LĀB vērš uzmanību uz to, ka liegums strādāt ārsta specialitātē ir personas pamattiesību ierobežojums un to var piemērot tikai uz likuma pamata, ievērojot tiesību principus.
Tiesības strādāt par ārstu var liegt tikai likumā noteiktajā kārtībā izsmeļoši uzskaitītos gadījumos, kad atbilstoši konkrētam lēmumam ārstam tiek apturēts vai anulēts ārsta sertifikāts vai arī apturēta reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, kas nozīmē liegumu strādāt ne tikai specialitātē, bet arī ārsta profesijā. Šādi gadījumi būtu: 1) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja tas personai kriminālprocesā noteikts kā drošības līdzeklis vai ir spēkā stājies kriminālsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums; 2) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja personai piemērots sods administratīvā pārkāpuma lietvedībā – uz noteiktu laiku atņemtas tiesības nodarboties ar ārstniecību; 3) LĀB Sertifikācijas padomes lēmums par ārsta sertifikāta anulēšanu, ja ārsts profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpis ētikas normas un to ir konstatējusi LĀB Ētikas komisija, kura arī izteikusi priekšlikumu par sertifikāta anulēšanu.
Ja ārstam tiek apturēts vai anulēts sertifikāts specialitātē, tas neliedz strādāt ārsta profesijā kompetences ietvaros, piemēram, stacionāra uzņemšanas nodaļā kā nesertificētam ārstam.
LĀB ir saņēmusi iesniegumus par dr. Edgara Medņa publisku komunikāciju, kura pirmšķietami pārkāpj ārstu ētikas noteikumus un, iespējams, satur naida runas elementus. LĀB nodos šos iesniegumus izskatīšanai LĀB Ētikas komisijā, kura izvērtēs, vai ir noticis ētikas pārkāpums, un ja jā, tad lems, vai pārkāpums atzīstams par būtisku, lai jautājuma izskatīšanu nodotu LĀB Sertifikācijas padomei lēmuma pieņemšanai par sertifikāta anulēšanu.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vakar, 24. septembrī, valdes sēdē izskatīja jautājumu par ārsta E. Medņa paustajiem izteikumiem sociālajos tīklos pagājušā nedēļā, kas izraisījuši nozares profesionāļu, mediju un sabiedrības sašutumu.
Valdes locekļi atzina, ka šāda veida komunikācija ir nosodāma un kritiski vērtējama. E. Medņa rīcība ir vērtējama gan no sabiedrības veselības apdraudējuma aspekta, gan ņemot vērā publiski izteiktos nekorektos un aizvainojušos izteikumus par kolēģiem, kā arī izvērtējot naida runas pazīmes viņa publiski paustajos izteikumos.
LĀB valde nolēma, nodot šo gadījumu LĀB Ētikas komisijai tālākai izvērtēšanai. Komisija veiks detalizētu izmeklēšanu un lems par jautājuma tālāku virzību uz Sertifikācijas padomi.
Tāpat LĀB valde pievienosies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rīcībai un nodos izvērtēšanai E. Medņa publiskos izteikumus tiesībsargājošām institūcijām. Šīs institūcijas vērtēs iespējamās naida runas izpausmes E.Medņa paustajos apgalvojumos.
Reglamentēta un uzraugāma profesionālā atbildība, diemžēl, nepasargā sabiedrību no atsevišķu indivīdu nekontrolētas tieksmes publiskajā telpā izplatīt melus un apvainojumus, tāpēc LĀB aicina pacientus uzticēties veselības aprūpes profesionāļiem un pierādījumos un pētījumos balstītām medicīnas atziņām un aktīvi sadarboties ar ārstniecības personām, kas tās realizē savā praksē.
Plašākai informācijai:
Dagnija Dižbite-Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante 29295837
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas politiķiem nosūtījuši vēstuli, aicinot darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai Frakcijai “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” Frakcijai “Nacionālā apvienība” Frakcijai “Stabilitātei!” Frakcijai “PROGRESĪVIE” Frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Pie frakcijām nepiederošam deputātam Oļegam Burovam Pie frakcijām nepiederošam deputātam Andrejam Ceļapīteram Pie frakcijām nepiederošam deputātam Aleksandram Kiršteinam Pie frakcijām nepiederošai deputātei Viktorijai Pleškānei Pie frakcijām nepiederošam deputātam Igoram Rajevam Pie frakcijām nepiederošam deputātam Edgaram Zelderim
Ministru prezidentei Evikai Siliņai Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai Veselības ministram Hosamam Abu Meri Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei
Par prioritātēm – drošība, veselība, izglītība
2024.gada un vidēja termiņa budžets tika sagatavots un pieņemts, izvirzot trīs ļoti būtiskas prioritātes – drošība, veselība, izglītība. Izsakām pateicību, ka tieši šīm nozarēm tika piešķirts papildu finansējums.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes, taču politiķi vienojušies par vienu prioritāti – drošība, iekšējā un ārējā drošība. Uzskatām, ka Latvijas drošība jāstiprina, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī jāatbalsta iekšējā drošība, jo tā daudzus gadus nav saņēmusi atbilstošu finansējumu, taču iekšlietu sistēmā strādājošie ir profesionāli un pašaizliedzīgi rūpējušies par Latvijas valsts iedzīvotāju drošību ikdienā.
Uzskatām, ka 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādē jāsaglabā iepriekš noteiktos prioritāros virzienus, jo tie būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju ne tikai fizisko drošību, bet arī veselības un izglītības drošību, kas ilgtermiņā ietekmē veselīgas un izglītotas tautas, tās ataudzes pastāvēšanu.
Ikviens cilvēks sabiedrībā var justies drošāk, ja saņem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī zina, ka būs pieejama un kvalitatīva izglītība sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.
Bez stipras veselības aprūpes sistēmas, kas ir gatava darboties arī ārkārtas situācijās, valsts aizsardzība nav iespējama. Veselības aprūpes sistēma ir būtisks valsts drošības elements, jo ārkārtas gadījumos — vai tie būtu dabas katastrofas, pandēmijas vai militārie konflikti — efektīva un operatīva medicīniskā aprūpe ir svarīga ne tikai civiliedzīvotāju, bet arī valsts aizstāvju dzīvību glābšanai. Veselības aprūpes sistēmas sagatavotība nodrošina, ka valsts spēj reaģēt uz draudiem ātri, efektīvi un stabilizēt situāciju, tādējādi stiprinot nacionālo drošību kopumā.
Mēs izjūtam sekas, ja nav savlaicīgi pieejams, ārsts, māsa, citi veselības nozares darbinieki, kāds izmeklējums vai medikaments, jo tam nav pietiekama finansējuma. Ja veselība nebūs prioritāte, tad katru gadu būs mazāks skaits potenciāli derīgu speciālistu valsts aizsardzības jomā. Veselības drošība ir daudzu cilvēku dzīvības, veselīgāk nodzīvotu un nostrādātu gadu jautājums. Ekonomikas ministrija savos ziņojumos norāda par akūti trūkstošo darba spēku daudzās tautsaimniecības nozarēs, arī prognozes liecina, ka trūks vairāki desmiti tūkstoši darba roku. Latvijas sabiedrība noveco, demogrāfiskā situācija pasliktinās, tāpēc vēl jo vairāk svarīgi nodrošināt ilgtermiņā veselīgu nāciju.
Mēs izjūtam sekas, ja nav pieejama pirmsskola, kas veido pamatu tālākām izglītības gaitām. Mēs izjūtas sekas, ja nav pieejami pedagogi mācību priekšmetos skolās un studiju kursos augstskolās, mēs izjūtam sekas, ja nav pieejams atbalsta personāls un tehniskais personāls nozarē, jo izglītības un studiju process ir komandas kopdarbs. Un arvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, bet pat par tās pieejamību. Ja nebūs izglītotu personu, kuras spēs nodrošināt nepieciešamā personālsastāva daudzumu drošības jomā, tad attiecīgi var tikt apdraudēts drošības virziens. Mēs nevaram arī atļauties samazināt stipendijas vai budžeta vietas mūsu jaunajai paaudzei, jo Eiropas valstu sabiedrības noveco, un katra valsts cīnās par jauniem, gudriem, aktīviem, reproduktīva vecuma cilvēkiem.
Investīcijas izglītībā, intelektuālajā kapitālā šodien ir ieguldījums valsts drošībā nākotnē, jo valsts drošība vispirms ir izglītota nācija.
Valsts iekšējo drošību veido arī iedzīvotāju piederības sajūta Latvijas valstij. Tieši profesionāls, motivēts un novērtēts izglītības nozares darbinieks veido piederības sajūtu savai valstij ikvienā bērnā, jaunietī, studentā, kas ir iekšējās drošības pamats!
Mēs lepojamies ar uzņēmējiem, kuri sekmīgi darbojas Latvijā un iekarojuši ārvalstu tirgus, mēs lepojamies ar mūsu kultūras un sporta nozares pārstāvju sasniegumiem, mēs lepojamies ar mūsu skolēnu sasniegumiem, mēs lepojamies ar unikālajām un veiksmīgajām operācijām, ar mūsu zinātnieku atklājumiem. Viņi visi ir devuši Latvijai labāko, ko spējuši dot un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Mēs lepojamies, jo to visu ir sasnieguši mūsu cilvēki, Latvijas valsts iedzīvotāji! Un šo visu var paveikt, ja cilvēki jūtas droši, veselīgi, zinoši par savu rītdienu!
Mums Latvijā nav ne zelta, ne naftas atradņu, taču mūsu lielākā vērtība ir Latviju mīloši, izglītoti, radoši, veseli cilvēki, no kuriem daļa dod savu pienesumu zinātnes attīstībā, inovāciju veicināšanā, un katrs dod savu iespēju robežās pienesumu valsts kopējā attīstībā, valsts vērtību uzturēšanā, valsts nākotnē!
Aicinām turpināt ieguldīt Latvijas cilvēku fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā drošībā, jo tās visas ir vienlīdz svarīgas!
Gods būt aizsargātam, gods būt veselam, gods būt izglītotam!
Vairākās Eiropas valstīs pēdējos gados jau konstatēta nāvējošā vakcīnregulējamā slimība – difterija. Pateicoties labai vakcinācijas aptverei, Latvijā līdz pagājušajai nedēļai bijām spējuši noturēt no difterijas brīvu zonu. Taču diemžēl arī pie mums ir nevakcinēti bērni un pieaugušie, tāpēc sācies pagaidām lokāls difterijas uzliesmojums. Bērnu slimnīcas ārsti aicina jau šodien pārbaudīt, vai visi ģimenes locekļi ir vakcinēti un revakcinēti. Ja nav – tas jādara nekavējoties. Ja ir pirmie slimības simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, visām kontaktpersonām obligāta izolācija un testēšana.
Visi pagājušajā nedēļā Bērnu slimnīcā stacionētie bērni, kuri jau ir saslimuši ar difteriju, nebija vakcinēti. Šobrīd vēl nav iespējams pateikt, cik smagas sekas šī slimība atstās uz viņu veselību un turpmāko dzīvi, ja bērni izdzīvos.
„Paaugstinoties nevakcinēto īpatsvaram gan bērnu vecumā pēc pandēmijas, kad bērni vispār nav saņēmuši vakcīnas vecāku dažādo pārliecību dēļ, gan pieaugušo vidū, kad viņi aizmirsuši saņemt vai nolēmuši nesaņemt pēc 10 gadiem valsts apmaksāto vakcināciju, arī pie mums ir palielinājies pret bīstamajām infekcijām uzņēmīgo cilvēku skaits, un difterija ir atgriezusies. Infekcijas izraisītāji var būt ievesti ar ceļotājiem no citām zemēm vai cirkulējuši Latvijā, bet pagājušajā nedēļā tie diemžēl satikuši nevakcinētus cilvēkus. Saslimušie bērni jau ar pirmajiem simptomiem tomēr bija aizvesti gan uz bērnudārzu, gan un skolu, tāpēc ir liels risks, ka infekcija izplatījusies un saslimušo būs vairāk,” skaidro Dace Zavadska, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja.
„Lai pasargātu no difterijas un citām bīstamām infekcijām pašus mazākos, jau vairākus gadus grūtniecēm pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu. Šī kombinētā vakcīna, kura ir efektīva un droša, ja topošās māmiņas to saņem katras grūtniecības laikā, spēj pasargāt viņas pašas un zīdaiņus pirmajos dzīves mēnešos, kamēr specifiskā imunitāte izveidojas no vakcīnām, ko saņem bērns. Diemžēl šogad Bērnu slimnīcā intensīvajā terapijā jau bijuši vairāki zīdaiņi ar garo klepu, kurus no smagas slimības gaitas varēja pasargāt tas, ka mamma grūtniecības laikā būtu saņēmuši valsts apmaksāto vakcīnu Viens zīdainis, kurš saslima ar garo klepu, ir miris. Vēl ļoti smagā stāvoklī bijuši bērni ar tuberkulozi un nevakcinēti bērni ar vējbakām. Vecāki un arī daudzi ārsti nav redzējuši, cik smaga var būt šo vakcīnregulējamo infekcijas slimību gaita, jo tās jau ilgu laiku, pateicoties efektīvajām vakcīnām, mūsu sabiedrībā nav cirkulējušas,” turpina Dace Zavadska.
Atbilstoši vakcinācijas kalendāram – pirmās trīs vakcīnas devas (kombinētā vakcīnā) pret difteriju bērniem ir jāsaņem līdz 1 gada vecumam. Kombinētā DTaP-IPV-Hib-HB (difterija (D), stingumkrampji (T), garais klepus (aP), poliomielīts (P), b tipa Haemophilus influenzae infekcija (Hib), B hepatīts (HB)) vakcīna ir paredzēta primārai vakcinācijai un balstvakcinācijai zīdaiņiem un bērniem no 2 mēnešu vecuma. Primārajai vakcinācijai tiek nozīmētas trīs kombinētās vakcīnas devas ar vismaz 4 nedēļu starplaiku. Tad līdz 15 mēnešu vecumam jāsaņem 4. deva, 7 gadu vecumā – 5. deva, 14 gadu vecumā – 6. deva. Pēc 6. devas saņemšanas balstvakcināciju pret difteriju (kombinētā vakcīna pret difteriju un stingumkrampjiem) ikvienam veic ik pēc 10 gadiem visa mūža garumā.
„Daudzi ārsti patiešām nav redzējuši, kādi dzīvē izskatās difterijas simptomi, tāpēc šobrīd visiem jāatceras, ka tā var būt difterija. Vecākiem jāzina, ka grūtības norīt un elpot var būt pirmie šīs slimības simptomi, kamēr sāpes kaklā bērns vai pieaugušais var nesajust. Ja slimības simptomi sākumā nav tik akūti un bērns netiek aizvests pie ārsta pirmajās trīs dienās, pat ievadot lielas specifiskā difterijas imūnglobulīna devas, dzīvību var neizdoties glābt. Ne velti tiek uzsvērts, ka šī ir nāvējoša infekcija. Smagas un arī paliekošas sekas difterija mēdz atstāt uz centrālo nervu sistēmu, nieru un sirds asinsvadu sistēmu. Tiem, kas ir vakcinēti un saskārušies ar infekcijas izraisītāju, atsevišķos gadījumos slimība var sākties, bet tā norit vieglā formā bez komplikācijām. Taču slimības sākumā visi saslimušie ir infekcijas izplatītāji. Ja šādā veidā infekcijas izraisītāji satiek nevakcinētus cilvēkus, sekas ir ļoti smagas vai letālas, jo difterijas baktērijas toksīni izplatās visās organisma sistēmās. Visneaizsargātākie un vissmagāk ar bīstamajām infekcijas slimībām dzīves pirmajos mēnešos slimo paši mazākie, tāpēc vēlreiz aicinām visas grūtnieces noteiktajā laikā saņemt kombinēto vakcīnu un pasargāt savu mazulīti,” atgādina Gunta Laizāne, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas infekciju slimību profila virsārste.
Ja kāds zina, ka sakāries ar cilvēku, kurš saslimis ar difteriju vai ir tās nēsātājs, jāatceras, ka ilgstoša izolācija ir obligāta un var pasargāt apkārtējos, jo slimības inkubācijas periods ir līdz 10 dienām.
Uzsākot jauno 2024./2025. gada operas un baleta sezonu, sveicam ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt Džoakīno Rosīni operu “Pelnrušķīte” 11. septembrī plkst. 19.00 par īpašu cenu.
Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv.
Ar īpašo kodu MED20 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 20% apmērā.
Līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2024/25 gadā. Īpašos gadījumos valde izskatīs arī iesniegumus ārpus šī termiņa. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju līdz $ 3000 apmērā.
Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Fonda stipendijai. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai.
Līdz pat 2021. gadam fonds galvenokārt atbalstīja Latvijas jauno ārstu un zobārstu profesionālo pilnveidi, bet kopš 2021. gada pretendentu loks ir paplašināts un stipendiju var saņemt arī citas ārstniecības personas, piemēram, fizioterapeiti, rehabilitologi, farmaceiti u.c.
Pieteikumus vērtē fonda valde, kurā sabiedriskā kārtā darbojas tā vadītājs reimatologa asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda). Fonda valdē ir zobārste Inese Flude (Kanāda) un farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre, Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē. Ekspriekšsēdis – prof. Kaspars Tūters (Kanāda).
Ojāra Veides fonda stipendiāti par savu pieredzi un ieguvumiem gatavo aprakstu, ko var lasīt LĀZA mājaslapā sadaļā Publikācijas/ Apkārtraksts. Neiztrūkstoši ir pateicības vārdi par atbalstu. Tas priecē un motivē Fonda valdi arī turpmāk sniegt savu atbalstu Latvijas jaunajiem un ne tik jauniem speciālistiem. Šobrīd atbalstu jau saņēmuši Latvijas 67. kolēģi.
Prof. Ingrīda Selga Šķetre Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rīkotā pieņemšanā Latvijas goda konsuliem ārvalstīs, 01.07.2024. Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fonda darbību nodrošina ziedojumi. Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922 www.lazariga.lv
Sēru vēsts – mūžībā aizsaukts dr.habil.med. profesors Valentīns Logins
Ģimene informē, ka 2024.gada 22.augustā 85.dzīves gadā mūžībā aizsaukts mīlošs un gādīgs tēvs, brālis, vectēvs, vecvectēvs, brīnišķīgs draugs, zinātnieks, kolēģis un ārsts osteorefleksoterapeits, medicīniskās biomehānikas habilitētais medicīnas zinātņu doktors, profesors Valentīns Logins.
Valentīns Logins Rīgas Medicīnas institūtu Vispārējās ārstniecības fakultāti beidzis 1966.gadā, paralēli aktīvi strādājot kā neatliekamās palīdzības ārsts un terapeits. 1970.gada sākumā kļuvis par jaunāko, vēlāk (kopš 1986.gada) par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā, kur aktīvi darbojies medicīnas biomehānikas zinātnieku grupā realizējot dažāda veida pētījumus, eksperimentus osteorefleksoterapijā. 1973.gadā kļuvis par Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta medicīnas zinātņu kandidātu. V.Logins turpināja savu zinātnisko darbu un 1992.gadā ieguvis medicīnas zinātņu doktora, un kopš 1993.gada profesora zinātnisko grādu un kvalifikāciju. Paralēli darbam Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā, 1997.gadā kļuvis par vadošo pētnieku Latvijas Medicīnas akadēmijā. 1999.gadā ieguvis habilitēta medicīnas doktora grādu aizstāvot darbu medicīniskā biomehānikā “Skriemeļu kaulaudu biomehāniskās īpašības”. Ar interesi iesaistījies jauno kolēģu apmācībā, saņēmis Rīgas Stradiņa universitātes atzinības rakstu par ilgstošu un godprātīgu ieguldījumu Rehabilitācijas fakultātes attīstībā un sasniegumiem pētniecības jomā rehabilitācijā. 2022 gadā ievēlēts un kļuvis par Osteorefleksoterapijas asociācijas prezidentu. Vislielāko gandarījumu prof.V.Loginam ir sniegusi iespēja atvieglot dažāda veida sāpes un stiprināt kaula-muskuļu balsta sistēmas stāvokli saviem pacientiem. Kā pacientus bieži konsultējis arī profesionālus sportistus. Profesors turpinājis aktīvu pacientu konsultēšanu un ārstēšanu izmantojot osteorefleksoerapijas metodi un bijis atsaucīgs un ieinteresēts kolēģis medicīnas jomas diskusijās līdz pat sava mūža beigām.
Aizraušanās ar zinātni un praktisko medicīnu prasīja daudz spēka un laika, bet ģimene un draugi Valentīnu atceras kā dzīvespriecīgu, laipnu, atsaucīgu, ar labu humoru apveltītu, sirds un prāta inteliģentu, cilvēcisku, saimniecisku un darbīgu. Visu mūžu aktīvi iesaistījies kultūras dzīvē, bieži apmeklējis koncertus, izstādes un teātra izrādes, daudz lasījis, aktīvi interesējies par sportu, bet tajā pat laikā arī dzīve savā lauku īpašumā kopjot dārzu, gādājot malku no meža, rūpējoties par ēku uzturēšanu un atjaunošanu viņam sagādāja prieku. Jebkurš ģimenes loceklis un viesis tika laipni gaidīts Valentīna mājās.
Kaut pavadīts garš un dažādiem dzīves notikumiem bagātīgs mūžs, tomēr sāpīgi zaudēt…
Atvadīšanās un izvadīšana pēdējā ceļā notiks piektdien, 30.augustā, plkst. 14:00 Rīgas Pirmo Meža kapu kapličā (Rīga, Aizsaules iela 2).
Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) pasludinājusi pērtiķu baku uzliesmojumu Āfrikā par starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju[1].Jauns pērtiķu baku (turpmāk – PB) vīrusa celms (I klade) strauji izplatās Centrālāfrikas valstī Kongo Demokrātiskās Republikas (turpmāk – KDR) austrumos un nesen ir izplatījies vairākās citās kaimiņvalstīs (Burundi, Kenijā, Ruandā, Kongo Republikā, Centrālāfrikas Republikā un Ugandā). No 2024. gada sākuma KDR ir ziņojusi par vairāk nekā 15 600 PB saslimšanas gadījumiem un 537 nāves gadījumiem[2].
2024. gada 14. augustā Zviedrijā tika diagnosticēts ievests PB gadījums, ko izraisījis vīrusa celma I klades variants, kas ir pirmais I klades izraisīts gadījums, kas diagnosticēts ārpus Āfrikas kontinenta[3].
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka risks Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (turpmāk – ES/EEZ) sabiedrībai kopumā ir zems, taču ir augstāks iedzīvotājiem, kas ceļo uz skartajiem apgabaliem un nonāk kontaktā ar infekcijas skartajām kopienām[4]. Jāņem vērā, ka cilvēkiem ar imūnsistēmas traucējumiem risks ir augstāks nekā vidēji iedzīvotājiem.
Lūdzam Jūs nekavējoties ziņot Centram, ja ir aizdomas par PB gadījumu atbilstoši gadījuma definīcijai[5], kā arī nodrošināt ātru laboratorisko izmeklēšanu, lai laikus tiktu īstenoti pretepidēmijas pasākumi. Materiālu laboratoriskai diagnostikai lūdzam sūtīt SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” Nacionālajai mikrobioloģijas references laboratorijai.
Vairāk informācijas un ieteikumi ārstniecības personām par gadījumu ziņošanu, laboratorisko izmeklēšanu, vakcināciju un piesardzības pasākumiem iekļauti Centra materiālā “Ieteikumi ārstniecības personām par pērtiķu baku epidemioloģiskās kontroles pasākumiem”. Ieteikumi pēc nepieciešamības regulāri tiks atjaunoti, papildināti un ir pieejami Centra tīmekļa vietnē: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/21768/download?attachment.
Lūdzam izplatīt šo informāciju asociāciju un biedrību biedriem un Jūsu iestāžu ieinteresētajiem darbiniekiem.
Šodien dalāmies ar sēru vēsti. Naktī pavisam negaidīti, 66 gadu vecumā no mums ir aizgājis tuvs kolēģis, ārsts reanimatologs – anesteziologs Mārtiņš Vīksne.
Ārsts Mārtiņš Vīksne dzimis 1958. gada 25. februārī, Rīgā. Uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, strādājot par laborantu Rīgas Medicīnas institūta bioķīmijas fakultātē, nostiprinājis pārliecību, ka vēlas savu profesiju saistīt ar medicīnu. Pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas, profesionālā karjera aizvedusi uz Cēsu pusi, kur strādājis par pediatru un terapeitu. Iegūstot anesteziologa – reanimatologa kvalifikāciju, turpinājis darbu šajā specialitātē.
Uz Kurzemi dzīves ceļš atvedis 1986.gadā, kad amatu apvienošanas kārtībā sācis strādāt Aizputes Zonālajā slimnīcā, paralēli pildot Pāvilostas slimnīcas galvenā ārsta pienākumus. Savās mājās Pāvilostā arī aprāvās Dr. Vīksnes mūžs.
Kuldīgas slimnīcā Dr. Mārtiņš Vīksne sāka strādāt 2001. gadā, un tā 23 gadi nu paliek ierakstīti Kuldīgas slimnīcas kolēģu atmiņās. Gudrs, zinošs, precīzs. Pieredzējis kolēģis, uz kuru varēja paļauties. Ārsts ar lielo burtu. Darītājs nevis runātājs. 2024. gadā saņēmis LR Veselības ministrijas Atzinības rakstu par operatīvu riska faktoru identificēšanu un nekvalitatīvu zāļu izplatīšanas draudu novēršanu sabiedrībai.
Kuldīgas slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas kolēģi par Mārtiņu saka tā: “Kad Dr. Vīksne ienāca telpā, uzreiz varēja sajust, ka tajā ir ienācis ārsts. Kad viņš veica kādu manipulāciju pacientam, mēs vienmēr zinājām, ka tas būs ātri, precīzi, bez liekiem vārdiem un atkārtotām darbībām.”
Tāds Dr. Mārtiņš Vīksne vienmēr paliks mūsu un izārstēto pacientu gaišā piemiņā.
Latvijas Nacionālais teātris šajā sezonā vēlas īpaši godināt un pateikties medicīnas nozares darbiniekiem, periodiski sagatavojot īpašus piedāvājumus. Šobrīd piedāvājam iespēju iegādāties biļetes uz augustā gaidāmo izrādi “Pūt, vējiņi!” ar 30% atlaidi. Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē (https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/15817) un biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu: veseliba30
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
