10.09.2021 LĀB darba laiks ir līdz 15:00
10.09.2021 LĀB darba laiks ir līdz 15:00
10.09.2021 LĀB darba laiks ir līdz 15:00
Piektdien, 10. septembrī, no plkst. 14.00 LĀB konferenču dalībnieku kartes Rīgā Skolas ielā 3 izņemt nevarēs.
Šobrīd zinātnē balstītie dati atspoguļo, ka vakcinācija pret Covid-19 ir viens no būtiskākajiem un efektīvākajiem profilakses pasākumiem pandēmijas apkarošanai, kā arī Latvijā reģistrētās vakcīnas ir drošas un efektīvas.
Lai atbalstītu vakcinācijas aptveres palielināšanu un sniegtu nepārprotamu un skaidru, zinātnē bāzētu viedokli par profilaktiskiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB) šā gada 2. septembrī ir izveidojusi Covid-19 infekcijas profilakses darba grupu. Darba grupā ir ievēlēti: LĀB viceprezidents Dr. Roberts Fūrmanis un LĀB valdes locekļi dr. Kārlis Rācenis, prof. Gustavs Latkovskis, prof. Alvils Krams. Darba grupu vada LĀB viceprezidents Dr. Roberts Fūrmanis.
Ar šo LĀB informē, ka turpmāk publiskajā telpā un plašsaziņas līdzekļos, kā arī komunikācijā ar valsts institūcijām un nevalstiskām organizācijām oficiālu LĀB viedokli par Covid-19 vakcinācijas un profilaktisko pasākumu jautājumiem paudīs darba grupas pārstāvji, izņemot gadījumos, kad darba grupa vai LĀB valde lemj citādi.
“Darba grupa uzsver, ka vakcinācija pret COVID-19 joprojām ir vissvarīgākais no pandēmijas apkarošanas pasākumiem. Ja vakcinācija notiktu tik pat efektīvi kā citās valstīs, piemēram, Dānijā, arī Latvijā nebūtu nepieciešamības lietot maskas skolās un ievērot citus ierobežojumus, kas apgrūtina valsts attīstību un tās iedzīvotāju ikdienu.
Tādēļ LĀB aicina visus sabiedrības locekļus, kam pienākas vakcinācija un kas līdz šim nav vakcinējušies, to izdarīt gan savas veselības, gan visas sabiedrības vārdā. Latvijas Ārstu biedrība aicina visus Latvijas ārstus un jo īpaši ģimenes ārstus aktīvāk mudināt pacientus vakcinēties, īpaši un proaktīvi uzrunājot tieši augstākā riska grupas – vecumā virs 50 gadiem un pacientus ar hroniskām slimībām – kam saslimšana ar Covid-19 var būt liktenīga. Kategoriski nav pieļaujams, ka ārsts varētu atrunāt pacientu no vakcinācijas.
Darba grupa arī kategoriski norobežojas no LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces izteikumiem, kas publicēti 06.09.2021. sociālajā tīklā Facebook. Atklātajā vēstulē paustais par Covid-19 profilakses pasākumiem ir kolēģes personīgais viedoklis un neatspoguļo oficiālo LĀB valdes nostāju. LĀB paļaujas uz nozares profesionāļu viedokli un lēmumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanā.”
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents
Dr. Roberts Fūrmanis
Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļi
Prof. Alvils Krams
Prof. Gustavs Latkovskis
Dr. Kārlis Rācenis
Cienījamie Latvijas Ārstu biedrības biedri!
Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” vārdā pateicamies par ārstu un medicīnas darbinieku nesavtīgo un nenovērtējamo ieguldījumu.
Vēlamies dot iespēju ārstiem gūt nelielu atelpu, piedāvājot bezmaksas ielūgumus 24. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertu apmeklējumam (75 ielūgumus uz katru koncertu):
26. augustā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā
“Igaunijas Filharmonijas kamerkora solokoncerts”
Diriģents Tenu Kaljuste
Programmā: Arvo Perta un Morisa Duruflē mūzika
11. septembrī plkst. 19.00 Rīgas Domā
Noslēguma koncerts. “Dvēseļu pārceļošana”
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvija Nacionālais simfoniskais orķestris Diriģents Māris Sirmais
Programmā: Džons Adams “Harmonium”, “On the Transmigration of Souls”
Džons Luters Adams “Sky With Four Suns”, “Sky With Four Moons”
Ceram, ka Latvijas Ārstu biedrībai ir laiks un iespēja informēt savus biedrus par iespēju apmeklēt 24. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertus.
Lūdzam sūtīt apkopotu informāciju par ielūgumu skaitu ar apmeklētāju vārdiem sūtīt uz info@koris.lv:
Vairāk par festivāla norisēm: www.sgmf.lv un www.koris.lv
Lūdzu ņemt vērā, ka koncertu apmeklējumi notiek “zaļajā režīmā” (apmeklētājiem jāierodas ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu).
Ar cieņu,
Māris Ošlejs
VSIA “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija””
Valdes loceklis
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzskata, ka nav iespējams lemt par veselības nozares finansējumu 2022. līdz 2024. gadam, būtiski nemainot politiķu izpratni par sabiedrības veselību un nozares nozīmību valsts attīstībā. Tāpēc nozares profesionālās organizācijas neatbalsta Veselības ministrijas (VM) un Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto veselības nozares finansējuma plānu nākamajiem gadiem, jo tas ne tikai nepilda iepriekš dotos solījumus, bet arī neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši IKP pieauguma prognozei.
LĀB, LJĀA un LMa uzsver, ka joprojām lēmumpieņēmējiem nav izpratnes par veselības nozares aktuālajām problēmām, tāpēc netiek piedāvāti arī ilgtspējīgi risinājumi veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un finansēšanai. Tas attiecas gan uz akūto cilvēkresursu un atalgojumu jautājumu, gan neatbilstošajiem pakalpojumu tarifiem un stagnējošu valsts kompensējamo zāļu sistēmu.
“Jau 30 gadus politiskā retorika veselības aprūpē ir, ka naudas visam nepietiek, tāpēc visiem iedosim mazliet. Tikmēr vairums Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Lietuva un Igaunija, ir radušas iespēju veselības aprūpei novirzīt būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus, kas pietek visu svarīgāko nozares vajadzību finansēšanai. Latvijā veselības aprūpes nozare joprojām tiek uzlūkota tikai un vienīgi kā valsts budžeta izmaksu pozīcija, nevis kā investīcija valsts ekonomikā un sabiedrotais sabiedrības veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšanā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Nozares profesionālās organizācijas sagaida, ka līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu, tiks ieviests arī jaunais mediķu atalgojuma modelis, kas nodrošinās skaidrus atalgojuma aprēķināšanas principus visām amatu grupām un solīto algu palielināšanu visiem nozarē strādājošajiem. Vienlaikus LĀB, LJĀA un LMa ir kategoriski pret, ka mediķu atalgojuma jautājumu pretnostata citām objektīvām nozares vajadzībām, piemēram, akūta papildus finansējuma nepieciešamība onkoloģijai un psihiatrijai.
“Mediķu atalgojuma palielināšana neatrisinās visas Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmas, ir nepieciešams pilnībā pārskatīt nozares darbības principus un to, kam mēs tērējam valsts nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, vai iekļaujot valsts kompensējamo zāļu sarakstā salīdzinoši dārgas, bet efektīvas zāles, mēs ne tikai pilnībā izārstējam cilvēku un atgriežam to darba tirgū, bet arī ietaupām līdzekļus, kas pie neefektīvas terapijas tiktu tērēti rehabilitācijai un sociālajiem pabalstiem,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.
Aktuālais VM un FM piedāvājums pēc būtības nerisina arī cilvēkresursu trūkuma un rezidentūras jautājumu, respektīvi, neatbilstību starp ārstniecības absolventu un rezidentūras vietu skaitu, kā rezultātā daļa topošo ārstu dodas uz ārzemēm un nekad tā arī vairs neatgriežas Latvijā.
“Ja mēs Latvijā nesakārtosim rezidentūras jautājumu, tad jau tuvākajos gados ne tikai būtiski pieaugs vidējais ārstu vecums, bet arī trūks vai pat pilnībā nebūs ārstu vairākās specialitātēs. Papildus neatbilstībai starp medicīnas fakultāšu absolventu skaitu un valsts finansētajām rezidentūras vietām, mums joprojām Latvijas slimnīcās strādā vairāk nekā 200 jaunie ārsti, kuri paši maksā par šādu iespēju. Vienlaikus mēs esam kategoriski pret ierosinājumu samazināt rezidentūras ilgumu, lai tādā veidā iegūtu līdzekļus papildu rezidentūras vietām. Ilgstošu cilvēkresursu problēmu nedrīkst risināt uz izglītības kvalitātes un zināšanu standarta pazemināšanas rēķina. Pretējā gadījumā no tā cietīs pacients,” uzsver LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Cienījamie Latvijas Ārstu biedrības biedri!
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” vēlas pateikties visiem medicīnas darbiniekiem par nesavtīgo un nenovērtējamo ieguldījumu, tādēļ vēlas dot iespēju ārstiem gūt nelielu atelpu, piedāvājot bezmaksas ielūgumus 24. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertu apmeklējumam:
26. augustā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā
“Igaunijas Filharmonijas kamerkora solokoncerts”
Diriģents Tenu Kaljuste
Programmā: Arvo Perta un Morisa Duruflē mūzika
Pieteikšanās līdz 25.08 plkst. 15:00 pa tālruni: 29335984!
11. septembrī plkst. 19.00 Rīgas Domā
Noslēguma koncerts. “Dvēseļu pārceļošana”
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
Latvija Nacionālais simfoniskais orķestris Diriģents Māris Sirmais
Programmā: Džons Adams “Harmonium”, “On the Transmigration of Souls”
Džons Luters Adams “Sky With Four Suns”, “Sky With Four Moons”
Pieteikšanās līdz 08.08 plkst. 17:00 pa tālruni: 29335984!
Vairāk par festivāla norisēm: www.sgmf.lv un www.koris.lv
Lūdzu ņemt vērā, ka koncertu apmeklējumi notiek “zaļajā režīmā” (apmeklētājiem jāierodas ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu).
Ar cieņu,
Māris Ošlejs
VSIA “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija””
Valdes loceklis
Lai uzlabotu valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionos, paplašināts to zobārstu loks, kas var pieteikties un saņemt finanšu atbalstu – naudas kompensāciju par darbu ārpus Rīgas, kā arī par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.
Naudas kompensācijas izmaksa ārstniecības personām, ko finansē no ES fondu līdzekļiem, vērsta uz speciālistu piesaisti reģioniem, kuri sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka katrā no reģioniem šobrīd ir vairāki desmiti ārstniecības iestāžu, kurās sniedz valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, bet tas nav pietiekami.
Precizētie noteikumi paredz, ka uz kompensāciju var pretendēt sertificēts zobārsts, kuram 2017. gada 24. martā nebija spēkā līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi pieteikties var arī tie zobārsti, kuri 2017.gada 24.martā ir snieguši tikai maksas zobārstniecības pakalpojumus, bet turpmāk noteiktā apjomā iesaistīsies valsts apmaksāto zobārstniecība pakalpojumu sniegšanā.
Lai pretendētu uz kompensāciju, sertificētam zobārstam Veselības ministrijā jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti, tajā skaitā pieteikums, kurā jāsniedz apliecinājums, ka ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu noteiktā apjomā – vismaz 800 apmeklējumiem gadā.
Naudas kompensācijas pieejamas arī zobārstu asistentiem, zobu higiēnistiem un zobārstniecības māsām, kas strādās vienā komandā ar zobārstu – kompensācijas saņēmēju, kā arī atbildīs vēl citiem papildus izvirzītajiem nosacījumiem.
Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Veselības ministrija uzsāka īstenot 2017. gada nogalē. Pieteikumu pieņemšana no ārstniecības personām turpināsies līdz pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam, paredz esošā kārtība.
Ņemot vērā lielo interesi par darbu reģionos, ar minētajiem grozījumiem MK noteikumos palielināts arī projekta kopējais attiecināmais finansējums, kas pēc grozījumu spēkā stāšanās ir 11 960 105 eiro. Atbalstu projekta ietvaros var saņemt noteikts ārstniecības personu loks, kuras reģionos trūkst. Plašāka informācija un pieteikumu veidlapas šeit.
Veselības ministrija informē, ka ir paplašinātas iespējas ģimenes ārstiem ārpus Rīgas saņemt naudas kompensāciju. Atbalsts, ko finansē no ES fondu līdzekļiem, ieviests, lai veicinātu ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu un nodrošinātu veselības aprūpi iedzīvotājiem.
Precizētie nosacījumi paredz, ka jaunais ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta reģionā, laika posmā no 2017. gada 24. marta līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdim nevar būt strādājis par ģimenes ārstu ārpus Rīgas ar pacientu sarakstā reģistrētām personām. Tādējādi turpmāk kompensāciju varēs saņemt arī tie ģimenes ārsti, kuri laika posmā no 2017.gada 24.marta ir aizvietojuši prombūtnē esošu ģimenes ārstu vai strādājuši kā papildus ģimenes ārsts cita ģimenes ārsta praksē.
Atgādinām, ka kompensāciju saņem abi ārsti – gan pensijas vecuma ģimenes ārsts, gan jaunais speciālists. Naudas kompensācija tiek izmaksāta par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu/pārņemšanu, bet jaunais ārsts papildus saņem vienreizēju finanšu atbalstu par darbu reģionā, ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.
Ģimenes ārsta prakses pārņemšanas nosacījumi ir:
Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Veselības ministrija sāka īstenot 2017. gada nogalē. Pretendentu pieteikumu pieņemšana turpināsies līdz pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam, paredz esošā kārtība.
Ņemot vērā lielo interesi par darbu reģionos, ar minētajiem grozījumiem MK noteikumos palielināts arī projekta kopējais attiecināmais finansējums, kas pēc grozījumu spēkā stāšanās ir 11 960 105 eiro.
Ģimenes ārstu piesaiste ir aktuāla visos reģionos Latvijā. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem ārpus Rīgas šobrīd ir vairākas brīvas prakses vietas – Līgatnē, Saldū, Liepājā, Tukumā, Talsos, Rankas pagastā un Sabilē. Taču liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā, tāpēc aktuāla ir ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana arī citās pašvaldībās. Veselības ministrija aicina ģimenes ārstus izmantot pieejamo atbalstu. Plašāka informācija šeit
Latvijas Ārstu biedrība ir saņēmusi organizācijas ”Ārsti par COVID-19 ētiku” vēstuli.
Izanalizējot materiālu, esam atklājuši daudzas neprecizitātes un ačgārnu pētījumu datu tulkojumu, tāpēc pilnībā piekrītam EMA ( Eiropas Medicīnas Aģentūras) paustajam viedoklim.
Ar EMA viedokli var iepazīties šeit:
Lai novērstu viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, aicinām ārstus izmantot tikai uzticamus informācijas avotus:
Latvijas Ārstu biedrība ( turpmākā tekstā LĀB) nosoda jebkuru ārstniecības personu vai citu vakcinācijas procesa organizācijā iesaistīto personu rīcību, kas saistīta ar Covid-19 vakcinācijas fakta viltošanu. Vienlaicīgi uzskatām, ka ikvienai personai ir tiesības uz nevainīguma prezumpciju, tāpēc nav pieļaujama nosodījuma izteikšana vai soda piemērošana pirms nav pabeigts izmeklēšanas process.
LĀB aicina visiem iedzīvotājiem un vakcinācijas procesā iesaistītajiem profesionāļiem izturēties pret Covid-19 vakcināciju ar īpašu atbildību, lai novērstu Covid-19 radītos draudus sabiedrības veselībai un valsts ekonomikai.