Latviešu valodas kursi Ukrainas iedzīvotājiem
Kursi notiks attālināti no 4. jūnija plkst. 17.30 – 20.30 A1, A2, B1, B2, C1 līmenī.
Pieteikšanās aizpildot anketu.
Papildu info 29363469 (Anda)
JAUNUMI
Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas 2024
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 19 reizi piešķīra Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas labākajiem Latvijas medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 7 000 USD. Prof. Ilmāra Lazovska stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 21. jūnijā Latvijas Ārstu biedrības namā, kad tiks svinīgi arī atzīmēta Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa 35 gadu jubileja.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā ieguva seši Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Kirills Kopiks (LU/5 kurss); Afrodīte Jankovska (LU/5 kurss); Anna Lauva (LU/5. kurss); Anastasija Solodjankina (RSU/6. kurss); Kristians Patrijuks (LU/5 kurss) un Arnis Birze (RSU/6. kurss).
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Katrīna Terehova (LU/4. kurss) un Artūrs Niedrītis (RSU, 5.kurss).
Sarunā ar pretendentiem piedalījās Dr. Edīte Lazovska, Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdis Dr. Jānis Vētra, medicīnas vēsturnieks Mārtiņš Vesperis un LĀZA valdes locekļi – fonda veidotājs un vadītājs Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Alda Urtāne (Norvēģija) un LĀZA biroja vadītāja Dr. Kamena Kaidaka (Latvija).
Visi pretendenti pēc sarunas ar komisiju saņēma dāvanā LĀZA Apkārtrakstu nr 172. patiess prieks par mērķtiecīgajiem un labajiem studentiem, ko LĀZA var atbalstīt. Un darīs to arī nākamajos gados. Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
Stipendijas finansiāli atbalsta Ojāra Veides Fonds, ko kopš 2023. gada vada asoc. prof. Juris Lazovskis. Fonda valdē ir LĀZA biedri Inese Flude (Kanāda) un Ingrīda Šķetris (Kanāda). Plašāk par Ojāra Veides Fondu jaunajā LĀZA Apkārtrakstā Nr 172.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv
+371 29121922
lazariga.lv
61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses
Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes. Aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas.
Šā gada aprīļa mēnesī LĀB aptauja tika veikta pēc Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupas lūguma, lai iegūtu papildus informāciju par vardarbību pret ārstniecības personām un šīs problēmsituācijas iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem.
Apkopotās aptaujas atbildes liecina, ka:
– 61% no visiem respondentiem ir saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses,
– 24% gadījumu šī vardarbība nav bijusi saistīta ar pacienta vai viņa tuvinieku veselības stāvokli – organiskas vai psihiskas saslimšanas dēļ, kura varētu izskaidrot šādu rīcību,
– 30% ir piedzīvojuši vardarbību, kas gan ir saistīta ar pacienta veselības stāvokli, gan arī ir nesaistīta ar veselības stāvokli.
– 72% respondentu ir saskārušies ar vardarbību vairāk kā trīs reizes,
– 63% nevienam neziņo par vardarbības epizodēm.
Kopumā no aptaujātajiem 90 gadījumos ārstniecības personas bija vērsušās tiesībsargājošās iestādēs un 61 gadījumā lieta netika ierosināta. No aptaujas rezultātiem secināms, ka ārstniecības personām trūkst informācijas kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku puses. 69% respondenti norāda, ka viņiem nav zināšanu un informācijas kā sevi tiesiski aizstāvēt.
“ Aptaujas dati nepārprotami parāda, ka situācija ar vardarbību pret ārstniecības personām ir satraucoša. Mums ir jādomā par to, kā mazināt šādu attieksmi sabiedrībā kopumā. Medicīnas nozare ir spilgts spogulis sabiedrības attieksmes un uzvedības normām. Ārstniecības personām, pildot savus pienākumus, ir jājūtas droši un pasargātām, “ norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Latvijas Ārstu biedrība turpina uzturēt viedokli par normatīvā regulējuma nepietiekamību, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību pret vardarbību amata pienākumu izpildes laikā.
49% aptaujāto ārstniecības personu uzskata, ka situāciju varētu risināt stigrāki sodi un kriminālatbildības noteikšana par uzbrukumu ārstniecības personai. Savukārt 70% aptaujāto uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta.
LĀB aicina Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas ,darbības algoritmu, pēc kura vadīties ārstniecības personām konkrētas vardarbības gadījumā – kur griezties, lai informētu attiecīgo iestādi, kur meklēt psiholoģisko palīdzību un atbalstu.
Tāpat ir jāizstrādā arī informatīva kampaņa pacientiem, lai arī pacienti ir informēti, kāda rīcība nav pieņemama un kādas ir sekas, ja tomēr īsteno emocionālo un fizisko vardarbību pret ārstniecības personu.
LĀB uzskata, ka ir jāsniedz vairāk informācijas, jāizglīto ārstniecības personas arī par sociālo tīklu lietošanu. Nav pieņemams, kā ārstniecības personai ir jāslēpj sava identitāte sociālajos tīklos, lai izvairītos no agresīviem pacientiem. Ir jālīdzsvaro pacienta un ārsta tiesības un pienākumi gan emocionālas, gan fiziskas vardarbības gadījumos.
LĀB ir aicinājusi atbildīgās ministrijas būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai. Šobrīd šo jautājumu ir solīts skatīt Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupā.
LĀB izsūtīja aptauju saviem biedriem un profesionālajām organizācijām un aptaujai bija ļoti liela atsaucība, tika saņemtas vairāk kā 1700 respondentu sniegtās atbildes.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
ZVA izdevums visiem ārstiem un farmaceitiem “Cito!”
In memoriam: Dr. Inga Dirveika (16.07.69.-29.04.2024.)
Mūžībā devusies interniste, homeopāte, pneimonoloģe, eksperte Inga Dirveika, kas zaudēja cīņā ar onkoloģisku saslimšanu.
Uzaugusi Saldū muzikālā ģimenē. Lai arī vecāki neesot bijuši profesionāli mūziķi, mājās ar prieku spēlēts un dziedāts. Ingas tētis, būdams diplomēts agronoms, brīvos brīžos komponējis melodijas, mudinot meitu sacerēt tām vārdus. Tāpēc jau kopš bērnības rakstīja dzeju. Uzskatīja, ka būt dzejniekam – tas ir stāvoklis, nevis profesija.
“
zīmējums smiltīs
zīmējums plaukstā
zarojas
pakāpjas augstāk un augstāk
jūra var kāpas pārcelt un dzēst
Dievs manu sirdi apturēt
dzīve ir drebošā diedziņā sieta
gluži kā balons ko aizraut var vējš
vārdus ko rakstījām irdenās smiltīs
mirklī aprija vilnis spējš
“
Politiķu centieni noslāpēt pesticīdu ierobežojumus apdraud iedzīvotāju veselību un vidi
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.
Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs. Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās.
Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums «Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā», par ko līdzdalības platformā «Mana balss» parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu.
Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020. gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.
Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.
Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.
Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu.
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:
– Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais “uzplaukums” saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā.
Guntars Melnis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs:
– Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu.
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:
– Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina – sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr Eurostat statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē.
Plašāka informācija:
Ieva Liepniece, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Tālrunis 28340441, e-pasts info@ekoprodukti.lv
Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā
Latvijas Ārstu biedrība ir nosūtījusi vēstuli Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijai, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā vērš uzmanību uz pēdējiem pētījumiem saistībā ar pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un to ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas Ārstu biedrība iestājas par pesticīdu lietošanas aizliegumu vismaz 25 metru attālumā no cilvēku mītnēm. Lauksaimniekiem, kuri plāno izmantot pesticīdus, herbicīdus, insekticīdus un fungicīdus, šādā lauksaimniecības zemju tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji rakstiski, kā arī izmantojot attiecīgās pašvaldības oficiālās informācijas vietnes jāinformē vismaz vienu nedēļu pirms plānotā līdzekļa lietošanas. Paziņojamajai informācijai jāietver ziņas par dienu, laiku un kādu augu aizsardzības līdzekli plānots izmantot. Pesticīdu lietošana apdzīvotās teritorijās, piemēram, pilsētās un ciemos, nav pieļaujama.
Viennozīmīgi nedrīkstētu pieļaut situāciju, kurā lauksaimniecībā iesaistītie uzņēmēji var izmantot pesticīdu iegādei subsīdijas. Pēc būtības Latvijas iedzīvotāju nodokļu nauda tiek izmantota viņu veselības pasliktināšanai. Ne mazāk svarīgi ir informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus par pesticīdu ietekmi uz vidi un viņu veselību.
Pesticīdu lietošanas ierobežošana ir būtisks priekšnoteikums ikviena Latvijas iedzīvotāja veselības saglabāšanā un nākamo paaudžu veselības nodrošināšanā.
Ar vēstules saturu variet iepazīties šeit –
Veselības stāvoklis ES – LATVIJA
Informācijas ciklā “Veselības stāvoklis ES” valstu veselības profili sniedz kodolīgu un politikas veidošanai svarīgu pārskatu par veselību un veselības aprūpes sistēmām ES / Eiropas Ekonomikas zonā. Tajos ir uzsvērtas katras valsts īpatnības un problēmas, pamatojoties uz valstu savstarpējo salīdzinājumu. Mērķis ir atbalstīt politikas veidotājus un tās ietekmētājus, piedāvājot savstarpējas mācīšanās un brīvprātīgas informācijas apmaiņas iespējas. Pirmo reizi kopš sērijas uzsākšanas 2023.gada izdevumā “Valstu veselības profili” ir iekļauta īpaša sadaļa par psihisko veselību.
Valstu veselības profilos iekļauto datu un informācijas pamatā galvenokārt ir valstu oficiālā statistika, kas tikusi iesniegta Eurostat un ESAO un apstiprināta, lai nodrošinātu visaugstākos datu salīdzināmības standartus. Avoti un metodes, kas ir šo datu pamatā, ir pieejami Eurostat datubāzē un ESAO veselības datu bāzē. Daļa no papildu datiem iegūti arī no Institute for Health Metrics and Evaluation (IHME), European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC), apsekojumiem Health Behaviour in School-Aged Children (HBSC), Pasaules Veselības organizācijas (PVO), kā arī citiem valstu avotiem.
Ar sagatavoto dokumentu variet iepazīties zemāk esošajā failā.
OECD/European Observatory on Health Systems and Policies (2023),
Latvija: Valsts veselības profils 2023 , State of Health in the EU,
OECD Publishing, Paris/European Observatory on Health Systems and Policies, Brussels.
ISBN 9789264715295 (PDF)
Series: State of Health in the EU
SSN 25227041 (tiešsaistē)
Latvijas Nacionālās operas un baleta piedāvājums ārstniecības iestāžu darbiniekiem!
Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt Frančesko Čilea operu “Adriāna Lekuvrēra” 2. maijā plkst. 19.00 par īpašu cenu.
Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv.
Ar īpašo kodu MED25 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 25% apmērā.