Skip to content
Choose language:

JAUNUMI

Mediķi: Nacionālā attīstības plānā jāparedz investīcijas cilvēkos

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) vērš uzmanību, ka topošais Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2021. – 2027. neatbilst Latvijas valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Plānotais finansējums, kā arī investīcijas infrastruktūrā un iekārtās neveicinās mūsdienīgas veselības aprūpes sistēmas izveidi. Situāciju ir iespējams mainīt nākamajā periodā paredzot OECD standartiem atbilstošu valsts finansējumu veselības aprūpes pieejamības un valsts apmaksātas ārstēšanas nodrošināšanai visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Viens no valsts uzdevumiem ir nodrošināt pieejamību veselības aprūpei visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa. Ieguldījums sabiedrības veselības aprūpē ir valsts ieguldījums tautsaimniecības attīstībā. Latvijas veselības aprūpes kritiskais stāvoklis katru dienu atstāj sekas uz valsts ekonomiku un izaugsmes iespējām nākotnē. Mūsu valstī katru gadu nepamatoti dzīvību zaudē aptuveni 7000 cilvēku, no tiem 123 cilvēki ir jaunāki par 18 gadiem. Tie ir 18 cilvēku katru dienu!

“Slims cilvēks ir slima valsts! Latvija ir iestigusi apburtajā aplī, kurā katru dienu tiek maksāts ar cilvēku dzīvību. Ilgstoša slimība un neatbilstoša ārstēšana noved pie darba nespējas un invaliditātes uz mūžu, kas nozīmē slogu valsts budžetam, reizē arī sociālo atstumtību un nabadzību. Ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām var paļauties tikai uz sabiedrības atbalstu un ziedojumiem, tikmēr vecāki izdeg un zaudē savas profesionālās karjeras. Bet seniori mūsu valstī vienkārši ir nolemti nāvei vientulībā un bezcerībā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar 2018. gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet speciālista konsultācija – 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija – 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Grūti salīdzināt ar Eiropas attīstītajām valstīm, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, bet Norvēģijā 17,2 māsas.

“Saskaņā ar mūsu aplēsēm Latvija trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu. Pašlaik ir nozares, kurās nav kas strādā, piemēram, Latvijā ir pieejams tikai viens valsts apmaksāts embriologs, trūkst patologu, laboratorijas ārstu, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un citu speciālistu. Un nav nekāda pamata cerēt, ka tuvākajā laikā varēsim šo situāciju būtiski mainīt. Maldīgs ir priekštats, ka piespiežot jaunos speciālistus doties uz reģioniem problēma tiks atrisināta. Tas jau šobrīd rada situāciju, ka daudzi jaunie ārsti izvēlās savu karjeru veidot citur. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kur eksistē piespiedu rezidentūras atstrāde. Tā vietā ir jādomā par stimulējošiem darba apstākļiem, atalgojumu un jauno ārstu karjeras izaugsmi,” norāda LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Latvijā publiskais finansējums ir nepietiekams, tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti liels tiešmaksājumu apjoms (out-of-pocket payments), tas ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropā. Viena iedzīvotāja veselības aprūpei Latvijas valsts šogad ir atvēlējusi 636.80 eiro. Vidēji OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 un Vācijā 5200 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Veselības aprūpe visur maksā līdzīgi – zāles, reaģenti analīzēm, iekārtas utt. Tas nozīmē, ka ar esošajiem līdzekļiem varam mazāk piedāvāt mūsu iedzīvotājiem, kas nokļuvuši pacienta lomā.

LMa viceprezidente Ilze Ortveina:”Tiesības uz veselību ir cilvēka pamattiesības! Ikviena valsts, arī Latvija, ir apņēmusies tās garantēt visiem saviem iedzīvotājiem. Investīcijas veselības aprūpē ir investīcijas valsts ekonomikas attīstībā, jo vairāk veselu un darbspējīgu cilvēku, jo straujāka valsts ekonomiskā izaugsme.”

E-kursi par smagu akūtu elpošanas sistēmas infekciju (angļu val.)

“WHO Critical Care Severe Acute Respiratory Infection Training Short Course” now available!

 

 

 

We are pleased to announce the online course “WHO Critical Care Severe Acute Respiratory Infection Training Short Course” on OpenWHO. You can access the course through the following link: https://openwho.org/courses/severe-acute-respiratory-infection

The WHO Critical Care Training Short Course for Severe Acute Respiratory Infection (SARI) includes content on clinical management of patients with a severe acute respiratory infection.

This course is intended for clinicians who are working in intensive care units (ICUs) in low and middle-income countries and managing adult and pediatric patients with severe forms of acute respiratory infection (SARI), including severe pneumonia, acute respiratory distress syndrome (ARDS), sepsis and septic shock. It is a hands-on practical guide to be used by health care professionals involved in critical care management during outbreaks of influenza virus (seasonal) human infection due avian influenza virus (H5N1, H7N9), MERS-CoV, nCoV or other emerging respiratory viral epidemics.

By the end of this course, participants should:

  • Possess some of the necessary tools that can be used to care for the critically ill patient from hospital entry to hospital discharge.

There are 14 modules, as follows:

  • Module 1: Introduction to nCoV and IPC
  • Module 2: Clinical Syndromes and Pathophysiology of Sepsis and ARDS
  • Module 3: Triage
  • Module 4: Monitoring
  • Module 5: Diagnostics
  • Module 6: Oxygen Therapy
  • Module 7: Antimicrobials
  • Module 8: Sepsis
  • Module 9: Mechanical Ventilation
  • Module 10: Sedation
  • Module 11: Best Practices to Prevent Complications
  • Module 12: Liberation from Mechanical Ventilation
  • Module 13: Quality in Critical Care
  • Module 14: Pandemic Preparedness and Ethical Considerations

The course will take approximately 10 hours to finish.

Hoping to count you among the participants, the OpenWHO team wishes you a successful training!

Gada balva medicīnā – BALSO!

2020. gada 26. martā
“Gada balva medicīnā”
tiks pasniegta jau desmito reizi.

 

Pašlaik ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu ŠEIT. 

 

 

Mūsu mediķi – ārsti, zobārsti, māsas, vecmātes, ārstu palīgi, māsu palīgi un citi – ikdienā rūpējas, lai mēs atgūtu pašu dārgāko – veselību. Lielākā daļa no viņiem katru dienu pēc vislabākās sirdsapziņas dara savu darbu un palīdz mums visiem būt veseliem un dzīvespriecīgiem. Ikvienam pacientam ir iespēja pateikt paldies savai ārstniecības personai – ārstam, zobārstam, ārsta palīgam, vecmātei, farmaceitam, funkcionālajam speciālistam, izvirzot viņu kā potenciālo balvas saņēmēju.

Balsošana par labākajiem mediķiem norisinās līdz 1. martam, deviņās nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2019”, “Gada ārsts speciālists 2019”, “Gada zobārsts 2019”, “Gada ārsta palīgs 2019”, “Gada farmaceits 2019”, “Gada māsa 2019”, “Gada vecmāte 2019”, “Gada funkcionālais speciālists 2019” un “Gada slimnīca 2019”.

 

25.02.2020. atklās prof. A. Vīksnas bareljefu

Prof. Arnis Vīksna.

 

25. februārī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Zinātņu mājā par godu profesora Arņa Vīksnas 78. dzimšanas dienai svinīgi tiks atklāts prof. A. Vīksnas bareljefs.

 

 

 

 

Arnis Vīksna (25.02.1942.–25.04.2018.) absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti 1966. gadā. Dr.med. (1971). LMA Dr.med.h.c . (1994), LZA korespondētājloceklis (1995), LZA īstenais loceklis (2001), LU Medicīnas fakultātes medicīnas vēstures profesors (1998-2015).

Arnis Vīksna bija ilggadējs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja līdzstrādnieks, pētnieks, nodaļas vadītājs (1969–1998), Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūta vadošais pētnieks un Medicīnas fakultātes docētājs (1992–1997), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors no 1998. gada. A. Vīksna 2004. gadā tika iecelts LU Medicīnas fakultātes domes priekšsēdētāja amatā, bet 2011. gadā kļuva par Medicīnas pedagoģijas, ētikas un vēstures katedras vadītāju, turpinot docēt medicīnas un farmācijas vēsturi, kā arī medicīnas ētiku ārstniecības, farmācijas un māszinību studentiem līdz 2015.gadam.

Publicētas vairāk nekā 30 profesora A. Vīksnas grāmatas, vairāk nekā 3000 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Latvijas medicīnas vēsturi, Latvijas augstskolu vēsturi un ievērojamiem medicīnas darbiniekiem. Viņš pirmais pievērsies medicīnas novadpētniecībai un atpazīstamību guvis ar grāmatu par Latvijas medicīnas vēsturi „Dodot gaismu, sadegu” (1983). A. Vīksna sarakstījis arī grāmatas „Latvijas medicīnas pieminekļi” (1986), „Pa ārstu takām” (1990), „Medicīnas sākumi Latvijas novados” (1993), „Vecās aptiekas” (1993), „Slimo kases Latvijā” (1994), „Latgales ārsti un ārstniecība.1772–1918” (2004), “Latvijas ķirurģijas profesori” (2010), „LU Medicīnas fakultāte. 1919–1950” (2011), “Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats”” (2013), “Ārstu zvaigznājs” (2015), “Ārsti. Latvija. Laiks” (2016), “Hercoga kurpes sudraba sprādze: šis un tas no medicīnas pagātnes Latvijā” (2017) u.c.

A. Vīksna bija ilggadējs žurnāla “Latvijas Ārsts” redaktors (1989–1999), “Acta Medico-Historica Rigensia” redkolēģijas loceklis (1986–1998), darbojies žurnāla “Veselība” redkolēģijā, Latvijas Universitātes rakstu krājumu “Zinātņu vēsture un muzejniecība” sastādītājs un atbildīgais redaktors (2006–2017), bijis Latvijas Zinātnes padomes kultūras vēstures eksperts un darbojies vēl vairākās sabiedriskās organizācijās.

Arnis Vīksna bija Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas prezidents (1993–1997), Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents (1996) un godabiedrs (2006), Baltijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas viceprezidents (2001), Igaunijas Zinātņu vēstures asociācijas godabiedrs (2001), Starptautiskās Medicīnas vēsturnieku asociācijas īstenais loceklis (1994) un godabiedrs (2009), Latvijas Farmaceitu biedrības godabiedrs (1989), Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs.

Profesors Arnis Vīksna ir Paula Stradiņa balvas (1987), Dāvida Hieronīma Grindeļa medaļas (1995) laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2007), apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu (2008), Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīmi (2008), LĀB II pakāpes goda zīmi Tempus Hominis (2009).

WMA Resolution on Climate Emergency

 

Adopted by the 70th WMA General Assembly, Tbilisi, Georgia, October 2019

Health professionals have an important role in advocating to protect the health of citizens around the world, and therefore have a responsibility to demand greater action on climate change.

The UN summit on climate action that took place in September 2019 further demonstrated the growing recognition that climate change action must be accelerated, with many countries making commitments to achieving net zero emissions by 2050 and others committing to boost national action plans by 2020.

There is emerging consensus within the medical profession globally that action on climate change must be accelerated.

The WMA and its constituent members and the international health community:

  • declare a climate emergency and call the international health community to join their mobilisation;
  • commit to advocate to protect the health of citizens across the globe in relation to climate change;
  • urge national government to rapidly work to deliver carbon neutrality by 2030, so as to minimise the life-threatening impacts of climate change on health;
  • must acknowledge the environmental footprint of the global healthcare sector, and act to reduce waste and prevent pollution to ensure healthcare sustainability.

 

Iespēja pieteikties LĀZA stipendijām 2020

Jau 15. gadu Latviešu ārstu un zobārstu apvienība ( LĀZA) izsludina iespēju pieteikties atbalstam medicīnas studijām.

! Līdz 31.03. Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti var iesniegt pieteikumu Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.

Fonda mērķis ir atbalstīt medicīnas studentu centienus apgūt ārsta arodu un vēlmi strādāt savā profesijā Latvijā. Stipendijas tiek piešķirtas vecāko (4.-6.) kursu studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā un kam ir līdzekļu trūkums mācībām. Skaidrs pamatojums, kāpēc stipendija vajadzīga, ir tas, ko komisija sagaida no pretendenta. Informācija par pieteikšanās kārtību www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.

 

Pieteikumu jāsūta laza@lazariga.lv, tēmā norādot Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendija. Otrās kārtas klātienes intervija notiks 17. aprīlī, sākot no 9.00 P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju komisija.

Stipendijas svinīgi pasniegs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā vasarā, kad Rīgā būs arī LĀZA biedri un fonda dibinātājs Ēriks Niedrītis (ASV). Par stipendijas pielietojumu stipendiāts sniedz atskaites rakstu LĀZA Apkārtrakstam. 2019. gadā Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD saņēma četri medicīnas augstskolu studenti un četri studenti – veicināšanas stipendiju (500 USD).

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds radies, godinot ārsta Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņu. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja ārsts, LĀZA valdes loceklis Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī tā vadītājs. LĀZA regulāri vāc ziedojumus fonda sekmīgai darbībai. 2005. gadā tika pasniegtas pirmās Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas, kuras saņēma pieci Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti. Fondu finansiāli atbalsta arī Ojāra Veides Fonds, LĀZA biedri un citi ziedotāji.

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību.

Kamena Kaidaka,
LĀZA biroja vadītāja Latvijā
+371 29121922
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv

Atklāts sabiedrības balsojums par “Gada balvu medicīnā 2019”

 “Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau desmito reizi un tās svinīgā ceremonija notiks 26. martā kinoteātrī “Splendid Palace”. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Balsot var no 2020. gada 16. janvāra līdz 1. martam portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina.

 

“Gada balva medicīnā jau tradicionāli ir gada nozīmīgākais un sirsnīgākais pasākums. Tomēr šogad pasākumam ir simboliska nozīme. Neraugoties uz sarežģīto situāciju nozarē, balvas desmitā ceremonija notiks laikā, kad mediķi ir nepārprotami apliecinājuši savu vienotību. Arī sabiedrībā ir augusi gan pilsoniskā apziņa, gan vēlme līdzdarboties veselas un sociāli atbildīgas valsts veidošanā. Dalība balsojumā, ir vēl viena iespēja teikt paldies un paust savu atbalstu mediķiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 14 nominācijās. Ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu deviņās nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2019”, “Gada ārsts speciālists 2019”, “Gada zobārsts 2019”, “Gada ārsta palīgs 2019”, “Gada farmaceits 2019”, “Gada māsa 2019”, “Gada vecmāte 2019”, “Gada funkcionālais speciālists 2019” un “Gada slimnīca 2019”.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada cilvēks medicīnā 2019”, “Gada notikums medicīnā 2019” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2019” par saviem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība, to atbalsta AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”.

 

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. 2010. gadā krīzes dēļ balva netika pasniegta, bet tradīcija tika atjaunota 2012. gadā. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2019. gadā piedalījās gandrīz 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

 

 

Par LĀB

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.

Latvijas Ārstu biedrība: nav pieļaujams alkohola lobijs uz iedzīvotāju veselības rēķina

2019. gada vasarā tika pieņemts pēkšņs lēmums par būtisku stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju samazināšanu. Argumentācija, ka jāaizstāv Latvijas pierobežas uzņēmēji, jau toreiz tika pakļauta plašai sabiedrības kritikai. Savukārt tagad jau parādās viedokļi, ka uz laiku samazinātā likme ir jāatstāj neskarta, vai, kā uzskata Finanšu ministrija (FM), tās kāpumam jābūt pakāpeniskam. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ieskatā šāda nostāja ir pretrunā ar sabiedrības veselības ilgtermiņa interesēm un liedz valstij gūt papildu ieņēmumus, kas katastrofāli nepieciešami veselības aprūpes budžeta palielināšanai.

Ir skaidri zināms, ka alkohols ir viens no galvenajiem mirstības un invaliditātes cēloņiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un OECD datiem Latvijā vidēji vīrietis patērē lielāko alkohola daudzumu uz vienu cilvēku nekā vidēji ES. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka starp 30 Eiropas valstīm, statistiski Latvija ir topa pašā augšgalā ar augstāko iedzīvotāju nāves gadījumu skaitu alkohola lietošanas rezultātā, rēķinot vienu patērētā absolūtā alkohola litru uz 100 000 iedzīvotājiem[1]. Tie ir teju 450 nāves gadījumi gadā!

Finanšu ministrs Jānis Reirs publiski paudis, ka atgriešanās pie 2019. gada sākuma likmes papildinājumā ar stiprā alkohola akcīzes nodokļu likmes kāpumu no 2020. gada 1. marta, kā to paredzēja ilgtermiņa akcīzes nodokļu politika Latvijā, radīšot “ šoku”[2].

“Situācijā, kad veselības un izglītības nozarē jau vairāk nekā 30 gadus hroniski trūkst līdzekļu, bet mediķi un skolotāji par pazemojošu atalgojumu ir spiesti strādāt divas un trīs slodzes, vairāk nekā šokējoša šķiet paša ministra nostāja,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Kā zināms, neviens cits kā šis pats Saeimas sasaukums lēma arī par mediķu algu pieaugumu par 20%, sākot ar 2020. gadu. Lēma, lai gan nebija skaidrības, kur līdzekļi tiks rasti. Pēc tam, kad mediķi bija pamatoti lēmuši par protesta akcijām un tas sāka apdraudēt Saeimas un koalīcijas stabilitāti, tika vēlīgi atrasta puse no nepieciešamās naudas, lai palielinātu algas par 10%.

“Neuzlūkojam akcīzes nodokli kā slaucamu govi un esam par likumdošanu, kas stimulē alkohola patēriņa samazināšu un sekmē sabiedrības veselību. Bet neesam arī naivi un saprotam, ka akcīzes nodoklis var tik novirzīts valstij un sabiedrībai svarīgu mērķu sasniegšanai, tostarp, sabiedrības veselības veicināšanai un, jā, arī mediķu algām. Rodas pamatots jautājums – kāpēc politiķi neraugās šajā virzienā?” norāda Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar VID datiem par 2019. gadu, budžeta ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa atpaliek no nospraustā mērķa – netika iegūti teju 30 milj. eiro no plānotajiem ieņēmumiem[3]. LĀB uzskata, ka neiegūtie akcīzes ieņēmumi būtu varējuši tikt novirzīti akūtāko nozares problēmu risināšanai.

“Esam pret iedzīvotāju nodzirdīšanu dažu pierobežas tirgoņu interešu apmierināšanas nolūkā. Latvijas Ārstu biedrības ieskatā, alkohola akcīzes likmes nedrīkst iesaldēt vai tikai kosmētiski palielināt! Jārīkojas saskaņā likumā nolemto – likmes ir jāturpina secīgi paaugstināt! Ja tas netiks izdarīts, šī rīcība būs skaidrs signāls, kā interesēs darbojās šis Saeimas sasaukums. Tas būs arī vēl viens pierādījums tam, ka alkohola tirgotāji ir nozīmīgāki nekā mediķu un Latvijas cilvēki,” papildina I. Aizsilniece.

[1] World Health Organization reports 2019 gadā; dati par LV būšanu TOP 1 mirstības ziņā no 2016. Info atrodams 31.lpp.: http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0019/411418/Alcohol-consumption-harm-policy-responses-30-European-countries-2019.pdf?ua=1

[2] Finanšu ministra Reira izteikums par šoku (no 17:04): https://ej.uz/Reirs_par_akcizi

[3] VID dati – akcīzes nodokļu ienākumi, ņemti vērā neieņemtie ienākumi no stiprā alkohola un alus (dokuments lejuplādējams lapas apakšā; excel failā 18. un 19. ailīte): https://www.vid.gov.lv/lv/kopsavilkums-par-budzeta-ienemumu-dalas-izpildi-2019gada-12-menesos

INSTRUKCIJA nCoV infekcijas diagnostikai

SIA RAKUS Laboratorijas dienests
Laboratorija LIC
(Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija)

 nCoV infekcijas diagnostika

INSTRUKCIJA

Jaunais koronavīruss (2019-nCoV), kas izraisīja smago pneimoniju gadījumu uzliesmojumu Ķīnas dienvidaustrumu provinces Uhaņas pilsētā, pieder pie betakoronavīrusu ģimenes, pie kuras pieder arī SARS-CoV un MERS-CoV. Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) un Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs rekomendē maksimāli ievērot piesardzības pasākumus, obligāti lietot individuālos aizsardzības līdzekļus kontaktējoties ar pacientiem, jo slimība izplatās kontakta un aerogēnā ceļā. Paraugu transportēšanai rekomendē izmantot slēgtos, trīskārtējos, (piemēram, Class 6.2) transportēšanas konteinerus, jo nav zināma jaunā koronavīrusa bīstamības pakāpe.

 Izmeklējamie paraugi un to transportēšanas kārtība

Pēc PVO rekomendācijām nCoV diagnostikai var izmantot sekojošus paraugus:

  • respiratorā trakta paraugus (nazofarengiālā un orofarengiālā iztriepe ambulatoriem pacientiem, krēpas un/vai traheālais aspirāts smagiem pacientiem);
  • venozās asinis bez antikoagulanta vai asins serums;

Paraugu transportēšanai var izmantot speciālās vīrusu un to RNS/DNS stabilizējošās barotnes – komerciālās vai sagatavotas Laboratorijā LIC.

  1. Pirms paraugu nogādāšanas LIC laboratorijā, telefoniski informēt par plānoto paraugu piegādi pa diennakts tālruni: 29114493 (neskaidrību gadījumā interesēties darba dienās no plkst. 08:00 līdz 16:30 pa tālruņiem: 67014775 vai 67014215). Paraugus var piegādāt laboratorijas paraugu pieņemšanas, reģistrācijas un loģistikas daļā jebkurā diennakts laikā (24/7).
  1. Ņemot paraugus, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus – sejas masku, vienreizlietojamos cimdus, acu aizsargbrilles vai sejas sargu (vizieri).

Izmeklēšanas metodes 

Jauno 2019-nCoV infekcijas diagnostikai izmanto molekulāri bioloģiskās (RT-PĶR) un imūnfermentatīvās (ELISA un IFA) metodes.

Atsauces:

  1. Laboratory testing for 2019 novel coronavirus (2019-2CoV) in suspected human cases, Interim guidance, WHO/2019-nCoV/laboratory/2020.3 https://www.who.int/health-topics/coronavirus/laboratory-diagnostics-for-novel-coronavirus;
  2. Laboratory testing of suspect cases of 2019 nCoV using RT-PCR, 16.01.2020. https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/laboratory-testing-suspect-cases-2019-ncov-using-rt-pcr

Sastādīja:
Laboratorijas dienesta Laboratorijas LIC vadītāja               J.Storoženko
Molekulārās bioloģijas un virusoloģijas daļas vadītāja          T.Kolupajeva
Atbildīgais par biodrošumu Laboratorijas dienestā               G.Pakarna

Papildus informācija par koronavīrusu.

Mediķu turnīrs pludmales volejbolā

Vai Tu strādā medicīnas vai farmācijas sfērā un atbalsti aktīvu dzīvesveidu?

Tad piesaki savu komandu!

Pirmo reizi jaunajā RUUKKI pludmales centrā, ar Latvijas Ārstu biedrības un žurnāla “Ārsts.lv” atbalstu, uz enerģisku un jautru pludmales volejbola turnīru tiks pulcēti medicīnas un farmācijas sfēras pārstāvji. Turpinot 2018. gadā “Brazīlijas” pludmales laukumos iesākto tradīciju, Mediķu turnīra komandas gaida jautra tikšanās ar savas jomas pārstāvjiem, azartiska cīņa pludmales volejbola turnīrā, jautrība papildus disciplīnās un konkursos, kā arī iepriecinošas balvas.

Komandas var veidot gan viena uzņēmuma pārstāvji, gan dažādu medicīnas vai farmācijas sfēras uzņēmumu darbinieki.

Pieteikumi turnīram tiek pieņemti līdz 4. februārim, plkst. 17.00.
Papildus informācija.