešu kora “BALSIS” zīmju valodā izpildīto Jāņa Lūsēna un Māra Melgalva “Latviešu šūpuļdziesmu” (2023).

✔️Medikamentu pētniecība uz laboratorijas grauzēju pleciem. Dr. Viestura Eglīša priekšlasījums
15. decembrī pl. 18.00 – 19.30
Priekšlasījumā Viesturs Eglītis skaidros sarežģīto ceļu, kā tiek attīstīti jauni medikamenti: no pirmsklīniskajiem pētījumiem ar dzīvniekiem līdz brīdim, kad zāļu terapija kļūst pieejama pacientiem. Lektors atklās, kā šajā ceļā saduras zinātnieku neatlaidīgie centieni uzlabot dzīves kvalitāti ar farmācijas kompāniju ambīcijām nopelnīt, un vairos izpratni par to, kā laboratorijas risinājumi transformējas reālos produktos un integrējas veselības aprūpes ainavā.
Plašāka info.

✔️Dzīvs. Teātra izrāde bērniem no 6 gadu vecuma
10. decembrī pl. 11.00
14. janvārī pl. 11.00 un 13.00
Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.
Biļetes

Uz tikšanos Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā!

Latvijas Ārstu biedŗiba ir saņēmusi Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vēstuli un atbalsta tās nostāju. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama.

Latvijas Republikas Veselības ministrijai
Latvijas Republikas Tiesībsargam
Latvijas Ārstu biedrībai
LV portālam

Vēstule

2023. gada 27. novembris

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija izsaka atbalstu savai kolēģei – anestezioloģei, reanimatoloģei, kura, laikā, kad pildīja savus darba pienākumus, cieta no fiziskas un emocionālas vardarbības no pacienta tuvinieku puses.

Asociācija uzsver, ka verbāla vai fiziska vardarbība, iebiedēšana vai draudi veselības aprūpes darbiniekiem darba vietā, kā arī ārpus tās, ir absolūti nepieņemami un tiem var būt paliekošas un ilgstošas sekas ne vien uz cietušās personas veselību, bet arī uz Latvijas veselības aprūpes kvalitāti kopumā.

Anesteziologi, reanimatologi, nozarē strādājošas medicīnas māsas un māsu palīgi savā darba vietā ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Diemžēl tieši vardarbība ir traumējošākā gan emocionālā, gan fiziskā izpratnē: psiholoģiski tās sekas izpaužas kā pēctraumatisks stress, bailes, izdegšana, depresija, trauksme, bet pēc fiziskā uzbrukuma – arī kā fiziski radītas traumas. Šādi paaugstināta stresa un iespējama fiziskā apdraudējuma apstākļi kalpo kā papildus stimuls lēmumam pamest darba vietu, padziļina medicīnas personāla trūkumu valsts slimnīcās, kā arī saasina komunikācijas problēmas starp pacientiem, viņu tuviniekiem un mediķiem.

Aptaujā, kuras rezultāti tika prezentēti 2023.gada ISICEM (Eiropas Intensīvās Terapijas Asociācija) kongresā, 73% no 598 ārstiem no 69 valstīm pauda, ka viņi, pildot savus darba pienākumus, pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši vardarbību. Visizplatītākā vardarbības forma norādīta verbāla, bet tai seko emocionāla un fiziska vardarbība. Rezultāti atklāja, ka vardarbīgās personas galvenokārt bija pacienti vai viņu ģimenes locekļi.

Latvijas veselības aprūpes speciālisti, iestādes un organizācijas ir vāji sagatavotas, lai novērstu pret personālu vērstu vardarbību vai kā reaģētu uz to. Lai arī atsevišķas medicīnas iestādes atklāti iestājas pret jebkāda veida vardarbības toleranci, nereti darbinieki nepietiekami jūt medicīnas iestāžu un sabiedrības atbalstu piedzīvotas vardarbības gadījumā. Masu mediju un sociālo tīklu komentāros atrodami izteicieni, kurus varētu raksturot kā pret mediķiem un viņu darbu vērstu naida runu. Ikdienas sadzīviskais un slimības radītais stress, politiskās un ekonomiskās variabilitātes valstī nedrīkst būt kā atruna sabiedrības agresivitātei pret mediķiem.

Droša darba vide ir nozīmīgs priekšnosacījums ne vien veselības aprūpes speciālistu emocionālajai un fiziskajai veselībai, bet arī augstas kvalitātes ārstniecības un aprūpes nodrošināšanai pacientiem. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama un pret to jāattiecas ar nulles toleranci kā medicīnas iestādēm un organizācijām, tā arī sabiedrībai.

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas
Valdes vārdā
priekšsēdētāja Dr. med. Iveta Golubovska

Piektdien, 10. novembrī, notika Veselības ministrijas apbalvošanas svinīgais pasākums, kurā tika godināti 46 nozares profesionāļi. Apbalvojumu mērķis ir izteikt atzinību sabiedrības veselības, veselības aprūpes un farmācijas nozares amatpersonām un darbiniekiem par ieguldīto darbu un nopelniem Latvijas valsts attīstībā. 

Veselības ministrijas Atzinības raksts piešķirts:

• par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē  Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas anestezioloģe, reanimatoloģei Laimai Gebauerei,

• par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē Alūksnes slimnīcas pediatrei Inesei Priedītei,

• par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē, par izcilu darba pienākumu veikšanu un aktīvu iesaistīšanos iedzīvotāju veselības saglabāšanā un slimību profilaksē Latvijas Amerikas acu centra oftalmoloģei Mārai Briedei, bērnu oftalmoloģei Ievai Kūlniecei, oftalmoloģijas operāciju zāles virsmāsai Sandrai Hramcovai, māsas palīgam Sandrai Dombrovskai,

• par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Latvijas Jūras medicīnas centra ķirurgam Mārim Skrupskim, 

• par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesoram Mārim Taubem,  

• par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Priekules slimnīcas ginekoloģei, dzemdību speciālistei Ritai Zarembinai, māsas palīgam Anitai Gruntiņai,

• par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Bauskas slimnīcas vispārējās aprūpes māsai, Aprūpes nodaļas vadītājai Ivetai Kārkliņai, par godprātīgu darbu veselības aprūpes nozarē oftalmoloģei Ilzei Kintai, ķirurģijas māsai Lijai Kaļķei, 

• par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Rīgas 2. slimnīcas anestezioloģei, reanimataloģei Dzintrai Pūkai,

• par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē, par izcilu darba pienākumu veikšanu un aktīvu iesaistīšanos iedzīvotāju veselības saglabāšanā un slimību profilaksē “Dziedniecība” endokrinoloģei Tatjanai Kuplai, ģimenes ārstei Irinai Matvejevai, ķirurgam Igoram Šubņikovam, ginekoloģei, dzemdību speciālistei Marinai Stepanovai, vecmātei Tatjanai Pļehunai,    

• par ilggadēju darbu un personīgo ieguldījumu tiesu medicīnas attīstībā, jauno speciālistu un studentu apmācībā, tiesu medicīnas ekspertu kvalifikācijas celšanā, Latvijas tiesu medicīnas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra Tiesu medicīnas ekspertīžu departamenta direktorei, vecākajai tiesu medicīnas ekspertei Dr. med.Jolantai Vamzei-Liepiņai,

• par ilggadēju, profesionālu un atbildīgu darbu veselības nozarē Rēzeknes slimnīcas pediatrei, neonataloģei Skaidrītei Vasilevskai, par ilggadēju, godprātīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Diagnostikas nodaļas virsmāsai Valentīnai Brencovai, 

• par ieguldījumu veselības aprūpes sistēmas stiprināšanā Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītājai Inetai Būmanei, par ilggadēju, godprātīgu un priekšzīmīgu darbu Veselības ministrijas Juridiskā departamenta tiesību aktu nodaļas juristei Ievai Brūverei, 

• par profesionālu un apzinīgu darbu veselības aprūpē Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra “Pārdaugava” vadītājam Dr. Elmāram Tēraudam,

• par godprātīgu, radošu un ilggadēju darbu un ieguldījumu veselības nozares attīstībā psihiatrijas un narkoloģijas jomā Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Informācijas tehnoloģiju un sakaru daļas programmētājai Veltai Ernai Lācei,Veselības aprūpes kvalitātes kontroles vadītājai Valentīnai Bergai,

• par nozīmīgu un ilggadēju iesaisti imunizācijas politikas veidošanā un īstenošanā Latvijā Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas Bērnu infektoloģei, hepatoloģei, Ģimenes vakcinācijas centra vadītājai prof. Dacei Zavadskai,  

• par godprātīgu darbu veselības aprūpes nozarē Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas bērnu reimatoloģei Rutai Šanterei,  Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas anestezioloģei, reanimatoloģei un algoloģei Irēnai Allardai,

• par ilggadēju, profesionālu un atbildīgu darbu Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītājai profesorei Maijai Eglītei, Zobārstniecības fakultātes emeritētai profesorei Ilgai Urtānei, Infektoloģijas katedras vadītājai profesorei Ludmilai Vīksnai, Iekšķīgo slimību katedras vadītājam profesoram Aivaram Lejniekam,  

• par profesionālu un apzinīgu darbu veselības aprūpē Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Veselības ministrijas galvenajai speciālistei dzemdniecībā un ginekoloģijā Dacei Rezebergai,

• par nozīmīgu ieguldījumu māsas profesijas kvalitātes attīstības veicināšanu Latvijas Māsu asociācijas biedrei vispārējās aprūpes māsai Agitai Melbārdei-Kelmerei, par aktīvu darbību māsas profesijas prestiža un identitātes attīstībā Latvijas Māsu asociācijas biedrei vispārējās aprūpes māsai Ilzei Ortveinai, 

• par priekšzīmīgu un ilggadēju darbu Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra Endoskopiju nodaļas virsmāsai Valentīnai Lapiņai, par profesionālu un atbildīgu darbu Diagnostiskās radioloģijas institūta virsārstei radioloģei Ligitai Zvaigznei.

Veselības ministrijas Pateicības raksts piešķirts:

• par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Kardioloģijas un iekšķīgo slimību nodaļas virsmāsai Gintai Pulmanei, 

• par aktīvu iesaistīšanos medicīnas centra darba organizēšanā un citu veselības centra aprūpes māsu kvalifikācijas celšanā “Dzelzceļa veselības centra” ambulatorās aprūpes māsai, radiologa asistentei Liliānai Potašovai,

• par godprātīgu, radošu un ilggadēju darbu, kā arī ieguldījumu veselības nozares attīstībā psihiatrijas un narkoloģijas jomā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvās nodaļas ārstei-narkoloģei Tatjanai Ivanovai, par godprātīgu, radošu un ilggadēju darbu, kā arī ieguldījumu veselības nozares attīstībā psihiatrijas un narkoloģijas jomā Ambulatori konsultatīvās nodaļas vispārējās aprūpes māsai Dagnijai Rubenei,

• par godprātīgu darbu veselības aprūpes nozarē Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas Bērnu slimnīcas 1. nodaļas māsas palīgam Vijai Ozoliņai,  Bērnu slimnīcas 3. nodaļas māsas palīgam Sallijai Ūdrei,  

• par godprātīgu darbu veselības aprūpes nozarē Valsts asinsdonoru centragalvenajai medicīnas māsai Latgales filiālē Veltai Andrijevskai. 

No sirds apsveicam visus kolēģus par atzinīgi novērtēto darbu
veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā!

2023. gada 14.-16. septembrī, Latvijas Universitātē, Lielajā Aulā, norisinājās 19. BADV kongress, kurā piedalījās nozares profesionāļi, kā arī studenti un rezidenti. Kongress notika hibrīda formātā un dalībnieki varēja piedalīties gan klātienē, gan attālināti.

Kongresa prezidents bija Latvijas Universitātes Medicīnas Fakultātes dermatoveneroloģijas katedras profesors Andris Rubins, kurš sapulcināja plašu lektoru sastāvu. Kopumā lekcijas lasīja vairāk kā 40 lektori no 12 dažādām valstīm (ASV, Vācijas, Taivānas, Itālijas, Nīderlandes, Somijas, Austrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas).

Kongresa programma sastāvēja no vairāk kā 50 lekcijām, kur galvenās izklāstītās tēmas bija par psoriāzi, atopisko dermatītu, kosmētisko dermatoloģiju un bakteriālajām infekcijām. Pasākuma noslēgumā pieci jaunie ārsti, rezidenti saņēma sertifikātus par labākajām prezentācijām kongresa ietvaros un viņiem piešķīra “AS Grindeks” un BADV sponsorētu balvu.

Tā pat 16. septembrī īpaši vērtīgu un interesantu praktisko nodarbību sagatavoja “Inomedis Group”. Nodarbību vadīja profesors Leonardo Marini (Itālija), kuras laikā demonstrēja jaunākās mūsdienu iespējas lāzerterapijā. Kopumā, kongresa norises laikā, tika pulcēti 353 dalībnieki, no kuriem 178 piedalījās piedalījās attālināti, “Zoom” platformā un 175 klātienē. Klātienes apmeklētāji varēja arī apskatīt 11 kompāniju izstāžu stendus un iepazīties ar aktuālo viņu produkcijā.

Baltijas Dermatovenerologu Asociācija pateicas visiem lektoriem par ieguldījumu zinātniskās programmas izveidē, kongresa dalībniekiem par piedalīšanos, kā arī pateicība lielākajiem kongresa atbalstītājiem: galvenajam atbalstītājam – AS “Latvijas Gāze”, Zelta sponsoriem “AS Grindeks” un “Inomedis Group” un Bronzas sponsoriem “Sandoz” un “Sanofi”, kā arī Latvijas Universitātei un citiem atbalstītājiem.
Kongresa mājas lapa: www.badv2023riga.org

Noslēgusies domnīca par sociālā darba jomas nodarbinātības izaicinājumiem

Labklājības ministrija (LM) projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros 24. augustā organizēja domnīcu “Sociālā darba speciālistu nodarbinātības izaicinājumi”. LM, nozares darba devēju, izglītības iestāžu, profesionālo asociāciju kopdarba rezultātā tapa idejas, kā risināt sociālā darba speciālistu nepietiekamības problēmu, kā arī ieceres kvalifikācijas prasību nodrošināšanai tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri vēlētos strādāt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomās.

LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa atgādināja par nozares ietvaros apspriestām un plānotām izmaiņām sociālās palīdzības organizēšanas darba regulējumā, kā arī aicināja dažādu sektoru pārstāvjus konstruktīvi un lietišķi modelēt iespējas praktizējošiem sociālajiem darbiniekiem apgūt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas darbam nepieciešamās kompetences. Socioloģe Inese Šūpule sniedza datu analīzi par faktoriem, kuri izraisa darbinieku trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos, kurā viņa kā pirmo un svarīgāko uzsvēra zemo atalgojumu. Kā galvenos izaicinājumus līdzās zemajam atalgojumam Šūpule minēja pārslodzi darbā, kura izraisa profesionālu izdegšanu, kā arī grūtības praktizējošiem sociālā darba speciālistiem apvienot darbu ar studijām.

Domnīcas dalībnieki darbojās arī nozaru grupās, kurās tapa gan aicinājums turpināt digitālu risinājumu ieviešanu sociālo pabalstu administrēšanā, gan aicinājums stiprināt sociālo darbinieku profesiju, veidojot Sociālā darba skolu, kurā notiktu pēcdiploma studijas un profesionālā pilnveide. Atbalstu izpelnījās arī ideja par specializētu kompetenču apguvi sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, lai speciālisti ar sociālā darba izglītību varētu strādāt šajos amatos. Šāds risinājums mazinātu neprofesionāla pakalpojuma sniegšanas riskus, kad akūta darbinieku trūkuma apstākļos darba devēji priecājas par ikvienu, kurš ir ar mieru strādāt šajos amatos.

“Domnīcas mērķis ir īstenots: dialoga gaitā esam modelējuši iespējas gan saglabāt sociālā darba profesijas identitāti, gan piedāvāt elastīgus risinājumus sociālajiem darbiniekiem jaunu kompetenču apguvei un darbam citās nozares profesijās”, uzskata LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele – Dubrovska.

Informācija par domnīcas rezultātiem: liesma.ose@lm.gov.lv