Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds jau kopš 2005. gada atbalsta Latvijas medicīnas studentus. Līdz 2023. gadam stipendijas saņēmuši gandrīz 100 studenti.
Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu (4-6) studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Curriculum vitae 1 A4 lpp ar būtiskākajiem datiem (e pastā uz laza@lazariga)
Universitātes sekmju izraksta kopija par diviem pēdējiem semestriem (e pastā uz laza@lazariga)
Divu pasniedzēju ieteikuma vēstules (e pastā uz laza@lazariga)
Pretendentiem ir jānosūta pieteikuma dokumenti e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot savu uzvārdu un doc. saturu), e vēstules tēmā norādot Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendija 2023.
Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.
Otrā atlases kārta – intervija notiks maijā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.
Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.
Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Dziesmusvētku laikā Rīgā, kad atkal varēsim visi būt kopā no tāliem un tuviem krastiem!
Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922
Baltkājs Jānis (1935.12.07.Rīgā-2023.03.04.) farmakologs. 1960. gadā beidzis RMI. Ārsts Ilūkstē (1960-62), RMI Farmakoloģijas katedrā no 1962. Dr.med.(1966), Dr.hab.med. (1993), profesors (1994), RMI ĀF prodekāns (1969-88). Valsts emeritēts zinātnieks (2001). Grindeļa balvas laureāts (2003). LĀB godabiedrs (2014). Pētījumi nervu sistēmas un zobārstniecības farmakoloģijā, medikamentu mijiedarbībā. Vairāku grāmatu autors. Cienīts studentu vidū kā pasniedzējs, specializējies jauno zobārstu izglītošanā. Gandrīz 20 gadu RMI Ārstniecības fakultātes prodekāns.
Nagobads Visvaldis (1921.18.11.Rīgā-2023.31.03.) sporta ārsts, ortopēds.
gadā beidzis Tībingenes universitāti. Minesotas universitātes hokeja komandas ārsts (1958-92). Savas profesionālās karjeras laikā ārsts piecām ASV olimpiskajām hokeja komandām, 15 ASV nacionālajām hokeja komandām un sešām ASV nacionālajām junioru komandām. Par nozīmīgo devumu hokeja popularizēšanā pasaulē Starptautiskās Ledus hokeja federācijas balva (2003), kļūstot par pirmo personu no Ziemeļamerikas, kas ieguvusi šo balvu. 2010.gadā uzņemts ASV Hokeja slavas zālē. Pētījumi sporta medicīnā. Vairākkārt apmeklējis Latviju un sniedzis atbalstu mūsu sportistiem. LĀB godabiedrs 2011.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 13. reizi. Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divas izcilas personības – anestezioloģe un reanimatoloģe Vija Cera un fiziologs un kardiologs Vilnis Dzērve – Tāluts. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2022” balva tika piešķirta māsai unsavas vienības Ukrainā galvenajai mediķei Sarmītei Cīrulei. Par “Gada notikumu medicīnā 2022” tika atzīta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sirds ķirurģijas centra un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra speciālistu veiktā unikālā operācija pacientam ar primāru aknu audzēju, kura izplatība sasniedza sirds labo priekškambari.
Svinīgajā pasākumā uzstājās pazīstamā pašmāju a cappella grupa “Latvian Voices”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs, ģitārists Mārcis Auziņš, Katrīna Dimanta un Dakteri Klauni, bet pasākumu vadīja aktieris Mārtiņš Brūveris. Pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunāja veselības ministre Līga Meņģelsone un Valsts prezidenta dzīvesbiedre, ārste ginekoloģe Andra Levite, kas tradicionāli godināja “Gada vecmāte” balvas laureāti. Ceremonijā tika pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.
“Ik dienu es redzu sirds māsiņas un viņu palīgus, dvēseles ārstus un viņu palīgus, mātišķas vecmātes un iedvesmotus topošos mediķus, nepagurstošus ģimenes ārstus, zobārstus, farmaceitus un fizioterapeitus, kuri mirdzošām, bet dažkārt nogurušām acīm palīdzoši veras uz savu pacientu. Apmeklējot slimnīcas Rīgā un reģionos, man ir pārliecība, ka tieši veselības aprūpes speciālistu spēks un dzīvesziņa ir īstenā veselības apdrošināšana mūsu iedzīvotājiem. Skatīsimies vienā virzienā un es ticu, ka mums izdosies panākt jēgpilnas pārmaiņas! Sarunāsimies un esmu pārliecināta, ka mēs atradīsim labākos iespējamos risinājumus! Būsim atbalsts viens otram, novērtējot un pasakot Paldies arī ikdienā!” sacīja L. Meņģelsone.
“Gada vecmāte 2022” ir Kuldīgas slimnīcas ilggadējā galvenā vecmāte Inga Losāne, kas Kurzemē palīdzējusi piedzimt bērniņiem jau vairākās paaudzēs. Kā raksta vecmātes Ingas Losānes pacientes – viņa ir rūpīga, iejūtīga un vispār – labākā vecmāte, no visām, kādas pieredzētas!
“Visiem godīgiem cilvēkiem ir nesatricināma pārliecība, ka dāvāt dzīvību, sargāt dzīvību, rūpēties par cilvēku nākotni, it īpaši bērnu, ir cēls pienākums. Tas ir pelnījis atzinību un apbalvošanu. Turpretim rīcību, kas vērsta uz posta nešanu un iznīcina cilvēku dzīvības un nākotni, kā mēs tagad redzam Ukrainā, sagaida sods. Palīdzēt jaundzimušajiem uzsākt dzīves gaitu ir patiess prieks. Tas dod gandarījumu par savas dzīves un profesijas nozīmi,” runā uzsvēra A. Levite.
Par “Gada ģimenes ārsts 2022” sabiedrības balsojumā kļuvusi Dace Roska no Ogres, kas profesijai un pacientiem veltījusi vairākas desmitgades. Kā atzīst viņas pacienti – daktere Roska ārstē ne vien slimības, bet arī cilvēka prātu, ir laipna, iejūtīga, allaž iedziļinās problēmās. Savukārt “Gada ārsts speciālists 2022” ir Cēsu klīnikas otolaringologs Dins Sumerags, kura ceļš uz ārsta profesiju sācies caur mūziku, jo savulaik viņš absolvējis Latvijas mūzikas akadēmiju operdziedātāja specialitātē, interesējoties, kā rodas balss.
Titula “Gada jaunais ārsts 2022″ ieguvēja ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liene Sīle. Viņa ar izcilību aizstāvējusi doktora disertāciju, kas veltīta šizofrēnijas sekmīgākai ārstēšanai, un vēl doktorantūras laikā panākusi adaptētās metodes – agrīnās intervences pacientiem ar šizofrēniju- iekļaušanu Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.-2025. gadam, paverot ceļu šīs metodes turpmākai attīstībai Latvijā.
“Gada slimnīca 2022” ir Cēsu klīnika, kas šogad atzīmēja 260 gadus. Vairāk nekā 300 cilvēku lielā kolektīva vārdā balvu saņēma Cēsu klīnikas valdes locekle Aivija Zerne un galvenā ārste Inga Skrapce. Klīnika aizvadītajos gados ir piedzīvojusi lielas pozitīvas pārmaiņas, un tādā vidē ir patīkami strādāt un būt pacientam.
„Veselības centru apvienības” un „Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa: „Ir gandarījums, ka Latvijā ik gadu tiekamies notikumā, kurā pārliecinoši redzam nozares panākumus un savu kolēģu izcilību. Vienlaikus tas ir notikums, kurā medicīna un mediķu profesionālais veikums patiesi ir prioritāte, tas tiek novērtēts un tā veicēji – cildināti. Mūsu darba ikdienā šīs attieksmes mēdz pietrūkt, tādēļ mums visiem ir gods un prieks būt klātesošiem, atbalstīt un izbaudīt svētkus kopā ar nozares labākajiem.”
“Gada zobārsts 2022” ir ģimenes zobārstniecības zobārste Baiba Puķīte, kura apbrīnojamā veidā spēj saprasties ar pašiem mazākajiem, kas ciemojas zobārsta krēslā. Pateicoties viņai, Cēsīs aug vesela paaudze, kas nebaidās no zobārsta. Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2022” ir Vidzemes slimnīcas poliklīnikā Valkā fizioterapeite Kristīne Krastiņa, kas pēc traumām palīdzējusi piecelties arī tiem, kuriem neviens nesolīja, ka reiz viņi vēl staigās.
“Gada docētājs 2022” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti. “Gada docētājs” LU ir Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras docents Kristaps Atstupens, ko studenti raksturo kā mierīgu, zinošu, atraktīvu, godīgu un brīnišķīgu pasniedzēju. Savukārt “Gada docētājs” RSU ir Rehabilitācijas fakultātes docente Ieva Jēkabsone. Viņa ir ļoti atsaucīga, sniedz pamatotu un strukturētu atgriezenisko saiti un vienmēr ir organizēta savā darbā, veidojot patiesi informatīvas un interesantas nodarbības un lekcijas.
“Gada farmaceits 2022” ir “Mēness aptiekas” vadītāja un farmaceite Ieva Virza. Rīgas Valdemāra ielas aptiekas apmeklētāji raksta, ka Ieva Virza allaž pauž interesi par katra klienta vajadzībām, viņai ir dziļas un pamatīgas zināšanas, turklāt šīs kvalitātes netiek zaudētas pat tad, ja aptiekā izveidojusies rinda.
“Gada ārsta palīgs 2022” ir Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Aizvīķu feldšeru punktu ārsta palīgs Agrita Driviņa. Kā raksta kāda viņas paciente: “Mums, lauciniekiem, viņa ir īsts glābiņš, jo mūsu pusē pie ģimenes ārsta nokļūt nav nemaz tik viegli. 40 gadu laikā viņa dienu no dienas palīdz vietējiem ļaudīm un ir arī izglābusi dzīvības!”
“Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene: „Katra medicīnas darbinieka ikdienas darbs ir liela vērtība Latvijas iedzīvotājiem. Gada balva medicīnā apliecina, ka protam šo vērtību izcelt un novērtēt. Medicīnā strādājošos godinošais pasākums ir brīdis, kas visus vieno. Dažādu medicīnas nozaru un profesiju pārstāvji tiek izcelti kā neaizvietojami Latvijas iedzīvotāju ceļā uz veselību. Tādēļ notikums ir atbalstāms un saglabājams kā lieliska tradīcija.”
“Gada māsa 2022” ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 5. nodaļas māsa Vita Reidemane. Viņas kolēģi īpaši uzsver ne vien viņas profesionalitāti un atsaucību, bet arī to, ka jau daudzus gadus liela daļa viņas dzīves tiek veltīta ne vien pašaizliedzīgam darbam slimnīcā, bet arī studentu izglītošanai RSU. Savukārt “Gada māsas palīgs 2022” ir Liepājas reģionālā slimnīcas māsas palīgs Jolanta Kļimova. Kolēģi laureāti raksturo ar vārdu “zelts” – dažādās variācijās… Viens saka, ka viņai esot zelta rokas, bet cits – ka zelta sirds!
D.H. Grindeļa balvu no AS “Grindeks” Padomes priekšsēdētājs Kirova Lipmana rokām par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis, kardiologs, prof. Oskars Kalējs.
Savukārt AS “Olainfarm” speciālbalva piešķirt psihiatram Elmāram Tēraudam, kurš ir spilgta personība Latvijas medicīnā un sniedz neatsveramu ieguldījumu sabiedrības labklājībā, veicinot pielāgošanos jaunajai realitātei un palīdzot mazināt stresu.
“Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Tas nozīmē, ka indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, pielāgoties apstākļiem un produktīvi strādāt. Rūpes par to jāuzņemas mums visiem kopā – gan veicinot pašiem savu emocionālo labklājību, gan atbalstot bērnus un laikus pamanot līdzcilvēku problēmas. Pēdējie gadi medicīnai visā pasaulē ir bijuši sarežģīti, meklējot līdzsvaru starp sabiedrības vēlmēm un vajadzībām un nemitīgi pielāgojoties strauji mainīgiem apstākļiem. Mērķus sasniegt ir vieglāk, ja ceļā satiec uzticamus partnerus. Tāpēc šogad esam nolēmuši mūsu īpašo balvu piešķirt psihiatram Elmāram Tēraudam, kurš ir spilgts Latvijas medicīnas pārstāvis un sniedz neatsveramu ieguldījumu sabiedrības labklājībā, veicinot pielāgošanos jaunajai realitātei un palīdzot mazināt stresu,” saka AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.
Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma fizioterapeits Gustavs Mellenbergs, kas žurnālam sagatavojis 15 ikvienam cilvēkam noderīgus rakstus par to, kā kustēties un būt veseliem.
Jau piekto reizi žurnāls IEVAS Veselība pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko saņēma ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 1. aprīlī ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 2. un 8. aprīlī. “Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Veselības centrs 4”.
Par “Balvas par mūža ieguldījumu medicīnā” laureātiem
Vija Cera ir izcila, nesavtīga un savā laikā vadošā savas nozares speciāliste, specializētas septisko un toksikoloģisko pacientu reanimācijas aizsācēja Latvijā. Bijusi Rīgas 5. slimnīcas nodaļas vadītāja, kā arī vadījusi Gaiļezera slimnīca nodaļu. Ilgstoši bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas centra vadītāja un virsārste (1987-2015). Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1998). Apbalvota ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2010) un ir LĀB goda biedre (2016). Savukārt Vilnis Dzērve – Tāluts ir Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, viņa virsvadībā tapuši starptautiski atzīti sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, kas nozīmīgi Latvijas sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu veidošanā. V. Dzērve-Tāluts ir vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju autors, tai skaitā publikācijām un pētījumu protokoliem par meldonija klīniskajiem pētījumiem kardioloģijā. Vairāku Latvijas Ārstu kongresu zinātniskais vadītājs. 2018. gadā saņēmis D.H. Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā. LĀB valdes loceklis (2010-2022), viceprezidents (2010-2018). Saņēmis Atzinības krusta 4. šķiru (2012). Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011) un ir LĀB goda biedrs (2022).
Par “Gada cilvēku medicīnā 2022”
Sarmīte Cīrule, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās aprūpes māsa, ir pirmā māsa no Latvijas, kas pērn septembrī devās uz Ukrainu, lai strādātu kara hospitālī pašā frontes līnijā. Sarmīte Cīrule ir savas vienības galvenā mediķe, kas neraugoties uz decembra beigās gūto kontūziju, ir apņēmusies Ukrainā palikt līdz uzvarai! Sarmītei smagajos kara apstākļos palīdz pieredze, kas iegūta gan Īrijā, gan uz kuģa pie Dānijas krastiem, kur viņa pildījusi medicīnas virsnieka pienākumus. Viņas pārliecību par to, ka taisnība uzvarēs stiprina ticība Dievam un pērn uzsāktās vēstures maģistrantūras studijas, kas tagad uz laiku noliktas malā, lai palīdzētu ukraiņu tautai. Sarmīte Cīrule ir apliecinājums patiesai drosmei un pašaizliedzībai, tam, ka arī viens ir karotājs. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrības valde apbrīnā un pateicībā ir lēmusi, ka māsa Sarmīte Cīrule ir “Gada cilvēks medicīnā 2022”.
Par “Gada notikumu medicīnā 2022”
Operācijas pieeja un gaita tika rūpīgi izplānota, piedaloties dažādu ķirurģijas specialitāšu ārstiem no PSKUS Sirds ķirurģijas centra un RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra. Operāciju veica vairākos etapos, iesaistot aknu, asinsvadu un sirds ķirurgu komandas. Kopējais operācijas ilgums sasniedza 9 stundas. Pirmajā operācijas etapā aknu ķirurgi asoc. prof. Artūrs Ozoliņš, doc. Armands Sīviņš, dr. Jānis Vilmanis, ķirurģijas rezidenti Laura Veinberga un Deniss Anufrijevs veica aknas veidojuma izdalīšanu, kas pārsniedza vairāk nekā pusi no kopējā aknas apjoma. Sarežģītākais uzdevums bija atdalīt blīvi piegulošos veidojuma audus no apakšējās dobās vēnas. Operāciju turpināja sirds ķirurgu komanda prof. Pētera Stradiņa vadībā, piedaloties dr. Kristiānam Meidropam un dr. Edgaram Freilibam. Šajā etapā pacients tika pieslēgts mākslīgai asinsritei, apturēta viņa sirdsdarbība un no sirds tika pilnībā izņemtas audzēja masas.Noslēdzošā operācijas etapā asinsvadu ķirurgiem dr.Mārcim Gediņam un dr. Robertam Rumbam izdevās evakuēt audzēja masas no apakšējās dobās un aknu vēnas. Tika atjaunota sirdsdarbība un pacients veiksmīgi atvienots no mākslīgās asinsrites, kuras kopējais laiks bija 62 minūtes. Anestēziju nodrošināja kardioanesteziologu komanda – dr. Edgars Zellāns, dr. Inguna Krustiņa un dr. Karina Drizlionoka. Mākslīgo asinsriti nodrošināja dr. Biruta Mozule un perfuzioniste Gunita Leksere. Operācijā piedalījās četras operāciju māsas – Tatjana Skudrova, Laura Šūmakere, Dina Erdmane-Hermane un Renāte Orbitāne.
“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 13. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 1. aprīlī ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 2. un 8. aprīlī. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunās veselības ministre Līga Meņģelsone un Valsts prezidenta kundze, ginekoloģe Andra Levite. Ceremonijā tiks pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.
Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņems divas izcilas personības – anestezioloģe un reanimatoloģe Vija Cera un fiziologs un kardiologs Vilnis Dzērves – Tāluts. Svinīgajā pasākumā uzstāsies pazīstamā pašmāju a cappella grupa “Latvian Voices”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs, ģitārists Mārcis Auziņš, Katrīna Dimanta un Dakteri Klauni, bet pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.
“Neraugoties uz politiķu attieksmi pret veselības aprūpi, Latvijas iedzīvotāji gan nacionālās, gan starptautiskās aptaujās ir atzinuši, ka viņi visvairāk uzticas ārstiem un māsām, nevis politiķiem. Ārsti ir arī profesija, kuru visvairāk izvēlas ēnot Latvijas skolnieki. Tāpēc mēs ar patīkamu satraukumu un prieku gaidām balvas pasniegšanas svinīgo ceremoniju, kurā klātienē esam iecerējuši pulcēt vairāk nekā 400 personības Latvijas medicīnā. Viņu vidū būs gan veselības aprūpē strādājošie, gan lielo un reģionālo slimnīcu vadītāji, jauno mediķu skolotāji un pacientu organizāciju pārstāvji. Mediķu misija ir kalpot cilvēkam, cilvēcei un cilvēcībai, tāpēc mums nav lielākas atzinības, kā pacientu un kolēģu no sirds pateikts paldies!” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Tradicionāli balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 1000 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 10 tūkstošus.
“Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.
“Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Veselības centrs 4”.
Ik dvēsele alkst siltuma un gaismas, Ik aizgājējs vēl sapņos mīt. Caur atmiņām dzīvs paliek sirdī ilgi, Ko grūti aizmirst – atvirzīt (V. Kokle-Līviņa)
Pēc cīņas ar grūtu slimību mūžībā devies mūsu ilggadējais kolēģis Evalds Ostrovskis (17.11.50. – 27.03.23.). Lielākā viņa darba mūža daļa bija saistīta ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu, Gastroenteroloģijas centru, kur Evalds Ostrovskis sava darba gaitas sāka 1982. gadā. Pirmā darba pieredze tika gūta izcilo gastroenterologu – prof. Nikolaja Skujas un dr. Anitas Grietēnas vadībā, kas, apvienojot ar personiskajām īpašībām – empātiju, taktiskumu un spēju uzklausīt, padarīja viņu par iecienītu gan kolēģu, gan pacientu vidū. Evalds Ostrovskis bija īstens darba rūķis, kuram pirmajā vietā bija darbs ar pacientiem. Pacientu pieņemšanas bieži vien ilga līdz vēlam vakaram, likās ka viņa darba spējas bija neizsīkstošas.
Evalds Ostrovskis paliks atmiņā kā izcils skolotājs un praktisks ārsts, kuru apbrīnoja jaunie ārsti un cienīja pieredzējušie kolēģi. Viņš nekad neatteica palīdzību kolēģiem ārstnieciskajā darbā slimnīcā un ārsti to novērtēja, lūdzot izpalīdzēt gan ar pacientu konsultācijām stacionārā, gan Neatliekamajā medicīnas centrā, kur paralēli darbam 10. nodaļā, strādāja no 2006. gada līdz pat 2019. gadam.
Personīgā dzīve Evaldu Ostrovski nelutināja. Pēc pāragrās sievas nāves viņš uzaudzināja un izskoloja abus mazos dēlēnus. To, ka reizēm neklājas viegli, mēs nojautām vien no atsevišķām personīgām sarunām, kas parasti noritēja darba dienas beigās, bet tās nebija sūdzības. Viņa acīs vienmēr parādījās prieks, runājot par abiem mazdēliņiem, kurus viņam bija lemts sagaidīt, kā arī par ceļojumiem, kuros bija devies, un mākslu, kuru izdevies baudīt no darba brīvajā laikā.
Laiks ir nepielūdzams. Evalds Ostrovskis vienmēr paliks mūsu gaišā piemiņā…
Sit tibi terra levis!
Visdziļākā līdzjūtība Evalda Ostrovska ģimenei un radiniekiem.
Atvadīšanās notiks sestdien 1. aprīlī, plkst. 14:00 Jelgavā, Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē, Jelgavā, Katoļu ielā 11.
Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centrs
22. martā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā nodibinājums “Hospiss LV” ar LU un Latvijas Ārstu biedrības atbalstu rīko diskusiju forumu “Tiesības uz cieņpilnu nāvi”. Tā mērķis ir veidot sabiedrības, politiķu un ierēdņu izpratni par pasaules labākajai pieredzei atbilstošu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā.
Forumā ar hospisa jomu saistīti ārsti, tiesību speciālisti, teologi atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem un skaidros, kas ir hospisa aprūpe un kāpēc ir nozīmīgi Latvijā šo jomu sakārtot.
Forumu atklās Valsts prezidenta dzīvesbiedre Andra Levite un Maltas Republikas prezidenta dzīvesbiedre Mirjama Vella (Miriam Vella).
Zināšanās un pieredzē dalīsies tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs ārsts Vilnis Sosārs, Latvijas Ārstu biedrības prezidente ārste Ilze Aizsilniece, tiesību zinātnieki – Sanita Osipova un Laura Kadile –, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, teologi – Indulis Paičs, Linards Rozentāls – u. c.
Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm paliatīvā aprūpe ir atstāta novārtā – valstī nav nedz vienotas hospisa sistēmas, nedz arī stabila, pastāvīga valsts atbalsta. Forumā plānots izcelt sociāli mazaizsargātu un augstam diskriminācijas riskam pakļautu personu – hospisa pacientu – intereses un vajadzības, akcentējot cilvēktiesību aspektus, kā arī diskutēt par hospisa pacientiem nepieciešamajiem pakalpojumiem, problēmām to ieviešanā un uzzināt ārvalstu pieredzi.
“Hospiss ir paliatīvās aprūpes beigu posms, lai nodrošinātu cilvēka cieņpilnu aiziešanu. Tas nevar balstīties tikai uz atsevišķiem pilotprojektiem, kā tas ir pašlaik, jo tādējādi nav nodrošināta pieeja pēdējās aprūpes pakalpojumam ikvienam, kam tā nepieciešama. Šī aprūpe jāiekļauj pamatpakalpojumos, ar skaidru sistēmu un pietiekamu finansējumu, lai nevienam cilvēkam Latvijā nevajadzētu nomirt vientulībā un smagās ciešanās. Mūsu foruma mērķis ir veicināt sabiedrības informētību un šādas sistēmas izveidi,” norāda nodibinājuma “Hospiss LV” līdzdibinātāja Ilze Zosule.
Pērn nodibinājums “Hospiss LV” saņēma Eiropas Pilsoņu balvu par neatlaidību un aktīvo iesaisti hopisa pacientu aprūpē. Nodibinājuma mērķis ir Latvijā ieviest atsevišķu hospisa aprūpes sistēmu, kad valsts finansē starpdisciplināru pakalpojumu, apvienojot veselības, sociālo, psiholoģisko un garīgo aprūpi, ievērojot neārstējami slimā cilvēka un viņa ģimenes emocionālās, garīgās, fiziskās un sociālās vajadzības, kā arī izveidot aprūpes namu, kur pacientiem cieņpilni aizvadīt pēdējās dzīves dienas, ja mājās tas nav iespējams.
Interesenti forumu varēs skatīties tiešraidē LETA mājaslapā vai Hospiss LV Facebook lapā!
Mediju pārstāvjus, kuri vēlas apmeklēt forumu, lūdzam pieteikties, rakstot uz e-pastu: pieteikumi@hospiss.lv
Sākot ar 21. martu, aicinām piedalīties digitālās izaugsmes meistarklasēs “Cilvēcīgi par tehnoloģijām”, kur šīs konkrētās programmas ietvaros uzsvars tiks likts tieši uz zināšanām, kuras ir vērtīgas veselības aprūpes pārstāvjiem.
Programmā ir aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš pārstāv jebkuru veselības aprūpes nozari neatkarīgi no pozīcijas un dalība tajā ir bez maksas.
Nodarbības tiks sadalītas četros tematiskos blokos un, konkrēto bloku pabeidzot, tiks apgūta attiecīgā virstēma. Katra bloka ietvaros norisināsies arī praktiskāka darbnīca, kuras laikā mentoru pavadībā būs iespējams jau pielietot, vai vismaz padziļinātāk apgūt kādu digitālo prasmi.
Pilns programmas apraksts, ar lekciju datumiem lasāms zemāk, taču galvenās virstēmas būs šādas: Pacienta pieredzes dizains, Datu apstrāde veselības aprūpē, Digitālie rīki veselības aprūpē, kā arī Mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Šo apmācību mērķis is sniegt mūsdienās tik ļoti nepieciešamās digitālās prasmes, lai dalībniekiem būtu iespējams augt un uzlabot savu profesionālo darbību sev ērtā un saprotamā veidā.
Ja Jums ir kādi papildu jautājumi, droši rakstiet uz arstiem@rigatechgirls.com, vai zvaniet uz +371 29128274 (darba dienās, no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00).
Plašāk par programmu būs iespējams uzzināt arī programmas iepazīšanās pasākumā 14. martā, plkst. 18.00, Riga TechGirls FacebookvaiYouTubelapā.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas 2023!
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds jau kopš 2005. gada atbalsta Latvijas medicīnas studentus. Līdz 2023. gadam stipendijas saņēmuši gandrīz 100 studenti.
Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.
Otrā atlases kārta – intervija notiks maijā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.
Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.
Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Dziesmusvētku laikā Rīgā, kad atkal varēsim visi būt kopā no tāliem un tuviem krastiem!
Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
LĀZA drauga un atbalstītāja prof. Ilmāra Lazovska viena no daudzajām filozofiskajām atziņām: “Ārsta vispārējā māka jeb kompetence balstās uz zināšanām, spējām, pieredzi un prasmi izturēties. Ārsta izturēšanās ir māksla, ko var iemācīties. Tā ir trausla, viegli sagraujama un grūti pārveidojama, bet bieži vien nepietiekami novērtēta.”
Šo izturēšanās mākslu LĀZA dibinātāji bija apguvuši no saviem skolotājiem, to nodevuši saviem skolniekiem un, cerams, ka to spēsim nosargāt arī jaunajos laikos. LĀZA stipendiātiem ir iespēja pierādīt ar savu attieksmi un darbu, ka gūt var ņemot, gūt var dodot… Un ir laiks, kad nav kauns lūgt, un būs laiks, kad varēs dot!
LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922
Papildus informācija: Anda Jēgere, tālr. 29363469, anda@arstubiedriba.lv
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.