16. jūnijā norisināsies Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes organizētā otrā medicīnas tiesību aktualitātēm veltīta konference.
Konferences galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa un zināšanu nodošana attālināto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā, raugoties gan no tiesību, gan ētikas viedokļa. Lai sasniegtu noteikto mērķi, konferences laikā uzaicinātie pētnieki, juristi, ārstniecības personas prezentēs savus pētījumus attālināto veselības aprūpes pakalpojumu jomā, īpaši akcentējot tiesiskos problēmjautājumus.
Konferencē aicināti piedalīties visa ārstniecības personas un tiesību zinātņu speciālisti!
Dalība konferencē ir bezmaksas!
Par konferences apmeklējumu tiks izsniegti tālākizglītības punkti (TIP)
12.maijā izcilajam XX gadsimta ārstam, onkologam, psihoterapeitam Jānim Zālītim – 90. dzimšanas diena!
Jānis Zālītis šo pasauli ieraudzīja Vidzemes pusē, Brantu pagasta Lejas Aleņos. Viņš ir pirmdzimtais čaklo zemnieku Lidijas (1909-2000) un Pētera (1905-1942) Zālīšu ģimenē. Jānim asinīs bija bezgalīgā mīlestība pret dzimto zemi, māmuļa un tēvs iemācīja strādāt, būt atbildīgam pret savu darbu. Bērnības laiku un jaunības sākumu Jānis atcerējās ļoti labi un aprakstīja savā pēdējā grāmatā “Sestā simfonija” (2006), kas pārsteidz lasītāju ar neticamajām atklāsmēm.
1940.gada Latvijas okupācija, nevainīgu cilvēku 1941.gada deportācija uz Sibīriju, II pasaules karš izpostīja daudzu cilvēku dzīves. Zālīšu ģimene II pasaules kara laikā zaudēja tēvu Pēteri un brālīti Turaldu. Pēckara dramatiskais laiks Padomju Savienības sastāvā turpinājās ar varmācību, un 1949.gadā māmuļa Lidija, 16 gadīgais Jānis, 10 gadus vecais brālis Edgars un pats jaunākais četrgadīgais Arnītis bija spiesti pamest dzimtās mājās, dodoties izsūtījumā uz Sibīriju. Tikai un vienīgi pateicoties Lidijas stoiskajam raksturam un bezgalīgajai mīlestībai uz saviem bērniem, ģimene izturēja izsūtījuma laika necilvēciskos dzīves apstākļus. Kaut gan vietējie Sibīrijas iedzīvotāji ieteica Lidijai i nesapņot par atgriešanos dzimtenē, 1957.gadā viņa ar jaunāko dēlu atgriezās un dzīvoja Smiltenē.
Jāņa nemierīgais prāts alka pēc zināšanām un sasniegumiem. Zinātkāres vēlme palīdzēja pārvarēt smago slimību – tuberkulozi, iegūt augstāko izglītību Tomskas Medicīnas institūtā. Pats Jānis par to laiku teica: ”No Tomskas sibīriešiem man ir dāsnais, nesavtīgais raksturs, dvēseles plašums, ko nevar vārdos izteikt”.
Iegūta ārsta profesija aizved atpakaļ uz dzimteni. Sākas ārsta cēlais darbs, sākumā Ātrās palīdzības dienestā, Rīgas rajona poliklīnikā un daudzi darba gadi ir aizvadīti Latvijas Onkoloģijas centrā. J.Zālīša domubiedre, viņa grāmatu redaktore V.Veldze rakstīja: “No visām trim medicīnas specialitātēm, kurās darbojās ārsts Zālītis, viņam vistuvākā bija transoloģiskā psihoterapija.” Tomskas Medicīnas institūtā pie profesora J.Larina un Z.Freida skolnieces docentes A.Švarcas Jānis ir apguvis tādas retas specialitātes kā transoloģisko psihoterapiju un psihoanalīzes kursu.
Pie Rīgas rajona poliklīnikas J.Zālītis 1963. gadā nodibināja apvienību onkoloģisko slimnieku rehabilitācijai, ko vēlāk nosauca par klubu “Panaceja”. Tā bija pati pirmā tāda medicīniska profila organizācija Latvijā. Sākas ļoti nopietns darba hipnoterapijas izpētē, un seko tās augšupejoša attīstība. 60. gadu sākumā Veselības aizsardzības ministrija rīkoja zinātniski pētniecisku ekspedīciju uz republikas lauku rajoniem, lai izprastu vēža (arī krūts) veicinošus faktorus. Slimas sievietes pārsvarā bija nelaimīgas arī ģimenes dzīvē. Tā, atcerējās pats Jānis, saplūda onkoloģija un psihoterapija.
Kluba labvēlīgo ietekmi ir izjutuši dauzi tūkstoši cilvēku. “Klubā nāk,” rakstīja Jānis,” no dzīves nogurušie, kuriem vajadzīgs atbalsts un gluži cilvēcisks, labs vārds. Hipnoterapija harmonizē arī vesela cilvēka personību, bagātina to, padziļina estētiskās jūtas, palīdz atraisīties talantiem. Brīnumi nenotiek, brīnumus ar sevi dara cilvēki paši, kļūdami stiprāki, drošāki, atraisītāki. Klubā runājām par skaisto, patīkamo, labo dzīvē, meklējam skaisto dabā. Cilvēki mācās izjust harmoniju un skaistumu, pamazām paši kļūst skaistāki un harmoniskāki.” Šo darbu Jānis uzskatīja par svētīgu: ”Mani interesē cilvēks. Cilvēcisko attiecību skaistums, kas patiešām ir lielākā vērtība, ko dzīvē varam gūt. Es pats diezgan daudz dzīvē esmu zaudējis tāpēc, ka dažkārt neesmu izpratis cilvēku savstarpējās attiecības. Tā ir smalka māksla, kura jāmācās visu mūžu.”
Par Panacejā veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem var nosaukt galvenās tēmas: organisma ceturtais stāvoklis, smadzeņu asimetrijas izmantošana transoloģijā, sublimēšanas metodika, libido un agresijas komplementaritāte, mīlestības teorija un dzimumaudzināšana, ģimenes un pāru terapija, bioloģiskās teorijas noteikšana ar transu, psiholoģisko tipu tālākā izpēte, sociopātijas analīze, psihoanalīzes lietošana.
Klubā ”Panaceja” gūtā pieredze deva ierosmi Transoloģiskās psihoterapijas (hipnoterapijas) biedrības (LTB(H)B) nodibināšanai 2004. gadā. To dibināja un vadīja Jānis Zālītis.
Jānim vienmēr dzīvē bija svarīgi iegūt kādas virsotnes: “Cilvēkam, kurš ir stiprs un garīgi bagāts, vitāli nepieciešams vēl kaut kas cits bez tā, ar ko viņš paradis nodarboties ikdienā. Vēl kāda cita virsotne, uz kuru iet, jo dzīvē itin bieži gadās, ka tas, ko esi mīlējis, – pieviļ, pēc kā esi tiecies, – izrādās mirāža… Tad ir vajadzīgs kāds augstāks, vispārcilvēcisks vērtību mērs. Tā noteikti var būt arī māksla.” Tā bija ar Jāni visu mūžu viņa prātā un dvēselē.
”Es tavā balsī iegrimu kā mākoņsegā, Tā nesa mani turp, kur debesmala bāl,- Un galvā dzima gaiša doma, Un pieaudzēja sapņiem spārnus. Cik zemei smilšu graudu, jūrai zvirgzdu, Tik sirdī mīlestības daudz – Un netīk man par dzīvi gausties, Bet gribas līdzi kaijām traukties, Nav baiļu sastapties ar vētru. Nē, nelūgties, lai rimstas manis dēļ, Un jūra trakās dusmās viļņus mals, Bet dāvāts talismans man Tava balss.”
Jānim Zālītim savu cieņu un mīlestību izsaka bijušie pacienti, kolēģi, draugi un radinieki. Jānis Zālītis uz mūžīgiem laikiem paliks savā dzimtajā pusē – Raunas kapos un ārsta dzīvojamajā mājā Cēsu ielā 8, kur viņš strādāja pēdējos dzīves gadus un kur ir ierīkota viņa dzīvei un darbam pastāvīga ekspozīcija “AMOR VIA MEA”.
Latvijas Ārstu biedrības vārdā vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka Latvijā katru gadu novēršamu slimību dēļ zaudējam 4000 iedzīvotājus darba spējīgā vecumā. Šo nāvju iemesls ir nepietiekamais veselības aprūpes finansējums veselības aprūpei, kā arī fakts, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība samazinās arī veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ. Latvijā ir tikai 3,3 ārsti un 4,5 māsas uz 1000 iedzīvotājiem.
Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir absolūts priekšnoteikums valsts drošībai un ekonomiskai izaugsmei. Neieguldot veselības aprūpē, mēs zaudējam ekonomiski aktīvus cilvēkus ne tikai priekšlaicīgu nāvju dēļ, bet arī tāpēc, ka savlaicīgi nesaņemta ārstēšana veicina hronisko slimību radītu darba nespēju. Latvijā ir vislielākais iedzīvotāju ar invaliditāti skaits – 11%, vairāk nekā 200 000.
Kā Latvijai atkārtoti ir norādījusi Pasaules Veselības organizācija, veselības aprūpes pietiekama finansēšana ir politiskā izšķiršanās. Vairs nav atlicis laika aizbildināties ar nepieciešamību veikt reformas. Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma kopš 1991.gada ir reformēta četras reizes, salīdzinājumam – Igaunijā un Lietuvā tas ir darīt tikai vienu reizi un pārdomāti.
Ja salīdzinām veselības aprūpes finansējumu Latvijā , Igaunijā un Lietuvā, kā arī ar vidējiem Eiropas rādītājiem dati ir sekojoši:
IKP % veselības aprūpei
Igaunijā – 6,7%
Latvijā – 4%
Lietuvā – 5,9%
Vidēji Eiropā – 7%
Budžeta izdevumu % veselības aprūpes finansēšanai
Igaunijā – 15%
Latvijā – 10 %
Lietuvā – 13%
Vidēji Eiropā – 15%
Finansējums viena iedzīvotāja veselības aprūpei
Igaunijā – 2327 eiro
Latvijā – 1550 eiro
Lietuvā – 2302 eiro
Vidēji Eiropā – 3000 eiro
Ir laiks politiskai izvēlei, kas uzlabo Latvijas iedzīvotāju veselību, stiprina valsts drošību un veicina ekonomisko izaugsmi. Nepārdomātu un nevajadzīgu reformu pieprasīšana ir politiska bezatbildība. Aicinām Jūs kā Latvijas Republikas Saeimas deputātu sniegt savu skatījumu par to, kā panākt stabilu un pieaugošu veselības aprūpes budžetu gan 2023. gadā, gan nākamajos gados.
Aicinām pieņemt atbildīgus lēmumus budžeta apstiprināšanas procesā!
Cieņā
Ilze Aizsilniece Latvijas Ārstu biedrības prezidente
Dziļās sērās paziņojam, ka Latvjias Republikas neatkarības atjaunošanas svētku dienā mūžībā aizsaukts Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, ķirurgs Jānis Stars (1936 – 2023). Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei un kolēģiem! Sit tibi terra levis! Izvadīšana – 11.05. plkst.15.00 no Meža kapiem.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savas pastāvēšanas un darbības pirmajos gadu desmitos par savu sapņa piepildījumu uzskatīja iespēju sniegt atbalstu Latvijai, tās medicīnai un cilvēkiem. Tiklīdz vien tas bija iespējams, trimdas latvieši visiem veidiem un spēkiem to arī darīja – gan sniedzot materiālu atbalstu atjaunotās brīvvalsts ārstniecības iestādēm, gan sniedzot profesionālas zināšanas – aicinot pie sevis un braucot arī uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija izrāvās no PSRS skavām. Sapnis par Latviju kā ES daļu vēl bija tāls, bet ceļš uz to jau iesākts. Šobrīd, kad Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, vēl jo nesaprotamāka ir situācija, ka valsts iedzīvotājiem vissvarīgākā nozare – veselības aprūpe – jau trešo gadu desmitu kā būtiska tiek postulēta tikai partiju sarunās ar vēlētājiem, bet valsts budžetā tā ir pēdējā vietā – Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Kā organizācijai, kas vieno medicīnas jomas profesionāļus visā pasaulē, LĀZA ir vēl skaidrāk redzamas tās milzu atšķirības gan finansējuma jomā, gan attieksmes pret nozares profesionāļiem jomā, kādas pastāv starp valstīm – un Latvija izceļas šajā ziņā, bet ne labā nozīmē. Kā sabiedriska organizācija LĀZA nav manījusi mērķi – visiem spēkiem atbalstīt sadarbību medicīnas jomā un veicināt Latvijas veselības aprūpes augšupeju, bet to nevar sasniegt tikai ar sabiedrisko organizāciju spēkiem, ja valsts vadība un Saeima problēmas ignorē.Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (Latvian Medical and Dental Association) Reģ. nr. 371653234, USA laza@lazariga.lv, www.lazariga.lv LĀZA izsaka savu atbalstu pacientu un medicīnas profesionālo organizāciju cīņai par pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi un pievienojas 34 sabiedrisko organizāciju 2023. gada 25. aprīlī parakstītajai vēstulei valdībai un Saeimai, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, lai: 1. šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (~ +140 milj. euro) 2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 milj. euro) 3. mazināt pieaugošo veselības aprūpes pakalpojumu pacientu līdzfinansējumu un gaidīšanas rindas Nu jau par tradīciju ir kļuvis, ka sabiedriskas organizācijas ik gadu aicina nopietni vērtēt kritisko situāciju veselības aprūpē. COVID mācība nozarē strādājošajiem ir skarba, bet sena – solīts makā nekrīt. Tomēr laiki mainās, un tiem līdz būtu jāmainās arī valdošo domāšanai – solījumi jāpilda. Salus populi – suprema lex. (Tautas labklājība – galvenais likums.) LĀZA valde: Uģis Gruntmanis, Juris Lazovskis, Zaiga Alksne-Philips, Jānis Dimants, Kaspars Tūters, Ēriks Niedrītis, Daina Dreimane, Andis Graudiņš, Gundars Katlaps, Karīna Beinerte, Atis Bārzdiņš, Aleksandrs Kalniņš, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka. Saziņai: LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka 29121922 laza@lazariga.lv
Šodien, 2. maijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja plašu ekspertu diskusiju un izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā. Pasākumā ar prezentācijām uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Savukārt diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tad varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi. Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norāda prof. Māris Taube.
LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.
“Ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvās vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” uzsvēra Valts Ābols.
Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma (angļu valodā – Universal Health Coverage) principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.
“Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem. Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Uldis Mitenbergs.
Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Secinājums – kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas! Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.
“Līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības (angļu valodā – market failure), visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība. Citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām!” uzver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
LR Valsts prezidentam Egilam Levitam LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam LR veselības ministrei Līga Meņģelsonei LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai LR Saeimas deputātiem
Rīgā, 2023. gada 25. aprīlī
ATKLĀTĀ VĒSTULE
Ir pagājuši četri mēneši kopš 14. Saeimas apstiprināšanas brīža, kad vēl topošie parlamenta locekļi izteicās par veselības aprūpes nozares nozīmīgumu, nepieciešamo nozares finansiālo atbalstu un nozares sakārtošanu, kas ik vienam Latvijas pacientam nestu jūtamus uzlabojumus. Diemžēl, jaunajai Saeimai un Valdībai uzsākot darbu, jau pirmajos mēnešos solījumi, parakstītās vienošanās un veselības aprūpes nozares nozīmīgums pārtapuši par pēdējā atvilktnē noliekamo kārtējo plānu, kuru neviens no politiķiem vairs neplāno aiztikt.
2022. gadā 7. septembrī koalīcijas partijas parakstīja ar medicīnas nozares un pacientu organizācijām memorandu, kurā apsolījās celt nozares finansējumu līdz 15% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, mazināt pacientu līdzmaksājumus, celt pacientu aprūpes kvalitāti, ka arī nodrošināt pacientiem vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. 2022.gadā arī tika apstiprinātas Veselības aprūpes pamatnostādnes 2022.-2027.gadam, kuras nepietiekamā finansējuma dēļ netiek izpildītas jau šogad.
Jau apstiprinot 2023. gada valsts budžetu, veselības aprūpes nozares finansējums procentuāli samazinājies gan no valsts budžeta kopējiem tēriņiem, gan no valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt, pacientiem inflācijas dēļ turpina pieaugt izdevumi no pašu kabatas par zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kā arī būtiski pieaug finansiālais slogs, lai līdz pakalpojumam nokļūtu. Ilgtermiņā, kopā ar pieaugošajām rindām uz pakalpojumu saņemšanu, tas atstās nelabojamu ietekmi uz sabiedrības veselības indikatoriem, kas jau tagad ir ievērojami sliktāki kā citās Eiropas Savienības valstīs.
Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, kas paredz nozarei veltīt vismaz 12% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, nodrošināt tarifu faktiskās izmaksas un uzlabot pacientiem veselības aprūpes pieejamību. Lēmumpieņēmējiem jāapzinās, ka Latvijas veselības aprūpe pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 55 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.
Ņemot vērā minēto, aicinām Valsts prezidentu, Latvijas Republikas Saeimas pārstāvjus un Valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai:
1. Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (~ +140 mljn. euro)
2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošinātu veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 mljn. euro)
3. Mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem.
Apliecinām gatavību pulcēt nozares darbiniekus un pacientus šī gada 11. maijā, lai prasītu politiķu atbildību pret uzņemtajām saistībām!
Sagaidot valstisku rīcību,
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks Latvijas Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs un Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr.Ilze Aizsilniece Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv” Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska Latvijas Ergoterapeitu Asociācijas prezidente Lelde Krauze Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Centrālās valdes vadītāja Marika Karlsone Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte Atbalsta grupa pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un to piederīgajiem “Gaismas stars” vadītāja Dace Kalniņa Latvijas Nieru slimnieku asociācija vadītāja Jolanta Baranovska Kaša Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais Biedrība “Velku biedrība” vadītāja Liāna Velka Sabiedriskā organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem “Saule” vadītāja Irina Rulle Latvijas Diabēta asociācijas vadītājs Ingvars Rasa Latvijas Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Seņkova Viļānu Invalīdu biedrība “Saulstariņš” vadītāja Daina Bordovska Biedrība “Notici sev” vadītāja Gunta Jēkabsone Biedrība “Motus Vita” vadītājs Valērijs Rakovs Liepājas Diakonijas centra vadītājs Felikss Kovaļišins Alūksnes Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Svars
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde ir piešķīrusi Goda biedra statusu ārstam osteorefleksoterapeitam, Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas valdes loceklim un joprojām praktizējošam Dr.med. Kārlim Strēlim, kas dzimis 1943. gada 16. martā Madonā un šogad atzīmēja savu 80. dzīves jubileju.
Dr. Kārlis Strēlis ir ilggadējs LĀB biedrs un no 1993.gada Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas, kas rekomendējusi viņu goda biedra statusam, biedrs. Viņš ir devis ilggadēju un nenovērtējamu ieguldījumu ārstniecības un sporta medicīnas attīstībā Latvijā. Vairāk nekā 60 zinātnisku rakstu un vairāku grāmatu līdzautors. 1998. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi.
1968. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Turpinājis mācības aspirantūrā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā (LEKMZPI), kur 1974.gadā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bet 1992.gadā medicīnas doktora grādu. Pēc aspirantūras beigšana Kārlis Strēlis strādājis kā sporta ārsts, augstskolas pasniedzējs (LSPA profesors), kā arī politiķis, bijis 8. Saeimas deputāts un divu Rīgas domes sasaukumu deputāts.
Kārlis Strēlis ir bijis arī aktīvs latviešu basketbolists. Savā basketbolista karjerā bijis saspēles vadītāja pozīcijā, bijis Latvijas PSR basketbola izlases (137 spēles) dalībnieks un tās kapteinis. Karjeras laikā spēlējis Rīgas VEF (1960—1963) un Rīgas ASK (1964—1979) klubos. Bija ASK kapteinis laikposmā no 1965. līdz 1978. gadam. 1964. gadā pārstāvēja PSRS jaunatnes izlasi. Pieckārtējs Latvijas PSR čempions (1961, 1965, 1973, 1975, 1976). 1964. gadā tika izcīnīta 2. vieta PSRS čempionātā.
Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Lektori: Roberto Petruči (Itālija)un Viktorijas Nemeta (Ungārija)
Pirmajā semināra dienā lektori iepazīstinās ar jaunākajiem pierādījumiem un pētījumiem, kas atbalsta homeopātiju kā medicīnas specialitāti. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar grupu un tēmu jēdzienu homeopātijā, ar homeopātijas preparātu līdzības līmeņiem un to, kā izprast homeopātijas līdzekļu būtību.
Otrā semināra diena tiks veltīta specifiskākiem jautājumiem, kas saistīti ar pacienta situācijas izpratni un homeopātijā retāk izmantotajiem zivju preparātiem.
Seminārā tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.
PROGRAMMA
11. maijs
9.30
1. sesija: Homeopātija – hipotēzes un pētījumi
11.00
Kafijas pauze
11.30
2. sesija: Grupa un tēmas homeopātijā: atšķirības un integrācija ar klasisko pieeju
13.00
Pusdienas
14.00
3. sesija: EKAP GPS: 7 dažādi līdzības līmeņi (vide – karaliste – attieksme – periods – grupa – daļa – viela)
15.30
Kafijas pauze
16.00
4. sesija: Kā dziļi izprast homeopātisko līdzekli
17.30
Diskusija
12. maijs
9.30
5. sesija: Zivis – jauna grupa homeopātiskajā materia medica
11.00
Kafijas pauze
11.30
6. sesija: Zivis. Klīniskais gadījums
13.00
Pusdienas
14.00
7. sesija: Pacienta runas atšķirības un to līmeņi
15.30
Kafijas pauze
16.00
8. sesija: Kā labot savas kļūdas homeopātiskā līdzekļa izvēlē
17.30
Diskusija
Dalībniekiem būs iespēja tikties ar lektoriem klātienē Latvijas Ārstu biedrībā Skolas ielā 3, Rīgā, vai skatīties semināra tiešraidi.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
