Latvijas Nacionālā opera un balets dāvina iespēju ārstniecības personām apmeklēt Latvijas Nacionālās operas iestudējumu “Hamlets” 10. septembrī un 13. oktobrī ar 25% atlaidi.
Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ir atgriezies viens no spožākajiem darbiem latviešu mūzikā – Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija Hamlets, stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm. Jaunuzvedumu veidojuši izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (Kristina Wuss), scenogrāfs Andris Eglītis un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde ASV.
Aicinām uz veselības aprūpes nozarē strādājošo un pacientu organizāciju un politisko partiju sadarbības memoranda svinīgo parakstīšanu,kas notiks 7. septembrī plkst. 14.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Antonijas ielā 1 Rīgā.
Pirms gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām pacientu un mediķu profesionālās organizācijas kopīgā diskusijā ar politiskajām partijām un to apvienībām ir vienojušās par kopējiem mērķiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā un uz cilvēku centrētas un rezultātu orientētas veselības aprūpes attīstības veicināšanā.
Memoranda galvenais mērķis ir valstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā. Lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, ir nepieciešams palielināt valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei, tuvinot to Eiropas Savienības vidējam līmenim.
Memoranda parakstīšanā piedalīsies:
Olga Valciņa, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja
Andris Veiķenieks, AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente
Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas prezidente
Sarmīte Villere, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente
Jānis Vētra, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis
Juris Raudovs, Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs
Anda Čakša, “Jaunā Vienotība”
Ilmārs Dūrītis, “Attīstībai / Par!”
Edgars Labsvīrs, “Progresīvie”
Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Apvienotais saraksts
Vladimirs Keidāns, “Latvija Pirmajā Vietā”
Armands Krauze, Zaļo un Zemnieku Savienība
Sandis Ģirģens, “Republika”
Papildu informācija:
Evija Ansonska, LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja Mob. tālr.: 26011887, e-pasts: evija@arstubiedriba.lv
Man ir patiess prieks, ka Eiropas nozīmīgākais ultrasonogrāfijas kongress EUROSON2023 notiks Rīgā no 25. līdz 27. maijam. Tas ir kā pagodinājums un novērtējums mūsu paveiktajam darbam starptautiskās sadarbības veidošanā.
Ultrasonogrāfija, kas apvieno ir vadošā tēma šajā 34. EUROSON kongresā.
Trīs dienās ATTA Centrā, Rīgā, vadošie pasaules eksperti un profesionāļi dalīsies ar savām atziņām par multidisciplināri plaši pielietojamo metodi – ultrasonogrāfiju. Iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem tādās jomās kā multiparametriskā ultrasonogrāfija, mākslīgā intelekta iespēju un POCUS jeb Point-of-Care pielietojums.
Aicinām pieteikties jau tagad un izmantot īpašo privilēģiju dalībniekiem no Latvijas, kas būs pieejama līdz šī gada 1. novembrim, lietojot kodu RIGA2023dalības maksa ar 15% atlaidi.
Tēzes aicinām pieteikt līdz 2022. gada 1. decembrim, sniedzot iespēju tos prezentēt Eiropas zinošākajai auditorijai ultrasonogrāfijas jomā https://www.euroson2023.com/submit-abstract/
Lūdzam augstāk minēto informāciju izplatīt saviem biedriem un iespēju robežās izvietot vizuālo informāciju (baneri) savās mājas lapās un medijos.
Kongresa organizatoru un zinātniskās komitejas vārdā, EUROSON 2023 kongresa prezidente Maija Radziņa
30 August is the last day to register for the WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022If you are a researcher, policy maker or postgraduate scholar with an interest in noncommunicable diseases (NCDs), you have an opportunity to take part in a unique WHO training course developed for early or mid-career health professionals.
The course will enable participants to:
understand novel challenges in the area of NCDs, and work on solution-oriented approaches to tackle the burden of NCDs;
acquire skills in developing NCD prevention approaches;
gather, analyze and publish NCD-related data;
build capacity and learn how to transfer research into policy-related contexts; and
The course is jointly developed by the WHO European Office for the Prevention and Control of Noncommunicable Diseases (NCD Office), WHO collaborating centres and partner organizations.
Please feel free to share the information on the WHO NCD training course 2022 among your professional networks.
Mūžībā devies Strazdiņš Vladimirs viens no LĀB dibinātājiem, viceprezidents, valdes loceklis.
Strazdiņš Vladimirs (1954.05.02.-2022.18.08.) nefrologs, pediatrs. 1977. gadā beidzis RMI. Ilggadējs BKUS ārsts un nodaļas vadītājs (līdz 2009).
Nefrologs SIA Medicīnas sabiedrībā „Gaiļezers”. Pediatrijā Latvijā ieviesis nieru aizstājterapijas metodes. Viņam ir pētījumi urīnceļu infekciju terapijā un nitrofurānu pielietošanā bērniem un pieaugušajiem, vairāku grāmatu līdzautors. Aktīvi darbojies starptautiskās organizācijās, piemēram, akūtas nieru mazspējas terapijas vadlīniju izstrādē bērniem.
Viens no LĀB dibinātājiem 1988. gadā, valdes loceklis (1988-1992), viceprezidents (1988-1990). Atkārtoti Latvijas Nefrologu asociācijas valdes loceklis. Kopā ar Dr. Jāni Meikšānu 20. gs. astoņdesmito gadu beigās izstrādājis Latvijas medicīnas finansēšanas sistēmas pārmaiņu principus un uzvarējis Veselības ministrijas konkursā, bet reformu gan dzīvē neīstenoja. Vladimirs Strazdiņš bija vadošais bērnu nefrologs, valstī, ļoti zinošs un augsti kvalificēts ārsts un atsaucīgs kolēģis.
Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi Tempus Hominis (2013).
Latvijas ārstu saime skumst par sava izcilā kolēģa aiziešanu mūžībā un izsaka līdzjūtību tuviniekiem.
Biedrība “Latvijas Ārstu biedrība” paziņo, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde 2022. gada 16. augusta sēdē ir pieņēmusi lēmumu par biedru sapulces sasaukšanu pilnsapulces formā.
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce notiks 2022. gada 13. oktobrī Latvijas Ebreju biedrības zālē, Rīgā, Skolas ielā 6. Sākums plkst. 16:00; reģistrācija no plkst. 15:00
Darba kārtībā:
Sapulces atklāšana, ziņojums par ieradušos biedru skaitu
Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
Viesu uzrunas
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
Prezidenta ziņojums
Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi
Revīzijas komisijas ziņojums
Prezidenta vēlēšanas
Goda biedru sveikšana
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, rezultātu apstiprināšana
Ievēlētā prezidenta uzruna
Viceprezidentu vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
Valdes vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
Revīzijas komisijas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Izglītības komisijas un Aroda tiesas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
Kandidātus ievēlēšanai LĀB pārvaldes un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā lab@arstubiedriba.lv.
Kandidātu prezidenta amatam var izvirzīt ar vismaz 50 (piecdesmit) biedru parakstītu iesniegumu, kas jāiesniedz biedrības valdei ne vēlāk kā 2 (divas) nedēļas pirms biedru pilnsapulces.
Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2022. gada 15. novembrī, plkst. 15:00, Rīgas Stradiņa universitātē, Aulā, Rīgā, Dzirciema ielā 16.
Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ieradušies biedri 13.10.2022. tiks aicināti noklausīties priekšlasījumus par tēmu “Pacientu, farmaceitu un ārstu sadarbība” un piedalīties diskusijā. Šādā gadījumā pasākuma norise plānota aptuveni līdz plkst. 18:00.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) jau 113 Ukrainas ārstiem un zobārstiem ir izsniegusi atļaujas praktizēt Latvijā. Kopumā interesi par pagaidu atļauju saņemšanu izrādījuši 180 ukraiņi. Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kas paātrinātā kārtā dod iespēju ukraiņu ārstiem turpināt darbu savā profesijā.
“Neraugoties uz sarežģīto situāciju un lielo darba apjomu, Latvijas Ārstu biedrības darbiniekiir spējuši paveikt to, ko nedara neviena no lielajām un bagātajām Eiropas valstīm. Mēs esam palīdzējuši ukraiņu kolēģiem atgriezties savā profesijā un turpināt palīdzēt cilvēkiem, jo tāda ir ikviena ārsta sūtība un būtība, lai kurā vietā viņš neatrastos. Mēs ļoti ceram, ka darbs viņiem palīdzēs kaut nedaudz mazināt sāpes par notiekošo dzimtenē un dos ticību labākai nākotnei,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.
LĀB Ukrainas ārstiem nodrošina bezmaksas atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, kā arī sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu piedāvā iespēju apgūt latviešu valodu, kas nepieciešama darbam veselības aprūpes jomā.
Plānots, ka drīzumā atļaujas praktizēt saņems vēl35 personas, kas ir iesniegušas dokumentus, bet lēmums vēl nav pieņemts. Tāpat septiņām personām ir piemērota pārbaudījuma nokārtošana pirms izsniegt atļauju.
Ukraiņu ārsti un zobārsti, kas saņēmuši praktizēšanas atļaujas jau strādā gan Rīgas, gan reģionu lielākajās slimnīcās un medicīnas iestādēs, gan privātajā sektorā. Medicīnas iestādes, kas nodarbina jebkuru ārstu, tai skaitā ukraiņu, informē par to Veselības inspekciju.
Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju
Veselības ministrija aicina jaunos ārstus speciālistus reģionospieteikties un saņemt kompensāciju par darbu ārstniecības iestādē, t.sk. stacionāros, ģimenes ārstu praksē, kurā pacientiem nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Atbilstot nosacījumiem, ārsti speciālisti var saņemt naudas kompensāciju par darbu reģionā, par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.
Finanšu atbalsts tiek izmaksāts Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” ar mērķi piesaistīt ārstniecības personālu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pacientiem.
Lai pieteiktos kompensācijai:
ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa,
jāpievieno darba līguma kopija,
dokumenti jāiesniedz Veselības ministrijā.
Galvenie nosacījumi:
ārsts, tajā skaitā ģimenes ārsts,ir sertificēts specialitātē;
darba līgumsar ārstniecības iestādi ārpus Rīgas ir noslēgtsuz nenoteiktu laiku par normālo darba laiku (t.sk. saīsināto) neatkarīgi no darba laika organizācijas;
ārstsspeciālists specialitātē ārpus Rīgas nestrādāja 2017. gada 24. martā (dienā, kad stājās spēkā MK noteikumi par atbalsta ieviešanu), savukārt zobārsti šajā dienā nesniedza valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus ārpus Rīgas;
pieteikuma iesniegšanas brīdī ārsts nav pensijas vecumā;
kompensācijas saņēmējam atbilstoši projekta nosacījumiem ārpus Rīgas jāstrādāvismaz 5 gadus.
Ārsti speciālisti reģionos var pieteikties trīs veidu kompensācijām, ko aprēķinasaskaņā ar 2021. gada 1. jūnijā spēkā esošajiem normatīviem par zemākajām mēnešalgām ārstniecības personām (sertificētiem ārstiem 1489 eiro):
1) par darbu reģionā (5 zemākās mēnešalgas),
2) par ģimenes locekļiem (viena zemākā mēnešalga par katru ģimenes locekli),
3) uzturēšanās izmaksām (3600 eiro).
Papilduskompensācijas saņemšanai var pieteikties ģimenes ārsts, kurš sasniedzis pensijas vecuma un vēlas nodod savu praksi jaunajam ārstam.
Pieteikumus no ārstniecības personām projektā plānots pieņemt līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei.
ESF projekts Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” tiek līdzfinansēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas” ietvaros. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 612 707 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 12 420 800 eiro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 eiro.Projekta īstenošana sākās 2017. gada nogalē.
Sociālais uzņēmums “Hospiss māja” sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM piedāvā jaunu pakalpojumu – Atelpas brīdis
Savā praksē noteikti esat novērojuši, ka, ģimenes, kuras ilgstoši rūpējas par savu tuvinieku – onkoloģisko, neiroloģisko un neārstējami slimo (paliatīvo un hospiss) pacientu aprūpi, nogurst ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Īpaši tas novērojams, rūpējoties par slimnieku viņa pēdējās dzīves nedēļās vai mēnešos. Daudzi tuvinieki, ilgstoši dzīvojot šādos stresa apstākļos, zaudē pašpaļāvību un spēku. Sociālais pakalpojums “Atelpas brīdis“ dod iespēju tuviniekiem veltīt laiku sev, lai atpūstos un parūpētos par savām vajadzībām. Piedāvājam rūpēties par neārstējami slimiem pacientiem viņa dzīvesvietā (pakalpojums “Mobilā brigāde”) vai speciāli šādai aprūpei paredzētās telpās (pakalpojums “Aprūpe iestādē”). Mūsu komandā strādā augsti kvalificēti hospiss aprūpētāji, paliatīvās aprūpes ārsts, medmāsas, fizioterapeits, psihologs, kapelāns, podopogs un ir iespēja pieaicināt citus speciālistus. Pakalpojums pieejams Rīgā un Pierīgā. Līdz 30. septembrim pakalpojums pieejams par īpašu cenu. Sīkāku pakalpojuma aprakstu un informāciju atradīsiet šīs vēstules pielikumā un mājaslapā www.atelpasbridis.lv
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
