JAUNUMI

Iveta Kudaba, asoc.profesore,

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste onkoloģijā, virsārste onkoloģijā, Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītāja

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pauž dziļu neizpratni par Latvijas Televīzijas nule aizsāktā multimediālā projekta Diagnoze – vēzis pirmajiem raidījumiem un publikācijām. Gaidījām argumentos, ekspertu, pacientu un ārstu viedokļos balstītu onkoloģijas nozares problēmu analīzi, taču redzam  subjektīvu, virspusēju, emocionālu skatījumu uz  pacientu un ārstu attiecībām.

Tas nodara sliktāko, kas var būt, – mazina pacientu un ārstu savstarpējo uzticēšanos, vājinot jau tā visa veida resursu trūkuma mocīto onkoloģijas nozari. Tā vietā, lai veltītu visus spēkus pacientu ārstēšanai, vairāki onkologi šajās dienās apsver domu par atlūguma iesniegšanu. Onkoloģijas nozare var zaudēt vairākus labus augstas raudzes profesionāļus, onkologus ķīmijterapeitus, kas ir ļoti slikta ziņa daudziem simtiem vēža pacientu visā Latvijā. Laikā, kad onkoloģijas jomā jau šodien strādā par trešdaļu mazāk speciālistu, nekā būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu pacientu pilnvērtīgu aprūpi, atļaušos apgalvot, ka pat pāris mediķu aiziešana no nozares ir absolūti katastrofāla situācija.

Esmu ārste, onkoloģe ķīmijterapeite ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. Katru dienu es un mani kolēģi redzam savu pacientu fiziskas un psihoemocionālas ciešanas, ko izraisa diagnoze vēzis. Tā joprojām ir slimība ar augstu mirstību. Tāpēc sāpīgas emocijas – rūgtums, dusmas, aizvainojums u.c. – ir neizbēgama ārstniecības procesa daļa.

Kā jebkurā profesijā, arī onkoloģijā diemžēl nevaram izslēgt atsevišķus gadījumus, kad starp ārstu un pacientu raisās nesaprašanās, pat konflikts. Tas noteikti nebūtu pieļaujams nekādos apstākļos, jo apgrūtina ārstēšanu, pasliktina rezultātus, rada negācijas, tērē ārstu, pacienta, viņu tuvinieku emocionālos resursus. Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pilnībā atbalsta viedokli, ka ikviens šāds gadījums būtu jāskata individuāli, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus, analizējot nesaskaņu cēloņus.

No onkologiem vēža pacientu ārstēšanā tiek gaidīta visaugstākā profesionalitāte. Nedrīkstam kļūdīties, jo cena ir pacienta dzīvība. Bet vai žurnālistam ir tiesības būt neprofesionālam, vienu viedokli un atsevišķas epizodes vispārinot un attiecinot uz visiem nozarē strādājošajiem?

Vai nepārbaudītu faktu, patiesi slimu onkoloģisku pacientu, sāpinātu tuvinieku emocijas ir pamatojums, lai ārstus publiski pazemotu un pacientiem liegtu iespēju uzticēties un paļauties? Mūsu, pacientu un ārstu, attiecības šādi indējot, tās var kļūt ļaundabīgākas par vēzi.

Katru dienu redzu, kā ārsti, medicīnas māsas un aprūpes personāls dara savu darbu uz izsīkšanas robežas. No darba onkoloģijā masveidā aizplūst jaunie ārsti, medmāsas. Daudzo darbu vidū diendienā pēc iespējas cenšamies palīdzēt pacientiem, kas garo valsts noteikto rindu dēļ nevar gaidīt uz ārstēšanu ne dienu – tāpēc bieži mēģinām pieņemt vairāk pacientu vienā darba dienā nekā paredzēts. Tās ir cilvēcīgas rūpes, atbalsts, papildu darba stundas, ko neskaitām, jo citādi strādāt daudzi no mums nespēj. Diemžēl šādos spriedzes, stresa apstākļos daudzi mediķi darbā izdeg. Šajā situācijā pārmest atsevišķus gadījumus, kad, pēc pacientu domām, nav bijusi pietiekami veiksmīga komunikācija ar ārstu, ir nevēlēšanās pēc būtības analizēt notiekošo.

Onkoloģijas jomas finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā. Tāpēc mūsu valstī pacientiem vēža ārstēšanas iespējas ir daudz ierobežotākas nekā vairumā Eiropas valstu – sākot no savlaicīgas diagnostikas, ārstēšanas ar mūsdienīgiem medikamentiem, palīdzības atkārtota vēža gadījumā, rehabilitācijas, psiholoģiskā atbalsta, kā arī cieņpilnas paliatīvās aprūpes slimības beigu posmā. Visi minētie aprūpes posmi Latvijā ir nepilnīgi un nespēj nodrošināt sistēmisku, visaptverošu palīdzību. Tāpēc onkologiem ķīmijterapeitiem, kas onkoloģijas pacientu ārstēšanā iznes lielāko smagumu, bieži nākas būt par sistēmas glābējiem: sniegt psiholoģisko atbalstu uz nāvi slimajiem, meklēt iespējas efektīvāku zāļu pieejai klīnisko pētījumu ietvaros, ja valsts zāles neapmaksā, rast iespējas apiet rindas pacienta virzīšanai sistēmā u.c.

Dižgars Rainis ir viedi teicis: “Ar netīriem līdzekļiem nevar panākt tīru mērķi: mērķis pats top netīrs. Kad netīru ūdeni tīrā traukā lej, tad ir trauks top netīrs.” Ar to vēlos aicināt žurnālistus nokaitētajā situācijā savā darbā izvēlēties metodes, kas nerada kaitējumu onkoloģijas jomai, pacientiem, ārstiem, visai sabiedrībai.

Daudz vairāk par smagi slimu vēža pacientu nesaskaņu izgaismošanu ar ārstiem onkoloģijas nozarei šodien palīdzētu jomas problēmu analīze. Kopīgiem spēkiem ir jāmeklē risinājumus onkoloģijas nozares sistemātiskai sakārtošanai no pašiem pamatiem visos līmeņos. Latvija ir valsts, kura attīstās. Progress visās jomās, arī medicīnā un onkoloģijā, ir nenovēršams. Taču ir nepieciešams drosmīgs politisks lēmums, lai medicīna ieņemtu savu īsto vietu sabiedrībā un valsts ekonomikā, apliecinot patiesas rūpes par savas valsts iedzīvotājiem.

Uz Latvijas Ārstu biedrības starpdisciplināro konferenci “VITAMĪNI PAR UN PRET” reģistrācija pārtraukta, jo dalībnieku pieļaujamais vietu skaits ir piepildīts.

Kolēģiem, kuriem vairs nevaram piedāvāt piedalīties konferencē klātienē, piedāvāsim noskatīties šo konferenci videoformātā ar cenas atlaidi pēc aptuveni 2 nedēļām. Lai saņemtu šo iespēju, sūtiet pieteikumu uz konference@arstubiedriba.lv, norādot vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, e-pasta ailītē “subject” norādot “pieteikums konferencei videoformātā”. Sazināsimies ar Jums, tiklīdz ieraksts būs gatavs publicēšanai.

Evisit ir liels prieks būt ikdienas palīgam jaunu zināšanu iegūšanā. Mēs arī turpmāk vēlamies veicināt medicīnas speciālistu mācīšanos elektroniskajā vidē, tādējādi palielinot kompetences un ietaupot laiku, kuru izmantot pacientu ārstēšanai. Tāpēc turpinot 2018. gada nogalē aizsākto iniciatīvu, arī 2019. gada beigās notiks Evisit stipendiju izmaksa aktīvākajiem lekciju un kursu skatītājiem. Šogad tiks izmaksātas piecas stipendijas 500 EUR apmērā, kopējais stipendiju fonds — 2500 EUR.

Pretendētu uz stipendiju var Evisit reģistrēti ārsti, ārsti-rezidenti, māsas, ārsta palīgi, farmaceiti un citu ārstniecības specialitāšu pārstāvji.

Pilnu Evisit Izglītības fonda 2019 nolikumu lasiet šeit>>

(https://www.evisit.eu/files/medinfo/file/1062/Nolikums.pdf)

Pieteikumu līdz 30. novembrim, sūtot e-pastu uz fonds@evisit.lv, norādot vārdu, uzvārdu un Evisit reģistrēto tālruņa numuru.

Ar cieņu,
Evisit komanda

Veselības ministrija ir uzsākusi vērienīgas pārmaiņas zāļu pieejamības uzlabošanā, kas palīdzēs mazināt mūsu valstī pastāvošo augsto ienākumu un veselības aprūpes pieejamības nevienlīdzību.

Lai mazinātu pacientu līdzmaksājumus par medikamentiem, 20. jūlijā valdība pieņēmusi Latvijas iedzīvotājiem un veselības aprūpes pieejamībai īpaši nozīmīgu lēmumu (Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”). Šis ir pirmais solis vairāku iniciatīvu virknē, lai sekmētu zāļu pieejamību pacientiem un veicinātu godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, no kā ieguvējs būs gan pacients, gan ārsts. 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus, pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Latvijā puse cilvēku atzīst, ka finansiālu apsvērumu dēļ nevar atļauties lietot ārstu nozīmētās zāles. To pierāda nesen publicētais pētījums, kur 45,8% respondentu norāda, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par tām bijusi pārāk augsta. Trešā daļa mūsu pacientu pēdējos gados izjutuši finansiālas grūtības, lai iegādātos ārsta izrakstītos kompensējamos medikamentus[1].

Izsaku pateicību visiem, kas izmaiņas ir atbalstījuši, kā arī par saņemto konstruktīvo kritiku, kas palīdzējusi regulējuma izstrādē. Mēs labi apzināmies, ka ikviena jauna kārtība ievieš pārmaiņas jūsu ierastajā darbā un tas var sagādāt īslaicīgas neērtības. Vienlaikus tā ir mūsu kā profesionāļu – gan politikas veidotāju, gan ārstu un farmaceitu kopīgā atbildība un vēsturiska iespēja būvēt taisnīgāku veselības aprūpi.

[1] Starptautiskais inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas pētījums, 2019.

Esam sagatavojuši informatīvu vēstuli, kas palīdzēs izprast Ministru kabineta noteikumu grozījumu nodomu un skaidrotu galvenās lietas, lai palīdzētu jūsu ikdienas darbā. Tāpat ministrija ar nākamā gada janvāri veidos skaidrojošu kampaņu ārstiem, farmaceitiem un Latvijas iedzīvotājiem, lai palīdzētu, iedrošinātu un atbalstītu visas iesaistītās puses, pielāgojoties jaunajiem noteikumiem. Vienlaikus aicinām arī jūs jau tagad skaidrot ieguvumus no jaunās kārtības saviem pacientiem un lauzt nepamatotus mītus, kas vēsturiski iesakņojušies cilvēku uztverē.

Divi būtiskākie jaunās kārtības ieguvumi:

1. Pieejamākas zāles. Mazinoties pacienta līdzmaksājumam un zāļu cenai, iedzīvotājiem un valstij palielinās iespēja vairāk līdzekļu novirzīt jaunu zāļu kompensācijai, tostarp jaunu, inovatīvu medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā;
2. Racionāla zāļu lietošana un pacienta līdzestības pieaugums. Pacienti var atļauties ārsta nozīmētos medikamentus un sekot nozīmētajai terapijai, nevis spiesti izvēlēties starp nepieciešamajiem medikamentiem, jo visus nevar atļauties iegādāties.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka jaunās kārtības sekmēšanās nav tikai ārstu un farmaceitu atbildība. Mūsu kā politikas veidotāju atbildība ir sakārtot visu sistēmu un tiesību aktus, lai jūsu darbam būtu drošs atbalsta tīkls. Piemēram, nodrošinot pietiekamu un pārskatāmu zāļu krājumu valstī, ierobežot zāļu eksportu, ja zāļu krājumi nav pietiekami, ar dažādiem kontroles mehānismiem, tai skaitā kontrolpirkumiem pārliecināties, vai aptiekās cilvēkiem patiešām izsniedz ārsta izrakstīto lētāko references medikamentu, lai visi ārsti strādātu pēc jauno grozījumu principa un tas negultos primāri uz ģimenes ārstu pleciem utt. Veselības ministrija darīs visu, lai šis atbalsta tīkls darbotos un priecāšos saņemt konstruktīvus ieteikumus, kā mūsu kopīgo mērķi sasniegt vēl labāk.

Cieņā
veselības ministre Ilze Viņķele

Veselības ministrijas 2019. gada 17. septembra informatīva vēstule Nr. 01-17.1/3902 “Par jauno kārtību kompensējamo zaļu kompensējamo zāļu izrakstīšana”

Ilze Aizsilniece,
LĀB prezidente

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) jau pirms vairāk kā gada ir rosinājusi veikt izmaiņas likumdošanā, lai Aroda tiesa un Ētikas komisija varētu no medicīnas iestādēm pieprasīt un iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju, ja ir saņemtas pacientu sūdzības par ārstu darbu.

Veselības ministrija un LĀB jau ir diskutējusi un sagatavojusi priekšlikumus likumdošanas un regulējošo dokumentu izmaiņām. Tā kā šīs izmaiņas skar dokumentus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, nepieciešamās izmaiņas virzās ļoti lēni.

Gribas arī piebilst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt vidē, kur juristi pauž dažādus viedokļus. Ir jāsakārto ne tikai jautājums par pacientu medicīnisko datu pieejamību, bet arī jautājumi, kas saistīti ar medicīnisko kļūdu.

Pacientu medicīnisko dokumentu pieejamības jautājumu varētu sakārtot e-veselībā. Pacients savā profilā varētu norādīt, kuram ir pieejama medicīniskā dokumentācija un kurš ir pilnvarots to nodot citiem. Par to varētu būt informēts ģimenes ārsts arī rakstiskā formā.

Latvijā pagaidām pie visa tiek vainots ārsts, ja notiek medicīniskas kļūdas, tāpēc jautājums par medicīnisko kļūdu ir jārisina, sakārtojot likumdošanu.

Ir svarīgi saprast, ka medicīniskajai kļūdai var būt vairāki iemesli.

Latentā medicīniskā kļūda – tā nav saistīta ar praktizētāju/ārstniecības personu un viņas pieņemtajiem lēmumiem, bet to ietekmē organizācijas politika, procedūras, resursu piešķiršana veselības aprūpē.

Aktīva medicīniskā kļūda – rodas ārstniecības personas tiešā kontaktā ar pacientu.

Organizatoriskās sistēmas radīta medicīniskā kļūda – netiešas kļūdas, kas saistītas ar vadību, organizācijas kultūru, protokoliem/procesiem, zināšanu nodošanu un ārējiem faktoriem medicīnas iestādē.

Tehniska medicīniskā kļūda – netieša iekārtu vai ārēju resursu kļūme.

Tas, kas tiešām pietrūkst mūsu sabiedrībā, ir vēlme sakārtot lietas un rīkoties konstruktīvi.

Ir sajūta, ka kādam ir izdevīgas neauglīgas raganu medības, speciālistu pazemošana un veselības aprūpes nozākāšana.

13. septembrī Ministru kabinets (MK) vienojās par papildu finansējuma piešķiršanu noteiktiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada valsts budžetā. Uz šo MK sēdi Latvijas Ārstu biedrība aicināja doties arī Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Jauno ārstu asociāciju, lai pārliecinātu politiķus par nepieciešamību palielināt finansējumu medicīnas nozarei. Diemžēl šis budžets neapliecina iepriekšējās valdības balsojuma īstenošanu dzīvē un medicīnas nozarē strādājušie ir piekrāpti.

Veselības ministrijas (VM) prioritātēm tiks atvēlēti 50 miljoni eiro, tostarp 43 miljoni paredzēti mediķu algām. VM mediķu algām prasīja vairāk – 120 miljonus eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA), nosakot tiesības uz slimības pabalstiem, arvien biežāk konstatē situācijas, kad darbnespējas lapas (turpmāk – DNL) B tiek izsniegtas par turpmāko darba nespējas periodu uz priekšu, piemēram, 30.08.2019. ir izsniegta un noslēgta DNL par periodu no 30.08.2019. līdz 30.09.2019., kas neatbilst normatīvajos aktos par DNL izsniegšanu noteiktajai kārtībai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 03.04.2001. noteikumu nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 14.punktu, ja pēc DNL A noslēgšanas darbnespēja ilgstoši turpinās, ārsts, ņemot vērā darbnespējīgās personas vēlēšanos, bet ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, noslēdz esošo DNL B un izsniedz jaunu DNL B — iepriekšējās DNL turpinājumu. Tātad DNL tiek noslēgtas par iepriekšēju darbnespējas periodu.

Saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” slimības pabalsts personai nevar tikt piešķirts par periodu, kas turpinās pēc slimības pabalsta pieprasīšanas dienas, proti, slimības pabalsts tiek piešķirts tikai par iepriekšēju darba nespējas periodu.

Ņemot vērā, ka lēmums par pabalsta piešķiršanu ir jāpieņem 10 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas (likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 27.pants),  tad iepriekš minētajos gadījumos VSAA pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu līdz DNL norādītajam beigu datumam un informē par to pabalsta pieprasītāju, kas rada nesapratni un neapmierinātību klientos.

Ievērojot augstāk minēto, lūdzam Jūsu sadarbību minētā jautājuma risināšanā, informējot ārstus par DNL izsniegšanas kārtību.

Pabalstu metodiskās vadības daļas vadītāja                                        J.Briķe

Avots:
https://www.arstubiedriba.lv/wp-content/uploads/2019/09/VSAAnos_060919_14333.docx

Cienījamie kolēģi,

Antibiotikas ir visbiežāk izrakstītie recepšu medikamenti bērniem. Labi zināms, ka ikdienas praksē nav viegli noteikt, vai bērnam ir vīrusu vai bakteriālas izcelsmes infekcija un izšķirties par  antibakteriālā terapijas uzsākšanu.

Daudzās valstīs  ģimenes ārstiem  ir pieejams CRO (C reaktīva olbaltuma) eksprestests, kas 2 minūšu laikā pacienta kapilārās asinīs (no pirksta) ļauj noteikt CRO līmeni. Pašreiz Latvijā tas pieejams tikai atsevišķās ārstu praksēs.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību vēlas Jūs aicināt piedalīties pētījumā par akūtām infekcijām bērniem, kurā tiks izzināta CRO eksprestesta un ārstu un vecāku jaunu zināšanu ieguves ietekme uz lēmumu pieņemšanu par antibiotiku uzsākšanu bērniem.

Pētījuma laikā ārstu prakses tiks nodrošinātas ar CRO eksprestesta noteikšanas aparātu. Ārsti vienlaikus tiks aicināti iegūt praktiskas zināšanas un saņemt tālākizglītības punktus, apmeklējot infektologa profesora Ugas Dumpja un kolēģu vadītu semināru par bērnu ar drudzi izvērtēšanu un racionālu antibiotiku lietošanu. Ārstiem būs pieejami arī 2019. gadā izstrādātie klīniskie algoritmi par drudzi bērniem un speciāli veidoti izglītojošie materiāli bērnu vecākiem.

Pētījums tiks uzsākts 2019. gadā novembrī. Specializēta datorprogramma nejaušināti elektroniski atlasīs ārstu prakses dalībai pētījumā. Lūgums kolēģiem būt atsaucīgiem, kad pētījuma organizatori Jūs telefoniski un rakstiski uzrunās dalībai.

Pētījumā iegūtie dati mums dos iespēju iepazīt jaunu diagnostikas metodi bērniem ar infekcijām, iegūt papildus zināšanas un pilnveidot bērnu ārstēšanu.

Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Ārstu biedrība

No septembra LĀB biroja Sekretariāts Skolas ielā 3, Rīgā otrdienās strādās no plkst. 9.00 – 19.00. Pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no plkst. 9.00 – 17.00. Sestdien, svētdien – slēgts.

Latvijas Ārstu biedrība Veselības ministrijai iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā, kas skar ārstniecības veikšanas kārtību, mātes un perinatālās nāves analīzi un  konsilija institūta pilnveidošanu.

 Grozījumu priekšlikumus Veselības ministrija pamato ar Veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanas un pacientu drošības koncepciju „Kvalitātes vadība jeb vadības kvalitāte”, kas apstiprināta ar Veselības ministrijas 20.01.2017. rīkojumu Nr. 22.

LĀB piekrīt, ka varētu būt vēlams precizēt pašreizējo ārstniecības procesa reglamentāciju un izvērtēšanas kārtību, tomēr tas nedrīkst tikt veikts birokratizācijas virzienā un tas nedrīkst sašaurināt ārsta profesionālās brīvības ģenerālklauzulas tvērumu. Iepazīstoties ar koncepciju, tajā konstatējamas būtiskas un principiālas kļūdas, kas LĀB ieskatā to neļauj izmantot ārstniecības procesa izmaiņu pamatošanai. Koncepcijā liels uzsvars likts uz standartizāciju un procesu automatizāciju. Lai gan koncepcijā atzīts, ka „ir ārstniecības procesa daļa, kuru nevar pilnīgi standartizēt, ārsta pieņemtie lēmumi, ārsta rīcība un nozīmējumi nekad netiks standartizēti pēc diagnozēm, pacienta dzimuma vai cita principa par 100%”, tomēr koncepcijā piedāvātie risinājumi pamatā paredz ārstniecības procesa pēc iespējas plašāku definēšanu ar rekomendējošiem (vadlīnijas) vai obligātiem (algoritmi) aprakstiem. Koncepcijā šie jautājumi skatīti vienkāršoti un ārkārtēji virspusēji, neņemot vērā, ka lielākā daļa smagi slimo pacientu ir multimorbīdi (ar vairākām smagām diagnozēm) un šādos gadījumos nav iespējama ne algoritmu, ne arī pilnīga vadlīniju piemērošana.

No koncepcijā sniegtajiem formulējumiem var nojaust, ka vadlīniju izstrādi vai citu valstu vadlīniju adaptēšanu varētu uzticēt profesionālajām asociācijām, neparedzot nekādu valsts institūciju kontroli un valsts finansējuma piesaisti. Šāda pieeja ir pašos pamatos nepareiza – valsts finansējums vadlīniju izstrādei ir jāpiešķir sistemātiski un regulāri, kā arī ir nepieciešama uzraudzība pār vadlīniju izstrādi, kas varētu tikt realizēta arī deleģētas funkcijas veidā.

Koncepcijā norādīts, ka „veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanai tika izmantota kvalitātes pētījumu un teorijas dibinātāja veselības aprūpes jomā Avedisa Donabediana pieeja “struktūra – process – rezultāts””. A. Donabedians bija Libānas izcelsmes amerikāņu veselības aprūpes sistēmu pētnieks, Mičiganas universitātes profesors. Viņa lielākais un zināmākais darbs ir “Kvalitātes novērtēšanas un monitoringa izpēte” (“Explorations in quality assessment and monitoring”) ar pirmpublicējumu 1980. gadā. Tomēr A. Donabediana izveidotais modelis ir ticis daudz kritizēts kā pārāk vienkāršots, kā arī sakarā ar to, ka tas neņem vērā un neietver virkni veselības aprūpes sistēmu ietekmējošu faktoru, piemēram, pacienta sociāli ekonomiskā situāciju, ģenētisko predispozīciju, ieradumus, pārliecību un attieksmi, utml. Koncepcija ar A. Donabediana pieeju mēģina pamatot nepieciešamību pēc iespējami visaptverošas standartizācijas, kas faktiski ir tieši pretēja paša A. Donabediana veselības aprūpes izpratnei – viņš savā darbā ir norādījis: „Apzināties un veidot sistēmu veselības aprūpes profesionāļiem ir svarīgi, bet ar to vien nepietiek. Tie ir tikai mehānismi, kuri dod iespēju. Tieši katras personas ētiskās dimensijas ir būtiskas, lai sistēmas darbība būtu sekmīga. Izšķirošais kvalitātes noslēpums ir mīlestība. Jums ir jāmīl Jūsu pacients, Jums ir jāmīl Jūsu profesija, Jums ir jāmīl Jūsu Dievs. Ja Jums ir mīlestība, tad Jūs varat atgriezties pie sistēmas monitorēšanas un pilnveidošanas.” Koncepcija vispār nerunā par ētisko un sociāli ekonomisko dimensiju, kas ir būtiski ārsta profesionālās brīvības stūrakmeņi un bez kuriem nav iedomājama kvalitatīva veselības aprūpe. Koncepcija, tieši pretēji, ir virzīta uz mērķtiecīgu ārsta profesionālās brīvības ierobežošanu. A. Donabediana modelis ir labs un izmantojams veselības aprūpes kvalitātes filozofijā, bet nav pieļaujams paņemt tikai kādu no konteksta izrautu tā daļu.

Būtiskākā problēma Latvijas veselības aprūpes kvalitātes vadībai ir prasību noteikšana tikai kvalitātes struktūras aspektam un pilnīga kvalitātes procesa un kvalitātes rezultātu aspekta ignorēšana, proti, kā tiek veikts darbs veselības aprūpē un kādi ir rezultāti. LĀB atbalsta procesa un rezultātu kvalitātes kritēriju noteikšanu. Tādējādi koncepcija veselības aprūpes kvalitātes jautājumus apskata izteikti vienpusēji un pēc būtības nav izmantojama lēmumu pieņemšanai par veselības aprūpes sistēmas tālāko attīstību.

Ārstniecības veikšanas kārtība (vadlīnijas, algoritmi, klīniskie ceļi)

Ārstniecības likuma 9.¹ pantā pašlaik noteiktais ārstniecības procesa apraksts un ar to saistītās definīcijas ir nepilnīgas, un LĀB piekrīt, ka šajā sakarā regulējums būtu pilnveidojams. Attiecībā uz vadlīniju definīciju būtu jābūt pilnībā skaidram, ka vadlīnijas ir ārsta darbībai rekomendējoši dokumenti, kuri ir palīgi ārstniecisko lēmumu pieņemšanā, nevis obligāti izpildāmas instrukcijas. Pamatoti ir arī atteikties no neskaidrajiem formulējumiem par „uz pierādījumiem balstītas medicīnas principu” ievērošanu.

Grozījumu priekšlikumā piedāvātās Ārstniecības likuma 1. panta 20. punktā ietvertās definīcijas formulējums varētu būt precīzāks. Kā darba variantu LĀB piedāvā šādu redakciju: „Klīniskās vadlīnijas – pierādījumos balstīts, sistematizēts un regulāri aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos”.

LĀB ieskatā ļoti piesardzīgi būtu ieviešami un definējami klīniskie algoritmi. To izmantošana teorētiski varētu būt iespējama un lietderīga tikai attiecībā uz atsevišķām standartizējamām manipulācijām un arī tad ar atrunu, ka ārstam ir tiesības atkāpties no algoritma procedūras, ņemot vērā konkrēto pacienta situāciju. Latvijā medicīnas joma ir attīstījusies līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ārstēšanai izmantojot vadlīnijas, rekomendāciju un ieteikumu kopumu, nevis kā protokolu un algoritmu medicīna, kas vairāk raksturīga ASV veselības aprūpes sistēmai. LĀB ieskatā nav pareizi izraut atsevišķu sistēmu elementus un bez nopietnas analīzes veikt eksperimentus ar pacientu veselību un dzīvību. Tādējādi attiecībā uz klīnisko algoritmu ieviešanu LĀB uzskata, ka to īpašu juridisku statusu nav nepieciešams noteikt likumā. Ja profesionālās asociācijas atsevišķās jomās uzskata par lietderīgu kādu algoritmu izmantošanu, to var darīt arī bez īpaša tiesiskā regulējuma šajā sakarā.

Veselības ministrijas priekšlikumos ir ietverti arī īpaši definēti klīniskie ceļi, kam paredzēts būt par apkopotu un strukturētu aprakstu, kā piemērot vadlīnijas un algoritmus. LĀB ieskatā, ņemot vērā klīnisko situāciju dažādību un, it sevišķi, pacientu multimorbiditāti, šādu aprakstu sastādīšana pēc būtības nav iespējama, un mēģinājumi to veikt būtu nelietderīga jau tā veselības aprūpei trūkstošo līdzekļu izmantošana. Koncepcijā klīnisko ceļu izstrādāšana un ieviešana nav paredzēta, un LĀB rīcībā nav informācijas, ka to veidošanas aspekti, tai skaitā nepieciešamo resursu apjoms, būtu analizēti kādā plānošanas vai stratēģiskā dokumentā.

Ārstniecības likuma 9.¹ pantu nevar apskatīt atrauti no likuma sistēmas un, it sevišķi, no likuma un ārstniecības procesa mērķa. Likuma 2. panta pašreizējā redakcijā formulētais mērķis ir neskaidrs un nesaprotams. Ārstniecības likumā būtu definējams, ka ārstniecības mērķis ir kalpot cilvēku veselībai, kas nozīmē dzīvības saglabāšanu, veselības aizsardzību un atjaunošanu, ciešanu mazināšanu, atbalsta sniegšanu miršanas laikā un līdzdalību dabiskā dzīves pamata saglabāšanā attiecībā uz to nozīmi cilvēku veselībai. Ja ir definēts likuma un ārstniecības procesa mērķis, tikai tad var tikt rosināta tālāka diskusija par to, vai un kā nepieciešams definēt vai aprakstīt ārstniecības procesu. Vismaz Vācijā spēkā esošajos normatīvajos aktos šāda apraksta vai definējuma nav.

Spēkā esošajā Ārstniecības likuma redakcijā 9.¹ pants, kurš nosaka, kā veicama ārstniecība, atrodas likuma nodaļā „Ārstniecības uzraudzība”, un tas LĀB ieskatā ir nepareizi pēc būtības. Ārstniecības procesa definēšana ir visas ārstniecības jautājums nevis tikai tiesību norma kontrolējošo iestāžu vajadzībām. Ja nepieciešams likumā ietvert ārstniecības definējumu, tad tam vieta būtu rodama sākuma daļā, piemēram, kā papildu 3.¹ pants.

Neveiksmīgas ārstniecības konfidenciāla analīze

Piedāvātajos likuma grozījumos Veselības ministrija paredz papildināt likumu ar jaunu pantu attiecībā uz mātes un perinatālās mirstības konfidenciālu analīzi.

LĀB ieskatā jautājums ir skatāms plašāk. Jau pašlaik Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” paredz ārstniecības iestāžu pienākumu ieviest un uzturēt „pacientu neidentificējošu iekšējo pacientu drošības ziņošanas–mācīšanās sistēmu, kas nodrošina informācijas vākšanu un analīzi par gadījumiem, kuru dēļ radies vai varēja rasties ar veselības aprūpi saistīts kaitējums pacientam (pacientu drošības gadījumiem), un risku mazināšanas pasākumus, lai samazinātu attiecīgu gadījumu atkārtošanās iespējas un nodrošinātu atgriezenisku saiti pacienta drošības jautājumos iesaistītajām ārstniecības personām”.

LĀB  uzskata, ka ļoti pareiza un atbalstāma ir paradigmas maiņa no ārstu sodīšanas par neveiksmīgu ārstēšanu uz ziņošanas-mācīšanās sistēmu, tikai šāda pāreja ir jārealizē konsekventi visām valsts pārvaldes iestādēm veselības aprūpes jomā un arī tiesībsargājošajām iestādēm. Pašreizējā situācijā ārstniecības iestādēm MK noteikumi Nr. 60 gan uzliek pienākumu veidot un uzturēt pacientu drošības ziņošanas-mācīšanās sistēmas, bet likumu līmenī šādas sistēmas definētas nav un sistēmā iesaistītās personas nekādā veidā nav atbrīvotas no, piemēram, kriminālprocesuāliem pienākumiem. Šāda situācija ir uzskatāma par absolūti nepieļaujamu. Vienlaikus ar pienākumu veidot pacientu drošības ziņošanas–mācīšanās sistēmu normatīvajos aktos ir jābūt noteiktai kriminālprocesuālajai imunitātei attiecībā uz sistēmā ietvertajiem ziņojumiem un aizliegumam kriminālprocesā nopratināt kā lieciniekus vai aicināt par ekspertiem ārstus, kuri ir analizējuši un vērtējuši konkrēto gadījumu, proti, šiem ārstiem ir jābūt tiesībām un pienākumam atteikties no eksperta statusa. Tāpat nav pareizi ārstniecības likumā reglamentēt tikai vienu no pacientu drošības ziņošanas–mācīšanās sistēmām, pārējās atstājot tikai MK noteikumu Nr. 60 viena apakšpunkta un pašu ārstniecības iestāžu ziņā.

Konsilija institūts

             Konsilija institūts medicīnā ir sens, tā pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad ārsti konsultējās epidēmiju apkarošanas sakarā. Konsilijs pēc būtības ir konsultāciju vai ieteikumu saņemšana no citiem tās pašas specialitātes vai citu specialitāšu ārstiem atkarībā no pacienta stāvokļa, sūdzībām, diagnozes, utt.

Veselības ministrija Ārstniecības likuma grozījumos ir paredzējusi reglamentēt konsilija darbību un turklāt arī paredzēt kādu īpašu konsilija atbildību. Pamatojumā nav sniegts skaidrojums ne kādi būs konsilija darbības principi, ko paredzēts noteikt Ministru kabinetam, ne arī kādu tieši atbildību – civiltiesisko, administratīvo, disciplināratbildību vai kriminālatbildību – Veselības ministrija ir paredzējusi piemērot ārstiem, kuri piedalās konsilija sastāvā. LĀB ieskatā tā būtu nevajadzīga reglamentācija vienai nelielai ārstniecības procesa organizācijas sastāvdaļai. Arī, piemēram, Vācijas tiesību sistēmā nav īpašas reglamentācijas konsiliju darbībai.

LĀB uzskata, ka noteikti ir nepieciešama plašāka diskusija, it sevišķi par to, kurās nozarēs un cik plaši būtu izmantojami klīniskie algoritmi, ņemot vērā Latvijas piederību lielākajā daļā Eiropas valstu praktizētajai vadlīniju medicīnai.