Skip to content
Choose language:

Jaunumi

Atklātā vēstule par hronisku finansējuma trūkumu Latvijas veselības aprūpes nozarē

Latvijas Ārstu biedrības vārdā vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka Latvijā katru gadu novēršamu slimību dēļ zaudējam 4000 iedzīvotājus darba spējīgā vecumā. Šo nāvju iemesls ir nepietiekamais veselības aprūpes finansējums veselības aprūpei, kā arī fakts, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība samazinās arī veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ. Latvijā ir tikai 3,3 ārsti un 4,5 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. 

Līdzšinējā politiķu attieksme pret veselības aprūpi var Latviju novest līdz situācijai, kāda ir Rumānijā, kad jālūdz palīdzība citām Eiropas valstīm, lai risinātu krīzi ar ārstu trūkumu valstī. Vairāk par situāciju Rumānijā: https://www.euractiv.com/section/health-consumers/news/romania-seeks-eu-wide-solution-to-address-shortage-of-doctors/.

Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe ir absolūts priekšnoteikums valsts drošībai un ekonomiskai izaugsmei. Neieguldot veselības aprūpē, mēs zaudējam ekonomiski aktīvus cilvēkus ne tikai priekšlaicīgu nāvju dēļ, bet arī tāpēc, ka savlaicīgi nesaņemta ārstēšana veicina hronisko slimību radītu darba nespēju. Latvijā ir vislielākais iedzīvotāju ar invaliditāti skaits – 11%, vairāk nekā 200 000.

Kā Latvijai atkārtoti ir norādījusi Pasaules Veselības organizācija,  veselības aprūpes pietiekama finansēšana ir politiskā izšķiršanās. Vairs nav atlicis laika aizbildināties ar nepieciešamību veikt reformas. Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma kopš 1991.gada ir reformēta četras reizes, salīdzinājumam – Igaunijā un Lietuvā tas ir darīt tikai vienu reizi un pārdomāti. 

Ja salīdzinām veselības aprūpes finansējumu Latvijā , Igaunijā un Lietuvā, kā arī ar vidējiem Eiropas rādītājiem dati ir sekojoši:

IKP % veselības aprūpei

Igaunijā – 6,7%

Latvijā – 4%

Lietuvā – 5,9%

Vidēji Eiropā – 7%

Budžeta izdevumu % veselības aprūpes finansēšanai

Igaunijā – 15%

Latvijā – 10 %

Lietuvā – 13%

Vidēji Eiropā – 15%

Finansējums viena iedzīvotāja veselības aprūpei

Igaunijā – 2327 eiro

Latvijā – 1550 eiro

Lietuvā –  2302 eiro

Vidēji Eiropā – 3000 eiro

Ir laiks politiskai izvēlei, kas uzlabo Latvijas iedzīvotāju veselību, stiprina  valsts drošību un veicina ekonomisko izaugsmi. Nepārdomātu un nevajadzīgu reformu pieprasīšana ir politiska bezatbildība.  Aicinām Jūs kā Latvijas Republikas Saeimas deputātu sniegt savu skatījumu par to, kā panākt stabilu un pieaugošu veselības aprūpes budžetu gan 2023.  gadā, gan nākamajos gados.

Aicinām pieņemt atbildīgus lēmumus budžeta apstiprināšanas procesā!

Cieņā

Ilze Aizsilniece
Latvijas Ārstu biedrības prezidente

Romania-seeks-EU-1Lejupielādēt

Mūžībā devies ķirurgs Jānis Stars

Dziļās sērās paziņojam, ka Latvjias Republikas neatkarības atjaunošanas svētku dienā mūžībā aizsaukts Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, ķirurgs Jānis Stars (1936 – 2023). Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei un kolēģiem! Sit tibi terra levis! Izvadīšana – 11.05. plkst.15.00 no Meža kapiem.

LĀZA atklātā vēstule par atbalstu veselības nozarei un solījumu izpildi

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savas pastāvēšanas un darbības pirmajos
gadu desmitos par savu sapņa piepildījumu uzskatīja iespēju sniegt atbalstu Latvijai, tās medicīnai
un cilvēkiem. Tiklīdz vien tas bija iespējams, trimdas latvieši visiem veidiem un spēkiem to arī
darīja – gan sniedzot materiālu atbalstu atjaunotās brīvvalsts ārstniecības iestādēm, gan sniedzot
profesionālas zināšanas – aicinot pie sevis un braucot arī uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija
izrāvās no PSRS skavām. Sapnis par Latviju kā ES daļu vēl bija tāls, bet ceļš uz to jau iesākts.
Šobrīd, kad Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, vēl jo nesaprotamāka ir situācija, ka valsts
iedzīvotājiem vissvarīgākā nozare – veselības aprūpe – jau trešo gadu desmitu kā būtiska tiek
postulēta tikai partiju sarunās ar vēlētājiem, bet valsts budžetā tā ir pēdējā vietā – Latvijas veselības
aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) 2023. gadā un nākamajos gados
noslīdēs zem 4% no IKP. Kā organizācijai, kas vieno medicīnas jomas profesionāļus visā pasaulē,
LĀZA ir vēl skaidrāk redzamas tās milzu atšķirības gan finansējuma jomā, gan attieksmes pret
nozares profesionāļiem jomā, kādas pastāv starp valstīm – un Latvija izceļas šajā ziņā, bet ne labā
nozīmē.
Kā sabiedriska organizācija LĀZA nav manījusi mērķi – visiem spēkiem atbalstīt sadarbību
medicīnas jomā un veicināt Latvijas veselības aprūpes augšupeju, bet to nevar sasniegt tikai ar
sabiedrisko organizāciju spēkiem, ja valsts vadība un Saeima problēmas ignorē.Latviešu ārstu un zobārstu apvienība
(Latvian Medical and Dental Association)
Reģ. nr. 371653234, USA
laza@lazariga.lv, www.lazariga.lv
LĀZA izsaka savu atbalstu pacientu un medicīnas profesionālo organizāciju cīņai par pieejamu un
kvalitatīvu veselības aprūpi un pievienojas 34 sabiedrisko organizāciju 2023. gada 25. aprīlī
parakstītajai vēstulei valdībai un Saeimai, pieprasot iepriekš uzņemto saistību un solījumu izpildi
attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, lai:
1. šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no
valsts budžeta izdevumiem (~ +140 milj. euro)
2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši
sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 milj. euro)
3. mazināt pieaugošo veselības aprūpes pakalpojumu pacientu līdzfinansējumu un gaidīšanas
rindas
Nu jau par tradīciju ir kļuvis, ka sabiedriskas organizācijas ik gadu aicina nopietni vērtēt kritisko
situāciju veselības aprūpē. COVID mācība nozarē strādājošajiem ir skarba, bet sena – solīts makā
nekrīt. Tomēr laiki mainās, un tiem līdz būtu jāmainās arī valdošo domāšanai – solījumi jāpilda.
Salus populi – suprema lex. (Tautas labklājība – galvenais likums.)
LĀZA valde: Uģis Gruntmanis, Juris Lazovskis, Zaiga Alksne-Philips, Jānis Dimants, Kaspars
Tūters, Ēriks Niedrītis, Daina Dreimane, Andis Graudiņš, Gundars Katlaps, Karīna Beinerte, Atis
Bārzdiņš, Aleksandrs Kalniņš, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka.
Saziņai:
LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka
29121922
laza@lazariga.lv

LĀB ir izveidojusi darba grupu par mūsdienīgu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu

Šodien, 2. maijā, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rīkoja plašu ekspertu diskusiju un izveidoja darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mūsdienīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidei Latvijā. Pasākumā ar prezentācijām uzstājās LĀB valdes loceklis un darba grupas vadītājs prof. Māris Taube, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecībā vadītājs Uldis Mitenbergs. Savukārt diskusiju vadīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir mainīts trīs reizes, izmaiņas ir bijušas ļoti būtiskas. Ja paskatāmies, kā rīkojušies mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, tad  varam secināt, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa reforma ir veikta tikai vienu reizi. Rezultāts – mūsu kaimiņvalstis viena iedzīvotāja veselības aprūpei pašlaik velta divas reizes vairāk naudas, bet Latvija jau šogad un nākamajos gados būs valsts ar Eiropas Savienībā zemāko valsts finansējumu veselības nozarei un augstāko pacientu līdzmaksājumu,” norāda prof. Māris Taube.

LLSA un BKUS vadītājs Valts Ābols savā prezentācijā skaidroja, kā esošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ietekmē lielo slimnīcu spēju nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju veselības aprūpēs pakalpojumiem un mūsdienīgu ārstēšanu.

“Ikvienas veselības sistēmas noturība un veiktspēja, kā arī kvalitāte ir cieši saistīta ar finansējumu. Zemais veselības aprūpes finansējums Latvijā ir politiskā izvēle. Naudas trūkuma apstākļos nenofinansētas paliek arī lietas ar tālāku skatu nākotnē un lielu ietekmi, piemēram, sabiedrības veselības iniciatīvās vai mentālā veselība. Pašlaik tiek finansētas tikai akūtas vajadzības. Covid-19 krīzē Latvija iegāja kā slimākā OECD valsts, tāpēc mēs pašlaik ne tikai ārstējam visu, kas sakrājies, bet mūsu uzdevums ir arī stiprināt veselības sistēmas noturību pret krīzēm,” uzsvēra Valts Ābols.

Neraugoties uz to, ka PVO un Eiropas Savienība (ES) aicina valstis veselības aprūpē ieviest universālā veselības nodrošinājuma (angļu valodā – Universal Health Coverage) principu, kad visiem cilvēkiem ir pieejams viss viņiem nepieciešamo kvalitatīvo veselības pakalpojumu klāsts, pēdējā laikā Latvijā atkal publiski izskan idejas par jauniem finansēšanas modeļiem veselības aprūpē un tirgus principu ieviešanu veselības aprūpē, tai skaitā obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanu.

“Latvijas 2023. gada veselības aprūpes budžeta bāzes finansējums ir 10,3% apmērā no vispārējiem valdības izdevumiem, vidēja termiņa budžeta ietvars līdz 2026. gadam – ap 10%. Salīdzinājumam – Igaunijā veselības aprūpei no valdības izdevumiem jau 2020. gada tika atvēlēti 15%. Zemi valdības izdevumi veselībai korelē ar augstiem privātiem maksājumiem, kas Latvijā svārstās ap 40% no kopējiem veselības izdevumiem. Hronisks nepietiekams veselības aprūpes finansējums veicina augstu novēršamu mirstību, zaudējumus darba tirgum un ietekmē ekonomiku. Starptautiskā pieredze liecina, ka efektivitāti paaugstinošām reformām ir nepieciešami papildus sākotnējie ieguldījumi. Svarīgākais reformu mērķis – kvalitatīvas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšana, nešķirojot cilvēkus,” sacīja Uldis  Mitenbergs.

Ekspertu diskusijā piedalījās vairāk nekā 30 veselības nozares eksperti, tai skaitā Veselības ministrijas, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji, slimnīcu un privātklīniku vadītāji, veselības aprūpē strādājošo organizāciju, universitāšu, LDDK un LTRK pārstāvji. Tiekoties tika analizēti dažādi veselības aprūpes sistēmu modeļi atkarībā no to  organizācijas un finansēšanas veida. Tika apskatīti gan privātās veselības apdrošināšanas, gan obligātā veselības apdrošināšanas un veselības aprūpes finansēšana caur nodokļu sistēmu plusi, mīnusi un ieguvumi. Secinājums – kvalitatīvas reformas bez atbilstoša finansējuma nav iespējamas! Tāpēc arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka veselības nozares finansējumam indikatīvi ir jāsasniedz 6% no IKP jeb 2,5 miljardi eiro pašreizējo 4% un 1,6 miljardu eiro vietā.

“Līdzšinējā gan Latvijas, gan citu valstu pieredze apliecina, ka neoliberālisma idejas attiecībā uz veselības aprūpi nav bijušas veiksmīgas, jo šajā tautsaimniecības sektorā visvairāk izpaužas tirgus nepilnības (angļu valodā – market failure), visbūtiskākās no tām – nepilnīga informācija un nevienlīdzība. Citu Eiropas valstu pieredze, savu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlot no 2500 līdz 5000 eiro gadā, objektīvi parāda mūsdienīgas veselības aprūpei nepieciešamo finansējuma daudzumu. Slimnīcu reformas un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ne tikai nerisinās primārās aprūpes un veselības pakalpojumu, kā arī mūsdienīgu zāļu pieejamības jautājumus, bet tieši otrādi – atstās bez veselības aprūpes simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret cilvēktiesībām!” uzver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

LA¯B_prezenta¯cija_02052023_finalLejupielādēt

Plānots, ka darba grupa gala ziņojumu prezentēs 8. jūnijā.

ATKLĀTĀ VĒSTULE

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
LR veselības ministrei Līga Meņģelsonei
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas priekšsēdētājai Ingai Bērziņai
LR Saeimas deputātiem

Rīgā, 2023. gada 25. aprīlī

                                                           ATKLĀTĀ VĒSTULE                        

Ir pagājuši četri mēneši kopš 14. Saeimas apstiprināšanas brīža, kad vēl topošie parlamenta locekļi izteicās par veselības aprūpes nozares nozīmīgumu, nepieciešamo nozares finansiālo atbalstu un nozares sakārtošanu, kas ik vienam Latvijas pacientam nestu jūtamus uzlabojumus. Diemžēl, jaunajai Saeimai un Valdībai uzsākot darbu, jau pirmajos mēnešos solījumi, parakstītās vienošanās un veselības aprūpes nozares nozīmīgums pārtapuši par pēdējā atvilktnē noliekamo kārtējo plānu, kuru neviens no politiķiem vairs neplāno aiztikt.

2022. gadā 7. septembrī koalīcijas partijas parakstīja ar medicīnas nozares un pacientu organizācijām memorandu, kurā apsolījās celt nozares finansējumu līdz 15% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, mazināt pacientu līdzmaksājumus, celt pacientu aprūpes kvalitāti, ka arī nodrošināt pacientiem vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. 2022.gadā arī tika apstiprinātas Veselības aprūpes pamatnostādnes 2022.-2027.gadam, kuras nepietiekamā finansējuma dēļ netiek izpildītas jau šogad.

Jau apstiprinot 2023. gada valsts budžetu, veselības aprūpes nozares finansējums procentuāli samazinājies gan no valsts budžeta kopējiem tēriņiem, gan no valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt, pacientiem inflācijas dēļ turpina pieaugt izdevumi no pašu kabatas par zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kā arī būtiski pieaug finansiālais slogs, lai līdz pakalpojumam nokļūtu. Ilgtermiņā, kopā ar pieaugošajām rindām uz pakalpojumu saņemšanu, tas atstās nelabojamu ietekmi uz sabiedrības veselības indikatoriem, kas jau tagad ir ievērojami sliktāki kā citās Eiropas Savienības valstīs.

Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, kas paredz nozarei veltīt vismaz 12% no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, nodrošināt tarifu faktiskās izmaksas un uzlabot pacientiem veselības aprūpes pieejamību. Lēmumpieņēmējiem jāapzinās, ka Latvijas veselības aprūpe pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 55 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ņemot vērā minēto, aicinām Valsts prezidentu, Latvijas Republikas Saeimas pārstāvjus un Valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai:

1. Šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12% apmēru no valsts budžeta izdevumiem (~ +140 mljn. euro)

2. 2024. gada budžeta ietvaros nodrošinātu veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm (~ +310 mljn. euro)

3. Mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem.

Apliecinām gatavību pulcēt nozares darbiniekus un pacientus šī gada 11. maijā, lai prasītu politiķu atbildību pret uzņemtajām saistībām!

Sagaidot valstisku rīcību,

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Artūrs Šilovs
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO vadītāja Gunta Anča
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele
Biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs, Andris Veiķenieks
Latvijas Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs un Biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” valdes loceklis Juris Beikmanis
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe
Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Plūme
Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr.Ilze Aizsilniece
Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības
valdes priekšsēdētāja vietniece Zane Liepiņa
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Dr. Ainis Dzalbs
Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska
Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība valdes loceklis Zigurds Prūsis
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība “ParSirdi.lv”
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas (LMSA) valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska
Latvijas Ergoterapeitu Asociācijas prezidente Lelde Krauze
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, Centrālās valdes vadītāja Marika Karlsone
Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte
Atbalsta grupa pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un to piederīgajiem “Gaismas stars” vadītāja Dace Kalniņa
Latvijas Nieru slimnieku asociācija vadītāja Jolanta Baranovska Kaša
Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais
Biedrība “Velku biedrība” vadītāja Liāna Velka
Sabiedriskā organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem “Saule” vadītāja Irina Rulle
Latvijas Diabēta asociācijas vadītājs Ingvars Rasa
Latvijas Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane
Ludzas Invalīdu biedrības vadītāja Ilona Seņkova
Viļānu Invalīdu biedrība “Saulstariņš” vadītāja Daina Bordovska
Biedrība “Notici sev” vadītāja Gunta Jēkabsone
Biedrība “Motus Vita” vadītājs Valērijs Rakovs
Liepājas Diakonijas centra vadītājs Felikss Kovaļišins
Alūksnes Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Svars

Latvijas Ārstu biedrība iecēlusi par Goda biedru ārstu osteorefleksoterapeitu Kārli Strēli

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde ir piešķīrusi Goda biedra statusu ārstam osteorefleksoterapeitam, Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas valdes loceklim un joprojām praktizējošam Dr.med. Kārlim Strēlim, kas dzimis 1943. gada 16. martā Madonā un šogad atzīmēja savu 80. dzīves jubileju. 

Dr. Kārlis Strēlis ir ilggadējs LĀB biedrs un no 1993.gada Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas, kas rekomendējusi viņu goda biedra statusam, biedrs. Viņš ir devis ilggadēju un nenovērtējamu ieguldījumu ārstniecības  un  sporta medicīnas attīstībā Latvijā. Vairāk nekā 60 zinātnisku rakstu un vairāku grāmatu līdzautors. 1998. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi.

1968. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Turpinājis mācības aspirantūrā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā (LEKMZPI), kur 1974.gadā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bet 1992.gadā medicīnas doktora grādu. Pēc aspirantūras beigšana Kārlis Strēlis strādājis kā sporta ārsts, augstskolas pasniedzējs (LSPA profesors), kā arī politiķis, bijis 8. Saeimas deputāts un divu Rīgas domes sasaukumu deputāts.

Kārlis Strēlis ir bijis arī aktīvs latviešu basketbolists. Savā basketbolista karjerā bijis saspēles vadītāja pozīcijā, bijis Latvijas PSR basketbola izlases (137 spēles) dalībnieks un tās kapteinis. Karjeras laikā spēlējis Rīgas VEF (1960—1963) un Rīgas ASK (1964—1979) klubos. Bija ASK kapteinis laikposmā no 1965. līdz 1978. gadam. 1964. gadā pārstāvēja PSRS jaunatnes izlasi. Pieckārtējs Latvijas PSR čempions (1961, 1965, 1973, 1975, 1976). 1964. gadā tika izcīnīta 2. vieta PSRS čempionātā.

STARPTAUTISKS SEMINĀRS 11. un 12. MAIJĀ “GRUPAS UN TĒMAS HOMEOPĀTIJĀ”

Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ERAF-5.png

www.Latvia.travel

Lektori: Roberto Petruči (Itālija)un Viktorijas Nemeta (Ungārija)

Pirmajā semināra dienā lektori iepazīstinās ar jaunākajiem pierādījumiem un pētījumiem, kas atbalsta homeopātiju kā medicīnas specialitāti. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar grupu un tēmu jēdzienu homeopātijā, ar homeopātijas preparātu līdzības līmeņiem un to, kā izprast homeopātijas līdzekļu būtību.

Otrā semināra diena tiks veltīta specifiskākiem jautājumiem, kas saistīti ar pacienta situācijas izpratni un homeopātijā retāk izmantotajiem zivju preparātiem.

Seminārā tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā.

PROGRAMMA

11. maijs
9.30 1. sesija: Homeopātija – hipotēzes un pētījumi
11.00Kafijas pauze
11.302. sesija: Grupa un tēmas homeopātijā: atšķirības un integrācija ar klasisko pieeju
13.00Pusdienas
14.003. sesija: EKAP GPS: 7 dažādi līdzības līmeņi (vide – karaliste – attieksme – periods – grupa – daļa – viela)
15.30Kafijas pauze
16.004. sesija: Kā dziļi izprast homeopātisko līdzekli
17.30Diskusija
12. maijs 
9.305. sesija: Zivis – jauna grupa homeopātiskajā materia medica
11.00Kafijas pauze
11.306. sesija: Zivis. Klīniskais gadījums
13.00Pusdienas
14.007. sesija: Pacienta runas atšķirības un to līmeņi
15.30Kafijas pauze
16.008. sesija: Kā labot savas kļūdas homeopātiskā līdzekļa izvēlē
17.30Diskusija

Dalībniekiem būs iespēja tikties ar lektoriem klātienē Latvijas Ārstu biedrībā Skolas ielā 3, Rīgā, vai skatīties semināra tiešraidi.