Šā gada 2. novembrī notika Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ārkārtas valdes sēde, kas tika sasaukta pēc tās viceprezidenta Dr. Roberta Fūrmaņa pieprasījuma. LĀB ārkārtas valdes sēdē tiešsaistē piedalījās 12 no 14 valdes locekļiem. Viens no valdes locekļiem, kas objektīvu iemeslu dēļ valdes sēdē nevarēja piedalīties, savu viedokli par skatāmajiem jautājumiem darīja zināmu jau pirms sēdes.
Ārkārtas valdes sēdē tika skatīts jautājums par ārpuskārtas LĀB biedru kopsapulces sasaukšanu un valdes pārvēlēšanu pirms noteiktā termiņa, kā arī jautājums par nepieciešamību iecelt LĀB ģenerālsekretāru un citi biedrības darbības organizatoriskie jautājumi. LĀB valde (atbilstoši biedrības statūtiem) sēdē skatītos jautājumus pieņēma ar vienkāršu balsu vairākumu.
Sēdes dalībnieki pauda viedokļus, ka Covid-19 krīzē ne vienmēr pietiekami valdē ir diskutēti stratēģiski svarīgi jautājumi. Tāpat arī LĀB komunikācija ar sabiedrību par nepieciešamo rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā ne vienmēr ir bijusi pietiekama un ir jāuzlabo. Valdes vairākums atzina, ka jāturpina kopā strādāt, lai pilnveidotu LĀB darbu un stiprinātu biedrības reputāciju.
Valde ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu rīkot LĀB biedru sapulci, kura, ievērojot izziņošanas termiņus un decembra svētku laiku, var tikt sasaukta 2022. gada janvāra sākumā. Tika nolemts darba kārtībā iekļaut prezidenta un komisiju vadītāju atskaites ziņojumus, Revīzijas komisijas ziņojumu un gada pārskata apstiprināšanu. Līdz nākamajai valdes sēdei valde atstāja atklātu jautājumu par to, vai darba kārtībā iekļaujami statūtu grozījumi, kā arī jautājumu par datumu, kurā notiks biedru sapulce.
Valde noraidīja ierosinājumu rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, jo atzina, ka biedrības vadības maiņa kopš valstī no 7. oktobra noteikta ārkārtas medicīniskā un no 11. oktobra izsludināta ārkārtējā situācija nebūtu vēlama, turklāt kārtējās vēlēšanas paredzētas jau 2022. gada rudenī. Jāņem vērā, ka rosinātās pirmstermiņa vēlēšanas attiektos ne tikai uz prezidentu, viceprezidentiem un valdi, bet arī uz visām LĀB profesionālajām institūcijām – Sertifikācijas padomi (17 locekļi), Ētikas komisiju (15 locekļi), Izglītības komisiju (14 locekļi) un Aroda tiesu (8 locekļi).
Jautājumā par ģenerālsekretāra iecelšanu valde atstāja spēkā iepriekš pieņemto lēmumu par to, ka ģenerālsekretāru iecelt nav nepieciešams, jo tā funkcijas ir sadalītas starp biedrības valdi, prezidentu un galveno grāmatvedi.
Ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju. LĀB aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus.
LĀB pauž visas mediķu sabiedrības sašutumu par veselības ministra Daniela Pavļuta un VM neprofesionālo pieeju Covid-19 radītās krīzes risināšanā. Tāpēc biedrība atkārtoti uzsver, ka tālāk nav pieļaujama situācija, ka visa atbildība par valdības un VM kļūdainajiem vai savlaicīgi nepieņemtajiem lēmumiem tiek novelta uz veselības aprūpē strādājošajiem, kuru viedoklis ir klaji ignorēts divus gadus. Arī par VM ieceri jau novembrī izsludināt mediķu mobilizāciju veselības nozare uzzināja šodien no masu medijiem.
Biedrība pieprasa, lai VM un veselības ministrs pārstāj graut Latvijas veselības aprūpes sistēmu, un uzņemas atbildību par vakcinācijas procesa organizācijas kļūdām. Jānorāda arī uz to, ka kopš 2021. gada jūlija VM nav apstiprinājusi pacientu prioritizēšanas vadlīnijas, kā to paredz Ministru Kabineta noteikumi. Šis svarīgais uzdevums ir novilcināts un vadlīniju neesamība rada vēl lielāku apgrūtinājumu Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistīto mediķu darbā.
LĀB arī uzskata, ka pašlaik VM ar paziņojumu par mobilizāciju rada nevajadzīgu trauksmi iedzīvotāju un arī mediķu vidū, lai gan kopš 2020. gada pavasara nav uzrunāts vairums no speciālistiem, kuri brīvprātīgi pieteicās strādāt ar Covid-19 pacientiem. Pirms mobilizācijas uzsākšanas ir jāveic mērķtiecīga resursu plānošana, kā arī Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistīto mediķu apmācība. Tāpat nav plāna par to, kur mobilizētie speciālisti tiks nosūtīti.
Vakcinācija ir svarīgākais Covid-19 profilakses līdzeklis, kura organizēšanai paredzētie līdzekļi ir iztērēti bez reālas atdeves no ieguldījumiem. Sākotnēji ģimenes ārstu darbs tika noniecināts, bet tagad kolēģi tiek vainoti visās ar vakcināciju saistītās problēmās. Tāpat tā vietā, lai risinātu veselības aprūpē strādājošo darbinieku atalgojuma jautājumu, valdība visā nopietnībā diskutē par ārvalstu speciālistu piesaisti, kas vēl vairāk demotivē esošo, uz izdegšanas sliekšņa strādājošo, personālu.
Dr. Roberts Rumba ir viens no pieciem jaunajiem Latvijas āsrtiem, kas 2020. gadā saņēma Latvijas Medicīnas fonda (LMF) Zariņu studiju ceļojuma stipendiju. Vēl būdams students, Roberts Rumba ieguva arī Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju, ko piešķir Latviešu ārstu un zobārstu apvienība ( LĀZA) vecāko kursu studentiem. Viņa vēlme augt profesionāli daudzkārt ir radusi atbalstu. Mērķu skaidrība, personības starojums un sirsnība – šie ir atslēgas vārdi, kāpēc “tam, kas lūdz, arī tiek dots”. Vēl pirms LMF stipendijas un sertifikāta asinsvadu ķirurģijā iegūšanas Dr. Roberts Rumba saņēma “Stradiņu Gada balvu 2018” nominācijā “Gada rezidents”. Saviem pagodinājumiem nu kolēgis var pievienot arī LMF stipendiāta vārdu. Stipendija 6000 USD apjomā pilnībā tika izmantota, lai stažētos Nīderlandē Groningenas Universitātes medicīnas centrā. Par to arī Dr. Roberta Rumbas pieredzes stāsts.
Neskatoties uz šo sarežģīto un izaicinājumu pilno laiku, man bija lieliska iespēja pavadīt septiņas nedēļas, stažējoties Groningenas Universitātes Medicīnas centrā (UMCG). Ņemot vērā manu izvēlēto specialitāti – asinsvadu ķirurģiju, šī bija ideāla vieta, kur paplašināt manu redzesloku, jo UMCG ir lieliska asinsvadu ķirurgu komanda, kas veic lielu skaitu un ļoti sarežģītas, kā arī modernas (endovaskulāras) operācijas.
Es un profesors Žans Pols De Vriess pie viņa ģimenes fantastiskās mājas netālu no Utrehtas
Nīderlandē es ierados kārtējā Covid viļņa plaukumā, bet vakcinācija man ļāva bez problēmām turpināt stažēšanos. Organizējot un plānojot manu uzturēšanos un apmācību slimnīcā, es saņēmu lielu palīdzību no profesora Clark Zeebregts, kurš bija saskaņojis visu ar saviem kolēģiem paša prombūtnes laikā. Ķirurģijas nodaļa bija sarunājusi patiesi lielisku cilvēku, kurš mani sagaidīja – Dr. Annemieke Coester, vecāko asinsvadu ķirurģijas rezidenti – laipnu, kompetentu un ārkārtīgi pozitīvu asinsvadu ķirurģi. Lai nodrošinātu vieglu apmācības sākumu, visi darbinieki no cilvēkresursu un infekciju kontroles departamenta man ļoti palīdzēja ar saviem padomiem. Jau no paša sākuma es sapratu, cik svarīga ir kafijas baudīšanas kultūra Nīderlandē vai vismaz UMCG. Tāpēc pirmais, ko es iemācījos, bija sākt dienu ar lielisku kafiju un sarunām pirms operācijas. Es tiku iepazīstināts ar visiem ķirurģijas klīnikas darbiniekiem rīta maiņas nodošanas laikā un uzreiz jutos ļoti gaidīts UMCG. Kad visas formalitātes bija nokārtotas, saņēmu ārsta halātu ar slimnīcas iniciāļiem, piekļuves karti un biju gatavs sākt savu piedzīvojumu.
Daļa no manas apmācības notika invazīvās radioloģijas nodaļā, kur patiesi prasmīgu un kompetentu ārstu komanda (Dr. Gijs Bloemsma, Dr. Matthijs Katers, Dr. Reinoud Bokkers un kolēģi) parādīja un izskaidroja man endovaskulārās procedūras, deva padomus un ieteikumus. Mēs apspriedām gan teorētiskos, gan tehniskos jautājumus saistībā ar endovaskulārajām procedūrām, un es daudz ko pierakstīju apspriešanai ar kolēģiem savā darba vietā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tāpēc šis laiks man bija ļoti noderīgs.
Lielākā daļa manas apmācības, protams, notika operāciju zālē, kur es sastapu smaidošu un viesmīlīgu medicīnas māsu, anesteziologu un atbalsta personāla komandu. Ņemot vērā UMCG specifiku, lielākā daļa gadījumu bija sarežģīti, tāpēc operācijas bija patiesi interesantas un saistošas. Es varēju piedalīties operācijās jau no paša sākuma, kas bija lieliski manai apmācībai. Es piedalījos vairākās hibrīdoperācijās, kuras joprojām netiek regulāri praktizētas centrā, kurā es strādāju, tāpēc tas noteikti bija ļoti interesanti un noderīgi. Es redzēju arī vairākas atvērtas aneirismas procedūras, aorto-mezenteriālo šuntēšanu, divus gadījumus ar asinsvadu protēžu infekcijām un daudz ko citu, tāpēc man tiešām paveicās, ka varēju redzēt tik plašu operāciju klāstu. Starp operāciju tehniskajiem aspektiem abos centros acīmredzami ir vairāk līdzības nekā atšķirības, bet dažreiz ir patiešām interesanti iedziļināties niansēs un sīkumos, kur gan vērojamas atšķirības salīdzinājumā ar mūsu centru Latvijā. Es veicu daudz piezīmju un apspriedos ar vietējiem ķirurgiem par neskaitāmām tēmām, kas attiecas uz pacientu aprūpi, lēmumu pieņemšanu, perioperatīvo aprūpi, ķirurģiskām detaļām, pēcoperācijas novērošanu, veselības aprūpes organizēšanu un daudz ko citu.
Darbs operāciju zālē šujot pacienta brūci. Kā parasti pieņemts, anesteziologs domā “vai vēl ilgi?”
UMCG ir īpaši labi zināms medicīnas centrs ar savu kompetenci un pieredzi endovaskulārajās aortas operācijās, tāpēc man dažu nedēļu laikā bija iespēja novērot daudzas EVAR, TEVAR, FEVAR un BEVAR procedūras. Es arī piedalījos endovaskulāro operāciju pirmsoperācijas plānošanas un izmēru izvēles sēdēs, kas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu optimālu rezultātu. Neskatoties uz šo operāciju sarežģītību, UMCG speciālistu rokās procedūras bieži izskatījās gandrīz pārāk viegli veicamas, kas liecina par lielu pieredzi, precīzu plānošanu un izpildi. Redzēt procedūras un šo operāciju laikā diskutēt ar ķirurgiem, radiologiem, anesteziologiem un neirofiziologiem bija patiesi aizraujoši. Papildus visam iepriekš minētajam man bija atļauts piedalīties arī aknu transplantācijā. Bija diezgan iespaidīgi redzēt, kā aknu transplantācija tiek veikta liela apjoma transplantācijas centrā ar milzīgu pieredzi, minimālu asins zudumu, bez sarežģījumiem un ar pārsteidzoši labu atveseļošanos.
Papildus ķirurģiskajai apmācībai es piedzīvoju arī teju neticamu viesmīlības līmeni no Nīderlandes iedzīvotājiem. Vietējie ķirurgi uzaicināja mani pavadīt laiku kopā ar viņiem pēc darba, sākot no ēšanas un socializēšanās pasākumiem krogā līdz riteņbraukšanai, tenisa spēlēšanai (pateicoties Steven J.G. Leeuwerke) un braucienam ar laivu Amsterdamā (pateicoties Wouter aan de Stegge un Ilona). Vietējie tiešām izrādīja patiesu interesi par vietu, no kuras es nāku, un mani kā cilvēku. Tāpēc es vēlos pateikties Dr. Ben Saleem, Dr. Wim Drouven, Dr. Martijn Dijkstra, Dr. Maarten van der Laan un Dr. Ignace Tielliu par viņu laiku un enerģiju, izpratni un laipnību, ar kuru es tiku uzņemts. Un ķirurģijas nodaļas vadītājs prof.Jean-Paul de Vries un viņa jaukā sieva uzaicināja mani uz vakariņām viņu mājās. Tas noteikti bija viens no spilgtākajiem notikumiem visā manā ceļojumā, pavadīt laiku kopā ar tik lieliskiem un viesmīlīgiem cilvēkiem. Cerams, kādu dienu es varēšu viņiem atlīdzināt par man veltīto viesmīlību un uzņemt viņus savās mājās.
Mans atvadu pasākums ar picām un sarunām rezidentu telpā pirms došanās prom no Nīderlandes.
Es devos prom no Nīderlandes ar tām labākajām atmiņām, un kādu dienu es noteikti atgriezīšos. Līdz nākamajai reizei!
Dr. Roberts Rumba, asinsvadu ķirurgs, LMF stipendiāts
In 2020-21, the influenza activity in Europe remained at a low level throughout the flu season, due to various public health and social measures implemented to reduce transmission of SARS-CoV-2. However, it is expected that the seasonal influenza virus will circulate much more in the forthcoming winter, as social mixing and social contact now return in many European countries. In addition, because of the low incidence of flu last year, a lower level of natural population immunity against influenza is expected for the 2021-22 season, which could increase transmission and the burden of disease in people.
Therefore, European healthcare professionals highly recommend people, especially those belonging to an at-risk group, to adequately protect themselves from potential serious illness by getting an influenza vaccine also this year. Moreover, it is crucial that people maintain hygiene measures and avoid unnecessary physical crowding.
In order to secure sufficient protection against the influenza across Europe, the Coalition for Vaccination specifically reminds healthcare professionals to: • Lead by example and make sure they are vaccinated against the influenza also this year; • Be vigilant for potential lower uptake of influenza vaccination among their at-risk patients and encourage them pro-actively to take the flu vaccine; • Provide credible and reliable information on vaccinations while discussing possible questions patients may have. The Coalition for Vaccination also calls on the EU, national and regional health authorities to: • Ensure timely supply of influenza vaccines and adequate support to healthcare professionals who give them; • Involve and support healthcare professionals as trusted sources for the public in communication on influenza vaccination to secure sufficient uptake; • Strengthen collaboration with healthcare professionals’ organisations as key partners to help increasing trust in vaccines, fighting vaccine hesitancy and achieving higher uptake overall within local communities.
This statement is launched on the occasion of the Flu Awareness Week, organised by WHO/Europe. The European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC) provides useful information on flu vaccination here.
The Coalition for Vaccination brings together European associations of healthcare professionals and relevant student associations in the field. It was convened by the European Commission in 2019 with an aim to support delivering accurate information to the public, combating myths around vaccines and vaccination, and exchanging best practices on vaccination. More information about the Coalition for Vaccination can be found here.
For submitting/receiving documents for certificate of current professional status and good standing please arrange your appointment time by writing to an e-mail: info@arstubiedriba.lv or call to +371 20276668.
Visitors without prior appointment time are not accepted!
Jaunu ģimenes ārstu piesaiste ir aktuāla daudzviet reģionos, tostarp šobrīd ārpus Rīgas ir brīvas ģimenes ārstu prakses vietas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Veselības ministrija atgādina, ka ģimenes ārsti, kuri strādās ārpus Rīgas, var saņemt arī ES fondu finanšu atbalstu – naudas kompensāciju par darbu reģionā.
Brīva prakses vieta nozīmē, ka ģimenes ārsts var uzsākt savu praksi, jo uz iedzīvotāju skaitu ir nepietiekams ģimenes ārstu skaits. Informācija, kurās Latvijas vietās ir brīvas prakses, šeit:https://www.vmnvd.gov.lv/lv/brivas-prakses-vietas
Ar mērķi piesaistīt papildu ārstniecības personas reģioniem, tajā skaitā ģimenes ārstus, Veselības ministrija kopš 2017. gada nogales īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”. Nosacījumi paredz, ka uz finanšu atbalstu var pretendēt ārsts, kuram ir derīgs ārsta specialitātes sertifikāts un kurš MK noteikumu spēkā stāšanās dienā 24.03.2017. nav strādājis specialitātē ārpus Rīgas.
Nosacījumi arī paredz, ka uz naudas kompensāciju var pretendēt ģimenes ārsta prakse – pensijas vecuma ģimenes ārsts, kurš nodod praksi jaunajam speciālistam. Finanšu atbalstu saņem abi ārsti. Ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, no 24.03.2017. līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanai nevar būt strādājis par ģimenes ārstu ārpus Rīgas ar pacientu sarakstā reģistrētām personām.
Speciālistiem, kuri saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, ārpus Rīgas jāstrādā vismaz 5 gadus, sniedzot iedzīvotājiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Pretendentu atlase plānota līdz projektam pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Šī gada 17. oktobrī Ojāra Veides Stipendiju fonda dibinātājaiDr. Emmai Irēnei Grodumai, Saskatčevanas Universitātes Medicīnas fakultātes profesorei ir 105 gadu jubileja. Dr. Groduma dzimusi Rīgā, 1916. gada 17. oktobrī. 1941. gadā viņa ieguva zobārstniecības diplomu Latvijas Universitātē un pirms izbēgšanas no Latvijas 1944. gadā strādāja par zobārsti Rīgā. 1953. gadā viņa kopā ar vīru Vilhelmu Grodumu emigrēja no Anglijas uz Kanādu, uz Saskačevanas provinci. Tajos laikos, lai Kanādā strādātu par zobārsti, studijas bija jāsāk no paša sākuma. Dr. Groduma izlēma, ka Saskatčevanas Universitātē pārstudēs nevis par zobārsti, bet iegūs doktora grādu neiroanatomijā un patoloģijā. Pēc grāda iegūšanas Dr. Groduma publicēja daudzus zinātniskus darbus un nostrādāja par profesori Saskatčevanas Universitātes Mikrobioloģijas nodaļā līdz aiziešanai pensijā 1982. gadā. Nu jau kopš 2007. gada 20. augusta viņas šīs zemes gaitas ir tikai mūsu atmiņās.
Bet ir viņas darbi, kuru augļus var baudīt Latvijas veselības aprūpes speciālisti jau vairāk nekā 20 gadus – 1999. gadā Kanādā tika nodibināts Ojāra Veides Stipendiju fonds un tam ir ziedojumu nodokļu atlaides kā labdarības organizācijai. Fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas jaunos ārstus un citus nozares speciālistus. Fonda vadītājs bija un ir LĀZA valdes loceklis un eksprezidents Kaspars Tūters, bet naudu fonda darbības uzsākšanai deva Dr. Emma Irēne Groduma. Viņas karsta vēlēšanās bija saglabāt sava brāļa Ojāra Veides piemiņu. Būdams jauns medicīnas students Latvijā, viņš zaudēja savu dzīvību, cīnoties Otrā pasaules karā. Ojārs Kārlis Veide piedzima Rīgā 1922. gada 17. aprīlī. Viņš sāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet 1944. gada rudenī tika mobilizēts latviešu leģionā. Cik zināms, pēc sākotnējām apmācībām Ojārs Veide tika norīkots par asistentu pie leģiona kara ārsta Dr. Alberta Vēriņa (dzimis 1917. g. Gaujienā, Latvijā – miris 1987. g. Melburnā, Austrālijā). Pēc Dr. Vēriņa teiktā, 1945. gada pavasarī bija ļoti smagas cīņas. Ojārs Veide neatgriezās no kaujas lauka un vēlāk nav atrasts.
2022. gada 17. aprīlī mēs varēsim atzīmēt Ojāra Veides 100 dzimšanas dienu, bet nāves diena tā arī nav zināma. Ja kādam, kurš lasa šī rindas, ir zināms vēl kas par Ojāru Veidi, tad Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) būs pateicīga par jebkuru informāciju.
Bet Dr. Grodumas dibinātais fonds ir daudz palīdzējis Latvijas ārstiem viņu profesionālajā izaugsmē. Pateicoties Ojāra Veides fonda piešķirtajai stipendijai, arī Liepājas ģimenes ārstei un dietoloģei Justīnei Rudzītei 2021. gada jūnijā bija iespēja iepazīt medicīnas sistēmu un darbu ģimenes ārsta praksē Kalifornijā, tikt uzņemtai ģimeniskā vidē, kā arī ceļot ASV.
Te neliels ieskats Dr. Justīnes Rudzītes pieredzes aprakstā, kas publicēts LĀZA mājaslapā. „Es esmu sertificēta ģimenes ārste Liepājā. Savu praksi atvēru 2014.gada decembrī. Tā tika izveidota no nulles, nevis pārņemta no ārsta, kas pārtrauc savu profesionālo darbību. Manai ģimenes ārsta praksei ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, kas nosaku, ka mana prakse uzņemas rūpes par 1400 Kurzemes iedzīvotājiem, ārstējot viņu slimības, veicot profilaktiskās apskates, vakcināciju, nosūtot un veicot valstī organizētos vēža skrīningu, rakstot dažāda veida izziņas utt. Strādājot vairāk nekā piecus gadus savā praksē, nepārtraukti ir domas – vai tas, kā es strādāju, ir tā, kā tam ir jābūt? Kā lai es realizēju visas tās prasības, ko nosaka Nacionālā veselības dienesta (NVD) līguma noteikumi? Kā lai nodrošina labāko veselības aprūpi un pieejamību maniem pacientiem? Šajā darbā un vispār dzīvē bieži nākas būt radošam. Un es neesmu vienīgais ārsts, kas ar ierobežotiem resursiem diezgan labi spēj šo visu „nožonglēt”. Tomēr mans radošums bija uz izsīkuma robežās un „žonglēšana” nav tas, ko es vēlos darīt. Tā arī sapratu, ka vēlētos paskatīties, kā ģimenes ārsti strādā citās valstīs. Gatavošanās un prakses plānošana pagājušā gada garumā ir bijis iedvesmas avots pat jau pirms biju devusies uz ASV. Vēlos pateikties LĀZA un Ojāra Veides fondam, īpaši Kasparam Tūteram, Dainai Dreimanei un Irēnai Baumanei par doto iespēju ar stipendijas un cilvēciskas sirsnības palīdzību redzēt un izjust Ameriku.” Pilns rakstshttp://lazariga.lv/250-iedvesma-gimenes-arsta-darbam
2021. gadā sakarā ar COVID pandēmiju mainīta pieteikšanās kārtība – vēl līdz 25. oktobrim fonda valde gaidīs elektroniski pieteikumus stipendijām, ja apmācības paredzētas 2022. gadā. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā.
Pieteikumus vērtēs fonda valde – LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters, LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību. Plašāk par pieteikuma iesniegšanu un prasībām http://lazariga.lv/stipendijas/ojara-veides-fonda-stipendija
LĀZA vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti.
Prof. Emma Irēne Groduma dz. Veide (1916-2007)
Dr. Justīne Rudzīte Huntington Beach ģimenes ārsta praksē, 2021. gada jūnijs
Covid19 izraisītā un eskalētā epidemioloģiskā situācija Latvijā un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes izsīkums neapstrīdami uzskatāma par kritiskiem. Neapšaubāmi lielākā daļa sabiedrības vēlas un gaida ātrus, radikālus valdības un Saeimas lēmumus. Vienlaikus jāapzinās, ka ar Covid19 saistītie lēmumi skar daudz plašāku sociālo, ekonomisko un arī politisko jautājumu spektru.
Analizējot Latvijas šībrīža politisko vidi, cilvēkiem ar plašāku ģeopolitisku redzējumu nav noslēpums, ka pietiekami aktīvi Latvijā darbojas cilvēki un spēki, kas ieinteresēti valsts stabilitātes iedragāšanā, valsts pārvaldes diskreditācijā, sabiedrības šķelšanā un līdz ar to iespējamu politisku pārmaiņu gatavošanā. Covid19 tēma ir ļoti pateicīga barotne šādai apslēptai hibrīdinvāzijai, kas sniedzas tālu aiz sabiedrības veselības tematikas.
LĀB vārdā izplatītais paziņojums un aicinājums valdībai demisionēt ir ļoti emocionāls, skarbs un uzstājīgs. Nevar noliegt, ka ārstu emocijas un pacietība sasniegusi galēju robežu. Vienlaikus nevar arī nepamanīt šī dokumenta un tajā formulēto prasību nepārprotamo politisko raksturu, kas redakcionāli vietām pat atgādina nesen dibinātu politiskās opozīcijas partiju uzstādījumus. Šāds dokuments biedrības vārdā būtu apspriežams, pieņemams, balsojams un publiskojams augstākajā organizācijas lēmējinstitūcijā – LĀB valdē.
LĀB izveidotā darba grupa līdz šim izcili pildījusi sev deleģētās funkcijas Covid19 profilakses un apkarošanas jautājumos, mobilizējot gan veselības aprūpes darbiniekus, gan aktīvi ietekmējot sabiedrisko domu, un līdz ar to politiķu rīcību. Saturiski darba grupa līdz šim darbojusies nevainojami un produktīvi, ievērojami uzlabojot biedrības tēlu un reitingus.
Vienlaikus tomēr jāuzsver, ka statūtos formulētie biedrības mērķi ir daudz plašāki. Aktīvai kopējai publiskai darbībai fundamentālu lēmumu pieņemšanā, kas satur arī politiskas un valsts pārvaldes tēzes, nav atbalstāma separātiska rīcība, apejot koleģiāli izveidoto LĀB vadību.
LĀB ir aktīvi jāturpina darboties veselības aprūpes sistēmas, tajā strādājošo ārstniecības personu un pacientu interesēs, vienlaikus rūpējoties par pašu svarīgāko – stabilu Latvijas valsti.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) aicina valdību izbeigt skatīties uz krīzes situācijuveselības aprūpē kā politisku procesu un neignorēt ekspertu un veselības aprūpes profesionāļu viedokli.
LĀB, LJĀA un LMa uzskata, ka valstī esošās ilgstoši smagās situācijas cēlonis ir valdības nespēja konstruktīvi un pārdomāti vadīt krīzi. Diemžēl pēdējo valdības pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas būs simtiem un tūkstošiem mirušo. Valdības rīcība vairs nav tikai neizlēmīga, tā ir uzskatāma par nolaidīgu un noziedzīgu pret Latvijas iedzīvotājiem.
Esošajā situācijā vienīgais veids, kā ierobežot nekontrolēto Covid-19 izplatību, ir nekavējoties un maksimāli ierobežot nevajadzīgus iedzīvotāju kontaktus. Ierobežojumiem ir jābūt stingriem, skaidri saprotamiem, tūlītējiem un labi kontrolējamiem. Lēmumu pieņemšana nedrīkst būt novilcināta, tai jābūt operatīvai un konstruktīvai.
Jau šobrīd veselības aprūpes pakalpojumi ir būtiski ierobežoti, kas daudziem liedz saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Ja valdības lēmumi netiks mainīti, veselības aprūpes sistēma nespēs sniegt palīdzību arī simtiem ne-Covid-19 pacientu neatliekamās, dzīvību apdraudošās situācijās. Medicīnas darbinieki jau tagad ir spiesti šķirot pacientus. Tādējādi valdība piespiež ārstus pieņemt lēmumu, kuriem sniegt palīdzību, kuriem nē, kuriem ļaut dzīvot, bet kuriem mirt. Brīdinām, ka ilgtermiņā par to atbildība būs jāuzņemas nevis medicīnas darbiniekiem, bet valdībai un politiķiem.
Covid-19 epidemioloģiskā situācija ir valsts drošības un pastāvēšanas jautājums. Mūsu partneri Eiropā un pasaulē ar bažām seko līdzi notiekošajam Latvijā, mūsu valdības nespējai pieņemt izlēmīgus un valstiski svarīgus lēmumus, nodrošināt pat elementārus slimību ierobežojošus pasākumus.
Valdības vadītājs priecājas par demokrātiski pieņemtiem lēmumiem un norāda, ka ekspertus ir tikai jāuzklausa. Vienlaikus premjers ir aizmirsis, ka politiķiem agrāk vai vēlāk būs jāuzņemas pilna atbildība par pagājušās nedēļas lēmumiem un viņi nevarēs vainot kādu citu. Vai šī valdības atbildība būs tikai morāla un politiska?! Nē! Valdība savos lēmumos ir absolūti neētiska, jo augstāk par cilvēku dzīvību vērtē īstermiņa ieguvumus, piemēram, teātra vai koncerta apmeklējumu. Profesionālās mediķu organizācijas uzskata, ka esošā situācija nepārprotami parāda valdības nespēju risināt krīzes situāciju valstī, tāpēc likumsakarīga būtu valdības demisija un neatkarīgu profesionāļu valdības izveidošana.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
