Jaunumi

Apzinoties dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē un smagās sekas, ko jau šogad izraisīs nepietiekamais valsts finansējums, nozarē strādājošo un slimnīcu profesionālās organizācijas ir uzsākušas gatavošanos ārkārtas situācijas izsludināšanai medicīnā. Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgai komitejai (CPME) un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai (UEMS), lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Latvijas Valsts prezidents un Tiesībsargs.

 Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (LAPPOS), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) un Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) kopīgā tikšanās vienojās nekavējoties sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā.

“Veselības aprūpē strādājošie un slimnīcas ir vienotas uzskatā, ka pie esošā veselības aprūpes finansējuma un valdības attieksmes, vēlākais vasarā nozarē iestāsies smaga krīze. Ģimenes ārstu prakses aizveras vai slēdz savas filiāles, trūkst darbaroku un naudas prakšu tālākai uzturēšanai. Savukārt slimnīcās, ambulatorajās iestādēs izveidojušās nepieredzēti garas rindas uz izmeklējumiem, kuru sniegšanu šogad nāksies būtiski samazināt vai pilnībā pārtraukt finansējuma trūkuma dēļ. Ārsti un māsas masveidā plāno pamest nozari un arī valsti… Tāpēc nozare, izjūtot atbildību par Latvijas sabiedrības veselību un iestājoties par pacientu tiesībām, sāk savlaicīgu sagatavošanās darbus ārkārtas situācijas izsludināšanai visā valstī,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.     

Pēc slimnīcu veiktajiem aprēķiniem – kopējais zudums jeb valsts nesamaksātā summa (parāds) slimnīcām 2022. gadā ir 88 miljoni eiro. Valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem jau sen nesedz pat pašizmaksu, situāciju kritisku padarījusi arī augstā inflācija, dārgie energoresursi, apkure un materiāli.

Tāpat joprojām daļa ģimenes ārstu prakšu nav saņēmušas naudu par janvāri, bet 2023. gadā papildus paredzētie nedaudz vairāk par 4 milj. eiro nesegs pat inflāciju un energoresursu izmaksas. Budžeta projektā atvēlētie nepilnie 30 miljoni mediķu atalgojuma palielināšanai, kā arī nepietiekamais finansējums onkoloģijas  u.c. plānu ieviešanai, situāciju būtiski neuzlabos.

Veselības nozarē strādājošo un slimnīcu organizācijas vērš uzmanību, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvija arī šogad un turpmākajos gados bezjēdzīgi zaudēt savus cilvēkus – vismaz 13 dienā un vairāk nekā 150 gadā! Tikai nepiešķirot finansējumu onkoloģijas plānā iekļautajiem medikamentiem šogad cīņu ar slimību var zaudēt vairāk nekā 100 pacientu…

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums šogad būs zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Latvija cieš no hroniska cilvēkresursu trūkuma – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!

Ārsta speciālista minimālās algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro.

Latvijas veselības aprūpes nozare jau vairāk nekā 30 gadus cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma,  un to neatrisinās neviena reforma, šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un veselības ministri Līgu Meņģelsoni, uzvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvji.

“Latvijas veselības aprūpe, iespējams, piedzīvojusi tik daudz reformu, kā neviena cita nozare mūsu valstī, ja nu vien vēl izglītības. Turklāt tas darīts bez papildu finansējuma piešķiršanas. Lieki teikt, ka ne viena no tām nav devusi jūtamu rezultātu. Veselības aprūpes pieejamība arvien samazinās un mēs strauji dodamies maksas veselības aprūpes virzienā. Pašlaik mūsu valstī invaliditātes pabalstu saņem vairāk nekā 211 tūkst. cilvēku, un iemesls tam ir savlaicīgas un mūsdienīgas veselības aprūpes nepieejamība. Latvijas cilvēku veselīgi nodzīvoto gadu skaits un vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem, bet hroniski slimo cilvēku un pāragro nāvju skaits – viens no augstākajiem Eiropā. Savukārt bērnu dzimstība ir dramatiski zema. Mūsu nācija noveco un strauji izmirst, tādejādi zaudējot gan savu ekonomisko konkurētspēju, gan spēju sevi aizsargāt!” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. 

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā.

Saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl nedaudz vairāk par 1500 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija un Lietuva tie vairākus gadus ir – 2000 – 2200 eiro. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Ārsta speciālista algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro. Vācijā un Lielbritānijā, uz kuru visbiežāk dodas strādāt mūsu ārsti mēneša algu likmes ir sekojošas: Lielbritānijā jaunais ārsts speciālists mēnesī saņem no 7 līdz 10 tūkst. eiro, bet Vācijā no 7 līdz 8,5 tūkst. eiro. Attiecīgi vecākais rezidents Lielbritānijā par savu darbu tiek atalgots ar 5 tūkst. eiro, bet Vācijā ar 6,5 tūkst. eiro mēnesī.

“Zemais nozares finansējums novedis arī pie hroniska cilvēkresursu trūkuma. Trūkst gan ārstu, gan māsu, gan cita ārstniecības personāla. Paaudžu nomaiņa un jauno ienākšana nozarē ir nepietiekama, saskaņā ar LJĀA nesen veikto jauno ārstu aptauju 25% jauno speciālistu pašlaik jau nopietni apsver iespēju doties strādāt uz ārzemēm, bet 12% jau ir pieņēmuši lēmumu veidot karjeru citur. Svarīgi atzīmēt, ka jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir ļoti zems un 50% no visiem ārstiem mūsu valstī ir vismaz 50 gadus veci, bet 2/3 ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Turklāt kopējais sabiedrības veselības stāvoklis Latvijā ir daudz sliktāks, nekā Rietumeiropā. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2022”svinīgā ceremonija būs skatāma1.aprīlī plkst. 22.00. kanālā ReTV. Pasākumā balvas tiks pasniegtas 15 nominācijās, būs arī vairākas speciālbalvas. Latvijas Ārstu biedrība balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem – anestezioloģeiun reanimatoloģei Vijai Cerai un fiziologam un kardiologam Vilnim Dzērvem – Tālutam.

Vija Cera ir izcila, nesavtīga un savā laikā vadošā savas nozares speciāliste, specializētas septisko un toksikoloģisko pacientu reanimācijas aizsācēja Latvijā.  Bijusi Rīgas 5. slimnīcas nodaļas vadītāja, kā arī vadījusi Gaiļezera slimnīca nodaļu. Ilgstoši bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas centra vadītāja un virsārste (1987-2015). Triju  Zvaigžņu ordeņa virsniece (1998). Apbalvota ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2010) un ir LĀB goda biedre(2016).

Vilnis Dzērve – Tāluts ir Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, viņa virsvadībā tapuši starptautiski atzīti sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, kas nozīmīgi Latvijas sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu veidošanā. V. Dzērve-Tāluts ir vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju autors, tai skaitā publikācijām un pētījumu protokoliem par meldonija klīniskajiem pētījumiem kardioloģijā. Vairāku Latvijas Ārstu kongresu zinātniskais vadītājs. 2018. gadā saņēmis D.H. Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā. LĀB valdes loceklis (2010-2022), viceprezidents (2010-2018). Saņēmis Atzinības krusta 4. šķiru (2012). Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011)  un ir LĀB godabiedrs (2022).

“Gada balva medicīnā 2022” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2022”, “Gada ārsts speciālists 2022”, “Gada zobārsts 2022”, “Gada ārsta palīgs 2022”, “Gada farmaceits 2022”, “Gada māsa 2022”, “Gada māsas palīgs 2022”, “Gada vecmāte 2022”, “Gada funkcionālais speciālists 2022” un “Gada slimnīca 2022”. Balsot var līdz 24. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2022”, “Gada cilvēks medicīnā 2022”, “Gada notikums medicīnā 2022” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2022” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Grindeks” un AS „Olainfarm”.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) nosūta vēstuli, kurā aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties tikties par veselības aprūpes finansējumu šim un nākamajiem gadiem.

Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
LR veselības ministrei Līgai Meņģelsonei
LR Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājai Ingai Bērziņai
LR Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam Jānim Reiram

Par valsts augstāko amatpersonu tikšanos ar veselības aprūpes nozarē strādājošajiem

Ņemot vērā plānoto Latvijas ekonomikas transformāciju, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) aicina Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidentu un valdību uz kopīgu tikšanos, lai nekavējoties pārrunātu plānoto valsts finansējumu veselības nozarei šogad un nākamajos gados, un tā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ilgtspējīgu attīstību un drošību.

Veselības nozarē strādājošo organizācijas uzskata, ka izeju no kritiskās situācijas nozarē ir  iespējams rast tikai visiem apsēžoties pie viena galda un kopīgi meklējot efektīvus risinājumus. Tāpēc aicina valsts augstākās amatpersonas iespējami ātri rast iespēju visiem tikties klātienē, lai 2023. gada un nākamie valsts budžeti risinātu, nevis padziļinātu problēmas veselības aprūpes nozarē.

LĀB prezidente Ilze Aizsilniece
LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs
LĢĀA prezidente Sarmīte Veide
LMa prezidente Dita Raiska