Skip to content
Choose language:

JAUNUMI

Rudenī Ķīpsalā notiks izstāde “Medbaltica 2023” un 15 vērtīgas konferences

No 21. un 22. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā jau 16. reizi notiks Baltijas nozīmīgākā medicīnas izstāde “Medbaltica 2023”, kas pulcēs vairāk nekā 10 000 dažādu veselības nozaru speciālistus, medicīnas produkcijas ražotājus un tirgotājus no Latvijas un ārvalstīm. Paralēli izstādei sadarbībā ar profesionālajām organizācijām norisināsies 15 konferences.

Izstāde “Medbaltica” ir nozīmīgs pasākums medicīnas nozares profesionāļiem, kur vienkopus var iegūt informāciju par aktuālākajām medicīnas tehnoloģijām, iepazīt jaunus nozares uzņēmumus, veidot biznesa kontaktus un iegādāties medicīnas preces.

Gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumi uz Ķīpsalu būs atveduši modernākās zobārstniecības, ķirurģijas, ortopēdijas, rehabilitācijas, farmācijas un arī citas medicīnas tehnoloģijas, iekārtas un  materiālus, lai tos demonstrētu konferenču dalībniekiem un pārējiem izstādes apmeklētājiem. Tostarp būs arī vairāki Ukrainas uzņēmumi, kas izstādē “Medbaltica” piedalīsies ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības “BT 1” atbalstu.

Plaša konferenču programma

Būtiska izstādes “Medbaltica” daļa ir profesionālie pasākumi, tādēļ arī šogad kopā abās izstādes dienās Ķīpsalā norisināsies 15 konferences, kas notiks tikai klātienē. Plašā pasākumu programma pulcēs vairāk nekā 10 tūkstošus dažādu veselības nozaru speciālistus, profesionālās biedrības un medicīnas iestāžu vadītājus no visas Latvijas, kuri diskutēs par aktualitātēm, sniegs informāciju par jaunumiem un dalīsies pieredzē.

21. un 22. septembrī Ķīpsalā notiks Latvijas Ārstu biedrības konferences un Latvijas Zobārstu asociācijas konferences.

Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas Zobu higiēnistu asociācija, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācija uz konferencēm aicinās 21. septembrī. Vēl izstādes pirmajā dienā norisināsies Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas konference, kas Ķīpsalā notiks pirmoreiz.

Savukārt 22. septembrī notiks Latvijas Farmaceitu biedrības konference, Latvijas Jauno ārstu konference, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas konference, Latvijas Zobārstniecības asistentu asociācijas konference un Latvijas Fizioterapeitu asociācijas konference.

Vairāk par izstādi un pasākumiem: www.medbaltica.com

LATVIJAS ĀRSTU BIEDRĪBAS ORGANIZĒTĀS VESELĪBAS APRŪPES FINANSĒŠANAS DARBA GRUPAS (TURPMĀK – DARBA GRUPA) SECINĀJUMI

DARBA GRUPAS SASTĀVS

Prof. Māris Taube, LĀB valdes loceklis un Veselības aprūpes finansēšanas darba grupas vadītājs
Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente, ģimenes ārste, darba grupas moderatore
Hosams Abu Meri, 14. Saeimas deputāts, ārsts
Ilva Aršauska, Latvijas Māsu asociācijas prezidente
Valts Ābols, BKUS valdes priekšsēdētājs, Latvijas lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Svetlana Batare, Veselības ministrijas Nozares budžeta plānošanas departamenta direktores vietniece
Jānis Birks, Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs
Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Prof. Ģirts Briģis, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs
Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs
Reinis Ceplis, PSKUS padomes loceklis
Liene Cipule, Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta direktore
Modris Ciems, TOS valdes loceklis
Ingrīda Circene, 14. Saeimas deputāte, ārste, bijusī veselības ministre
Arta Deniņa, ārste rezidente ģimenes medicīnā
Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts
Prof. Andrejs Ērglis, LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, ārsts
Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents
Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors
Boriss Kņigins, Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos
Ilze Kreicberga, PKUS valdes priekšsēdētāja, ārste
Edgars Labsvīrs, “MEDTRONIC BV” veselības politikas un tirgus piekļuves vadītājs Baltijā
Stella Lapiņa, SIA “Centrālā Laboratorija” valdes priekšsēdētāja
Ģirts Lapiņš, 14. Saeimas deputāts
Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts
Uldis Mitenbergs, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītājs
Dzintars Mozgis, SPKC Direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos
Rinalds Muciņš, PKUS valdes priekšsēdētājs
Anda Nulle, LĀB valdes locekle, ārste
Daiga Pētersone, arodveselības un arodslimību ārste, veselības aprūpes vadības ārste
Ināra Pētersone, LDDK viceprezidente, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore
Andis Pinkulis, RAKUS valdes loceklis
Prof. Haralds Plaudis, RAKUS valdes loceklis, ārsts
Ilze Pučkure, RAKUS ārstniecības direktore
Māris Pūķis, Dr. phys., Dr. oec., Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks
Prof. Dace Rezeberga, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, VM galvenā speciāliste
dzemdniecībā un ginekoloģijā
Aigars Rostovskis, LTRK padomes priekšsēdētājs
Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Prof. Arnis Sauka, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Rīgas Ekonomikas augstskola – Stockholm School of
Economics in Riga (SSE Riga)
Normunds Staņēvičs, RAKUS valdes priekšsēdētājs
Artūrs Šilovs, Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs, ārsts
Normunds Vaivads, veselības aprūpes vadības ārstsJānis Vanags, AS “Repharm” valdes loceklis
Prof. Jānis Vētra, RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedras profesors
Ilze Viņķele, bijusī veselības ministre

Darba grupas pirmā sēde – 02.05.2023.
• Prof. M. Taubes prezentācija – “Veselības aprūpes finansēšana Latvijā”
• Prof. Ģ. Briģa prezentācija – “Vai mūsdienu valstī veselība pienākas visiem?”
• BKUS valdes priekšsēdētāja Valta Ābola prezentācija – “Veselības sistēmas finansēšanas
modeļa nākotne. Kāpēc? Kā? Kas?”
• Diskusija
Darba grupas otrā sēde – 18.05.2023.
• PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ulda Mitenberga prezentācija – “Salīdzinošs skatījums
uz veselības finansējumu Latvijā”
• Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas pārstāvju prezentācija par veselības
aprūpes sistēmas vadību un finansēšanas modeli Latvijā
• Diskusija
Darba grupas trešā sēde – 08.06.2023.
• Izstrādātā darba grupas ziņojuma apspriešana un apstiprināšana

IEVADS

Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir būtiski sliktāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvo visīsāko laiku Eiropas Savienībā un tas ir par 20 gadiem īsāks laiks nekā Eiropas Savienības valstīs ar vislabākajiem rādītājiem[1]. Latvijā iedzīvotāji divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā mirst no slimībām, kuras varētu novērst vai ārstēt[2].   

            Kādēļ Latvija atrodas šādā situācijā?

Darba grupas pirmais uzdevums bija izvērtēt Latvijā esošo veselības aprūpes finansēšanas modeli, tā atbilstību labas veselības aprūpes nodrošināšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Darba grupa pirmajā etapā koncentrējās uz finansējuma iegūšanu veselības aprūpei, neskarot citus jautājumus, kā piemēram, finanšu līdzekļu plūsma, administrēšana un pakalpojumu pirkšana.

Darba grupa uzklausīja ekspertu, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvja, darba grupas dalībnieku viedokļus.

SECINĀJUMI

Latvijā veselības aprūpes finansējums šobrīd veidojas no vispārējiem valsts ieņēmumiem, pamatā nodokļu ieņēmumiem. Vienam nodoklim – sociālās apdrošināšanas nodoklim, ir īpaši iezīmēta daļa veselībai (1%). Šāds finansējuma iegūšanas modelis veselības aprūpei nodrošina visu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību, jo katrs iedzīvotājs maksā dažāda veida nodokļus, piemēram, pievienotās vērtības, ienākuma, nekustamā īpašuma u.c. nodokļus, šādi veidojot plašu un elastīgu veselības finansējuma bāzi. Nesamērīgi liels Latvijā ir pašu pacientu veikto tiešo maksājumu apjoms. Tiešos maksājumus veido gan pacientu pašu veiktā samaksa par veselības pakalpojumiem, gan arī valsts noteiktie līdzmaksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem un ārstniecības līdzekļiem t.sk. zālēm. 36,6% no veselības izdevumiem apmaksā iedzīvotāji no saviem līdzekļiem (Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 15,4%). Vislielāko daļu no visiem izdevumiem, kurus Latvijā sedz pacienti no saviem pašu līdzekļiem, veido izdevumi par ārstniecības līdzekļiem – zālēm un medicīniskām ierīcēm (apmēram 40% no pašu veiktiem maksājumiem)2. Iedzīvotāju pašu maksājumi būtu jāmazina, jo tas ir tiešs veselības aprūpes pieejamību ierobežojošs faktors noteiktai iedzīvotāju daļai. Tādējādi pašreizējais veselības aprūpes finansēšanas modelis Latvijā nosaka obligātu visu iedzīvotāju iesaisti un klasificējams kā obligātā valsts veselības apdrošināšanas sistēma.

Visaptveroša veselības aprūpes pieejamība katram iedzīvotājam ir viens no svarīgākajiem labas veselības aprūpes sistēmas aspektiem[3]. Latvijā valsts veselības aprūpes pakalpojumi pienākas katram valsts pilsonim un citām ar likumu noteiktām patstāvīgo iedzīvotāju grupām. Ja valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiktu ierobežota, balstoties uz noteiktu nodokļu samaksas faktu vai apjomu, vai jebkuru citu diskriminējošu pazīmi, paaugstinās nabadzības un sociālās atstumtības risks iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem neveselības gadījumā, kā arī veidojas papildu slogs veselības aprūpes sistēmai, jo pacienti, laikus nesaņemdami slimību profilaksi, ārstēšanu un aprūpi, biežāk saņem izmaksu ietilpīgākus pakalpojumus jau slimību vēlīnās stadijās neatliekamajā medicīniskā palīdzībā un stacionārā. Šo risku īpaši paaugstinātu likumisks pieļāvums atteikties no līdzdalības kopējā finansējuma sistēmā ar tiesībām veikt veselības pakalpojumu maksājumus tieši vai pirkt privātu apdrošināšanu būtu atteikšanās no obligātuma principa, pat to īpaši veicinātu. Jau šobrīd privātās apdrošināšanas īpatsvars ir būtiski lielāks (Latvijā 3,6% no visiem iedzīvotāju izdevumiem par veselības aprūpi2, Lietuvā 1,3%[4], Igaunijā 1,6%[5]) nekā citās valstīs un liecina par būtiski nepietiekamo valsts nodrošināto finansējumu. Privātus maksājumus var veikt turīgākā iedzīvotāju daļa, veicinot jau tā lielo nevienlīdzību veselības jomā Latvijā. Tikai 25% nabadzīgāko Latvijas iedzīvotāju 2019. gadā vērtēja savu veselību kā labu[6]. Tāpat jāatceras, ka ierobežojumi veselības aprūpes pieejamībai kādai noteiktai iedzīvotāju grupai var sekmēt šīs grupas pacientu smagākas slimību izpausmes, kas var radīt apdraudējumu citiem iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā (infekciju u.c. slimību risks).

Darba grupa apzinās un izprot daļas sabiedrības un politiķu vēlmi caur izmaiņām veselības aprūpes finansēšanas modelī panākt uzlabojumus arī citās jomās, piemēram, veicināt nodokļu nomaksu. Atsevišķi darba grupas locekļi atbalsta ideju, ka ir nepieciešama valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar valsts obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu, kas varētu sekmēt darba devēju vēlmi maksāt nodokļus, celt atalgojuma līmeni. Aptuvenie aprēķini par fiskālajiem ieguvumiem un atsevišķu valstu negatīvā pieredze, piemēram, Bulgārija[7], Rumānija, Ungārija) liek šaubīties par potenciālajiem ieguvumiem, kuri neatsvērtu iepriekš minētos riskus un šādi veselības aprūpes sistēmas izmantošana nodokļu ienākumu sekmēšanai nebūtu atbalstāma[8].

 KOPSAVILKUMS

  • Latvija nedrīkst atteikties no globāli starptautiski akceptēta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas modeļa. Nepastāv racionāls pamats un nav saskatāmi būtiski ieguvumi, ja Latvijā tiek mainīti veselības aprūpei iegūstamo līdzekļu sagādes principi – valsts vispārējos nodokļos balstīta veselības apdrošināšana.
  • Latvijai jāpanāk politiska izšķiršanās un jāturpina darbs, lai sasniegtu Eiropas valstu vidējo līmeni tādos rādītājos kā valsts izdevumi veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta (IKP), valsts izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju (pirktspējas paritātes vai starptautiskos $; Latvijā valsts izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā bija 1417 ASV dolāri, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā Igaunijā (2346 ASV dolāri) un Lietuvā (2321 ASV dolārs)[9]), valsts kopējie izdevumi veselības aprūpei no visiem valdības izdevumiem, pacientu veiktie pašu izdevumi veselības aprūpes pakalpojumu segšanai (out-of-pocket (OOP) angliski, %).
  • Latvijas veselības aprūpes pilnveides un uzlabošanas process būtu balstāms uz veselības aprūpes darbinieku motivācijas sekmēšanu, darba apstākļu uzlabošanu ar sekojošu kvalitātes pilnveidi, orientāciju uz rezultātu, kā arī optimālu un racionālu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
  • Lai arī darba grupa nav detalizēti vērtējusi papildu finansējuma iegūšanu, tā nedrīkst palielināt iedzīvotāju nevienlīdzību, mazināt veselības aprūpes finansiālo pieejamību (angliski – affordability)vai paaugstināt nabadzībā nonākšanas risku neveselības dēļ, bet risināma politiskā līmenī kontekstā ar valsts izdevumu prioritāšu pārskatīšanu par labu iedzīvotāju veselībai un labbūtībai, valsts ekonomiskās attīstības veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu nodokļu politiku un atbildīgu iekasēšanu.
  • Veselības aprūpe ilgstoši aplami politiski ir uzskatīta par līdzekļus tērējošu nozari, kaut patiesībā tā nav. Veselības aprūpe ir tautsaimniecības nozare, tās galvenais klients ir nodokļu maksātājs un ir jāmaina attieksme – ieguldītie līdzekļi veselības aprūpē jāvērtē kā investīcija iedzīvotāju veselībā, kas ļautu novērst slimības, pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus, kā arī mazināt slimību izraisīto darba nespēju un invaliditāti, tādējādi ātrāk un veiksmīgāk atgriežot cilvēkus darba tirgū (2022. gadā Latvijā bija 197 397 personas ar invaliditāti[10]). Tas rada arī papildus slogu sociālajam budžetam, maksājot invaliditātes pensijas, slimības lapas, kā arī būtiski pasliktina mūsu uzņēmēju konkurenci, palielinot darbaspēka izmaksas un pastiprinot darbaspēka pieejamības problēmas.

[1] Eurostat,  https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20220613-1 (skatīts 2023. gada 9. jūnijā)

[2] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Latvia. Country Health Profile 2021, 2021

[3] McIntyre D., Kutzin J. Health financing country diagnostic: a foundation for national strategy development. Geneva: World Health Organization; 2016 (Health Financing Guidance No. 1). Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.

[4] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Lithuania. Country Health Profile 2021, 2021

[5] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Estonia. Country Health Profile 2021, 2021

[6] OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), State of Health in the EU. Latvia. Country Health Profile 2021, 2021

[7] Dimova A, Rohova M, Koeva S, Atanasova E, Koeva-Dimitrova L, Kostadinova T, Spranger A. Bulgaria: Health system review. Health Systems in Transition, 20(4): 1–256

[8] Jowett, Matthew. (2015). Raising revenues for health in support of UHC: strategic issues for policy makers. 10.13140/RG.2.2.21598.64326.

[9] OECD (2023), Health spending (indicator). doi: 10.1787/8643de7e-en (Accessed on 09 June 2023)

[10] Oficiālās statistikas portals. DATUBĀZE. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VD__VDE/VDE050/table/tableViewLayout1/ (skatīts 2023. gada 10. Jūnijā)

Prestižo Ilmāra Lazovska balvu saņēmusi profesore Dace Gardovska

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prestižo apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā – Profesora Ilmāra Lazovska balvu šodien Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas vadītāja, pediatre prof. Dace Gardovska.

Svinīgajā balvas pasniegšanas ceremonijā klātesošos uzrunāja RSU rektors prof. Aigars Pētersons un LĀB prezidente Ilze Aizsilniece, kam sekoja LĀB viceprezidenta Māra Pļaviņa Laudatio prof. Dacei Gardovskai un balvas laureātes uzstāšanās. Pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājusi arī profesora Ilmāra Lazovska atraitne, ārste Edīte Lazovska.

“Es šodien balvu profesorei Dacei Gardovskai pasniedzu visu Latvijas ārstu vārdā, jo par tās laureātu lemj un balso Latvijas Ārstu biedrības biedri. Līdztekus profesores izcilajiem akadēmiskajiem un zinātnes sasniegumiem īpaši vēlos izcelt Daces Gardovskas unikālo personību, pozitīvisma dzirksti un spēju visā saskatīt skaisto. Viņa ir ne tikai izcila ārste, vadītāja un pedagogs, bet arī cilvēks, kas ir klātesošs Latvijas un sabiedrības dzīvē,” sacīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Izcilā internista nefrologa un sabiedriskā darbinieka profesora Ilmāra Lazovska (1931-2003) balvu LĀB pasniedz kopš 2011. gada par izcilību medicīnas praksē, zinātnē un pedagoģijā. Balvu jau saņēmuši 11 ārsti un mācībspēki. Pirmais balvas laureāts 2011. gadā bija kardiologs prof. Andrejs Kalvelis. Šogad LĀB apbalvojumu jau 12. reizi pasniedza RSU Pediatrijas katedras vadītājai Dr. habil. med. Dacei Gardovskai.

“Būt starp 12 spožām personībām, kas saņēmušas profesora Lazovska balvu, ir patiess gods, kuru Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Gardovska ir nopelnījusi ar enerģijas un cilvēkmīlestības pilnu darbu medicīnā, zinātnē un pedagoģijā. Profesores devums viņas Alma Mater nav izmērāms – tās ir daudzas ārstu paaudzes, tā ir starptautiska līmeņa pētniecība, tā ir RSU kā cilvēkzinātņu universitātes veidošana daudzu gadu garumā,” uzsvēra RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Dace Gardovska 1977. gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūtu (RMI), 1979. gadā klīnisko ordinatūru pediatrijā. No 1978. Līdz 1982. gadam studējusi Ļeņingradas I.Sečenova Evolūcijas fizioloģijas un bioķīmijas  institūta neklātienes aspirantūrā. Dr. med. (1983) grāds iegūts aizstāvot disertāciju „Galvas smadzeņu asinsvadu reaktivitāte agrīna vecuma bērniem”.

No 1979. gada RMI asistente, docente (1986-1998). 1996. gadā iegūst Dr. hab.med. zinātnisko grādu ar disertācijas tēmu „Imūndeficīta stāvokļi bērniem Latvijā”. Kopš 1998. gada RSU profesore un BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja. Latvijas Medicīnas akadēmijas Pēcdiploma fakultātes dekāne (1997-2004).

Aktīva dalībniece dažādās ārstu sabiedriskajās un profesionālajās organizācijās. Latvijas Zinātņu  akadēmijas korespondētājlocekle (2009) un akadēmiķe (2013). LĀB valdes locekle (2006-2010) un Apmācīttiesīgo ārstu komisijas locekle, Sertifikācijas komisijas locekle bērnu infektoloģijā.  Saņēmusi virkne atzinību un apbalvojumu – Atzinības krusta virsniece (2007) un Andreja Priedkalna balvas laureāte (2010). Piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts un Valsts prezidenta Cildinājuma raksts  (2023).

Saeima 28. maija naktī sasauktajā ārkārtas sēdē steidzamā kārtībā nolēma noteikt pirmdienu, 29. maiju, par svētku dienu, tādējādi pasludinot to par brīvdienu. Arī Latvijas Ārstu biedrība godinot Latvijas izlases panākumus, 29.maijā ir slēgta.

In memoriam: Silvija Remberga

2023. gada 11. maijā mūžībā devusies Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes ilggadējā docētāja pediatre Silvija Remberga.

S.Remberga dzimusi 1949. gada maijā Talsos. 1966. gadā absolvējusi Talsu vidusskolu, bet  ārsta grādu ieguva Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), 1972. gadā.

No 1977. līdz 1979. gadam Silvija Remberga vadīja RMI Aspirantūras un ordinatūras daļu, no 1979.- 1997. gadam strādāja par RMI Pediatrijas katedras asistenti, bet 1998. gadā ievēlēta un līdz 1999. gadam turpināja darbu docenta amatā.

1990. gadā Latvijas Medicīnas akadēmijā ieguva doktora grādu medicīnā, aizstāvot promocijas darbu par hemokoagulācijas traucējumiem un korekciju agrīna vecuma bērniem, kas slimo ar akūtu pneimoniju un bronhiolītu.

S.Remberga aktīvi līdzdarbojās iniciatīvas grupā Medicīnas fakultātes atjaunošanai LU. 1999. gadā tika ievēlēta par docenti LU MF, bet 2008. gadā – par asociēto profesori. Docēja studiju kursus “Pediatrija I” un “Pediatrija II”, kā arī “Klīniskā prakse III” ārstniecības studentiem, bet uzturzinātnes maģistrantus izglītoja par bērnu un pusaudžu uzturu. Bērnu slimnīcā “Gaiļezers” Silvija Remberga aktīvi veica klīnisko darbu un ar viņas līdzdalību tika izveidots astmas kabinets. Darba gaitas LU noslēdza 2020. gadā un turpināja konsultēt pacientus medicīnas sabiedrībā “ARS”.

S.Remberga bija vadošā pētniece starptautiskos pētījumos par bērnu astmu un kopumā izstrādājusi vairāk nekā 90 publikāciju, tanī skaitā 2007.gadā izdota S.Rembergas grāmata “Bronhiālā astma un alerģiskais rinīts bērniem”.

Kolēģi pazina Silviju Rembergu kā stingru un prasīgu docētāju, enerģisku cilvēku, kas allaž bija gatava atsaukties, ja bija nepieciešams padoms un palīdzība. Medicīnas fakultāte  izsaka visdziļāko līdzjūtību Silvijas Rembergas tuviniekiem, kolēģiem un draugiem, viņu mūžībā pavadot.

Par nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi

Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Informācijai:
LR veselības ministrei Līgai Meņģelsonei
LR Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai

Par nepieciešamību Latvijas iedzīvotājiem iespēju saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi

Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošo profesionālās organizācijas šī gada 18. maijā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu satraucošo situāciju veselības aprūpē un kopīgi meklētu risinājumus papildu finansējuma piešķiršanai vēl šogad (~+140 milj. euro) un nākamajā gadā (~+310 milj. euro).

Pozitīvi vērtējams fakts, ka pēc trīs gadu uzstājīgiem aicinājumiem tikties un 11. maija protesta akcijas pie Saeimas premjerministrs un finanšu ministrs atrada laiku, lai tiktos ar nozares, kas ir deklarēta kā valsts prioritāti, pārstāvjiem.

Sarunas laikā vairākkārtīgi no abu pušu dalībniekiem tika atzīmēts, ka Latvijas veselības aprūpes nozares stagnācijas būtiskākais iemesls ir nepietiekamais finansējums. Citu valstu pieredze objektīvi parāda, cik naudas ir nepieciešams mūsdienīgai un visiem pieejamai veselības aprūpei. Igaunija, Lietuva, Vācija u.c. valstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei atvēl divas vai trīs reizes vairāk naudas, bet tas nenozīmē, ka šo valstu darbība nav pietiekami efektīva vai arī tās nav veikušas pareizās reformas.

Mēs atkārtoti vēlamies skaidrot, kādēļ šobrīd Latvijā iedzīvotāji saskaras ar neiedomājami garām rindām uz medicīnas pakalpojumiem. Piemēram, ja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai no valsts katru mēnesi tiek piešķirts finansējums 20 pleca locītavu operācijām, bet objektīvi šāda operācija ir nepieciešama 80 pacientiem, tad visas par valsts finansētājiem līdzekļiem šīs operācijas varēs nodrošināt četru mēnešu laikā (vienkārša aritmētika – 80:20=4). Gaidot uz operāciju cilvēkam ir darba nespēja, darba devējs ir zaudējis darbinieku, kas nevar paveikt ieplānoto ražošanā, būvniecībā vai citā tautsaimniecības nozarē, krītas produktivitāte. Vienlaikus ir papildus izdevumi par darba nespējas apmaksu gan darba devējam, gan valstij, lai nodrošinātu līdzekļus cilvēkam darba nespējas laikā. Turklāt par attiecīgo laika periodu netiek iekasēti nodokļi.  Tādejādi veidojas ne tikai rinda, bet arī hroniski ielaistas veselības problēmas, kas daudzus Latvijas iedzīvotājus padara darbnespējīgus (pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku ar invaliditāti). Tas savukārt ir slogs valsts sociālajam budžetam.  

Tas bija teorētisks piemērs, bet realitāte ir sekojoša  – plānotais finansējums lielo locītavu endoprotezēšanai 2023.gadam ir  17 802 874 euro un plānotais pacientu skaits ir 5039 pacienti. Ārstniecības iestādes norāda, ka rindā šobrīd ir 11 397 pacientu, tai skaitā no tiem 970 pacienti ir ar konsiliju par steidzamību.

Ja kādam no pacientiem ir privāti līdzekļi, lai segtu operācijas izmaksas, viņš var negaidīt četrus mēnešus, bet jau nākošajā dienā doties uz privātu klīniku, kur veiks operāciju. Tā veidojas dramatiska nevienlīdzība piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem, un Latvijas valsts nenodrošina savu pilsoņu Satversmē garantētās cilvēktiesības – tiesības uz veselību. 

Pavisam vienkārši – rindas uz izmeklējumiem, konsultācijām un operācijām Latvijā ir tāpēc,  ka valsts šos pakalpojumus sedz mazākā apmērā nekā Latvijas iedzīvotājiem tas ir vajadzīgs. Pēdējo gadu laikā to vēl būtiski ietekmē fakts, ka trūkt ārstu un citu speciālistu, kas ir otrs rindu veidošanās nozīmīgākais faktors.  Tikai viens skaitlis no Nacionālā veselības dienesta (NVD) – 2023.gada pirmajā ceturksnī par 20% virs plānotā ir pieaudzis ambulatoro konsultāciju un izmeklējumu skaits!

Tāpēc vēlreiz gribam vērst valsts amatpersonu uzmanību, ka ņemot vērā šī brīža situāciju veselības aprūpē, ir nekavējoties jāveic finanšu ieguldījumu, lai iedzīvotājiem saglabātu iespēju piekļūt pakalpojumiem līdz šī gada beigām.

No Eiropas  un pasaules valstīm ar līdzīgiem nodokļu ieņēmumiem un IKP, Latvija veselības aprūpei atvēl vismazāk! Tas liecina  nevis par finansiālu nespēju, bet gan par politisku nevēlēšanos un nauda, kas tagad jāiegulda veselības aprūpē šķiet liela, jo tas nav darīts 33 gadus. Ja sistemātiski katru gadu veselības budžets tiktu palielināts atbilstoši ekonomikas izaugsmei, tad šodien nebūtu tāda iztrūkuma. Šobrīd mums ir nepieciešams nekavējoši risinājumi, jo laika gaidīt vairs nav. Katra diena, kas tiek atlikta, noved pie papildus arvien lielākām izmaksās valstij.

Aicinām valsts augstākās amatpersonas un politiķus sākt domāt un rīkoties valstiski, nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem mūsdienīgu un savlaicīgu veselības aprūpi. Jūsu augstākais pienākums ir strādāt valsts un iedzīvotāju interesēs!

Cieņā

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele
Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks
Latvijas Reto slimību alianse  valdes priekšsēdētājs Juris  Beikmanis
Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe
Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme
Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele
Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska
Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv”
Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča

Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas 2023

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 18 reizi piešķīra Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas labākajiem medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 6 000 USD.

Pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas, atlases komisija tikās ar pretendentiem 20. maijā no plkst. 16.30-21.00 Skolas ielā 3, Latvijas Ārstu biedrībā klātienē un ZOOM.

Sarunā ar 14 pretendentiem piedalījās LĀZA valdes locekļi – fonda veidotājs un vadītājs Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), asoc. prof. Daina Dreimane (ASV), P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis vēsturnieks Mārtiņš Vesperis, Dr. Edīte Lazovska, Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Dr. Jānis Vētra un LĀZA biroja vadītāja Dr. Kamena Kaidaka (Latvija).

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā ieguva četri Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Elīna Fainveice (RSU/4 kurss), rekomendāciju sniedza prof. Ilze Grope, bērnu infektoloģe, un Dr. Ieva Puķīte, pediatre, bērnu gastroenteroloģe; Dāniels Makoveckis (RSU/4. kurss), rekomendāciju sniedza doc. Gita Gersone, RSU Fizioloģijas un bioķīmijas katedra, un  prof. Ilze Štrumfa, RSU Patoloģijas katedras vadītāja; Antons Miščenko (RSU/4. kurss), rekomendāciju sniedza doc. Jevgenijs Proskurins – RSU MF Fizikas katedras vadītājs, un Dr. biol. Artūrs Ābols – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks; Aija Tumova (RSU/6. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Ingus Skadiņš – RSU Medicīnas fakultātes prodekāns, docētājs RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā un asoc. prof. Kaspars Auslands – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs.

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva četri studenti: Marta Anna Ozoliņa (LU/5. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Džanna Krūmiņa, Anatomijas un histoloģijas katedra, un doc. Dagnija Gulbe, LU Medicīnas fakultātes lektore; Agate Kristena Krieviņa (LU/6. kurss), rekomendāciju sniedza prof. Gundega Knipše – LU MF Anatomijas un histoloģijas katedras vadītāja, un  Ph.D. Kaspars Peksis – otorinolaringologs, Evita Kokina (RSU/5. kurss), rekomendāciju sniedza Ph.D. Gunta Laizāne, RSU Pediatrijas katedra, BKUS 21.nodaļas virsārste, bērnu infektoloģe, un Dr. Ingvars Rasa, endokrinolog, RAKUS stacionārs Gaiļezers, LOKMSA prezidents; Anna Ilva Miķelsone (RSU/6. kurss), rekomendāciju sniedza prof. Gunta Lazdāne, Dzemdniecības un ginekoloģijas katedra, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Rīgas Stradiņa universitātē, un asoc. prof. Anna Miskova, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedra.

Visi 14 pretendenti saņēma pēc sarunas dāvanā LĀZA Apkārtrakstu nr 171 un ielūgumu uz LĀZA svinīgo sarīkojumu kopā ar saviem atbalstītājiem pasniedzējiem.

Stipendijas nodrošina Ojāra Veides fonds, ko līdz šim vadīja prof. Kaspars Tūters, bet no 2023. gada fondu vadīs asoc. prof. Juris Lazovskis. Fonda valdē ir LĀZA biedri Inese Flude (Kanāda) un Ingrīda Šķetris (Kanāda). Plašāk par Ojāra Veides Fondu jaunajā LĀZA Apkārtrakstā Nr 171.

Prof. Ilmāra Lazovska stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 30. jūnijā LĀB telpās no 10.00-12.00 dziesmu svētku noskaņās. Laipni lūgti visi visu gadu LĀZA stipendiāti, kā arī draugi un atbalstītāji!