Jaunumi

Latvijas Ārstu biedrības valde, izskatot un izvērtējot žurnāla “Latvijas Ārsts” darbību un situāciju , ir pieņēmusi lēmumu žurnāla izdošanu un nenoteiktu laiku apturēt, kamēr tiks izstrādāts jauns žurnāla “Latvijas Ārsts” koncepts.

Valdes izveidotā žurnāla reorganizācijas komisija, pēc detalizēta žurnāla darbības izvērtējuma, ir izvirzījusī mērķi izstrādāt jaunu žurnāla konceptu, kurā tiks ņemta vērā gan Latvijas mērogiem blīvā drukātās periodikas vide, gan “zaļā” domāšana, gan ārstu vēlmes.  Izvērtējuma ietvaros Latvijas Ārstu biedrība augustā veica biedru aptauju, kurā savu viedokli izteica vairāki simti kolēģu. 

“Žurnāla “ Latvijas Ārsts” vairāk nekā trīsdesmit gadu ilgajā pastāvēšanas laikā, tas ir bijis neatsverama iespēja kolēģiem padziļināt zināšanas, apmainīties viedokļiem un sekot līdzi novitātēm medicīnā. Visa medicīnas nozare mūsdienās attīstās ļoti strauji gan medicīnas tehnoloģiju, gan metožu, gan pētījumu un atklājumu ziņā. Pirmais žurnāls ārstiem latviešu valodā iznāca 1923. gadā, tāpēc šīs mēs varam saukt par simtgades pārmaiņām, jo mainās arī lasītāji un to pasaules uztvere kopumā, tādēļ arī Latvijas Ārstu biedrība savā darbā ne mirkli nedrīkst apstāties attīstībā, uzskatot, ka ir sasniegta pilnība”, norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

Pirmais žurnāls ārstiem latviešu valodā tika izdots no 1923. gada līdz padomju okupācijas gadiem.  Žurnāla “Latvijas Ārsts” pirmais numurs iznāca 1989. gada 23. jūnijā un tika atvērts Pirmā Pasaules latviešu ārstu kongresa laikā Latvijas Ārstu biedrības sēdē Bērnu klīniskās slimnīcas konferenču zālē. Turpinot tradīciju, kura tika aizsākta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, “Latvijas Ārsts” sniedza iespēju latviešu ārstiem dzimtajā valodā lasīt un rakstīt par jaunākajiem sasniegumiem un pētījumiem visās medicīnas nozarēs. Kopumā šo gadu laikā izdoti vairāk nekā 300 žurnāla numuri.  

2023. gada 10. augustā svinīgā sarīkojumā Pāvilostas muzejā LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš LĀB godabiedra diplomu pasniedza pāvilostniekam Imantam Stūrmanim.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) godabiedra statuss noteikts biedrības statūtos. Tas paredz, ka godabiedra nosaukuma piešķiršana ir cieņas un atzinības apliecinājums izciliem ārstiem, kas sekmējuši veselības aprūpes virzību Latvijā, nesavtīgi kalpojuši saviem pacientiem, guvuši panākumus savā profesijā, zinātnē un akadēmiskajā darbā. Kandidātus izvirza ārstu profesionālās asociācijas, teritoriālās organizācijas un LĀB valde. Kandidātam jābūt ar lielu darba stāžu un vismaz 70 gadu vecam. Pirmie divi goda biedri tika apstiprināti 1990. gadā, bet vairāk nekā 30 gadu laikā šo nosaukumu jau saņēmuši vairāk par 200 kolēģiem Latvijā un arī ārzemēs. LĀB valde ir augstu novērtējusi pāvilostnieka Imanta Stūrmaņa garo darba un dzīves gājumu. Ārstu sabiedrības interesi un ievērību ieguvusi unikālā dzīves dienasgrāmata – dokumentējums no piecdesmito gadu sūrās medicīnas studentu dzīves. Par grāmatas rūpīgo rediģēšanu jāpateicas Pāvilostostas izcilajai novadpētniecei un grāmatu autorei Gunai Grimstai-Heniņai.

Stūrmanis Imants, dz. 1929. gada 24. jūlijā Pāvilostā, mācījies Pāvilostas pamatskolā, Liepājas 1. vidusskolā (ģimnāzijā). 1957. gadā beidzis RMI. Ārsts Ziru lauku iecirkņa slimnīcā (1957-61), Pāvilostā (1962-68), Tuberkulozes un plaušu slimību centra funkcionālās diagnostikas kabineta vadītājs, kardiologs (1969-2000). Sarakstījis un izdevis  grāmatu „Studenta piezīmes ”, apgāds „Priedaines” (2018). Grāmata ir dienasgrāmata par studiju laiku RMI (1951-57).  

10. augustā LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš Pāvilostas muzejā kolēģu un pāvilostnieku sarīkojumā godināja sirmo ārstu un pasniedza LĀB godabiedra diplomu. Viņu apsveica arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Izrādās, ka cienījamais kolēģis ir bijis arī pašdarbības kinoamatieris un uzņēmis vairākas filmas, kuras arī prēmētas filmu skatēs. Vienu šādu filmu „Sēņotāji” klātesošie arī noskatījās. Pirms neilga laika visi kādreiz nofilmētie materiāli nodoti Foto un kino arhīvam.

Izrādās, ka savā laikā, 20. gs. piecdesmitajos gados, Pāvilostā darba gaitas sākuši vēlāk pazīstami Latvijas ārsti: RMI 1952. gada absolvente, P. Stradiņa slimnīcas rentgenoloģe Zigrīda Brilovska (1925-2014), 1955. gada absolvents ftiziatrs profesors Oļģerts Marga (1929-2018) un 1959. gada absolvents ķirurgs Gunārs Purmalis (dz. 1935. gadā), Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents (1994-2001), RAKUS Ķirurģijas klīnikas vadītājs (1998-2011).