Latvijas Medicīnas fonds (LMF) sniedz vienreizēju finansiālu atbalstu 1000 USD apjomā karā cietušajiem Ukrainas ļaudīm, kas bēgļu statusā ieradušies Latvijā un uzsākuši darbu veselības aprūpes nozarē. Bēgļu straumē uz Latviju devušies arī daudzi veselības jomas speciālisti. Latvija kļuvusi par viņu mājvietu un arī darba vietu uz nezināmu laiku. SIA “Zemgales veselības centrs” ir jaunā darba vieta zobārsta asistentei Liudmylai Markovskai, Kauguru Veselības centrā strādā ārste oftalmoloģe Nataliia Lebid, Rīgas 1. slimnīca ir darba vieta Sergijam Davidovam, Ventspils slimnīcā jau aprīlī darbu sāka medicīnas māsa Olena Vorobiova. Slimnīcas mājaslapā arī saruna ar jauno kolēģi, kas kaut mazliet ļauj mums saprast, ko piedzīvojis un pārdzīvojis ikviens, kas ieradies Latvijā no Ukrainas.https://ziemelkurzemesslimnica.lv/zinas/ventspils-slimnica-strada-visparejas-aprupes-masa-no-ukrainas/
Foto: Ārste Nataliia Lebidsavā darbavietā Kauguru veselības centrā.
Jaunās darba vietas ir gan lielās slimnīcas, gan veselības centri, privātas ārstniecības iestādes un privātprakses. Kopumā jau divdesmit viens medicīnā strādājošais Ukrainas cilvēks ir saņēmis atbalstu no Latvijas Medicīnas fonds. Un LMF ir saņēmis siltus pateicības vārdus gan no atbalsta saņēmējiem, gan arī no darba devējiem par šo iniciatīvu.
Tomēr bēgļu straume nav apsīkusi un ne visi, kam atbalsts vajadzīgs, tam ir pieteikušies.
Būsim pateicīgi, ja varēsiet iesaistīties, lai maksimāli ātri un precīzi šo atbalstu varētu saņemt tie, kam tas šobrīd tik ļoti vajadzīgs. Paldies jāsaka Latvijas Ārstu biedrībai un Slimnīcu biedrībai par aktīvu līdzdarbību LMF sniegtā atbalsta popularizēšanā.
Lai pieteiktos atbalstam, jāsaņem uzturēšanās vīza Latvijā un jāsameklē darba vieta veselības aprūpē. Atbalstu var saņemt ikviens kara bēglis, kas strādās vai jau strādā Latvijā veselības aprūpes iestādē – gan ārsti, māsas, zobārsti, tehniskie darbinieki… -visi veselības nozarē strādājošie. Pieteikuma anketa(Applicationfora grant) ir LMF mājaslapāwww.latvianmedicalfoundation.org/helping-ukraine/
Savukārt ikviens no mums var atbalstīt šo un arī citas LMF iniciatīvas, kas palīdzēs karā cietušajiem Ukrainas cilvēkiem.
Ja ir kādi jautājumi, lūdzu, rakstiet lmf.latvia@gmail.com
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir ASV dibināta bezpeļņas organizācija un jau kopš 1990. gada sniedz atbalstu Latvijas veselības aprūpei.
Kamena Kaidaka M.D. LMF un LĀZA administrator Latvijā +371 29121922 www.latvianmedicalfoundation.org lmf.latvia@gmail.com
Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress norisināsies 2022. gada 21. – 24. septembrī ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu. Reģistrēties dalībai kongresā un iepazīties ar tā programmu var www.arstukongress.lv
Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZA svinēs 75 gadu pastāvēšanu.
9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore Veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.
“Latvijas Ārstu kongress ierasti notiek reizi četros gados, ik reizi pulcējot vairākus tūkstošus ārstu no Latvijas un visas pasaules. Epidemioloģiskās situācijas dēļ 9. Latvijas Ārstu kongress norisināsies pēc piecu gadu intervāla un tiks organizēts hibrīdformātā – tā darbā būs iespēja piedalīties gan klātienē, gan tiešsaistē. Turpinot tradīcijas, pirmajā kongresa dienā notiks svinīgais ekumēniskais dievkalpojums Doma baznīcā un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa,” uzsver 9. Latvijas Ārstu kongresa rīcības komitejas vadītāja, LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Pēc svinīgās ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa jau 21. septembrī notiks arī pirmās piecas zinātniskās sesijas un kongresa dalībnieku tikšanās neformālā gaisotnē. Savukārt ceturtdien, 22. septembrī, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”, kuras laikā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda stipendijas. Plenārsēdi vadīs Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta direktors, profesors Juris Salaks. Šajā dienā notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.
Savukārt piektdien, 23. septembrī, ar īpašu plenārsēdi “Mūsu ceļš medicīnā – zināšanas, darbs, humānisms” tiks atzīmēta LĀZA 75 gadu jubileja, godinot latviešu izcelsmes mediķu devumu pasaulē. Tai sekos plenārsēde “Medicīnas politizācija un medicīnas attīstības potenciāls ekonomiskās krīzes apstākļos”, kā arī virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju.
Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi – “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēsim tā 10. jubileju.
Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un recepšu medikamentu stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.
Reizē ar Latvijas Ārstu kongresu no 22. līdz 24. septembrim Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija organizē 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongresu un aicina kolēģus dalīties un papildināt zināšanas un pieredzi arī savā jomā, kopīgi virzīt mērķus nākotnes profesionālajai darbībai. Kongresa ietvaros plānota ķirurģijas meistarklase 22. septembrī profesora Revaz Botchorishvili, starptautiskā endoskopiskās ķirurģijas centra vadītāja, vadībā. Kongresa trijās dienās plānotas zinātniskās sesijas un diskusijas gan par aktuāliem ginekoloģijas jautājumiem, vēža profilaksi un ārstēšanu, gan grūtniecības un dzemdību aprūpi.
Pamatojoties uz 2022. gadā publicēto Aizliegto vielu un metožu sarakstu kā arī faktu, ka aktīvā viela Meldonium (Mildronāts®, Mildronate®, Meldonium Olainfarm®, Quaterine® u.c.) ir IEKĻAUTS Aizliegto vielu un metožu sarakstā kopš 2016.gada 1.janvāra, Latvijas Antidopinga birojs atgādina, ka aktīvās vielas Meldonium lietošana sportistiem ir aizliegta.
Tas nozīmē, ka ikviens sportists, kas piedalās atzītas sporta federācijas rīkotajos pasākumos (treniņi, nacionālā vai starptautiskā līmeņa sacensības) var tikt uzaicināts nodot dopinga kontroles paraugu. Ja Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) akreditētā laboratorijā testētais paraugs uzrāda aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, tas nozīmē, ka sportistam var tikt piemērotas individuālās soda sankcijas – diskvalifikācija līdz četriem gadiem, atkarība no lietas apstākļiem.Meldonium ir iekļauts Aizliegto vielu un metožu saraksta S4. klasē – hormonu un vielmaiņas modulatori.
Ja sportistam ir nepieciešams lietot, kādu sportā aizliegto vielu, kas iekļauta Aizliegto vielu un metožu sarakstā tad, sportistam nepieciešams pieteikties Terapeitiskās lietošanas atļaujai (TLA), balstoties uz ārsta uzstādīto diagnozi. Atļaujai iespējams pieteikties Latvijas Antidopinga birojā.
Pasaules Antidopinga kodekss nosaka, ka:
Sportistu un citu personu pienākums ir būt informētiem par to, kas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, kā arī par to, kādas vielas un metodes ir iekļautas aizliegto vielu un metožu sarakstā.
Katra sportista personīgais pienākums ir nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūtu aizliegtās vielas.
Lai izvairītos no pārpratumiem, Latvijas Antidopinga birojs iesaka sportistiem vienmēr PĀRBAUDĪT uztura bagātinātāju un MEDIKAMENTU SASTĀVU, kā arī darīt zināmu ārstam, ka esat sportists un Jūsu organismā nedrīkst nonākt aizliegtās vielas! Informējam, ka ir sagatavots materiāls priekš veselības aprūpes speciālistiem – PACIENTS SPORTISTS, kas noderēs plaša profila specialitāšu ārstiem, fizioterapeitiem un ikvienam, kas palīdz sportistam sasniegt viņa mērķus.
Atgādinām, ka būtiski zināt pašam sportistam kādus medikamentus un uztura bagātinātājus viņš lieto!
Aicinām apmeklēt seminārus https://fessh.com/, kur sadaļā “Hand in Hand with Ukraine Webinar Series” ir pieejama informācija par semināriem par kara traumu menedžmentu, kas parasti notiek ceturtdienās. Semināri ir bezmaksas un visi interesenti ir laipni aicināti reģistrēties un piedalīties šajās mācībās attālinātā formātā, kā arī ir pieejams semināru ieraksts.
Semināri tiek organizēti sadarbojoties FESSH (Federation of European Societies for Surgery of the Hand) and BSSH (The British Society for Surgery of the Hand).
Ārsts – bērnu ķirurgs, Egils Lavendelis aizgājis mūžībā 3. maijā. Atvadīšanās no Saulkrastu kapu kapličas otrdien, 10. maijā plkst. 12:00. Viņš dzimis 29.05.1962. Rīgā, beidzis Rīgas 2 vidusskolu, studējis Rīgas Medicīnas institūta Pediatrijas fakultātē no 1980. līdz 1986. gadam, pēc tam 1987. gadā internatūrā bērnu ķirurģijā. Kopš 1988. gada sācis strādāt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā par bērnu ķirurgu un bijis tās patriots. No 1994. gada strādājis arī Veselības ministrijā, ilgus gadus bijis Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras direktors, kopš 2009. gada atgriezies bērnu slimnīcā un strādājis par tās valdes locekli, vēlāk par novietnes „Gaiļezers” virsārstu, bet vienmēr bijis pieejams kā bērnu ķirurgs un turpinājis dežurēt.
Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) darbam Latvijā pieteikušies 60 Ukrainas ārsti. Visvairāk pieteikumu ir saņemti no zobārstiem – 15 personas, kam seko ginekologi un dzemdību speciālisti, oftalmologi, pediatri un anesteziologi. LĀB ārstiem nodrošina atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, savukārt ASV dibinātā bezpeļņas organizācija Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) apņēmies finansiāli atbalstīt visus veselības aprūpes profesionāļus, kas turpinās darbu medicīnas jomā Latvijā.
“Latvijas Ārstu biedrība Ukrainas bēgļu jautājumos darbojas ciešā saziņā ar Latvijas Veselības ministriju un Ukrainas vēstniecību Latvijā. Savukārt palīdzība un atbalsts kolēģiem Ukrainā tiek koordinēts sadarbībā ar Ukrainas Veselības ministriju un starptautiskajām mediķu organizācijām. Latvijas ārstu saimei tā ir goda lieta palīdzēt saviem kolēģiem un ikvienam cilvēkam, kas cietis šajā bezjēdzīgajā karā, tāpēc Latvijas Ārstu biedrība atbalsta koordinēšanai pieņēmusi darbā papildu personālu un ir pateicīga latviešu ārstu diasporai pasaulē, kas apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu,” uzsver LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.
Tāpat interesi par darbu Latvijā izrādījuši arī vairāku citu specialitāšu ārsti – kardiologi, endokrinologi un neatliekamās medicīnas ārsti, kā arī urologs, ķirurgs, patologs, neirologs, iekšķīgo slimību ārsts, dermatologs un pulmonologs u.c. Lielākā daļa no interesentiem jau ir iesnieguši daļu vai visus nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu darbu Latvijā.
LĀB sarežģītāka darba daļa saistīta ar ukraiņu ārstu izglītības dokumentu apstiprinājuma saņemšanu no Ukrainas. Šā gada 24. martā tika panākta vienošanās, ka arī Ukrainas atbildīgā organizācija sniegs atbildes uz pieprasījumi septiņu dienu laikā. LĀB uzsver, ka ārsta profesija ir reglamentēta profesija, mums ir jārīkojas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Direktīvai. Turklāt Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā ukraiņu ārsti var saņemt īslaicīgo atļauju, nekārtojot visas formalitātes, kas var aizņemt vairākus mēnešus.
Latvijas Medicīnas fonds aicina visus Ukrainas ārstus, kas bēgļu statusā ieradušies Latvijā un vēlas šeit strādāt, pieteikties LMF vienreizējam finansiālam atbalstam. Ukrainas ārstiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem ir iespēja pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu, ko var saņemt gan LĀB, gan arī potenciālajā darba vietā vai LMF interneta mājaslapā latvianmedicalfoundation.org sadaļā Helping Ukraine.
Savukārt Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), turpinot 2019. gadā iesākto darbu bērnu un pusaudžu psihoterapijā, nākamo sarunu diskusiju ZOOM vidē Latvijas kolēģiem organizēs aprīlī un tā būs veltīta tieši kara un bēgļu gaitu ietekmei uz bērniem un pusaudžiem. Šis jau būs 12 seminārs ciklā “Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība”.
Labdien! Godātie Kolēģi,
Pēdējās dienās daudz tiek diskutēts par to, kā labāk un mērķtiecīgāk atbalstīt Ukrainu un tās cilvēkus. Svarīgākais pašlaik ir organizēt atbalstu vienoti un koordinēti, izmantojot jau esošās starptautisko un nacionālo institūciju un organizāciju piedāvātās iespējas, kas var nodrošināt šīs palīdzības nokļūšanu līdz ukraiņiem.
Latvijas mediķiem ir jābūt gataviem palīdzēt cilvēkiem, kuri ieradīsies no Ukrainas, kā arī jau ir saņemts ukraiņu mediķu lūgums palīdzēt ar mikroķirurģijas operācijām. Visu šo darbu mēs plānojam valsts līmenī, ciešā sadarbībā ar Veselības ministriju un citām atbildīgajām iestādēm. Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību un citiem NVO jau ir izstrādājusi likumdošanas aktus, lai mūsu veselības aprūpes sistēma būtu gatava nodrošināt nepieciešamo palīdzību.
Latvijas Ārstu biedrība sagatavojusies atbalstīt ukraiņu ārstus, kuri ieradīsies Latvijā, lai pēc iespējas ātrāk varētu atzīt viņu medicīnisko izglītību un ļaut uzsākt profesionālo darbību Latvijā. Tāpat Biedrība ir gatava apzināt mediķus, kas būs gatavi doties uz Ukrainu, ja būs tāda nepieciešamība.
Esam apkopojuši informāciju, kā un kur varat sniegt palīdzību Ukrainai:
Ir iznācis LĀZA Apkārtraksts Nr. 170. Tas vēsta par to, kas mūs satrauca, par ko domājām un ko darījām 2021. gadā. 100 lapaspuses gudru sarunu, skaistu notikumu, vērtīgu atziņu un labu nākotnes nodomu – tādu mēs gribējām veidot LĀZA jubilejas gada žurnālu. Šodienas acīm raugoties, 2021. gads ir bijis pavisam mierīgs gads. Covid pandēmijas laiks mācīja vienoties pret vīrusa globālu uzbrukumu, tagadējais laiks māca vienoties pret uzbrukumu cilvēcībai un cilvēcei! Tomēr Apkārtrakstā ir arī kara elpa jūtama, jo latviešu ārstu un zobārstu apvienības tapšana ir cieši saistīta ar Otro pasaules karu, tā dramatiskajām sekām, kad gandrīz divas trešdaļas Latvijas ārstu un zobārstu devās bēgļu gaitās. Bēgļa statuss toreiz un bēgļu gaitas jau šajā gadsimtā. Tik neparedzēta un tomēr pagātnes un tagadnes elpas saplūšana.
LĀZA Apkārtrakstu nr 170 ievada tās prezidenta Uģa Gruntmaņa pārdomas par aizvadītā gada veikumiem un nākotnes iecerēm. Plašs un bagāts ir materiāls par Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fondu un tā 2021. gada stipendiātiem. Ar lielām cerībām raugāmies uz medicīnas studentiem, kuru piederība ārstu saimei jau ir viņu sirdīs ierakstīta. Profesoram Ilmāram Lazovskim 2021. gads bija 90 gadu jubilejas gads, tāpēc arī žurnālā ir tik sirsnīgas un arī ļoti laikmetu raksturojošas LĀZA biedru impresijas par vienu no Latvijas izcilākajiem prātiem, ko Dr. Kaspars Tūters tik skaiti raksturo – I.L. – Izcils Latvietis. Par savu gūto pieredzi ārvalstu klīnikās stāsta Ojāra Veides fonda stipendiāti. Stipendiātu vārdi – Justīne Rudzīte, Kristīne Amosova – jau plaši izskanējuši arī Latvijas medijos, viņu domas un atziņas pēc pieredzes braucieniem ir klausījušies arī Latvijas kolēģi. Līdz 15. septembrim arī šogad var pieteikties Ojāra Veides fonda atbalstam gan ārsti, gan citi speciālisti. Kā darīt labāk, ko varam mācīties – tas ir arī LMF stipendiātu Roberta Rumbas un Katrīnas Rutkas vēstījums Apkārtrakstā. Jau daudzus gadus LĀZA uzmanības lokā ir arī tēma par augstāko izglītību Latvijā – kā tai straujāk attīstīties un mainīties – par to Uģa Gruntmaņa rakstā, bet Dr. Daina Dreimane, Dr. Atis Bārzdiņš un Dr. Andis Graudiņs ir nopietni analizējuši problēmas, kas mudina ārstus un māsas pamest Latviju. Baiba Niedre-Otomere kā bioloģe, bet Juris Lazovskis kā reimatologs analizē Covid-19 vakcīnas darbības principus un iespējamās ēnas puses, kas tomēr nenoliedzami ir niecīgas, salīdzinot ar vakcinācijas ieguvumiem. Covid laikam tik ierastajā ZOOM vidē arī 2021. gadā turpinājām izglītojošo ciklu par bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Semināru-diskusiju nozīmi un vērtību apliecina arī klausītāju atbildes uz aptaujas jautājumiem jau pēc semināriem. “Ir ļoti svētīgi dzirdēt citu valstu psihologu/psihoterapeitu, psihiatru pieredzi latviešu valodā. Tas paplašina ikviena klausītāja redzes lauku, padarot to plašāku un profesionālāku”. Bet nu arī žurnāla lasītājam ir pieejama tēma, par ko runāja psihoterapeite Inta Zīle – bērna ienākšana ģimenē. Viņas raksta noslēguma atziņa: “Nevienam bērnam nevajag ideālus vecākus. Vēl vairāk – tie ir kaitīgi, jo rada viltus realitāti, kurā viss notiek tikai kā kārots, bet neiemāca sadzīvot ar vilšanos, pašam ieslēgt savus resursus un radošumu. Visveselīgākie ir “parastie” jeb “pietiekami labie vecāki”, kas ir ar savām cilvēciskajām kļūdām un nepilnībām, bet spēj tās apzināties, atzīt un meklēt risinājumus.” Vienpadsmit semināri ir jau bijuši un būs vēl. Projektu par bērnu un pusaudžu psihisko veselību ar savu dāsno ziedojumu atbalsta Dr. Lauma Upelnieks-Katis. 2022. gadā turpināsim sarunu ciklu “55 minūtes ar LĀZA” mūsu Facebook vietnē, par kuru saturu un ieguvumiem raksta Daina Dreimane, kas ir šo diskusiju krustmāte. Onkologs-hematologs Atis Bārzdiņš laipni dalās ar piecām no daudzajām atskārsmēm, ko guvis kā ārsts, strādājot gan emocionāli, gan fiziski tik smagā nozarē kā onkoloģija. Viņa raksta kopelpu savulaik izteicis arī prof. Ilmārs Lazovskis: “Ārsta vispārējā māka jeb kompetence balstās uz zināšanām, spējām, pieredzi un prasmi izturēties. Ārsta izturēšanās ir māka, ko var iemācīties. Tā ir trausla, viegli sagraujama un grūti pārveidojama, bet bieži vien nepietiekami novērtēta”.
LĀZA veidoja drosmīgi, gudri un aktīvi cilvēki pirms 75. gadiem. Viens no viņiem ir arī Visvaldis Georgs Nagobads, kam 2021. gada 18. novembrī svinējām 100. dzimšanas dienu. Jubilāra pārdomas arī LĀZA Apkārtrakstā. LĀZA vēsturei šajā reizē vairāk uzmanības – par to runā Kaspars Tūters, to atklājam arī Andra Ritmaņa stāstā “Kā pasaulē gāja jauneklim, kurš gribēja kļūt ārsts”, vēsturi nolasām arī LĀZA visu laiku priekšsēžu portretējumā.
LĀZA darbība ir cieši saistīta ar citām sabiedriskām organizācijām, augstskolām, pētniecības centriem, ārstu profesionālām organizācijām, Latvijas un ārpus Latvijas medijiem. Par šīm sadarbības saitēm arī jaunajā žurnālā.
2022. gads bija mūsu cerību un svētku nojausmu gads, jo LĀZA atzīmēs savu 75. gadu jubileju. LĀZA svētku programmā ir iecerēti trīs skaisti notikumi:
19. jūnijā – svētku brokastis Dziesmu svētkos Eslingenā, kas ir arī LĀZA dibināšanas pilsēta,
30. jūnijā – svētku konference Minesotā, XV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV laikā.
23. septembrī LĀZA plenārsēde, diskusiju sesijas un zinātniskie semināri Rīgā, 9. Latvijas Ārstu kongresā, un tad arī LĀZA 75 gadu jubilejas svētku sarīkojums.
Tomēr labāk jau pašiem redzēt nekā simtreiz dzirdēt, tāpēc aicinām ielūkoties LĀZA ApkārtrakstaNr. 170 lapaspusēs. LĀZA biedri saņem Apkārtrakstu savās pasta kastītēs. Tā elektronisko versiju var lasīt LĀZA mājaslapā. https://www.lazariga.lv/publikacijas/laza-apkartraksts LĀZA valde saka paldies visiem, kas gan ar biedra naudas nomaksu, gan arī ziedojumiem atbalsta LĀZA darbību. LĀZA ir atvērta jaunām idejām, atvērta jauniem biedriem no visas plašās pasaules, kuru domas un darbi saskan ar LĀZA mērķiem.
Vācijas vēstniece ANO Ņujorkā Antje Lēndertse apliecināja, ka sieviešu līdzdalības un līderības palielināšana ir neatsverama daļa no vides un klimata izaicinājumu risināšanas un norādīja, ka diemžēl vēl aizvien sievietes zinātnē saskaras ar stereotipiem un diskrimināciju. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētāja vietniece Telma Kruga pauda pārliecību, ka viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šo izaicinājumu risināšanai ir atbilstošu politikas dokumentu izstrāde un īstenošana. Krugas kundze kā piemēru minēja IPCC dzimumu līdztiesības politikas dokumenta izstrādi ar mērķi veicināt dzimumu līdztiesību un iekļaujošu vidi IPCC procesos.
Diskusijas ietvaros dalībnieces atzīmēja nepieciešamību pēc atbalsta profesionālās un privātās dzīves saskaņošanai, norādot, ka īpaši svarīgs ir bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības aspekts, kas ļauj sievietēm veiksmīgi savienot karjeru zinātnē ar ģimenes dzīvi, kā arī būtisko sieviešu tīkla atbalstu. Lai gan sieviešu skaits augstākajā izglītībā palielinās – joprojām ir vērojams sieviešu trūkums vadošās pozīcijās pētniecības un zinātnes jomā, tādēļ ir būtiski stiprināt sieviešu reprezentāciju zinātnē, kā arī dot piemērus meitenēm un jaunām sievietēm, lai arvien vairāk sieviešu izvēlētos karjeru pētniecībā. Kā būtisks aspekts tika arī uzsvērta ar dzimumu saistītas vardarbības un seksuālās uzmākšanās izskaušana.
Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Andrejs Pildegovičs atgādināja Latvijas apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, kā arī norādīja uz Latvijas līdzšinējiem sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā. Vēstnieks akcentēja, ka pastāv saikne starp klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesību. Risinājumi diskusijā minētajiem izaicinājumiem meklējami, mainot dzimumu stereotipus izglītībā, nodrošinot mūžizglītības un sadarbības tīklu iespējas, nodrošinot labāku pārstāvību un atbalstošāku politiku darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.
Informācijai 2020. gada 14. septembrī Ņujorkā Latvija tika ievēlēta ANO Sieviešu statusa komisijā (United Nations Commission on the Status of Women), kurā darbosies līdz 2025. gadam. ANO Sieviešu statusa komisija dibināta 1946. gadā un ir ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes (ECOSOC) funkcionālā komisija. Tā ir galvenā starpvaldību struktūra ar mērķi apzināt sieviešu dzīves realitātes dažādus aspektus visā pasaulē un veidot globālus standartus dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas jomā. Latvijas pārstāvis šobrīd ir ievēlēts arī komisijas birojā, ieņemot vicepriekšsēdētāja amatu.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
