Skip to content

JAUNUMI

Latvijas Medicīnas fonda (LMF) atbalsts Latvijas medicīnai

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) kopš 1993. gada ir sniedzis savu atbalstu nu jau 64 Latvijas jauno ārstu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas līdz pat 2020. gadam pasaules pieredzes durvis bija atvērtas. Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas Latvijas kolēģiem doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF šobrīd apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus. Tomēr pieredzes stāsti par apgūto un redzēto prakses vietās ir tas avots, kas pierāda atbalsta lietderību līdz šim un, cerams, arī turpmāk.

Šoreiz LMF Zariņu studiju ceļojumu stipendijas ieguvējas, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģes-reanimatoloģes Katrīnas Rutkas pieredze sirds ķirurģijas centrā Apvienotajā Karalistē.

LMF stipendiāte Katrīna Rutka.

2020. gada maijā man izdevās atgriezties dzimtenē no Londonas, kur no 2019. gada nogales smēlos pieredzi kardioanestezioloģijā un intensīvajā terapijā vienā no lielākajiem sirds ķirurģijas centriem Eiropā – St. Bartholomew’s Hospital (Barts Health NHS Trust). Šo mācību ceļojumu bija iespējams realizēt, pateicoties prof. Bertrama un Kristapa Zariņu dibinātajai LMF stipendijai, kas atbalsta Latvijas jauno ārstu ieceres iegūt pieredzi ārzemju klīnikās un ko es ieguvu 2018. gadā.

Šī iespēja bija gan veiksmes, gan būtisku pūļu rezultāts. Veiksme, kas ļāva vienā no Baltijas reģionālajām konferencēm sastapt vienu no šīs slimnīcas vadošajiem kardioanesteziologiem Dr. Roger Cordery un iegūt LMF stipendiju ārzemju brauciena realizācijai. Pūles, lai nokārtotu nepieciešamos pārbaudījumus, reģistrāciju pilnvērtīgai dalībai klīniskajā darbā Apvienotajā Karalistē un noorganizētu ne mazumu sadzīvisku lietu, lai uz vairākiem mēnešiem pārceltos uz vienu no lielākajām pasaules metropolēm.

Jāatzīst, ka sākums nebija viegls, jo īsā laika sprīdī bija jāiejūtas citā valstī, jāorientējas jaunā slimnīcā un veselības aprūpes sistēmā, turklāt tas jāpaveic klīniskajā vidē, tekoši runājot svešvalodā saziņā gan ar kolēģiem, gan pacientiem. Viena no apmaiņu panākumu atslēgām, manuprāt, bija tas, ka tiku uzņemta tāpat kā vietējie rezidenti – vienlīdzīga apmācība un arī atbildība. Tas gan nozīmēja ļoti īsu aklimatizācijas periodu, kur jau faktiski 3. darba dienā sākās nakts dežūras intensīvajā terapijā, kā arī atbildības uzņemšanās, dodoties uz izsaukumiem slimnīcas ietvaros pie pacientiem ar strauju veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Vairāki mēneši, ko pavadīju šajā sirds ķirurģijas un kardioloģijas centrā, ļāva man gūt pieredzi anestēzijas un intensīvās terapijas nodrošināšanā gan dažādu rutīnas, gan vairāku relatīvi unikālu operāciju un procedūru laikā. Man bija iespēja apgūt transezofageālās ehokardiogrāfijas pamatus, kas šeit tiek plaši izmantota operācijās, kā arī diagnostiskos nolūkos intensīvās terapijas nodaļās pacientiem jau pēc operācijas veikšanas. Tāpat uz relatīvi lielo operēto pacientu skaitu bija iespēja samērā bieži novērot arī invazīvā un mazinvazīvā monitoringa pielietojumu, praksē redzēt to priekšrocības un trūkumus.

Interesanta pieredze bija arī padziļinātā atdzīvināšanas algoritma īstenošana pacientiem pēc sirds operācijas intensīvās terapijas nodaļā. Šajā centrā tiek realizētas simulāciju veida apmācības gan ārstniecības, gan aprūpes personālam, lai nodrošinātu iespējami ātrāku šī algoritma uzsākšanu. Tā ietvaros pēc iespējas agrāk tiek pieņemts lēmums par atkārtotu krūškurvja atvēršanu, nepieciešamības gadījumā pēc tam pacientu transportējot uz operāciju zāli vai pieslēdzot mākslīgajai asinsritei turpat uz vietas intensīvās terapijas nodaļā.

Papildus klīniskajai pieredze man bija iespēja piedalīties arī vietējo rezidentu apmācības aktivitātēs, kas tiek organizētas slimnīcas vai klīnikas līmenī. Tās ietvēra dažāda veida praktiskus un teorētiskus seminārus, žurnālu klubu, kas prasa ieguldījumu un iepriekšēju sagatavošanos gan no sertificētiem ārstiem, gan no rezidentiem. Jābilst, ka mācības notiek parastajā darba laikā uz vietas slimnīcā, neprasot rezidentiem speciāli nekur doties vai veltīt tam savu brīvo laiku. Katra slimnīca ir atbildīga par izglītības aktivitāšu nodrošināšanu, lai rezidenti būtu apmierināti ar savu apmācību. Pretējā gadījumā attiecīgās specialitātes koledža var pieņemt lēmumu uz konkrēto slimnīcu vairs nenosūtīt savus rezidentus, kas, protams, ir liels trieciens slimnīcas darbībai. Kopumā gan jāsaka, ka Apvienotajā Karalistē rezidentu apmācības sistēma ļoti atšķiras no parējās Eiropas. Piemēram, apmācība no ārsta diploma iegūšanas līdz specializācijai anestezioloģijā kopumā aizņem 9 gadus (Latvijā – 5 gadus), tomēr arī rezidenta alga ir ievērojami lielāka, nodrošinot stabilu finansiālo situāciju mācību laikā.

Ir skaidrs, ka šī ir resursiem bagāta valsts, veselības aprūpes un arī apmācības sistēma. Daudzos no ikdienas darbā veicamajiem soļiem ir iesaistīts lielāks cilvēkresursu skaits nekā Latvijā, lielākoties uzsverot pacientu drošību un cenšoties uzlabot darba efektivitāti. Protams, arī šajā valstī ir savas problēmas un brīžiem birokrātijas un sistēmas komplicētības dēļ dažādi procesi aizņem vairāk laika nekā Latvijā. Ikdienas darbā plaši tiek izmantoti protokoli, kas atvieglo darbu, taču personālam reizēm ir grūti adaptēties klīniskām situācijām, kad nepieciešamas atkāpes no protokola.

2020. gada marta vidū mana pieredzes apmaiņa negaidīti pārvērtās par dalību koronavīrusa pandēmijas apkarošanā. Lai gan teorētiski šis specializētais centrs nebija primārā slimnīca, uz kuru tika nogādāti COVID-19 pacienti, mums bija jāpiedalās intensīvās terapijas kapacitātes palielināšanā Londonā un nodrošināšanā pacientiem ar akūtu respiratora distresa sindromu (ARDS). Tā rezultātā gan slimnīca, gan darba ikdiena piedzīvoja milzīgas pārmaiņas, sākot ar atsevišķa slimnīcas stāva pārveidošanu par milzīgu intensīvās terapijas nodaļu un beidzot ar nepieciešamību pavadīt visu darba dienu pilnajā aizsargtērpā. Šī mobilizācijas procesa ietvaros anestezioloģija-reanimatoloģija visā pasaulē pierādīja sevi kā vienu no stūrakmeņiem šo smagajā stāvoklī esošo pacientu ārstniecībā. Tā bija skarba un neaizmirstama pieredze, kuru, cerams, nenāksies piedzīvot atkārtoti.

Kopumā šī Apvienotajā Karalistē gūtā pieredze viennozīmīgi ir ļoti vērtīga – ne tikai klīnisko prasmju aspektā, bet arī profesionālo kontaktu ziņā. Cerams, ka tie noderēs nākotnē, lai organizētu tālāku pieredzes apmaiņu starp šo centru un Latviju. Noteikti ir vērts ieguldīt pūles, lai, dodoties ārzemju apmaiņās, varētu pilnvērtīgi piedalīties klīniskajā darbā, kam viens no priekšnosacījumiem ir labas valodas zināšanas. Paldies, prof. Bertramam un Kristapam Zariņiem un LMF par sniegto iespēju!

Saziņai: Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā.

Skaidrojums par vairākām invaliditātēm vienai personai

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) lēmumā par invaliditātes noteikšanu norāda invaliditātes cēloni, piem., slimība, slimība no bērnības, nelaimes gadījums darbā; arodslimība, slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus u.c.  

Gadījumos, kad personai jau ir noteikta invaliditātes grupa, taču VDEĀVK tiek saņemts jauns nosūtījums invaliditātes ekspertīzei sakarā ar citu invaliditātes cēloni, nav pamata atteikt invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to pastāv situācijas, kad vienai un tai pašai personai vienlaicīgi ir noteiktas vairākas invaliditātes grupas ar atšķirīgiem cēloņiem (piemēram, III grupa par slimību no bērnības un II grupa sakarā ar arodslimību).

Ja personai sakarā ar noteikto invaliditāti ir tiesības uz vairākiem pakalpojumiem (piemēram, invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā), tiesiskais regulējums[1] kopš 01.01.2020. paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir tikai vienu pakalpojumu, ņemot vērā personas izvēli. Ja iepriekš persona saņēma abus minētos VSAA pakalpojumus, to izmaksa tiek turpināta līdz VSAA lēmumā noteiktā termiņa beigām, savukārt pēc šī termiņa beigām personai jāizvēlas, kuru vienu pakalpojumu turpmāk saņems.

 Gadījumos, kad pacienti izsaka vēlmi kārtot vairākas invaliditātes grupas sakarā ar atšķirīgiem invaliditātes cēloņiem, aicinām informēt savus pacientus par augstāk minēto.


[1]  Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14.panta astotā daļa un Pārejas noteikumu 24.punkts, atbilstoši 2019.gada 21.novembra grozījumiem likumā, pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/37968-par-obligato-socialo-apdrosinasanu-pretnbspnelaimes-gadijumiem-darba-un-arodslimibam

*Skaidrojumu sagatavoja LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments

Mūžībā devusies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre Ciemalda Lūkina

Mūžībā devusies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre Ciemalda Lūkina (07.10.1932. -09.04.2021.).

Ciemalda Lūkina dzimusi ārsta Ernesta Plāķa ģimenē, vectēvs valodnieks Juris Plāķis bija Latvijas universitātes profesors. Ģimeni smagi skāra padomju režīma represijas, vectēvs, tēvs un māte 1940.-41. gadā tika represēti. 

Mazā Ciemalda tikai laimīgas sagadīšanās dēļ palika Latvijā. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu. Politisku iemeslu dēļ tikai trešajā reizē izdevās iestāties Rīgas Medicīnas institūtā. Pēc RMI absolvēšanas no 1960. gada līdz 1969. gadam ķirurģe Jēkabpilī, tad ārste Rīgas 1.slimnīcā. Pēc specializācijas kursu beigšanas uroloģijā, ilgus gadus līdz aiziešanai pensijā tuberkulozes slimnīcas „Saurieši” uroloģijas nodaļas ārste.

Ciemalda Lūkina vienmēr aktīvi iesaistījusies ārstu profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē. 2003. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. Ar C. Lūkinas līdzdalību un rūpēm 2012. gadā iznākusi Jura Plāķa un Ernesta Plāķa atmiņu grāmata „Bez pasūtinājuma un cenzūras”. Latvijas radio 1 arhīvā var noklausīties Ciemaldai Lūkinai veltītu piemiņas veltījumu 11. aprīļa raidījumā „Šīs dienas acīm” plkst. 16.05. 

Sit tibi terra levis.
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

Par piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā pēc 31.03.2021

LR Valsts prezidentam
Egilam Levitam

LR Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrniecei

LR Ministru prezidentam
Arturam Krišjānim Kariņam

LR veselības ministram
Danielam Pavļutam

LR finanšu ministram
Jānim Reiram

LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem

2021. gada 30. martā, Rīgā

Par piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā pēc 31.03.2021

Visa pasaule, ieskaitot Latviju, jau vairāk nekā gadu cīnās ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām. Šīs cīņas būtiskāko daļu ir uzņēmušies medicīnas darbinieki, kuri ikdienā strādā ar Covid-19 pacientiem, glābjot dzīvības īpaši sarežģītos apstākļos. Palielinoties stacionēto pacientu skaitam, lielākajās Latvijas slimnīcās pirms pusgada tika apturēta lielākā daļa plānveida pakalpojumu; liela daļa slimnīcu nodaļu, dažos gadījumos pat veselas slimnīcas, kļuva par t.s. Covid-19 nodaļām vai stacionāriem. Tad arī nācās saskarties ar skarbo cilvēkresursu trūkumu nozarē, kam par iemeslu ir bijis ilgstošs hronisks līdzekļu trūkums pienācīgam atalgojumam. Tas joprojām būtiski atpaliek no OECD vidējiem rādītājiem. Kā rezultātā, sekojot daudzu valstu piemēram, arī Latvijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu piešķirt papildu piemaksas, lai nodrošinātu darbu Covid-19 nodaļu personālam, kas strādājot emocionāli, fiziski un morāli sarežģītos apstākļos, nepārtraukti atrodas uz izdegšanas robežas.

Pēdējās nedēļās ir vērojama pakāpeniska ar Sars-Cov 2 inficēto pacientu skaita samazināšanās, bet slimnīcās joprojām atrodas ievērojams pacientu skaits, kas sasniedz nedaudz mazāk par 700 pacientiem. Šīs tendences, apvienojumā ar jauno vīrusa paveidu izplatīšanās riskiem, rada bažas, ka ar Covid-19 pacientiem medicīnas personālam nāksies saskarties vēl vismaz visu šo gadu. Jāatzīmē, ka stacionēto pacientu skaita samazināšanās ļauj Covid-19 nodaļām pakāpeniski atgriezt pie to pamata profila un atjaunot stacionāru pakalpojumus, kas prasa medicīnas personāla atgriešanās savās pamata darbavietās ne-covid nodaļās. Diemžēl, šie notikumi nav nesuši sistēmai papildu cilvēkresursus un ar to trūkumu mums nāksies saskarties vēl ilgu laiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēstules autori aicina Ministru kabinetu tuvākajā laikā lemt un apstiprināt arī turpmāku piemaksu piešķiršanu medicīnas darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem arī pēc šī gada 31. marta! Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Covid-19 nodaļu darba nepārtrauktību, kas atkārtotu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā ļautu veiksmīgi tikt ar tiem galā.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs

“Gada balva medicīnā 2020” ceremonijā godināti Latvijas izcilākie mediķi

27. martā kanālā TV3 bija skatāma „Gada balvas medicīnā 2020” svinīgā ceremonija, ko 11. gadu rīkoja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Šogad balvas tika pasniegtas 15 nominācijās. Ar balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad tika godināts izcils ārsts ķirurgs un medicīnas zinātņu doktors Andrejs Pavārs, bet titulu “Gada cilvēks medicīnā 2020” ieguva Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Savukārt par “Gada notikumu medicīnā 2020” tika atzīts Latvijas zinātnieku izstrādātais siekalu tests Covid-19 ierobežošanai.

Pasākuma viesus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi ginekoloģi Andru Leviti un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Svinīgajā pasākumā uzstājās koris “Maska”, duets “Māsas Balanas”, etno mūzikas grupa “Tautumeitas”, kā arī dziesminieks Kārlis Kazāks un DJ Monsta. Īpašu veltījumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija sagatavojis Jūrmalas mūzikas skolas audzēknis Roberts Binders, kas izpildīja paša komponētu laikmetīgu skaņdarbu koklei. Ceremoniju vadīja aktieris Artūrs Skrastiņš.

Balvas tika pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts 2020”, “Gada ārsts speciālists 2020”, “Gada zobārsts 2020”, “Gada ārsta palīgs 2020”, “Gada farmaceits 2020”, “Gada māsa 2020”, “Gada māsas palīgs 2020”, “Gada vecmāte 2020”, “Gada funkcionālais speciālists 2020” un “Gada slimnīca 2020”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis.

Par “Gada ģimenes ārsti” sabiedrības balsojumā tika atzīta “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Ilze Skuja. Balvas ieguvēja ir pieredzējusi ģimenes ārste, kas līdz sirds dziļumiem iznes ģimenes ārsta būtību – atsaucīga, saprotoša un zinoša. Cilvēks, kas cīnās par katru savu pacientu, un ir kopā ar viņu gan skumjos, gan priecīgos brīžos. Kā saka pacienti – “viņas labo darbu vācelīte pildās un pildās” un “viņai pelnīti pieder mūsu ģimenes beznosacījumu mīlestība”.

AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš: “Man ir tas gods “Olainfarm” un “Silvanols”, kā arī visas sabiedrības vārdā teikt lielu paldies visiem veselības aprūpē strādājošajiem, bet īpaši Latvijas ģimenes ārstiem! Cilvēkiem, kuri aizvadītajā gadā paveikuši un turpina darīt titānisku darbu. Mēs apbrīnojam jūsu drosmi, spēku un izturību. Šajā grūtajā laikā jūs esat mūsu uzticības personas un iedvesmas avots! Novēlu ikvienam stipru veselību!”

Savukārt balvu “Gada ārsts speciālists” saņēma ORTO klīnikas un Daugavpils reģionālās slimnīcas traumatologs – ortopēds Andrejs Elksniņš – Finogejevs. Kolēģi un pacienti īpaši izceļ ārsta mērķtiecību, jo viņš allaž “iet uz rezultātu” par visiem 110 procentiem un neatsakās pat no ļoti sarežģītiem gadījumiem. Viņam esot ne vien gudra galva, bet arī laba sirds.

Veselības uzņēmumu grupas “Repharm” („Mēness aptieka”) padomes loceklis Dins Šmits: „Vienlaikus ar sarežģītajiem pārbaudījumiem šis laiks palīdz vēl labāk ieraudzīt mūsu patiesās vērtības un profesionāļus, kuriem varam uzticēties. Redzam, cik visaptveroša ir veselības aprūpes loma, cik būtiska medicīnas uzņēmumu efektivitāte un cik neizmērojami vērtīgs ir ārsta un katra medicīnas darbinieka veikums!”

“Gada zobārsts” tituls – Siguldas zobārstniecības “KF Dental” un Valmieras zobārstniecības klīnikas “Dentalfix” zobārstei Danai Burtniekai. Pati laureāte atzīst, ka arī izjūt bailes no zobārsta, tāpēc tik labi izprot savus pacientus, gan bērnus, gan arī pieaugušos. Bet viss precīzāk un trāpīgāk par zobārsti pasaka viņas pacienta vārdi: “Kopš iepazinu dakteri Danu, es pa dzīvi eju ar smaidu! Kāpēc? Tāpēc, ka tagad es to varu!”

Balvu “Gada ārsta palīgs” šogad saņēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīgs Genādijs Rusanovs. Viņš ir ļoti mērķtiecīgs un ar augstu atbildības sajūtu. Kolēģi atzīmē, ka tieši G. Rusanovs bija viens no pirmajiem, kas pērn pavasarī bez šaubīšanās un bailēm devās tobrīd nezināmajā – palīdzēt Covid-19 pacientiem. Daudzi īpaši uzsver viņa godīgumu, kompetenci un spēju pārliecinoši rīkoties nestandarta situācijās.

Par balvas “Gada māsa” ieguvēju sabiedrības balsojumā šogad kļuvusi Rīgas Dzemdību nama māsa Olga Cereļa. Pateicīgie pacienti savās atsauksmēs raksta, ka māsai Olgai esot pārdabiskas darbaspējas, neizsīkstoša enerģija, empātija un humora izjūta. Viņas sniegtais emocionālais atbalsts palicis pacientu atmiņā uz ilgu laiku! Savukārt balvu “Gada māsas palīgs” atzīta RAKUS “Biķernieki” māsas palīgs Gunta Maslinarska. Par viņu pacienti un slimnīcas kolēģi ir tieši un lakoniski – runā maz, bet daudz dara! Gunta strādā ar pilnu atdevi, visu sevi velta darbam. Lai katrs būtu aprūpēts!

“Gada farmaceits” tituls – Daugavpils “Latvijas aptieka” vadītājai un farmaceitei Dinārai Gedzjunei. Aptiekas apmeklētāji teic, ka Dināra Gedzjune ir zinoša un atbildīga – draudzīga un atsaucīga. Kāda bijusī kolēģe atklāj, ka tieši viņas attieksme pret darbu un atvērtā daba ir veiksmes atslēga, lai atrastu kopīgu valodu gan ar aptiekas apmeklētājiem, gan darbiniekiem.

Savukārt balvu kā “Gada vecmāte” ieguva Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vecmāte Diāna Zaļepska. Viņa ir pārliecināta, ka būt par vecmāti ir viņas misija, tāpēc veselības nozarē nenogurstoši darbojas jau ir vairāk nekā 35 gadus. Interesants fakts – 70 procentos no visām saņemtajām atsauksmēm par vecmāti Diānu, minēts vārds “sirds”, bet 30 procentos – “dvēsele”. Tātad – vecmāte, kas savu darbu dara ar sirdi un dvēseli!

Tituls “Gada funkcionālais speciālists” šogad audiologopēdei Ingai Rutmanei-Lazdai. Viņa ir viena no pirmajām, kura kopā ar kolēģiem ieviesusi audiologopēda profesiju Latvijā un ilgus gadus vadījusi Latvijas audiologopēdu asociāciju, vienlaicīgi praktizējot un apmācot studentus. Viņa ir Latvijā viena no retajām speciālistēm, kas ikdienā strādā ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un palīdz viņiem apgūt jaunas prasmes.

Sabiedrības balsojumā noskaidroti ne tikai aizvadītā gada labākie mediķi, bet arī veselības aprūpes iestāde. Balvu “Gada slimnīca” saņēma Daugavpils reģionālā slimnīca. Slimnīca savu spēku parādījusi tieši Covid -19 pandēmijas laikā, apvienojot un saliedējot slimnīcas kolektīvu, nepieredzētā vienotībā pārvarot grūtības un izaicinājumus, darot visu iespējamo pacientu labā. Un lūk – kāda pacienta vārdi: “Paldies visai slimnīcai par to, ka esmu dzīvs!”

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tika pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2020”, “Gada cilvēks medicīnā 2020”, “Gada notikums medicīnā 2020” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteica Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2020” par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

Par “Gada docētāju” kļuvusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja Zane Vitenberga-Verza un Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes docētāja Agate Galuza. Kā raksta studenti – docētāja Zane Vitenberga – Verza ir allaž pretimnākoša un cieņpilna, izrāda patiesas rūpes par studentu zināšanām un ir vienmēr moža. Viņa ir ne vien lieliska docētāja, bet arī – cilvēks! Savukārt LU medicīnas studenti saka, ka mācoties pie pasniedzējas Galuzas dažkārt rodas bailes kaut ko nezināt, bet pēc sekmīgi nolikta pārbaudījuma ikkatru pārņem pateicība un cieņa. Konsultācijas līdz vēlam vakaram, darbs līdz pēdējam studentam – tā ir mūsu pasniedzēja!

“Gada jaunais ārsts” balvu saņēmusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Infekciju kontroles dienesta vadītājas p.i. , rezidente pediatrijā Dana Isarova. Viņa uzņēmās vadīt infekciju kontroles dienestu BKUS Covid–19 pandēmijas sākumā. Viņas vadībā tika veikta gan kolēģu informēšana, gan drošības pasākumu ieviešana. Darbabiedri augstu novērtē Danas paveikto un daudzi ir pārsteigti par tik veiksmīgu un pārliecinošu jaunās kolēģes startu.

Nozīmīgo balvu “Gada cilvēks medicīnā” saņēma RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Kolēģi atklāj, ka Andra Cīrule ir izcila vadītāja, uz kuru vienmēr var paļauties. Viņas darbu raksturo tolerance, iejūtība, sirsnība un atsaucība, kā arī izcilas diplomātijas spējas. Viņas cilvēciskās īpašības un vadītājas prasmes bija ļoti svarīgas, pat izšķirošas pagājušā gadā, sākoties pandēmijai un īpaši Covid–19 “otrā viļņa” laikā rudenī un ziemā, kad kolektīvs bija jāmobilizē bieži vien pārcilvēciskam darbam, ārstējot un glābjot smagi slimo pacientu dzīvības.

Savukārt par “Gada notikumu medicīnā” tika atzīts Latvijas zinātnieku izstrādātais siekalu tests Covid-19 ierobežošanai. Pētnieku grupas vārdā balvu saņēma E. Gulbja laboratorijas eksperts, ārsts Didzis Gavars. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā pērn radītie ātrie Covid– 19 testi kļuva par ievērības cienīgu notikumu gan Latvijā, gan izskanēja plaši ārpus valsts robežām, gan zinātniskajā vidē, gan guva ievērību ārvalstu medijos.

Ar nozīmīgāko no balvām – “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā” tika godināts medicīnas zinātņu doktors un asociētais profesors, Rīgas 1.slimnīcas valdes loceklis, izcils ārsts ķirurgs Andrejs Pavārs. Andrejs Pavārs ir viens no Latvijas Ķirurgu asociācijas dibinātājiem un tās pirmais prezidents. Darba gaitas uzsācis 1970. gadā Bauskā, bet kopš 1996. gada strādā Rīgas 1.slimnīcā. Sācis kā ķirurģijas bloka vadītājs, bet no 2002. gada ir Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis. LU MF pasniedz ķirurģiju, bet par akadēmiskajiem sasniegumiem ievēlēts par asociēto profesoru. Devis nenovērtējamu ieguldījumu ārstniecības studentu un rezidentu apmācībā, izaudzinājis veselu izcilu ķirurgu paaudzi. Andrejs Pavārs ir pirmā lieluma zvaigzne pie Latvijas medicīnas debesīm, viņa darbam ir bijusi nozīmīga loma Latvijas ķirurģijas izaugsmē un ārsta profesijas prestiža veicināšanā.

“Ārstam katru dienu ir jāatbild uz jautājumu – baidīties vai nebaidīties?! Šī gada balvas par mūža ieguldījumu laureāts Andrejs Pavārs uz to nekļūdīgi atbild jau 50 gadus. Un vienmēr viņa atbilde ir mīlestība! Mīlestība uz savu līdzcilvēku, ar kuru tu dzīvo vienā zemē un uz vienas planētas,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Ceremonijas ietvaros tika pasniegtas arī trīs Veselības ministrijas speciālbalvas. Pirmā – NMPD Operatīvās vadības centra komandai un tās vadītājai ārstei Raitai Krišjānei par spēju augstas spriedzes apstākļos vienlaikus sniegt atbalstu gan iedzīvotājiem, gan brigādēm izsaukumu vietās, gan koordinēt hospitalizāciju plūsmu 24 stundas diennaktī. Otrā – E. Gulbja laboratorijai, kas ar ieviestajiem siekalu testu risinājumiem ļāvusi Latvijai palielināt Cocid-19 testēšanas jaudu un kļūt par vienu no Eiropas līderiem testēšanā, kā arī nodrošinājusi mediķus ar piemērotu pārbaudes metodi, ļaujot nosargāt viņu veselību un turpināt slimnīcu darbību. Trešā – ģimenes ārstei Marinai Procevskai Krāslavā par aktīvu pašiniciatīvu sarežģītā informācijas telpā, iedrošinot un aicinot savus pacientus vakcinēties.

Pasākumā ietvaros tika pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – Dāvida Hieronīma Grindeļa balva. Mākslinieces Andas Munkeviсas darināto skulptūru “Cerība” saņēma RSU profesors un RAKUS galvenais speciālists Aivars Lejnieks par izciliem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas medicīnā.

AS „Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: „Ikgadējā balvu pasniegšana mums ļauj izteikt pateicību tiem, kuru pašaizliedzīgais darbs balsta Latvijas veselības aprūpi. Esmu gandarīts, ka šī gada ceremonijā D. H. Grindeļa balvu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnā saņēma RSU profesors un RAKUS galvenais speciālists Aivars Lejnieks. Viņš ir savas paaudzes izcilība medicīnā, kas ar pilnu atdevi ikdienā palīdz cilvēkiem.”

LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvu saņēma uztura speciāliste Guna Bīlande par ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības pratības uzlabošanā.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks” un AS „Sentor farm aptiekas” (zīmols “Mēness aptieka”), to atbalsta SIA “Silvanols”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Veselības centrs 4” un SIA “Euroaptieka”.

“Gada balva medicīnā 2020” ceremonija būs skatāma TV3

“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 11. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 27. martā TV3 plkst. 15.10. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā TV skatītājus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad saņems Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis, izcils ārsts ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors Andrejs Pavārs.

“Gada balva medicīnā ir veselības nozares gada nozīmīgākais pasākums, kas ierasti kuplā skaitā pulcinājis Latvijas izcilākos mediķus. Šogad ceremonija notiks Covid-19 apstākļos, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, un bez skatītājiem. Šoreiz mēs visi satiksimies TV ekrānos, lai uzzinātu “Gada balvas medicīnā 2020” ieguvēju vārdus un sejā skatītu mediķus, kuru darbs saņēmis Latvijas iedzīvotāju un kolēģu augstāko novērtējumu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 15 nominācijās, būs arī Veselības ministrijas, kā arī LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvas. Pasākumā tiks pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – D. H. Grindeļa balva par nozīmīgu farmācijas un medicīnas jomā. Svinīgajā pasākumā uzstāsies koris “Maska”, duets “Balanas sisters”, etno mūzika grupa “Tautumeitas”, kā arī dziesminieks Kārlis Kazāks. Īpašu veltīju veselības aprūpes nozares darbiniekiem ir sagatavojusi Jūrmalas mūzikas skola. To vadīs aktieris Artūrs Skrastiņš.

Balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 250 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 13 tūkstošus.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balso Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks” un SIA “Mēness aptieka”, to atbalsta SIA “Silvanols”, SIA “Centrālā laboratorija” un SIA “VCA Poliklīnika”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Veselības centrs 4” un SIA “Euroaptieka”.