JAUNUMI

Ieteikumi pašvaldībām veselīga dzīvesveida un veselības apmācības izpratnei

Rīt, 6. oktobrī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pasniegs ikgadējo Veselības gada balvu. Svinīgā apbalvošanas ceremonijā, kas notiks koka ēku renovācijas entrā „Koka Rīga” tiks godināti desmit laureāti – pārtikas ražotāji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības un cilvēki, kas ar savu darbību veido izpratni par sabiedrības veselību. Balvu par mūža ieguldījumu  veselības veicināšanā šogad saņems Latvijas sporta veterānu un senioru savienības vadītājs Daumants Znatnajs.

Plašāka informācija – Rīt pasniegs Veselības gada balvu 2016

Mediju pārstāvjiem, kas vēlas apmeklēt pasākumu, lūgums pieteikt dalību e pastā: sendija@arstubiedriba.lv

Paldies tiem, kas to jau darījuši.

 Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība ir iepazinusies ar Pasaules Bankas ekspertu veikto apjomīgo pētījumu un ieteikumiem veselības aprūpes sistēmas stratēģijai prioritāro slimību jomā Latvijā un atzīst to par nekvalitatīvu. Pētījuma vērojama datu neatbilstība reālajai situācijai un dažos no aspektiem nav analizēta privātā sektora līdzdalība medicīnas pakalpojumu sniegšanā. Tāpēc atklātā vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim,Veselības ministrei Andai Čakšai rosināts neapmaksāt šo Pasaules Bankas ekspertu pētījumu un atzīt to par nekvalitatīvu.

Lai arī pētījuma metodika ir loģiska un varētu tikt izmantota iepriekš minētajā nolūkā, pētījuma realizēšanā, proti, pētījuma dizaina veidošanā, literatūras apskatā, intervijās ar viedokļa turētājiem un Delfu grupu locekļiem, datu vākšanā, piemērošanā, kompilēšanā, analīzē, salīdzināšanā, interpretēšanā, prognozēšanā, secināšanā un attiecīgajos aprakstos ir ieguldīts liels darbs, sasniegtajam rezultāts nav uzskatāms par pietiekamu praktisku strukturālo reformu tālākai virzīšanai Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Vēl vairāk – reformu tālākā virzīšana, uzskatot pētījuma rezultātus par pierādījumiem, padziļinās krīzi veselības aprūpes sistēmā un varētu sagraut iedzīvotāju tiesisko paļāvību. Izstrādātais dokuments ne tuvu nav viendabīgs, jo tajā racionāli ieteikumi mijas ar aplamiem, atstājot iespaidu, ka autoru grupa to radījusi lielā steigā un ka tam īsti nav bijis ne viena saimnieka. Liela daļa no pētījuma secinājumiem ir balstīti aplami izvēlētos, nekvalitatīvos, kļūdainos vai nezināmas izcelsmes datos, kas liedz balstīt reformu pamatojumu šajā pētījumā. Ja šis pētījums Latvijas valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski pieprasa nemaksāt par to tā sliktās kvalitātes dēļ.

Pasaules Bankas pētījuma sliktā kvalitāte galvenokārt izskaidrojama ar to, ka tas balstīts pieņēmumos un nepilnīgos vai pat aplamos datos. Pētījumā, piemēram, gandrīz nemaz nav ņemts vērā privātais sektors, kas Latvijā veic lielāko daļu ambulatorisko pakalpojumu. Balstot secinājumus Rīgas statistiskā reģiona datos, autori ir pazaudējuši izpratni par Rīgas plānošanas reģiona funkcionalitāti, jo galvaspilsēta ir funkcionāli cieši saistīta ar atšķirīga lieluma piepilsētām, ko vispārīgi var raksturot ar iedzīvotāju svārstmigrāciju diennakts periodā. Tas novedis, piemēram, pie aplamas atziņas, ka Tukuma slimnieki būtu vedami uz Ogri. Nav ņemts vērā arī valsts ģeopolitiskais stāvoklis, valsts drošības apsvērumi, militārās medicīnas vajadzības, iedzīvotāju iespējas saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Tāpat pētījumā ir ignorētas tās operācijas un manipulācijas, kuras valsts neapmaksā. Lielākās neskaidrības tomēr radījusi autoru pašu atpazītā problēma, ka viņi nav izpratuši saskaņā ar pilna darba laika ekvivalentu izveidotās amata vietas ārstniecības personām, viņu faktisko skaitu un noslodzi. Tā neizskaidrojamu iemeslu dēļ eksperti ir saskaitījuši 220 ārstus, kas veic intravazālu lielo asinsvadu katetrizāciju, lai gan to veic tikai aptuveni 28 sertificēti kardiologi Stradiņa KUS, Austrumu KUS, Liepājā un Daugavpilī. Nav pamanīti arī ārstu palīgi, kuri veic lielāko daļu NMPD izsaukumu.
Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība gatavo informāciju Pasaules Bankai un Eiropas organizācijām par šādu bezatbildīgu pētījumu un ieteikumiem Latvijas medicīnas nozarei.

2016.gada 13.jūlijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, piedaloties veselības ministrei Andai Čakšai, nolēma izveidot Valsts patoloģiju centru (turpmāk – Centrs), kas nodrošinās slimību, tai skaitā onkoloģisko, personificētu diagnostiku. Centra izveidi un vienotas sistēmas ieviešanu valstī atbalsta Ministru prezidenta birojs, Veselības ministrija un Latvijas Zinātņu akadēmija.

Tā radīs iespēju valstij maksāt tikai par efektīvu terapiju, ietaupot valsts līdzekļus. Valsts patoloģijas centrā varētu tikt izskatīta iespēja ieviest arī nākamās paaudzes gēnu sekvencēšanas tehnoloģijas. Tas nodrošinātu pacientu ārstēšanu atbilstoši vēža gēna mutācijai.

Centrā paredzēts strādāt vairākos virzienos:

1. Klīniskais virziens.

Paredzēts izveidot vienotu digitālu patoloģijas diagnostikas tīklu, kas nodrošinās augstas kvalitātes diagnostiku pacientiem jebkurā Latvijas vietā, samazinot cilvēciskās kļūdas iespēju diagnozes noteikšanā.

Ar tā palīdzību tiks ieviests „zaļais koridors” audu diagnostikā (samazināts diagnozes noteikšanas laiks un ātrāka pacientu ārstēšanas uzsākšana).

Pēc Latvijas patologu domām, radīsies jaunas eksporta pakalpojumu iespējas, kas jau šobrīd pie ierobežotām infrastruktūras iespējām notiek (galvenokārt uz Skandināvijas valstīm). Šobrīd vairāk novērojama pretēja tendence, kad aizvien vairāk audu materiālu tiek sūtīti izmeklēšanai ārpus valsts.

Neviena no esošajām patoloģijas laboratorijām nezaudēs pakalpojumu un darba apjomu, jo tās darbinieki strādās Centrā vai tā nodaļās.

Konkursa kārtībā investoriem tiks prasīts nodrošināt mācību programmas, lai Latvijas patologu kvalifikācija tuvinātos Eiropas līmenim.

Vienlaicīgi ar mācībām notiks vienotas valsts kvalitātes sistēmas ieviešana, kas ietver vienotus standartus un sertifikāciju atbilstoši starptautiskām prasībām.

2. Zinātniskais virziens.

Moderna aparatūra ļaus Centram iekļauties starptautiskos inovāciju projektos. Latvijas profesionāļi varēs piedalīties kvalitatīvos klīniskos pētījumos. Centram iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus doktorantūras darbu izstrādei.

Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Centra izveide varētu radīt sadarbības iespējas

ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un līdzīgām zinātniskām institūcijām.

3. Izglītības virziens.

Centrs aicinās iesaistīties Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti gan pirms diploma, gan pēcdiploma izglītības programmās un speciālistu kvalifikācijas celšanā. Sevišķa uzmanība tiks pievērsta NVS valstu studentu un doktorantu piesaistei.

4. Vienotas datu bāzes izveide.

Tiks izveidots vienots onkoloģijas datu reģistrs, kas ļaus sekot epidemioloģijas tendencēm Latvijā, pielāgot nacionālās vēža skrīninga programmas un nodrošinās precīzus datus ārstējošam ārstam. Šie dati būs e-veselības sistēmas sastāvdaļa. IT tehnoloģiskais nodrošinājums tiks prasīts no investoriem.

5. Starptautiska references laboratorija.

Centrs varētu kļūt par referenci kaimiņvalstu patoloģijas laboratorijām. Tas ļaus uzturēt ES prasībām atbilstošu kvalitāti.

Centra izveides galvenie ieguvumi:

1) Precīza un savlaicīga diagnoze pacientam neatkarīgi no materiālā stāvokļa un dzīvesvietas; Manuālu darbu aizstās automatizētas sistēmas;

2) Iespēja eksportēt Centra pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību;

3) Augstas klases laboratoriju iekārtu iegūšana ar Valstij izdevīgiem investīciju līgumiem un nosacījumiem;

4) Centra sniegto pakalpojumu tarifu sakārtošana atbilstoši tirgus situācijai.

Ārstu streiks Igaunijā, Valgas piezīmes

Otrdiena, 20. septembris. Streiko igauņu ārsti un māsas. Tas ir vienas stundas brīdinājuma streiks, kurā piedalās visas Igaunijas slimnīcas, šādu streiku Igaunijā var pieteikt trīs dienas iepriekš. Turklāt Igaunijā likumdošana daudz plašākas pilnvaras paredz profesionālajām un sabiedriskām organizācijām atšķirībā no Latvijas, kur visas streikošanas funkcijas atstātas tikai komunisma skolai – arodbiedrībai.

Igaunijas slimokase, kas patiesībā ir mūsu Nacionālā veselības dienesta līdzinieks, kolektīvo līgumu slēdz ar Igaunijas Ārstu biedrību, nevis nododas nesaprotamām trīspusējām sarunām. Iepriekšējais līgums noslēgts uz diviem gadiem un šoruden beigsies, jauno neizdodas noslēgt, tas ārstus dara bažīgus. Igaunijas slimokasei ir 33 miljonu zaudējumi, kas liek šai institūcijai meklēt dažādus taupības variantus. Klasiskā formā tas izpaužas tā, ka ārstam ir zināma pacientu kvota, par šīs kvotas pārtēriņu maksā ar koeficientu 0,7 vai pat 0,3. Pēc igauņu ārstu domām, slimokase pārāk daudz no slimokases naudas tērējot slimnīcu remontiem, dzelžiem un nejēdzīgai e-veselībai. Igaunijā strauji turpina optimizēt stacionāro un ambulatoro palīdzību. Ārstus tas satrauc, īpaši jaunā sistēma, kad slimokase nemaksā pediatram, kardiologam, reimatologam mazākās pilsētās, bet šīs specialitātes ir tikai četrās Igaunijas lielpilsētās – Tallinā, Tartu, Pērnavā un Narvā, bet turienes speciālisti drīkst braukt konsultēt uz mazpilsētām. Pašlaik Valgas pediatrs formāli strādā Tartu, bet patiesībā katru dienu konsultē Valgā.

Tātad streiks notiek no 9.00 līdz 10.00. Man nudien nav vēlmes traukties uz Tallinu vai Tartu, tāpēc laipni piekrītu atbalstīt kaimiņu streiku Valgā. Slimnīcas plašajā foajē sapulcējušies igauņu kolēģi un karsti diskutē, pacientu tikpat kā nav – mierīgi sēž ārā mašīnās vai uz soliņiem, gaida. Slimnīcas ārstu biedrības līdere kolēģe manos gados Valli Ramma (attēlā) izlikusi lielus plakātus ar skaidrojumiem pacientiem, viņai rokās vidēja izmēra Igaunijas karogs, sejā satraukums un pienākuma apziņa.

Pirms septiņiem gadiem Igaunijas ārsti streikoja 25 dienas, valdība ļoti piekāpās, taču ne visu solīto izpildīja. Vidējā ārsta alga Igaunijā ir 2200 eiro mēnesī. Minimālā stundas likme ārstam 10 eiro, māsai – 6, sanitāram – 4. Taču provincē ārstu trūkums ir ļoti jūtams, īpaši trūkstot ginekologu, acu ārstu un anesteziologu. Valgas slimnīcā strādā arī trīs latviešu ārsti un piecas māsas. Parunājos ar kolēģi radioloģi Daci Zēbergu. Viņa igauņu valodu saprotot itin labi, taču runāt lāgā neesot iemācījusies. Visus dokumentus un aprakstus gan rakstot igauniski.

Mēģinu noskaidrot igauņu kolēģu attieksmi pret viņu veselības un darba lietu ministru Jevgēņiju Osinovski, kurš ir Latvijas dzelzceļniekiem un KNAB labi pazīstamā uzņēmēja Oļega Osinovska dēls. Par igauņu valodu jautājumu neesot – Jevgēņijs esot mācījies igauņu skolā, studējis igauņu valodā, un viņa valoda esot labāka nekā dažam labam igaunim. Svešvalodas arī gana labas. Uzņēmīgs un harismātisks. Tikai no medicīnas gan neko nezinot. Padomdevēji esot daži jauni ārsti, dažādu tautību. Tādu īstu ticību ministram nudien kolēģu balsīs nedzirdēju. Valdībai kopumā uzticas un atbalsta. Un tomēr pārsteidzoša līdzība ar Latviju– pērn valsts mērogā ievērojami pieauguši izdevumi gan par darba nespējas lapām, gan par invaliditāti.

Pēc divām dienām būšot svarīgākā slimokases padomes sēde, kuru tad vadīšot ministrs. Ja tajā nekas nemainīsies valdības politikā, ārsti brīdinājuma streikus turpinās, bet gatavi atgriezties pie 2009. gada lielā streika atkārtojuma.

Man ir sajūta, ka Latvijas medicīnas darbinieku streiks tuvojas. Gluži vienkārši– mūsu veselības aprūpes finansējums ir vismaz 2 reizes sliktāks nekā Igaunijā.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

www.apollo.lv

Katru dienu Latvijā no ārstējamām slimībām mirst 17 cilvēki, intervijā Latvijas Radio norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Ministre uzsvēra, ka biežākās no tām ir onkoloģiskās saslimšanas un sirds un asinsvadu slimības. Tām nākamgad tikšot pievērsta īpaša uzmanība. Daļa darbu gan jau esot iesākta šogad un rezultātus drīz varēšot manīt.

Čakša arī atklāja, ka pērn Latvijā katru mēnesi dzemdībās mirusi viena māte. Ministre uzsvēra, ka tas nav pieļaujams un tiek nopietni strādāts pie kvalitātes kritērijiem šajā veselības aprūpes sadaļā.

Kā ziņots, šodien norisināsies konference «Veselības aprūpes sistēma Latvijā – strukturālās reformas un finansēšanas modeļi». Tajā plānots diskutēt par iespējamiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, to ieguvumiem un vājajām pusēm, kā arī iezīmēt to veselības aprūpes politikas virzienu, kas būtu pareizākais, raugoties no sabiedrības viedokļa.

Tikmēr mediķi gatavojas protestiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome vakar nolēma atbalstīt protesta akciju rīkošanu pie Saeimas 29.septembrī.

Mediķi ir gatavi protestēt, jo pagaidām nav panākts finansējuma pieaugums veselības aprūpei līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamajam gadam. Kā norādīja mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, šobrīd nozarei 2017.gada budžeta projektā kopā ar visiem celtniecības darbiem tiek plānoti 834,5 miljoni eiro, kas nozīmē, ka līdz 3,25% no IKP pietrūkst vēl 23,5 miljonu eiro. Tāpat nav paredzēts, ka 2020.gadā veselībai jāatvēl 4% no IKP, kā arī nākamgad nav paredzēts pieaugums mediķu algām.

Latvijas slimnīcu biedrības atklātā vēstule

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Kā Iļja Muromietis ceļu krustojumā nostājusies veselības ministre Anda Čakša, piedāvājot trīs variantus – papildu nodokli, ko Latvijas Bankai labpatīk saukt par apdrošināšanu, pārdalīt sociālo nodokli vai piesaistīt naudu valsts pamatbudžetam, bet veselībai ņemt no tā vairāk.

Es pieslietos pēdējam variantam, kaut veselības ministre simpātijas izrādījusi otrajam. Vismaz pašlaik politiķiem ar papildu līdzekļu atrašanu veselības aprūpei raiti nesokas, notiekošo varētu saukt par darbības ilūziju vai lāpīšanos. Pienācis laiks pārskatīt visu nodokļu politiku, kur valsts varētu papildu līdzekļus gūt. Šoreiz – par apgrozāmiem nodokļiem – mans mērķis ir pierādīt, cik nesakārtota ir akcīzes nodokļa sistēma, cik daudz iespēju valsts budžetu papildināt.

Alus nodoklis

Lai gan jau kopš slavenā kareivja Šveika laikiem zināms, ka kritīs valdība, kas alum pacels nodokli, Latvijas valdībai pie kausa ķerties vajadzēs. Tagad deputāti metušies aizliegt pārdot alu divu litru plastmasas pudelēs. Risinājums jauks, taču alkoholismu šis aizliegums samazinās tieši tikpat, cik smēķēšanu, izkarot zīmīti par smēķēšanas aizliegumu 10 metrus no namdurvīm.

Labā ziņa alus pudeļu aizliegumam ir cīņa pret plastmasas pudelēm, jo tās dabai tiešām ir kaitīgākas par stikla pudelēm, otrs nozīmīgs pavērsiens ir cīņa pret pārlieku stipru, iespējams, stiprinātu, alu.

Cīņā ar tautas pārdzirdīšanu daudz nozīmīgāk būtu alum celt akcīzes nodokli, bet ieņēmumus no alus sektora akcīzes nodokļa novirzīt aknu transplantācijai (jo arī divlitru lētais alus ir ceļš uz aknu cirozi).

Alum kopumā faktiski ir divreiz zemāka akcīzes likme nekā vīnam. Spēkā esošā akcīzes nodokļa likme 100 litriem alus ir 4,20 eiro par katru tilpumprocentu. Tas nozīmē, ka alum ar 7,5% tilpumprocentu akcīzes nodoklis ir 31,5 eiro par 100 litriem, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā vīnam, par kura 100 litriem jānomaksā 74 eiro. Un arī pēc 2017. un 2018. gada 1. marta, kad tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes, šī grūti izprotamā atšķirība saglabāsies – alum akcīzes nodoklis pieaugs tikai līdz 4,50 eiro un 4,80 eiro par 100 litriem. Šeit pilnīgi nevietā lepoties ar ziņu, ka Valgas igauņi brauc alu iepirkt Valkā, jo mums akcīze ir turpat divreiz mazāka nekā igauņiem, bet viņiem valsts budžets uz 1,4 miljoniem iedzīvotāju ir lielāks par Latvijas budžetu. Šis ir temats, par kuru Veselības ministrijai būtu pilnīgas tiesības un iemesls runāt – akcīzes nodokli alum ir iespējams palielināt un līdz ar to iegūt papildu finansējumu veselības aprūpei.

Likumā par akcīzes nodokli jau tagad ir ieviesta īpaša likmes diferencēšanas loģika – mazajām alus darītavām likme ir divreiz mazāka nekā lielajām. Ņemot vērā šo loģiku, Veselības ministrija varētu rosināt noteikt divas reizes augstāku akcīzes likmi alum, kas pildīts liela tilpuma pudelēs vai citos traukos.

Cigarillu nodoklis

Neizprotamas un ar prātu neaptveramas atšķirības akcīzes likmē novērojamas arī starp cigaretēm un cigarillām, starp kurām no sabiedrības veselības viedokļa nav ne mazākās atšķirības. Cigaretēm minimālā akcīzes likme par 1000 vienībām ir 93,70 eiro, bet par cigarillām par šādu pašu daudzumu – 42,69 eiro. Finanšu ministrija nostājusies viena produkta pusē, un šobrīd tirgus sadale virzoties cigarillu virzienā. Cigarillām ir ievērojams patēriņa pieaugums, kamēr cigaretēm patēriņš samazinās, pateicoties iedzīvotāju pozitīvai attieksmei pret veselību. Neesmu smēķējis ne vienas, ne otras, bet esmu vaicājis smēķētājiem – kāda ir atšķirība. Daži teikuši, ka cigarillas smēķējoties labāk un čaklāk. Veselības ministrijai būtu pienākums pieprasīt paaugstināt akcīzes nodokli cigarillām līdz cigarešu likmes līmenim, tādējādi saņemot iespēju veselības aprūpes izdevumiem papildus nodrošināt 2–3 miljonus eiro.

Lieki piebilst, ka Igaunijā, kuru mēs bieži igauņu racionālās pieejas dēļ minam kā piemēru, likmes šiem tabakas izstrādājumiem ir vienādas.

Bezalkoholisko, saldināto un kofeīnu saturošo dzērienu nodoklis

Latvijā bezalkoholiskajiem, cukuru saturošajiem dzērieniem akcīzes nodoklis ir noteikts, bet igauņi pašlaik izstrādā savu nodokli, kas būšot 10–15% liels. Latvijā bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis ir 7,40 eiro par 100 litriem. Arī Latvijā bez bēdu šo nodokli varētu palielināt līdz 10%. Tas palielinātu barjeru bērniem piekļūt pie šīs saldinātās dziras. Jādomā, ka šāda likmju paaugstināšana neizraisītu negatīvu efektu, piemēram, pārrobežu tirdzniecības pieaugumu.

Bezalkoholiskajiem dzērieniem tomēr nav akcīzes marku, līdz ar to šī nodokļa nomaksa ir uzņēmēju godaprāta jautājums, uz kuru ne vienmēr var paļauties. Akcīzes marku vai līdzīgu kontroles elementu ieviešana varētu būt viens no instrumentiem, kas palielinātu nodokļa ieņēmumu, līdz ar to rastos iespēja papildināt veselības aprūpes budžetu.

Sabiedrības interesēs būtu Veselības ministrijas aktīva sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai ieviestu kontroles mehānismu bezalkoholisko dzērienu un kafijas akcīzes nodokļa nomaksai. Valsts gadā no kafijas un bezalkoholiskajiem dzērieniem iekasē aptuveni 13–14 miljonus eiro, un mums ir pilnīga pārliecība, ka uzņēmēji nenomaksā 30–50% šā nodokļa. Sakārtojot bezalkoholisko dzērienu un kafijas akcīzes iekasēšanu, Veselības ministrija budžetā varētu papildus iegūt 4–5 miljonus eiro. Kafijas akcīzes nodokļa likme ir 142,29 eiro par 100 kilogramiem. Veicot nelielu vairumtirgotāju aptauju, nav grūti pārliecināties, ka šāda summa ir pietiekami liela, lai rastos kārdinājums izvairīties no akcīzes nodokļa nomaksas.

Kafija, atšķirībā, no trim iepriekšminētajiem produktiem, manuprāt, ir veselīgs produkts (esmu pretojies šīs akcīzes ieviešanai) un ir pieskaitāma pārtikai, tomēr, ja reiz akcīze tai ir ieviesta, tad sabiedrības interesēs būtu paaugstināt tās nomaksas kontroli.

16. septembrī Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Zemkopības un Veselības ministriju pasniegs apbalvojumu „Veselīgs Latvijas uzturs”, ko šogad saņems trīs zemnieku saimniecības: z/s „Lapegles” Lendžu pagastā Rēzeknes novadā, z/s „Atkalas” Isnaudas pagastā Zilupes novadā un z/s „Bagātības” Indras pagastā Krāslavas novadā.

Latvijas Ārstu biedrības apbalvojums VESELĪGS LATVIJAS UZTURS ir oficiāli pausta atzinība un pateicība Latvijas lauksaimniekiem, zivsaimniekiem, pārtikas ražotājiem par sasniegumiem veselīgu uzturproduktu ražošanā, veselīga uztura lietošanas un veselīga dzīvesveida veicināšanā, par izciliem Latvijā ražotiem uzturlīdzekļiem, ko ārsti iesaka ikdienas vai speciālā diētiskā uzturā. Latvijas Ārstu biedrības apbalvojums VESELĪGS LATVIJAS UZTURS var tikt pasniegts arī par izcilu ieguldījumu uzturzinātnes, dietoloģijas, endokrinoloģijas un citu medicīnas zinātņu attīstībā, kas veicinājis veselīga uztura lietošanu profilaksē, ārstniecībā un rehabilitācijā. Latvijas Ārstu biedrības apbalvojuma VESELĪGS LATVIJAS UZTURS devīze ir „Valetudo Patriae” (Veselība Dzimtenei). Apbalvojums sastāv no tēlnieka Jāņa Strupuļa veidotas medaļas „Valetudo Patriae”, uz kuras redzams medicīnas un veselības dievs Asklēpijs ar savu meitu Higieju, kā arī mākslinieka profesora Guntara Sietiņa veidots diploms „Valetudo Patriae” A3 formātā.

Latvijas Ārstu biedrība savu apbalvojumu VESELĪGS LATVIJAS UZTURS pasniedz sadarbībā ar Zemkopības un Veselības ministriju, un apbalvojamos izvēl Latvijas Ārstu biedrības un Veselības ministrijas izraudzīta komisija pēc zemkopības ministra ieteikuma.

Gadā tiek pasniegtas trīs balvas VESELĪGS LATVIJAS UZTURS pārstāvjiem no viena Latvijas reģiona. 2016. gadā visas trīs balvas tiks pasniegtas Latgales zemnieku saimniecībām par ieguldījumu veselīga uztura ražošanā.

Z/s „Lapegles“

Zemnieku saimniecība „Lapegles” savu darbu sāka 1991. gadā, bioloģiski sertificēta ir vairāk nekā 10 gadus. Saimniecības darbošanās galvenais virziens ir biškopība un pašlaik īpašnieku pārraudzībā ir 240 bišu saimes. Ģimenes saimniecība, kas atrodas ļoti sakoptā un ainaviski skaistā vietā Lendžu pagastā, ražo medu un citus biškopības produktus (propolisu, bišu maizi), 2015. gadā saražoja vairāk nekā 8 tonnas medus un no tā gandrīz 700 kg tika eksportēti uz Dāniju. Z/s „Lapegles” ražo arī augu tējas, realizē tās vietējā tirgū, kā arī plāno eksportēt sadarbībā ar citiem Latvijas uzņēmumiem. Biškopības saimniecība uzņem arī apmeklētājus, kuriem piedāvā bišu saimes noslēpumu izzināšanu, gardo un vērtīgo biškopības produktu izbaudīšanu un iegādi. Z/s „Lapegles” ir īstenots viens projekts Lauku atbalsta dienesta pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija”.

Z/s „Atkalas”

Zemnieku saimniecība „Atkalas” savu darbu sāka 2006. gadā. 2007. gadā saņemts sertifikāts par pārejas periodu uz bioloģisko lauksaimniecību. 2008. gadā pēc saimniecības atestācijas saņemts bioloģiskās atbilstības sertifikāts. Saimniecības darbošanās galvenais virziens ir biškopība, un pašlaik īpašnieku pārraudzībā ir 55 bišu saimes un pāris govju. Saimniecības drava atrodas netālu no Isnaudas pagasta Bobišiem, pie pašas Terehovas robežas, skaistā un sakoptā vietā, kur dabiskā vidē nav lauksaimniecībā izmantojamo zemju un citu objektu. Bišu produkcija tiek pārstrādāta Zilupē, Sila ielā 4, kur saimnieki uzņem ekskursantus un kur var iegādāties saražotos labumus. Saimniecībā iegūst liepu un dažādu ziedu medu. Saimniecība aicina interesentus pieteikties ekskursijām. Tajās tiek piedāvāta medus degustācija, stāstīts par bišu dzīvi, rādīts medus, vaska apstrādes process, kā arī piedāvāts kvalitatīvs medus. Saimniecība nodarbojas arī ar labdarību, palīdz vietējai draudzei. Ir realizēti divi saimniecības modernizācijas projekti LEADER pasākumā „Lauksaimniecības produktu ražošanas un pirmapstrādes vai pārstrādes un pirmapstrādes mājas apstākļos veicināšana”. Projektu realizācijas mērķis bija modernizēt un uzlabot saimniecības darbību – bioloģisko biškopību, uzlabot un pilnveidot medus apstrādes un fasēšanas procesu.

Z/s „Bagātības”

Zemnieku saimniecība „Bagātības” savu darbu sāka 2006. gadā, un vienlaikus tika sākts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas process. Galvenie saimniecības darbības virzieni ir gaļas, piena lopkopība. Pašlaik saimniecībā ir astoņas slaucamas govis un 33 liellopi, 2015. gadā saimniecībā saražoja gandrīz 45 tonnas piena, no tām 13 tonnas tika pārstrādātas saimniecībā. Blakus tradicionālajai piena lopkopībai un gaļas liellopu audzēšanai saimniece Olga kopš 2012. gada 6. septembra ir reģistrējusies kā piena produktu mājražotāja. Vietējā tirgū tiek piedāvāti astoņu veidu sieri – ar ķiplokiem, zaļumiem, ķimenēm, papriku, žāvētiem augļiem, saulespuķu sēkliņām un apceptais siers. Pircēju vidū vislielākais pieprasījums ir pēc apceptā siera un siera ar žāvētiem augļiem. Iecienīts ir mājas biezpiens, krējums un svaigs piens. Viesmīlīgie saimnieki apmeklētājus iepazīstina ar savu savdabīgi izveidoto – ar Aizkarpatiem raksturīgām niansēm – sakopto saimniecību, ar saimnieka prasmīgām rokām labiekārtotu sētu un apkārtni, ar dekoratīvo šķirņu putnu kolekciju un bioloģiskās gaļas un piena liellopu audzēšanas pieredzi. Saimniecība ir iekļauta Latgales kulinārijas mantojuma tīklā. Īpašais kulinārā mantojuma piedāvājums ir lauku siers un mājas saldējums.

Balvas VESELĪGS LATVIJAS UZTURS pasniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks.

Anda Nulle: Latvija rehabilitācijā tehnoloģiski ir ļoti atpalikusi