Skip to content

SAPRAST UN ATBALSTĪT

Ko darīt pacienta vai viņa tuvinieku vardarbības gadījumā?

Ieteikumi iesnieguma veidlapas aizpildīšanai gadījumos, kad saskaraties ar vardarbību

LĀB ir sagatavojusi iesnieguma veidlapas gadījumiem, kad ārstam vai citām ārstniecības personām ir nācies saskarties ar pacientu vai viņu tuvinieku vardarbību vai draudiem. Iesniegums ir adresēts Valsts policijai un ar to tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma lietvedību pret vardarbīgo vai draudus izteikušo personu.

Jums ir pieejamas divas iesnieguma sagataves – viena izdrukāšanai un aizpildīšanai rokrakstā un otra sagatavošanai datorā, papildinot atbilstošās vietas ar nepieciešamo informāciju. Ja vien iespējams, iesakām izmantot elektroniski sagatavojamu dokumentu. Elektroniski sagatavotā dokumentā pēc informācijas ierakstīšanas jāizdzēš ar pelēku krāsu atzīmētais teksts.

Iesnieguma augšējā daļā Jums jāaizpilda informācija par adresātu – Valsts policijas atbilstošo pārvaldi un tās adresi, ja iesniegumu sūtīsiet pa pastu. Ja iesniegumu sagatavojat elektroniski pietiek ar iesniegumā jau norādīto.

Tālāk jāaizpilda informācija par Jums kā iesniedzēju, iesnieguma sastādīšanas vieta – tā ir vieta, kur Jūs atrodaties iesnieguma sastādīšanas brīdī – un iesnieguma sastādīšanas datums.

Iesniegumā tālāk detalizēti jāapraksta notikušais: piemēram, kur situācija norisinājās (darba vietā, medicīnas iestādē, mājās, publiskā vietā, transportā, internetā utt.); vai uzbrukums/aizskārums bija saistīts ar darba pienākumu veikšanu (ar ārstniecību); kā vardarbība izpaudās (agresīva uzvedība, miesas bojājumi, seksuāla rakstura aizskārums, emocionāla vardarbība, draudi, vajāšana, morāls aizskārums, huligānisms, tīša mantas bojāšana, u.c.); vai bija iesaistītas arī citas personas (kuras un kāda bija to loma); vai uzbrukumam tika pielietoti/izmantoti kādi ieroči/priekšmeti; vai persona bija alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē (kādas pazīmes par to liecināja); kāds bija iespējamais iemesls vardarbībai/aizskārumam un cita informācija. Jāizvērtē iespēja norādīt iesniegumam pievienojamos dokumentus, kā piemēram, veiktās vardarbības pret ārstniecības personu pierādījumi (videoieraksti, foto, ekrānšāviņi utt.).

Pēc situācijas apraksta iesniegumā ir ietvertas atsauces uz likuma normām un uz nodarījuma sabiedrisko nozīmību.

Attiecībā uz iesniegumā tālāk norādīto par nodarījuma sekām un kaitējumu, Jums jāieraksta iespējami detalizēta informācija, kāda veida kaitējums tika nodarīts (piemēram, mantisks zaudējums, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas), kā arī vai Jūs kā cietusī persona miesas bojājumu vai veselības traucējuma gadījumā vērsāties pēc medicīniskās palīdzības, kur tieši un kas tika konstatēts.

Noslēgumā vēlreiz jāaizpilda Jūsu dati lūgumā par atzīšanu par cietušo un paraksta atšifrējuma zonā.

Elektroniski sagatavots iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta Valsts policijai uz e-pastu pasts@vp.gov.lv.

Akcija “Saprast un atbalstīt”

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) no šodienas, 1.februāra, sāk akciju “Saprast un atbalstīt”, kuras laikā vērsīs sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīga ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un atbalsts mediķu un pacientu saskarsmē veiksmīgam veselības aprūpes procesam. 

Akcijas mērķis ir apkopot informāciju un pieredzes stāstus par tieši tām situācijām, kad sapratne un atbalsts ir devusi pozitīvu rezultātu pacientu un medicīnas personāla komunikācijā un tālākajā veselības aprūpes procesā. “Saprast un atbalstīt” laikā LĀB aicinās iedzīvotājus un medicīnas darbiniekus speciāli izveidotā interneta vietnē dalīties ar savu pieredzi veselības aprūpes procesā. Iegūtā informācija tiks apkopota un analizēta, lai vēlāk izdarītu secinājumus par šīm pieredzēm, tādā veidā iegūstot precīzākas vadlīnijas nepieciešamiem uzlabojumiem abu pušu komunikācijā. Informāciju arī novirzīs tālāk uz konkrētām ārstniecības iestādēm.

Veselības aprūpes jomā arvien biežāk saskaramies ar dažāda veida domstarpībām un sapratnes trūkumu. Bieži vien ārsti nemeklē veselības stāvokļa pasliktināšanās cēloni, bet cenšas ārstēt sekas. Tāpat bieži pacientiem nav pietiekamas zināšanās anatomijā, veselības pratībā, lai varētu izprast savu ķermeni, sajūtas un jēgpilni sagatavoties ārsta vizītei un izskaidrot problēmu. Pacienti bieži līdz galam neuzticas mediķiem un nereti neievēro ārsta norādījumus, lai uzlabotu savu veselības stāvokli.

Medicīnas personāla pārslodze, laika trūkums no vienas puses un pacientu neizpratne un iztrūkstošās zināšanas par veselības pratību, un  neuzticēšanās ārsta viedoklim,  neveicina pozitīvus apstākļus veselības aprūpes procesā.

“Mēs redzam, ka abām pusēm nepieciešams atbalsts, kā arī skaidrojošais darbs un informācija, lai sadarbība uzlabotos, lai nerastos konflikta, šaubu un neizpratnes situācijas, kas īpaši spilgtas ir smago saslimšanu un reanimācijas nodaļās. Izglītojošais un skaidrojošais darbs par veselības pratību būtu jānodrošina jau skolās. Jo labāk pacienti būs izglītoti veselībpratībā, jo saprotošāka būs saruna ar ārstu un labāka sadarbība veselības uzlabošanā,“ skaidro Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente.

No šā gada 1. februāra gan iedzīvotāji, gan medicīnas darbinieki ir aicināti anonīmi dalīties ar saviem stāstiem par pozitīvo un iespējams ne tik pozitīvo pieredzi veselības aprūpes procesa komunikācijā interneta vietnē www.saprastunatbalstit.lv.

Paralēli pieredzes apkopošanai, LĀB informēs par dažādām vadlīnijām un padomiem, kā abām pusēm pareizāk sagatavoties vizītei un plašāk skaidros speciālistu ieteikumus komunikācijas uzlabošanai gan ikdienas vizītēs pie ārsta, gan dažādās situācijās ar smagiem saslimšanas gadījumiem.