Skip to content

Nozares aktualitātes

Prof. Andra Rubina dalība 49. Taivānas dermatologu asociācijas (TDA) un 8. Eirāzijas dermatovenerologu asociācijas (EAAD) kongresā

No 2023. gada 8. līdz 10. decembrim Taivānas pilsētā Gaosjunā (Kaohsiung) norisinājās 49. Taivānas dermatologu asociācijas (TDA) un 8. Eirāzijas dermatovenerologu asociācijas (EAAD) kongress.

Kongresā piedalījās vairāk kā 900 dalībnieki, no 17 dažādām pasaules valstīm, kā arī piedalījās 75 dažādi uzņēmumi, kas pārstāv farmācijas, kosmētiskās dermatoloģijas, medicīnas jomas.

Kongress sastāvēja no plašas zinātniskās programmas, kurā kā īpaši uzaicinātais lektors piedalījās arī LU MF dermatoveneroloģijas katedras profesors Andris Rubins ar lekciju, kurā tika atspoguļots Baltijas valstu ieguldījums pasaules dermatoloģijas attīstībā, uzsverot arī Latvijas Universitātes nozīmīgo lomu šajā nozarē.

Kongresa noslēguma vakariņās profesoram Andrim Rubinam tika pasniegta atzinības plāksne par līderību un ieguldījumu dermatoloģijā, kā arī pateicības sertifikāts par dalību kongresā.

Taivānas dermatologu asociācija (TDA) augstu novērtē gadiem ilgo sadarbību ar Prof. Andri Rubinu, kā arī ceru uz vēl plašāku sadarbību ar Latvijas Universitātes Medicīnas Fakultātes dermatoveneroloģijas katedru, iesaistoties kopīgos zinātniskos projektos.

2023. gada 12. decembris
Prof. Andris Rubins

VM: Augsta līmeņa eksperti diskutēs par antimikrobiālās rezistences tālākas izplatības apturēšanu

Attēls: pexels.com

Latvijā viesojoties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ekspertiem, 6. decembrī norisināsies augsta līmeņa diskusija par antimikrobiālās rezistences (AMR) tālākas izplatības novēršanu.

AMR ir viens no trim galvenajiem prioritārajiem veselības apdraudējumiem. Katru gadu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs mirst aptuveni 35 tūkstoši cilvēku, kuru nāve saistīta ar infekcijām, kuras izraisījuši pret antibiotikām noturīgi mikroorganismi. AMR būtiski ietekmē cilvēka veselību un rada augstas izmaksas veselības nozarei. Ja AMR dēļ ir samazinātas spējas novērst un ārstēt infekcijas slimības, apdraudēta ir arī iespēja nodrošināt citus veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, veikt operācijas, transplantēt orgānus, ārstēt cilvēkus ar imūndeficītiem utml.. Turklāt, pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā pērn antibiotiku patēriņš ir pieaudzis par 29%.

7. decembrī ar PVO Eiropas Reģionālā biroja atbalstu un sadarbojoties Veselības un Zemkopības ministrijām norisināsies Vienas veselības konference par AMR ierobežošanu. Savukārt pirms konferences PVO un ECDC eksperti novērtējuma vizītēs Latvijā tiksies ar Latvijas ekspertiem. Diskusijā 6. decembrī minētie eksperti dalīsies ar pirmajiem iespaidiem par situāciju ar AMR Latvijā. Sarunā piedalīsies arī dažādu līmeņu un jomu Latvijas eksperti, politiķi, pacientu organizāciju pārstāvji un nozares vadošie eksperti, lai vienotos par to, ko katrs esot savā pozīcijā var darīt, lai apvienojot spēkus novērstu AMR tālāku izplatību.

Diskusijā piedalīsies:

  • Danilo  Lo Fo Wong – Pasaules Veselības Organizācijas Eiropas Reģionālā biroja Reģionālais padomnieks antimikrobiālās rezistences kontrolei;
  • Vivian Leungh – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra Antimikrobiālo līdzekļu patēriņa eksperte;
  • prof. Uga Dumpis – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas ārsts, Infektoloģijas nodaļas vadītājs;
  • prof. Aivars Bērziņš – Pārtikas Drošības, Dzīvnieku Veselības un Vides zinātniskā institūta “BIOR” zinātniskās padomes priekšsēdētājs;
  • Līga Kozlovska – Saeimas deputāte un ģimenes ārste;
  • Artjoms Uršuļskis – Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs;
  • Normunds Šmits – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
  • Baiba Ziemele – Latvijas Pacientu Organizāciju tīkla koordinatore.

Avots: LR Veselības ministrija

Atklāts sabiedrības balsojums par “Gada balvu medicīnā 2023”

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus, piedaloties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2023” 2024. gada pavasarī notiks jau 14. reizi.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 1. decembra, līdz 2024.gada 11. februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina/.

“Gada balva medicīnā 2023” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2023”, “Gada ārsts speciālists 2023”, “Gada zobārsts 2023”, “Gada ārsta palīgs 2023”, “Gada farmaceits 2023”, “Gada māsa 2023”, “Gada māsas palīgs 2023”, “Gada vecmāte 2023”, “Gada funkcionālais speciālists 2023” un “Gada slimnīca 2023”.

“Gada balva ir tā iespēja, vismaz reizi gadā pateikt paldies visiem cilvēkiem, kas palīdz ikvienam no mums atveseļoties. Mediķiem ir svarīgi sajust izpratni un saņemt atbalsta apstiprinājumu no pacientiem, jo tas daudziem ir galvenais motīvs turpināt šo grūto darbu,” skaidro Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

“Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2023″, “ Gada cilvēks medicīnā 2023″, “Gada notikums medicīnā 2023″ un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.

Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2023″ par saviem iedvesmojošākajiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS “Olainfarm” un AS “Grindeks”.

Par “Gada balva medicīnā””

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gadu šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. “Gada balva medicīnā 2022” balsojumā piedalījās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balvas tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Pasākumi Medicīnas vēstures muzejā decembrī

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs pēc īsas remontdarbu pauzes atkal ir atvērts apmeklētājiem. Pa šo laiku ir labiekārtotas muzeja publiskās telpas, padarot tās pieejamākas. Kā arī esam izstrādājuši publisko programmu dažādām auditorijām – ģimenēm ar bērniem piedāvājam izrādi par dzīvības pazīmēm; Latvijas kultūrtelpā strādājošos aicinām uz īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām, kas veltītas iekļaušanas un pieejamības tematikai; savukārt Viestura Eglīša priekšlasījumā ikviens interesents aicināts izzināt sarežģīto ceļu, kā tiek attīstīti jauni medikamenti.

Muzeja misija ir veidot izpratni par rūpēm kā ilgtspējīgas sabiedrības pamatu. Balstoties uz dzīvības un sociālo zinātņu pētījumiem un kultūrvēstures liecībām, Muzejs runā ar plašu auditoriju par veselību kā mainīgu priekšstatu kopumu, kas uzrāda dažādu periodu, reģionu un individuālo pieredžu mijiedarbi.

✔️Sarunas par iekļaujošu kultūras piedāvājumu. Pieredze, pētniecība, risinājumi
7. decembrī pl. 16.00 – 19.00
Iekļaušana un pieejamība kā koncepti, stratēģijas un metodes Latvijas kultūrtelpā kļūst arvien klātesošākas un aktuālākas. Lai kartētu situāciju Latvijas kultūrtelpā, Medicīnas vēstures muzejā ar īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām pulcēsies Latvijas augstskolu absolventi, kuri savos pētnieciskajos un praktiskajos darbos pievērsušies iekļaušanas, pieejamības, veselības un nespējas tematikai.
Pasākuma programma un reģistrācija.

Pasākuma ietvaros eksponēti divi videodarbi: Poļu mākslinieka Artūra Žmijevska (Artur Žmijewski) videodarbs “Dziedāšanas stunda. Pirmā daļa” (2001), kurā Varšavas Nedzirdīgo institūta studenti izpilda Kyrie no Jana Maklakeviča (Jan Maklakiewicz) sarakstītās “Poļu mesas” (1944), un video ar jauniešu kora “BALSIS” zīmju valodā izpildīto Jāņa Lūsēna un Māra Melgalva “Latviešu šūpuļdziesmu” (2023).

✔️Medikamentu pētniecība uz laboratorijas grauzēju pleciem. Dr. Viestura Eglīša priekšlasījums
15. decembrī pl. 18.00 – 19.30
Priekšlasījumā Viesturs Eglītis skaidros sarežģīto ceļu, kā tiek attīstīti jauni medikamenti: no pirmsklīniskajiem pētījumiem ar dzīvniekiem līdz brīdim, kad zāļu terapija kļūst pieejama pacientiem. Lektors atklās, kā šajā ceļā saduras zinātnieku neatlaidīgie centieni uzlabot dzīves kvalitāti ar farmācijas kompāniju ambīcijām nopelnīt, un vairos izpratni par to, kā laboratorijas risinājumi transformējas reālos produktos un integrējas veselības aprūpes ainavā.
Plašāka info.

✔️Dzīvs. Teātra izrāde bērniem no 6 gadu vecuma
10. decembrī pl. 11.00
14. janvārī pl. 11.00 un 13.00
Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.
Biļetes

Uz tikšanos Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā!

LR ANESTEZIOLOGU UN REANIMATOLOGU ASOCIĀCIJAS VĒSTULE

Latvijas Ārstu biedŗiba ir saņēmusi Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vēstuli un atbalsta tās nostāju. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama.

Latvijas Republikas Veselības ministrijai
Latvijas Republikas Tiesībsargam
Latvijas Ārstu biedrībai
LV portālam

Vēstule

2023. gada 27. novembris

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija izsaka atbalstu savai kolēģei – anestezioloģei, reanimatoloģei, kura, laikā, kad pildīja savus darba pienākumus, cieta no fiziskas un emocionālas vardarbības no pacienta tuvinieku puses.

Asociācija uzsver, ka verbāla vai fiziska vardarbība, iebiedēšana vai draudi veselības aprūpes darbiniekiem darba vietā, kā arī ārpus tās, ir absolūti nepieņemami un tiem var būt paliekošas un ilgstošas sekas ne vien uz cietušās personas veselību, bet arī uz Latvijas veselības aprūpes kvalitāti kopumā.

Anesteziologi, reanimatologi, nozarē strādājošas medicīnas māsas un māsu palīgi savā darba vietā ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Diemžēl tieši vardarbība ir traumējošākā gan emocionālā, gan fiziskā izpratnē: psiholoģiski tās sekas izpaužas kā pēctraumatisks stress, bailes, izdegšana, depresija, trauksme, bet pēc fiziskā uzbrukuma – arī kā fiziski radītas traumas. Šādi paaugstināta stresa un iespējama fiziskā apdraudējuma apstākļi kalpo kā papildus stimuls lēmumam pamest darba vietu, padziļina medicīnas personāla trūkumu valsts slimnīcās, kā arī saasina komunikācijas problēmas starp pacientiem, viņu tuviniekiem un mediķiem.

Aptaujā, kuras rezultāti tika prezentēti 2023.gada ISICEM (Eiropas Intensīvās Terapijas Asociācija) kongresā, 73% no 598 ārstiem no 69 valstīm pauda, ka viņi, pildot savus darba pienākumus, pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši vardarbību. Visizplatītākā vardarbības forma norādīta verbāla, bet tai seko emocionāla un fiziska vardarbība. Rezultāti atklāja, ka vardarbīgās personas galvenokārt bija pacienti vai viņu ģimenes locekļi.

Latvijas veselības aprūpes speciālisti, iestādes un organizācijas ir vāji sagatavotas, lai novērstu pret personālu vērstu vardarbību vai kā reaģētu uz to. Lai arī atsevišķas medicīnas iestādes atklāti iestājas pret jebkāda veida vardarbības toleranci, nereti darbinieki nepietiekami jūt medicīnas iestāžu un sabiedrības atbalstu piedzīvotas vardarbības gadījumā. Masu mediju un sociālo tīklu komentāros atrodami izteicieni, kurus varētu raksturot kā pret mediķiem un viņu darbu vērstu naida runu. Ikdienas sadzīviskais un slimības radītais stress, politiskās un ekonomiskās variabilitātes valstī nedrīkst būt kā atruna sabiedrības agresivitātei pret mediķiem.

Droša darba vide ir nozīmīgs priekšnosacījums ne vien veselības aprūpes speciālistu emocionālajai un fiziskajai veselībai, bet arī augstas kvalitātes ārstniecības un aprūpes nodrošināšanai pacientiem. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama un pret to jāattiecas ar nulles toleranci kā medicīnas iestādēm un organizācijām, tā arī sabiedrībai.

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas
Valdes vārdā
priekšsēdētāja Dr. med. Iveta Golubovska

Nozares profesionāļiem pasniegti Veselības ministrijas Atzinības un Pateicības raksti

Veselības ministrs Hosams Abu Meri nozares profesionāļiem pasniedz Veselības ministrijas Atzinības un Pateicības rakstus

Piektdien, 10. novembrī, notika Veselības ministrijas apbalvošanas svinīgais pasākums, kurā tika godināti 46 nozares profesionāļi. Apbalvojumu mērķis ir izteikt atzinību sabiedrības veselības, veselības aprūpes un farmācijas nozares amatpersonām un darbiniekiem par ieguldīto darbu un nopelniem Latvijas valsts attīstībā. 

Veselības ministrijas Atzinības raksts piešķirts:

  • par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē  Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas anestezioloģe, reanimatoloģei Laimai Gebauerei,
  • par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē Alūksnes slimnīcas pediatrei Inesei Priedītei,
  • par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē, par izcilu darba pienākumu veikšanu un aktīvu iesaistīšanos iedzīvotāju veselības saglabāšanā un slimību profilaksē Latvijas Amerikas acu centra oftalmoloģei Mārai Briedei, bērnu oftalmoloģei Ievai Kūlniecei, oftalmoloģijas operāciju zāles virsmāsai Sandrai Hramcovai, māsas palīgam Sandrai Dombrovskai,
  • par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Latvijas Jūras medicīnas centra ķirurgam Mārim Skrupskim, 
  • par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesoram Mārim Taubem,  
  • par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Priekules slimnīcas ginekoloģei, dzemdību speciālistei Ritai Zarembinai, māsas palīgam Anitai Gruntiņai,
  • par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Bauskas slimnīcas vispārējās aprūpes māsai, Aprūpes nodaļas vadītājai Ivetai Kārkliņai, par godprātīgu darbu veselības aprūpes nozarē oftalmoloģei Ilzei Kintai, ķirurģijas māsai Lijai Kaļķei, 
  • par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Rīgas 2. slimnīcas anestezioloģei, reanimataloģei Dzintrai Pūkai,
  • par ilgu, apzinīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē, par izcilu darba pienākumu veikšanu un aktīvu iesaistīšanos iedzīvotāju veselības saglabāšanā un slimību profilaksē “Dziedniecība” endokrinoloģei Tatjanai Kuplai, ģimenes ārstei Irinai Matvejevai, ķirurgam Igoram Šubņikovam, ginekoloģei, dzemdību speciālistei Marinai Stepanovai, vecmātei Tatjanai Pļehunai,    
  • par ilggadēju darbu un personīgo ieguldījumu tiesu medicīnas attīstībā, jauno speciālistu un studentu apmācībā, tiesu medicīnas ekspertu kvalifikācijas celšanā, Latvijas tiesu medicīnas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra Tiesu medicīnas ekspertīžu departamenta direktorei, vecākajai tiesu medicīnas ekspertei Dr. med.Jolantai Vamzei-Liepiņai,
  • par ilggadēju, profesionālu un atbildīgu darbu veselības nozarē Rēzeknes slimnīcas pediatrei, neonataloģei Skaidrītei Vasilevskai, par ilggadēju, godprātīgu un priekšzīmīgu darbu veselības aprūpē Diagnostikas nodaļas virsmāsai Valentīnai Brencovai, 
  • par ieguldījumu veselības aprūpes sistēmas stiprināšanā Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītājai Inetai Būmanei, par ilggadēju, godprātīgu un priekšzīmīgu darbu Veselības ministrijas Juridiskā departamenta tiesību aktu nodaļas juristei Ievai Brūverei, 
  • par profesionālu un apzinīgu darbu veselības aprūpē Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra “Pārdaugava” vadītājam Dr. Elmāram Tēraudam,
  • par godprātīgu, radošu un ilggadēju darbu un ieguldījumu veselības nozares attīstībā psihiatrijas un narkoloģijas jomā Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Informācijas tehnoloģiju un sakaru daļas programmētājai Veltai Ernai Lācei,Veselības aprūpes kvalitātes kontroles vadītājai Valentīnai Bergai,
  • par nozīmīgu un ilggadēju iesaisti imunizācijas politikas veidošanā un īstenošanā Latvijā Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas Bērnu infektoloģei, hepatoloģei, Ģimenes vakcinācijas centra vadītājai prof. Dacei Zavadskai,  
  • par godprātīgu darbu veselības aprūpes nozarē Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas bērnu reimatoloģei Rutai Šanterei,  Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas anestezioloģei, reanimatoloģei un algoloģei Irēnai Allardai,
  • par ilggadēju, profesionālu un atbildīgu darbu Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītājai profesorei Maijai Eglītei, Zobārstniecības fakultātes emeritētai profesorei Ilgai Urtānei, Infektoloģijas katedras vadītājai profesorei Ludmilai Vīksnai, Iekšķīgo slimību katedras vadītājam profesoram Aivaram Lejniekam,  
  • par profesionālu un apzinīgu darbu veselības aprūpē Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Veselības ministrijas galvenajai speciālistei dzemdniecībā un ginekoloģijā Dacei Rezebergai,
  • par nozīmīgu ieguldījumu māsas profesijas kvalitātes attīstības veicināšanu Latvijas Māsu asociācijas biedrei vispārējās aprūpes māsai Agitai Melbārdei-Kelmerei, par aktīvu darbību māsas profesijas prestiža un identitātes attīstībā Latvijas Māsu asociācijas biedrei vispārējās aprūpes māsai Ilzei Ortveinai
  • par priekšzīmīgu un ilggadēju darbu Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra Endoskopiju nodaļas virsmāsai Valentīnai Lapiņai, par profesionālu un atbildīgu darbu Diagnostiskās radioloģijas institūta virsārstei radioloģei Ligitai Zvaigznei.

Veselības ministrijas Pateicības raksts piešķirts:

  • par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Kardioloģijas un iekšķīgo slimību nodaļas virsmāsai Gintai Pulmanei, 
  • par aktīvu iesaistīšanos medicīnas centra darba organizēšanā un citu veselības centra aprūpes māsu kvalifikācijas celšanā “Dzelzceļa veselības centra” ambulatorās aprūpes māsai, radiologa asistentei Liliānai Potašovai,
  • par godprātīgu, radošu un ilggadēju darbu, kā arī ieguldījumu veselības nozares attīstībā psihiatrijas un narkoloģijas jomā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvās nodaļas ārstei-narkoloģei Tatjanai Ivanovai, par godprātīgu, radošu un ilggadēju darbu, kā arī ieguldījumu veselības nozares attīstībā psihiatrijas un narkoloģijas jomā Ambulatori konsultatīvās nodaļas vispārējās aprūpes māsai Dagnijai Rubenei,
  • par godprātīgu darbu veselības aprūpes nozarē Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas Bērnu slimnīcas 1. nodaļas māsas palīgam Vijai Ozoliņai,  Bērnu slimnīcas 3. nodaļas māsas palīgam Sallijai Ūdrei,  
  • par godprātīgu darbu veselības aprūpes nozarē Valsts asinsdonoru centragalvenajai medicīnas māsai Latgales filiālē Veltai Andrijevskai. 

No sirds apsveicam visus kolēģus par atzinīgi novērtēto darbu
veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā!

Atskats uz 19. Baltijas Dermatoverologu asociācijas (BADV) kongresu

Pirmās dienas lektoru kopbilde pēc atklāšanas ceremonijas

2023. gada 14.-16. septembrī, Latvijas Universitātē, Lielajā Aulā, norisinājās 19. BADV kongress, kurā piedalījās nozares profesionāļi, kā arī studenti un rezidenti. Kongress notika hibrīda formātā un dalībnieki varēja piedalīties gan klātienē, gan attālināti.


Kongresa prezidents bija Latvijas Universitātes Medicīnas Fakultātes dermatoveneroloģijas katedras profesors Andris Rubins, kurš sapulcināja plašu lektoru sastāvu. Kopumā lekcijas lasīja vairāk kā 40 lektori no 12 dažādām valstīm (ASV, Vācijas, Taivānas, Itālijas, Nīderlandes, Somijas, Austrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas).


Kongresa programma sastāvēja no vairāk kā 50 lekcijām, kur galvenās izklāstītās tēmas bija par psoriāzi, atopisko dermatītu, kosmētisko dermatoloģiju un bakteriālajām infekcijām. Pasākuma noslēgumā pieci jaunie ārsti, rezidenti saņēma sertifikātus par labākajām prezentācijām kongresa ietvaros un viņiem piešķīra “AS Grindeks” un BADV sponsorētu balvu.


Tā pat 16. septembrī īpaši vērtīgu un interesantu praktisko nodarbību sagatavoja “Inomedis Group”. Nodarbību vadīja profesors Leonardo Marini (Itālija), kuras laikā demonstrēja jaunākās mūsdienu iespējas lāzerterapijā. Kopumā, kongresa norises laikā, tika pulcēti 353 dalībnieki, no kuriem 178 piedalījās piedalījās attālināti, “Zoom” platformā un 175 klātienē. Klātienes apmeklētāji varēja arī apskatīt 11 kompāniju izstāžu stendus un iepazīties ar aktuālo viņu produkcijā.


Baltijas Dermatovenerologu Asociācija pateicas visiem lektoriem par ieguldījumu zinātniskās programmas izveidē, kongresa dalībniekiem par piedalīšanos, kā arī pateicība lielākajiem kongresa atbalstītājiem: galvenajam atbalstītājam – AS “Latvijas Gāze”, Zelta sponsoriem “AS Grindeks” un “Inomedis Group” un Bronzas sponsoriem “Sandoz” un “Sanofi”, kā arī Latvijas Universitātei un citiem atbalstītājiem.
Kongresa mājas lapa: www.badv2023riga.org

No kreisās:
LU MF dermatoveneroloģijas katedras profesors un BADV prezidents Andris Rubins; Latvijas Zinātņu Akadēmijas Prezidents, LU padomes priekšsēdētājs Prof. Ivars Kalviņš ; LU Rektors, Prof. Indriķis Muižnieks
LU MF dermatoveneroloģijas katedras vadītājs un BADV 19. kongresa zinātniskās komitejas vadītājs, asoc. profesors Silvestrs Rubins
LU MF dermatoveneroloģijas katedras profesors un BADV prezidents Andris Rubins pēc balvu pasniegšanas labāko jauno ārstu prezentāciju autorēm Dr. Ingel Soop, Igaunija (attēlā pa kreisi) un Dr. Terēze Pavloviča, Latvija (attēlā pa labi).

Pasaules Medicīnas asociācijas ģenerālās asamblejas ikgadējā tikšanās no 4. līdz 7. oktobrim.

Delegates from 49 national medical associations around the world attended the annual General Assembly of the WMA in Kigali, Rwanda from 4 to 7 October. Among the issues discussed were:

Nepal

The recent surge in attacks on physicians and the widespread violence occurring within health institutions in Nepal has been condemned by the World Medical Association. These distressing incidents have posed a significant threat to the safety of healthcare professionals and have the potential to undermine the quality of healthcare services in the country.

Ethical Use of Medical Technology

The World Medical Association is taking a leading role in addressing the ethical implications brought by the rapid advancements in medical technology. Today, WMA announces a revised version of its Declaration on Medical Ethics and Advanced Medical Technology, a landmark initiative underscoring the organization’s dedication to ensuring that medical technology serves humanity with the highest ethical standards.

Biological Weapons

WMA aims to strengthen global preparedness and response to health emergencies, counteract biological weapons research, and foster mechanisms to monitor the threat of biological weapons. It comes as a response to the rapid advances in microbiology, molecular biology, and genetic engineering, which have raised concerns about the potential misuse of these technologies for harmful purposes.

New President

Dr. Lujain Alqodmani, a leading public health doctor from Kuwait, was installed as the 74th President of the WMA for 2023-24.She is the first Arab woman to be elected President.

Dr. Ashok Philip, former president of the Malaysian Medical Association, was elected unopposed as President-elect of the WMA. He will take up his post at the WMA’s General Assembly in Helsinki, Finland in October 2024.

Other Policies

Other policies adopted by the Assembly include regulations in times of armed conflict and other situations of violence, Primary Health Care, condemnation of the human rights violations against the Uyghurs and other minorities in China and a statement on human health as a primary policy focus for governments worldwide.

World Medical Association

13A chemin du Levant
01210 Ferney-Voltaire,
France
ph: +33 450 40 75 75
Fax: +33 450 40 59 37
E-mail: wma@wma.net
WEB: www.wma.net

Latvijas Ārstu biedrība lemj uz laiku apturēt žurnāla “Latvijas Ārsts” izdošanu

Latvijas Ārstu biedrības valde, izskatot un izvērtējot žurnāla “Latvijas Ārsts” darbību un situāciju , ir pieņēmusi lēmumu žurnāla izdošanu un nenoteiktu laiku apturēt, kamēr tiks izstrādāts jauns žurnāla “Latvijas Ārsts” koncepts.

Valdes izveidotā žurnāla reorganizācijas komisija, pēc detalizēta žurnāla darbības izvērtējuma, ir izvirzījusī mērķi izstrādāt jaunu žurnāla konceptu, kurā tiks ņemta vērā gan Latvijas mērogiem blīvā drukātās periodikas vide, gan “zaļā” domāšana, gan ārstu vēlmes.  Izvērtējuma ietvaros Latvijas Ārstu biedrība augustā veica biedru aptauju, kurā savu viedokli izteica vairāki simti kolēģu. 

“Žurnāla “ Latvijas Ārsts” vairāk nekā trīsdesmit gadu ilgajā pastāvēšanas laikā, tas ir bijis neatsverama iespēja kolēģiem padziļināt zināšanas, apmainīties viedokļiem un sekot līdzi novitātēm medicīnā. Visa medicīnas nozare mūsdienās attīstās ļoti strauji gan medicīnas tehnoloģiju, gan metožu, gan pētījumu un atklājumu ziņā. Pirmais žurnāls ārstiem latviešu valodā iznāca 1923. gadā, tāpēc šīs mēs varam saukt par simtgades pārmaiņām, jo mainās arī lasītāji un to pasaules uztvere kopumā, tādēļ arī Latvijas Ārstu biedrība savā darbā ne mirkli nedrīkst apstāties attīstībā, uzskatot, ka ir sasniegta pilnība”, norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

Pirmais žurnāls ārstiem latviešu valodā tika izdots no 1923. gada līdz padomju okupācijas gadiem.  Žurnāla “Latvijas Ārsts” pirmais numurs iznāca 1989. gada 23. jūnijā un tika atvērts Pirmā Pasaules latviešu ārstu kongresa laikā Latvijas Ārstu biedrības sēdē Bērnu klīniskās slimnīcas konferenču zālē. Turpinot tradīciju, kura tika aizsākta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, “Latvijas Ārsts” sniedza iespēju latviešu ārstiem dzimtajā valodā lasīt un rakstīt par jaunākajiem sasniegumiem un pētījumiem visās medicīnas nozarēs. Kopumā šo gadu laikā izdoti vairāk nekā 300 žurnāla numuri.  

Pasniedz LĀB godabiedra diplomu Imantam Stūrmanim

2023. gada 10. augustā svinīgā sarīkojumā Pāvilostas muzejā LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš LĀB godabiedra diplomu pasniedza pāvilostniekam Imantam Stūrmanim.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) godabiedra statuss noteikts biedrības statūtos. Tas paredz, ka godabiedra nosaukuma piešķiršana ir cieņas un atzinības apliecinājums izciliem ārstiem, kas sekmējuši veselības aprūpes virzību Latvijā, nesavtīgi kalpojuši saviem pacientiem, guvuši panākumus savā profesijā, zinātnē un akadēmiskajā darbā. Kandidātus izvirza ārstu profesionālās asociācijas, teritoriālās organizācijas un LĀB valde. Kandidātam jābūt ar lielu darba stāžu un vismaz 70 gadu vecam. Pirmie divi goda biedri tika apstiprināti 1990. gadā, bet vairāk nekā 30 gadu laikā šo nosaukumu jau saņēmuši vairāk par 200 kolēģiem Latvijā un arī ārzemēs. LĀB valde ir augstu novērtējusi pāvilostnieka Imanta Stūrmaņa garo darba un dzīves gājumu. Ārstu sabiedrības interesi un ievērību ieguvusi unikālā dzīves dienasgrāmata – dokumentējums no piecdesmito gadu sūrās medicīnas studentu dzīves. Par grāmatas rūpīgo rediģēšanu jāpateicas Pāvilostostas izcilajai novadpētniecei un grāmatu autorei Gunai Grimstai-Heniņai.

Stūrmanis Imants, dz. 1929. gada 24. jūlijā Pāvilostā, mācījies Pāvilostas pamatskolā, Liepājas 1. vidusskolā (ģimnāzijā). 1957. gadā beidzis RMI. Ārsts Ziru lauku iecirkņa slimnīcā (1957-61), Pāvilostā (1962-68), Tuberkulozes un plaušu slimību centra funkcionālās diagnostikas kabineta vadītājs, kardiologs (1969-2000). Sarakstījis un izdevis  grāmatu „Studenta piezīmes ”, apgāds „Priedaines” (2018). Grāmata ir dienasgrāmata par studiju laiku RMI (1951-57).  

10. augustā LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš Pāvilostas muzejā kolēģu un pāvilostnieku sarīkojumā godināja sirmo ārstu un pasniedza LĀB godabiedra diplomu. Viņu apsveica arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Izrādās, ka cienījamais kolēģis ir bijis arī pašdarbības kinoamatieris un uzņēmis vairākas filmas, kuras arī prēmētas filmu skatēs. Vienu šādu filmu „Sēņotāji” klātesošie arī noskatījās. Pirms neilga laika visi kādreiz nofilmētie materiāli nodoti Foto un kino arhīvam.

Izrādās, ka savā laikā, 20. gs. piecdesmitajos gados, Pāvilostā darba gaitas sākuši vēlāk pazīstami Latvijas ārsti: RMI 1952. gada absolvente, P. Stradiņa slimnīcas rentgenoloģe Zigrīda Brilovska (1925-2014), 1955. gada absolvents ftiziatrs profesors Oļģerts Marga (1929-2018) un 1959. gada absolvents ķirurgs Gunārs Purmalis (dz. 1935. gadā), Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents (1994-2001), RAKUS Ķirurģijas klīnikas vadītājs (1998-2011).