Bez tēmas

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājaslapā ir publicēts ārstniecības personām un farmaceitiem paredzēts informatīvais materiāls “Jautājumi un atbildes par zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) izrakstīšanu no 2020. gada 1. aprīļa”. Materiālu sagatavoja ZVA, Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Veselības inspekcijas eksperti, un tajā ir apkopota aktuālā informācija par jauno SNN izrakstīšanas kārtību, kā arī sniegtas atbildes uz līdz šim saņemtajiem ārstu un farmaceitu jautājumiem.

Informatīvais materiāls pieejams ZVA tīmekļa vietnes sadaļā “Veselības aprūpes speciālistiem un iestādēm > Zāles” – šeit.

Informācija šajā tīmekļa vietnes sadaļā un minētajā informatīvajā materiālā tiks papildināta, iekļaujot tajā arī atbildes uz citiem ārstniecības personu un farmaceitu iesūtītajiem jautājumiem.

 Uzsākta ārstniecības personu un farmaceitu informēšana

Lai informētu ārstniecības personas un farmaceitus par jauno SNN izrakstīšanas kārtību, ZVA, Veselības ministrijas un NVD eksperti piedalās ārstu un farmaceitu konferencēs, skaidrojot un prezentējot SNN izrakstīšanas kārtību un atbildot uz ārstu un farmaceitu jautājumiem. Turklāt tuvākajā laikā ārstniecības personām un farmaceitiem tiks sagatavots un nosūtīts maketēts informatīvs buklets gan digitālā, gan drukātā formā, izplatīti skaidrojošie video par SNN izrakstīšanu e-veselības sistēmā, kā arī izvietota informācija tematiskajos ārstniecības personu un farmaceitu medijos un izsūtīti informatīvi materiāli, ko izsniegt pacientiem. Savukārt no 13. marta tiks uzsākta informatīva kampaņa Latvijas iedzīvotāju informēšanai un jaunās kārtības skaidrošanai.

 Par SNN izrakstīšanas kārtību no šī gada 1. aprīļa

No šī gada 1. aprīļa, izrakstot A saraksta zāles kompensācijas sistēmas ietvaros, lietojams zāļu SNN un aptiekā pacientam izsniedzamas zemākās cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles*. SNN lietošana ir Pasaules Veselības organizācijas atzīts un rekomendēts zāļu izrakstīšanas standarts, kas veiksmīgi darbojas Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Dānijā, Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs. Turklāt pēc šī standarta daudzi ārsti arī Latvijā jau vairākus gadus izraksta pacientiem zāles. Jaunās kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības mērķis ir samazināt pacientu zāļu līdzmaksājumu, jo pacienti par zālēm katru gadu pārmaksā gandrīz 25 miljonus eiro, neiegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes zāles**.

Jaunā kārtība paredz, ka kompensējamo zāļu (īpašajās) receptēs būs jānorāda SNN. Vienlaikus, ja būs ārstniecisks pamatojums, ka pacienta ārstēšanā ir nepieciešamas konkrēta nosaukuma zāles, arī turpmāk ārsti varēs izrakstīt zāļu komerciālo nosaukumu, norādot zāļu receptē šo pamatojumu.

Prognozēts, ka 70% no visu ārsta izrakstīto kompensējamo zāļu recepšu skaita gada laikā receptēs tiks norādīts SNN, bet 30 % – komerciālais nosaukums. Savukārt pacientiem, kuriem pirmo reizi tiek izrakstītas kompensējamās zāles konkrētas diagnozes ārstēšanai, tāpat kā līdz šim īpašajā receptē varēs lietot tikai zāļu SNN.

Ja pacients nevēlēsies iegādāties references zāles, tad citu zāļu iegāde netiks kompensēta un tās pacientam būs jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Pacienti nevarēs “piemaksāt” un pret īpašo recepti saņemt aptiekā citas, dārgākas kompensējamās zāles, ja references vai lētākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles būs pieejamas un nebūs ārstnieciska pamatojuma to nelietošanai. Turklāt nereferences zāļu iegādei pacientam būs nepieciešams atkārtoti doties pie ārsta, lai saņemtu cita veida (parasto) recepti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ārsta saruna ar pacientu par zālēm, kas tiks izsniegtas aptiekā, notiek jau zāļu izrakstīšanas laikā, tādējādi ietaupot gan ārsta, gan pacienta laiku. Tāpat pacienta vizītes laikā ir būtiski izskaidrot, ka zāļu iepakojums, nosaukums un izskats var atšķirties bet tajā esošā aktīvā viela, kas ir vajadzīga ārstēšanai, ir tā pati, kas līdz šim, un nodrošina tikpat efektīvu ārstniecisko iedarbību.

Farmaceits pacientam aptiekā izsniegs zemākās cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles, vēlreiz izskaidrojot, ka to iepakojums, nosaukums un izskats var atšķirties, bet ārstēšanai nepieciešamā viela ir tieši tā pati. Ja vienā aptiekā zemākās cenas SNN zāļu nebūs, bet tās būs pieejamas lieltirgotavās (ZVA tīmekļa vietnes sadaļā “Zāļu reģistrs” pie konkrētām zālēm nebūs sarkana simbola “X”, kas norāda uz nepieejamību), farmaceita uzdevums ir zāles pasūtīt un informēt pacientu par to saņemšanas laiku vai arī, ja zāles ir nepieciešamas pēc iespējas ātrāk, aicināt pacientu vērsties citā aptiekā. Farmaceits nedrīkstēs mainīt kompensējamajā receptē noteikto lēmumu un izsniegt citas (dārgākas) zāles, ko pieprasa pacients, arī gadījumā, ja pacients vēlas tās iegādāties par personiskajiem līdzekļiem, jo valsts šīs zāles nekompensēs.

Jautājumu vai papildu informācijas gadījumā ārstniecības personas un farmaceiti ir aicināti izmantot informatīvo e-pastu, tai skaitā sūtīt savus jautājumus uz e-pastu info@zva.gov.lv.
___
* 2020. gada 1. aprīlī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumiem Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

** Nacionālā veselības dienesta dati
Ziņa ir tapusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas numurs 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros”.

2020. gada 26. martā
“Gada balva medicīnā”
tiks pasniegta jau desmito reizi.

Pašlaik ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu ŠEIT. 

Mūsu mediķi – ārsti, zobārsti, māsas, vecmātes, ārstu palīgi, māsu palīgi un citi – ikdienā rūpējas, lai mēs atgūtu pašu dārgāko – veselību. Lielākā daļa no viņiem katru dienu pēc vislabākās sirdsapziņas dara savu darbu un palīdz mums visiem būt veseliem un dzīvespriecīgiem. Ikvienam pacientam ir iespēja pateikt paldies savai ārstniecības personai – ārstam, zobārstam, ārsta palīgam, vecmātei, farmaceitam, funkcionālajam speciālistam, izvirzot viņu kā potenciālo balvas saņēmēju.

Balsošana par labākajiem mediķiem norisinās līdz 1. martam, deviņās nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2019”, “Gada ārsts speciālists 2019”, “Gada zobārsts 2019”, “Gada ārsta palīgs 2019”, “Gada farmaceits 2019”, “Gada māsa 2019”, “Gada vecmāte 2019”, “Gada funkcionālais speciālists 2019” un “Gada slimnīca 2019”.

25. februārī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Zinātņu mājā par godu profesora Arņa Vīksnas 78. dzimšanas dienai svinīgi tiks atklāts prof. A. Vīksnas bareljefs.

Arnis Vīksna (25.02.1942.–25.04.2018.) absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti 1966. gadā. Dr.med. (1971). LMA Dr.med.h.c . (1994), LZA korespondētājloceklis (1995), LZA īstenais loceklis (2001), LU Medicīnas fakultātes medicīnas vēstures profesors (1998-2015).

Arnis Vīksna bija ilggadējs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja līdzstrādnieks, pētnieks, nodaļas vadītājs (1969–1998), Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūta vadošais pētnieks un Medicīnas fakultātes docētājs (1992–1997), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors no 1998. gada. A. Vīksna 2004. gadā tika iecelts LU Medicīnas fakultātes domes priekšsēdētāja amatā, bet 2011. gadā kļuva par Medicīnas pedagoģijas, ētikas un vēstures katedras vadītāju, turpinot docēt medicīnas un farmācijas vēsturi, kā arī medicīnas ētiku ārstniecības, farmācijas un māszinību studentiem līdz 2015.gadam.

Publicētas vairāk nekā 30 profesora A. Vīksnas grāmatas, vairāk nekā 3000 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Latvijas medicīnas vēsturi, Latvijas augstskolu vēsturi un ievērojamiem medicīnas darbiniekiem. Viņš pirmais pievērsies medicīnas novadpētniecībai un atpazīstamību guvis ar grāmatu par Latvijas medicīnas vēsturi „Dodot gaismu, sadegu” (1983). A. Vīksna sarakstījis arī grāmatas „Latvijas medicīnas pieminekļi” (1986), „Pa ārstu takām” (1990), „Medicīnas sākumi Latvijas novados” (1993), „Vecās aptiekas” (1993), „Slimo kases Latvijā” (1994), „Latgales ārsti un ārstniecība.1772–1918” (2004), “Latvijas ķirurģijas profesori” (2010), „LU Medicīnas fakultāte. 1919–1950” (2011), “Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats”” (2013), “Ārstu zvaigznājs” (2015), “Ārsti. Latvija. Laiks” (2016), “Hercoga kurpes sudraba sprādze: šis un tas no medicīnas pagātnes Latvijā” (2017) u.c.

A. Vīksna bija ilggadējs žurnāla “Latvijas Ārsts” redaktors (1989–1999), “Acta Medico-Historica Rigensia” redkolēģijas loceklis (1986–1998), darbojies žurnāla “Veselība” redkolēģijā, Latvijas Universitātes rakstu krājumu “Zinātņu vēsture un muzejniecība” sastādītājs un atbildīgais redaktors (2006–2017), bijis Latvijas Zinātnes padomes kultūras vēstures eksperts un darbojies vēl vairākās sabiedriskās organizācijās.

Arnis Vīksna bija Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas prezidents (1993–1997), Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents (1996) un godabiedrs (2006), Baltijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas viceprezidents (2001), Igaunijas Zinātņu vēstures asociācijas godabiedrs (2001), Starptautiskās Medicīnas vēsturnieku asociācijas īstenais loceklis (1994) un godabiedrs (2009), Latvijas Farmaceitu biedrības godabiedrs (1989), Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs.

Profesors Arnis Vīksna ir Paula Stradiņa balvas (1987), Dāvida Hieronīma Grindeļa medaļas (1995) laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2007), apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu (2008), Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīmi (2008), LĀB II pakāpes goda zīmi Tempus Hominis (2009).

Fotogrāfiju izstādes atklāšana 18.12.2019. plkst. 16:00 Skolas ielā 3, Rīgā!

Katram mediķim ir savs veids kā tikt galā ar darbā izdzīvoto. Vienam sports, otram auto, citam gleznošana uz zīda. Man tā ir fotogrāfija. Esmu absolūts autodidakts. Fotogrāfēju jau gadus 30. Pēdējā laikā sirdslieta ir ielu fotogrāfija. Ielu fotogrāfija ir īpašs veids, īpašs mirkļa tvēriens, kas nekad neatkārtosies. Un ja vēl manis redzētais mirklis cilvēkiem rada prieku, man neko vairāk nevajag.

Izstādi varēs aplūkot Latvijas Ārstu biedrības 1.stāva telpās līdz 2020. gada 31. janvārim.

Ģirts Freijs