Profesors dzimis skolotāja un zobārstes ģimenē, audzis Madonā, 1951. gadā ar sudraba medaļu beidzis Madonas 1. vidusskolu. Jaunais madonietis, bruņojies ar teicamām ķīmijas, fizikas un valodu zināšanām, 1951. gadā uzsāka studijas jaundibinātajā Rīgas Medicīnas institūtā.
Pēc augstskolas ārsts un ķirurgs Alojā (1957-58), tad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs, nodaļas un klīnikas vadītājs (1959-2012) . RMI un LMA docētājs (1969-97), Dr. hab. med, (1969), profesors (1972), Operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas katedras vadītājs (1972-73), Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs (1973-97).
Jāsaka, ka profesors bija ļoti iemīļots un cienīts bērnu ārsts, ķirurgs ar zelta rokām. Viņš pildījis arī svarīgus sabiedriskus pienākumus: Latvija Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-95), Baltijas Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-93). Profesors guvis arī daudzas atzinības: Aleksandra Bieziņa balvu (1989), Paula Stradiņa balvu (2009), LĀB mūža ieguldījuma atzinību (2015), ir valsts emeritēts zinātnieks (1998).
Izsakām līdzjūtību profesora ģimenei, draugiem un kolēģiem. Sit tibi terra levis!
Līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2024/25 gadā.
Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Līdz pat 2021. gadam fonds galvenokārt atbalstīja Latvijas jauno ārstu un zobārstu profesionālo pilnveidi, bet kopš 2021. gada pretendentu loks ir paplašināts un stipendiju var saņemt arī citas ārstniecības personas, piemēram, fizioterapeiti, rehabilitologi, farmaceiti u.c.
Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $ 2500 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde, kurā sabiedriskā kārtā darbojas Dr. Juris Lazovskis, Dr. Inese Flude un Dr. Ingrīda Šketris (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.
Ojāra Veides fonda stipendiāti par savu pieredzi un ieguvumiem gatavo aprakstu, ko var lasīt LĀZA Apkārtrakstā LĀZA mājaslapā sadaļā Publikācijas. Neiztrūkstoši ir pateicības vārdi par atbalstu. Tas priecē un motivē Fonda valdi arī turpmāk sniegt savu atbalstu Latvijas jaunajiem un ne tik jaunajiem speciālistiem.
Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fondu vada asoc. prof. Juris Lazovskis. Ekspriekšsēdis – Kaspars Tūters (Kanāda).
Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu domu spēku, savu mērķu skaidrību un pieteikties atbalstam, ko sniedz diasporas ārstu dibinātais Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds, jau kopš 2005. gada atbalstot nākamos ārstus.
Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.
Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.
Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.
Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, 21. jūnijā, kad atkal varēsim tikties ar LĀZA biedriem!
Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.
Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre Dr. h. c. Velta Volksone, izcila valsts galvenā tiesu medicīnas eksperte, ilggadēja Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore, š.g. 19. februārī atzīmēja savu 93. jubileju! Ārstes V. Volksones nopelni un sasniegumi Latvijā un ārzemēs novērtēti vairākkārt.
Latvijas 79. proklamēšanas gadskārtas priekšvakarā 1997. gada 17. novembrī Rīgas pilī bijušais prezidents Guntis Ulmanis viņai pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī 2009. gadā piešķirta 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Kā lielu dārgumu viņa mājās vēl šodien glabā Latvijas Tautas frontes biedra karti.
Ir arī apbalvota ar Kitasato universitātes (Japāna) Sociālās medicīnas zinātņu komitejas medaļu un goda rakstu. Godpilnais apbalvojums V. Volksonei piešķirts par tiesu medicīnas speciālistu sadarbības attīstīšanu, veicināšanu un kontaktu uzturēšanu starp Latviju un Japānu.Tā ir atzinība ne tikai par ārstes sabiedrisko darbību, bet galvenokārt par panākumiem profesijā un zinātnē.
V. Volksone aktīvi iesaistījās Latvijas Ārstu biedrības darbībā un viņas augstā medicīniskā kompetence daudzus gadus lieti noderējusi kā Ētikas komisijas loceklei.
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulcenotiks 2024. gada 22. martā plkst. 15.00 LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā.Biedriem tiks nodrošināta iespēja piedalīties arī tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.Pieslēgšanās iespēja no plkst. 14.15.
Darba kārtībā:
Sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu
Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
Prezidentes ziņojums par LĀB aktualitātēm
Revīzijas komisijas ziņojums par 2023. gada pārskatu
2023. gada pārskata apstiprināšana
Grozījumi Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā
Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības Izglītības komisijas nolikumā
Biedru naudas apmēra noteikšana
Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē tiešsaistē, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvo sistēmu https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, kurā tikai biedriem būs pieejama ZOOM pieslēguma saite biedru sapulcei. Biedriem uz reģistrētajām e-pasta adresēm tiks izsūtīts skaidrojums par pieslēgšanos un attālinātu dalību biedru sapulcē.
Biedriem, kuri piedalīsies klātienē, reģistrācija sāksies plkst. 14.00.
Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2024. gada 25. aprīlī plkst. 15.00 gan klātienē, gan tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.
Ar biedru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem klātienē iespējams iepazīties LĀB Skolas ielā 3, Rīgā, ierašanās laiku iepriekš saskaņojot e-pastā lab@arstubiedriba.lv
Rīgā, 2024. gada 21. februārī
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā prezidente Ilze Aizsilniece
„Kā paskrējis laiks” – tik bieži sakām, kad ir kāds pieturas punkts, kas liek apstāties un pamest skatu atpakaļ. “Kā paskrējis laiks”, var teikt šobrīd, kad pieturas punkts ir 2024. gada 12. februāris Rīgā – diena, kad mūžības ceļos devies ārsts, viens no aktīvākajiem LĀZA biedriem, ASV sabiedrisks darbinieks, īstens Latvijas patriots – Ansis Muižnieks. Ja piestāj un velta laiku tam, lai ieraudzītu Anša Muižnieka dzīves gājumu, tad redzams, ka viņa ceļš vijies cieši blakus Latvijas liktenim. Nekad, pat trimdā esot, saikne ar Latviju nav pārtrūkusi. Un nu Ansis Muižnieks ir atkal atgriezies Latvijā, zemē, no kuras viņa dzīves ceļš sācies.
Ansis Muižnieks dzimis 1928. gada 7. oktobrī Raunā. Muižnieku ģimenē Ansis bija trešais bērns – viņu sagaidīja brālis Jānis un māsa Rita. Pēc pieciem gadiem – jaunākais brālis Vilis. Otrais pasaules karš aizdzina Muižnieku ģimeni bēgļu gaitās uz Vācijā, kur Ansis 15 gadu vecumā strādāja smagu darbu kādā tanku fabrikā pie Štutgartes. Vācijā Ansis Muižnieks pabeidza vidusskolu, bet Eiropā nepalika. Tālāk trimdas ceļš veda pāri okeānam, un 1949. gadā Ansis Muižnieks ieradās ASV. Pēc dienesta ASV armijā Korejas kara laikā, 1955. gadā viņš beidza Kolumbijas universitāti Ņujorkā, iegūstot bakalaura grādu bioloģijā, bet 1959. gadā Kolumbijas medicīnas koledžā (College of Physicians and Surgeons) ieguva medicīnas doktora (doctor of medicine) grādu. Sekoja internatūra un rezidentūra iekšķīgajās slimībās Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā. Pēc sertifikātu un licenču iegūšanas Dr. A. Muižnieks 1964. gadā uzsāka privātpraksi iekšķīgajās slimībās Klērmontā (Losandželosas priekšpilsētā), ko līdz 1975. gadam apvienoja ar klīniskā docētāja (assistant professor) darbu universitātes slimnīcā.
Savu aktīvo praksi Klērmontā Dr. A. Muižnieks beidza 1996. gadā, taču vēl joprojām palika vairāku profesionālo organizāciju (L.A. County, California and American Medical Society, LĀZA, LMF un LMRF) loceklis. Viņa aktīvā darbība Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA) ļāva Ansim Muižniekam būt klātesošam sadarbībā ar Latviju. Saraksti ar radiem Latvijā Dr. A. Muižnieks aizsāka 70. gados, turklāt viņš ļoti interesējās par medicīnas stāvokli dzimtenē. Kolēģu stāsti par Latvijā redzēto un “LĀZA Apkārtrakstā” lasītais deva stimulu vairāk piedalīties palīdzības darbā gan individuāli, gan kā LĀZA valdes loceklim. Muižnieku ģimene sāka atbalstīt un uzņemt savās mājās daudzus Latvijas mediķus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, organizēt viņiem uzstāšanās Losandželosā, palīdzēja viesiem iepazīt un ceļot pa toreiz vēl svešo ASV. 1991. gadā Dr. Ansis Muižnieks par godu savam bērnības ārstam Rūdolfam Skaidrajam Raunā iedibināja balvu “Muižnieku ģimenes gadskārtējā prēmija labākajam Latvijas lauku ārstam” 500 ASV dolāru apmērā. Muižnieku prēmijas pirmais laureāts bija Dr. Māris Rēvalds Zaubē. Fonds gan savu darbību dažādu apstākļu dēļ uz laiku pārtrauca.
Dr. Ansis Muižnieks ir piedalījies daudzās palīdzības akcijās, ko LĀZA rīkoja Latvijas medicīnas labā. Visās šajās akcijās viņš uzņēmies aktīvu lomu gan kā iniciators, gan arī finansiāls atbalstītājs, ziedojot savus personiskos līdzekļus. Piemēram, Raunas ambulancei sagādāja EKG, hemoglobinometrus, ambulances materiālus, finansiāli atbalstīja rentgenaparāta iegādi. Kad Ansis Muižnieks no ASV, kas bija un palika viņa pastāvīgā dzīves vieta, varēja atkal vismaz uz laiku ierasties Dzimtenē, tad viņa acis redzēja daudzas lietas un vietas, kur vajadzīga palīdzība. Raunas skolai savākti datori, sniegta palīdzība Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Bērnu slimnīcai “Gaiļezers”, Bērnu kardioloģijas centram, klīniskajai slimnīcai “Gaiļezers” (oftalmoloģijas instrumentu ziedojumi), atbalstīta sonogrāfa iegāde Lielvārdei, sniegts atbalsts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Pestīšanas Armijas Bērnu veselības aprūpes centram, Latvijas Ģimenes centram, Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari”. Ar aktīvu Anša Muižnieka līdzdalību tika uzsākta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas elektroniskā medicīnas centra izveide un slimnīcas iekšējā datorizācijas programma jau 1999. gadā. A. Muižnieks kā Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valdes loceklis palīdzējis savākt ziedojumus, lai varētu iegādāties angiogrāfu P. Stradiņa klīniskajai slimnīcai. Visa Muižnieku ģimene iesaistījās ziedojumu vākšanā Latvijas slimniekiem (īpaši bērniem), kuriem bija nepieciešama palīdzība, kādu tolaik Latvijā nevarēja sniegt. Pateicoties Muižnieku ģimenes ierosmei, Latvijā ieviesta moderna Rietumu oftalmoloģikā aprūpe, ko A. Muižnieka kolēģis Dr. Džons Makdermots uzsāka klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”, vēlāk nodibinot Latvijas-Amerikas Acu centru Rīgā.
Kopš Pasaules latviešu ārstu 2. kongresa 1993. gadā Dr. Ansis Muižnieks bijis vairākkārt kongresa rīcības komitejā kā LĀZA pārstāvis, piedalījās kongresos, kad vien iespējams bija klāt arī Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju pasniegšanā Latvijas medicīnas studentiem. Dr. Ansis Muižnieks bija aktīvs LĀZA valdes loceklis, tai skaitā sekretārs un kasieris, Ziemeļamerikas biroja vadītājs. Viņš ir arī vairākus gadus vadījis LĀZA Dienvidkalifornijas kopu. Dr. Muižnieks organizēja 1999. gadā LĀZA konferenci Kalifornijā (turienes dziesmu svētku laikā), piedalījās LĀZA konferences “Par mātes un bērna veselību Latvijā” rīkošanā Rīgā 2000. gadā, kā arī LĀZA konferences organizēšanā 2002. gada 20. jūlijā Čikāgā (ASV latviešu dziesmu svētku laikā). No 2001. līdz 2004. gadam Ansis Muižnieks kopā ar Maiju Pozemkovsku uzņēmās arī “LĀZA Apkārtraksta” redaktora pienākumus.
Kopā ar sievu Ingrīdu Dr. Ansis Muižnieks izaudzinājis trīs latviskus bērnus – Pēteri, Nilu un Daci. Mazu ieskatu ģimenes bagātajā vēsturē sniedz Ingrīdas un meitas Daces kopdarbs – grāmata “Sievietes džungļos” (1996)
2002. gada 12. aprīlī Ansim Muižniekam par nopelniem Latvijas labā tika piešķirts 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2008. gadā – Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2017. gadā – LĀZA Pateicības raksts “Par ieguldīto darbu, laiku un mīlestību Latvijas ārstu, māsu un citu veselības jomas speciālistu izglītošanā, par atbalstu viņu profesionālajai izaugsmei”.
Atvadoties sakām Ansim Muižniekam, paldies, par viņa stipro garu un labajiem darbiem sabiedrības labā! Gūt var dodot… Un šo vārdu patiesuma apliecinājums ir Dr. Anša Muižnieka mūžs.
Dziļā līdzjūtībā ģimenei un visiem, kam bijusi iespēja būt kopā ar Dr. Ansi Muižnieku,
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība
Sagatavoja Dr. Kamena Kaidaka LĀZA administratore Latvijā 14.02.2024, Rīga
Frickausa (dz. Graudiņa) Ingrīda (1940.21.11. Madonā-2024.07.02. Rīgā) ģenētiķe, arodpatoloģe, veselības aprūpes vadītāja.
1966. gadā beigusi RMI. P. Stradiņa KUS ārste (1970-2007), Latvijā pirmās ģenētiskās konsultācijas vadītāja, Konsultatīvās poliklīnikas vadītāja (1986-2007). LĀB goda biedre (2016). Literātu Eglīšu ģimenes: Viktora (1877-1945), Anšlava (1906-1993), Vidvuda (1913-2003) un Hilda Vīkas (1897-1963) tuviniece. Mākslas darbu glabātāja un mecenāte: ģimenes mēbeles un H. Vīkas gleznas nodevusi Dobeles un citiem muzejiem. 2018. gadā līdzējusi izdot H. Vīkas grāmatu „Dobeles karalis”.
Dr. Frickausa bija prasmīga un iejūtīga ārste un ilggadīga liela kolektīva vadītāja. Viņai ir lieli nopelni Černobiļas avārijas seku likvidētāju palīdzības sniegšanā un organizācijā. Lit.: Slimnīcas Ziņas, 2007, Nr.19, 24-25.
Par kolēģes Ingrīdas Frickausas nāvi skumst kursa un darba biedri un draugi. Izsakām līdzjūtību bērniem un tuviniekiem!
2024. gada 6. un 7. jūnijā Rīgā norisināsies 34. starptautiskais Ziemeļvalstu psihiatru asociācijas kongress, kura tēma ir “Zināšanas un cilvēcība psihiatrijā”. Kongresā starptautiski atzīti psihiatrijas speciālisti runās par psihiatrijas aktualitātēm, apskatot sociālo psihiatriju un izpratni par psihiatra lomu, kā arī psihiatrijas pagātni un nākotni, pieminot arī tādas svarīgas tēmas kā pašnāvība, trauksme un depresija no bioloģiskā un klīniskā viedokļa, kā arī jaunākās metodes, piemēram, neiromodulāciju.
Ziemeļvalstu Psihiatru asociācijas kongress katru trešo gadu tiek organizēts kādā no Ziemeļeiropas vai Baltijas valstīm un šogad ir pirmais gads, kad Latvijas Psihiatru asociācija Ziemeļvalstu psihiatrijas kongresu rīko Rīgā.
Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, profesors Māris Taube: “Ir liels gods un izaicinājums Latvijā organizēt šādu nozīmīgu konferenci, iet vienā solī ar Ziemeļvalstu un Baltijas kolēģiem, tiekties pēc līdzīga ārstēšanas un humānas attieksmes līmeņa psihiatrijā, būt kopā un risināt aktuālas problēmas. Lai mums izdodas vēl labāk palīdzēt cilvēkiem ar psihiskās veselības problēmām!”.
Kongresa laikā starptautiski atzīti psihiatrijas eksperti runās par tādām tēmām kā:
Medicīnas un psihiatrijas nākotne;
Norvēģijas simpozijs: kas jādara psihiatriem? kā mēs veidojam savu lomu ārstniecības komandā? Pieredze no Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas;
Lietuvas simpozijs: Kas slēpjas aiz “es esmu tik noguris”? Noguruma noteikšana un mērīšana;
Somijas simpozijs: neiromodulācijas terapijas;
Islandes simpozijs: ADHD medikamentu izrakstīšanas pieaugums Islandē: psihotisku epizožu, ļaunprātīgas izmantošanas un antipsihotisko līdzekļu izrakstīšanas risks;
Igaunijas simpozijs: Dažādas pieejas šizofrēnijas ārstēšanai;
Latvijas simpozijs: Žoga nojaukšana psihiatrijā – kas tālāk?;
Zviedrijas simpozijs: pašnāvību pētījumi;
Dānijas simpozijs: Psihiatrijas nākotne Dānijā – desmit gadu perspektīva;
Jaunākais par trauksmes traucējumiem — epidemioloģija, taksonomija, etioloģija un ārstēšana;
Kas nepieciešams, lai kļūtu par psihiatru? Psihiatru medicīniskās izglītības turpināšana – pieredze no Norvēģijas, Latvijas un Lietuvas;
Duālie traucējumi un to ietekme uz atveseļošanos pacientiem ar šizofrēniju;
Aktuālākās ziņas no Nordic Journal of Psychiatry;
Psihiskā veselība perimenopauzes periodā;
Galvenais izaicinājums depresijas ārstēšanā: kā atgriezt dzīvesprieku;
un citi.
Viena no Latvijas simpozija prezentētājām būs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle, kura runās par izmaiņām Latvijas psihiskās veselības aprūpes sistēmā: “Katru dienu strādājot veselības aprūpes nozarē ne tikai klīnisku, bet arī administratīvu darbu ir radusies izpratne, ka pakalpojuma kvalitātei, pieejamībai un arī atbilstībai zinātnes sasniegumiem ārsta loma ir tikai viena no daudziem iesaistītajiem mehānismiem. Veselības aprūpi veido gan politiski procesi, gan arī sabiedrības socālie-ekonomiskais stāvoklis un kopējā veselībpratība. Šis ir gadsimts, kad beidzot psihiatrija ir kļuvusi par prioritāti un ne tikai mūsu valstī, bet arī citās attīstītās valstīs- mums ir daudz kopīga nozares attīstības ceļā, varam viens no otra mācīties un sadarboties. Pēdējos trīs gadus Ziemeļvalstu Psihiatru asociācija man ir viena no intensīvākajām “brīvā laika nodarbēm” un esmu tik pateicīga par iespēju būt kopā ar izciliem profesionāļiem psihiatrijā no Skandināvijas un Baltijas valstīm- mums ir daudz vairāk kopīga kā varam iedomāties. ”
Kongresu organizē Latvijas psihiatru asociācija. Atbalsta uzņēmumi “Gedeon Richter”, “RECORDATI”, “Jannsen, Pharmaceutical Companies of Johnson & Johnson”, “Lundbeck”, “Grindex”, “Olainfarm”, “Boehringer Ingelheim”, “Medochemie”, “Biocodex”, “Teva”, “Biocodex”.
34. Ziemeļvalstu psihiatrijas kongresa “Zināšanas un cilvēcība psihiatrijā” informatīvie atbalstītāji ir Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, kurš šogad atzīmē savu 200 dibināšanas gadadienu, kā Latvijas Ārstu biedrība.
Kongress notiks Radisson Blu Latvija Conference & Spa viesnīcā Elizabetes ielā 55.
Dalībnieki saņems Latvijas un starptautisko CME kredītpunktus.
Dalības maksa par divu dienu konferenci tikai 100 euro līdz 2024. gada 3. martam.
Plašāka informācija par Kongresa programmu un runātājiem, kā arī pieteikšanās: https://www.ncp2024.lv/
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Paldies Ukrainas, Latvijas un visai starptautiskajai mediķu saimei par drosmīgo un nesavtīgo darbu! 
Slava Ukrainai! Varoņiem slava! 
