Jaunumi

Vēlamies paziņot skumju vēsti, ka š.g. 4. decembrī aizsaulē aizgājusi ilggadējā ārste endokrinoloģe Lidija Golubeva. Lidija, dzimusi 1927. gada 3. augustā skolotāju Putniņu ģimenē, lielu daļu savas dzīves veltīja medicīnai. Viņa vienmēr izcili mācījās, pabeidza skolu ar zelta medaļu, bet Rīgas Medicīnas institūtu ar sarkano diplomu. 3 mēnešus nostrādājot Daugavpils slimnīcā, pēcāk iestājās klīniskajā ordinatūrā, un pēc tās pabeigšanas savas darba gaitas turpināja Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Lidijas dzīve lielā mērā ir saistīta tieši ar šo slimnīcu, kur viņa strādāja 9. nodaļā kā viena no pirmajiem Latvijas endokrinologiem, aizejot pensijā 62 gadu vecumā. Lai gan medicīna bija Lidijas aicinājums un sirdsdarbs, viņai bija daudzpusīgas intereses, tai skaitā dzeja, klavierspēle un dārzniecība. Viņa uzrakstīja divas bērnu grāmatas, no kurām vienu aktrise Venta Vecumniece lasīja Latvijas radio pārraidēs bērniem. Lidijas mīļākais krievus dzejnieks bija Ļermontovs, un viņa atdzejoja viņa dzejoļus latviešu valodā. Lidijai bija kupla ģimene ar bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, kā arī liela mīlestība pret dzīvniekiem – dzīves pēdējos gadus viņa pavadīja kopā ar savu kaķi Bebi. Vasarās Lidija rūpējās par savu mazdārziņu Baltezera ciematā, kura skaistos ziedus vienmēr apbrīnoja ciemiņi, kaimiņi un garāmgājēji. 94 gadu vecumā pēc smagas slimības Lidija atvadījās no ģimenes, atstājot gaišas un priecīgas atmiņas. Sarunu ar Lidiju par un ap medicīnu var noskatīties šeit: https://www.facebook.com/apinispeteris/videos/299081251430514
Lidijas ģimene

Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā” nākamā gada pavasarī notiks jau 12. reizi un tā svinīgā ceremonija būs skatāma nākamā gada 12. martā kanālā ReTV. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Lai iespējami daudz Latvijas iedzīvotāju varētu paust savu viedokli, balsot var no 2021. gada 20. decembra līdz nākamā gada 6. februārim portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina  

“Covid-19 pandēmija un krīze veselības aprūpē mums visiem skaudri likusi saprast gan cilvēka trauslumu, gan cilvēcības spēku. Savukārt mediķiem aizvadītie divi gadi likuši atskārst Hipokrāta zvēresta dziļāko nozīmi, jo tikai lielās krīzēs mēs ieraugām veselības aprūpes speciālistus, kuriem viņa pacientu veselība un labklājība allaž ir vissvarīgākais, tos, kuru dzīve patiesi ir veltīta kalpošanai cilvēkam un cilvēcei! Tāpēc mēs ļoti ceram, ka katram no mums ir vismaz viens mediķis vai farmaceits, ko uzskatāt par “Gada balvas medicīnā” cienīgu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

“Gada balva medicīnā 2021” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2021”, “Gada ārsts speciālists 2021”, “Gada zobārsts 2021”, “Gada ārsta palīgs 2021”, “Gada farmaceits 2021”, “Gada māsa 2021”, “Gada māsas palīgs 2021”, “Gada vecmāte 2021”, “Gada funkcionālais speciālists 2021” un “Gada slimnīca 2021”.

“Gada balva medicīnā ir visas sabiedrības iespēja pateikties mūsu mediķiem par veikto darbu un pašaizliedzību, kas palīdz mums visiem būt veseliem. Atzinīgi novērtēt mūsu veselības aprūpes speciālistu ieguldījumu, risinātās problēmsituācijas un demonstrēto izcilību ir mūsu pienākums, lai stiprinātu sabiedrību un cildinātu tos, kas uzņemas atbildību,” apliecina AS  “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2021”, “Gada cilvēks medicīnā 2021”, “Gada notikums medicīnā 2021” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2021” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Mums ir liels gods būt kopā ar “Gada balvu medicīnā”, it īpaši šajos sarežģītajos laikos, kad uz ārstu pleciem ir uzlikti gana izaicinoši pārbaudījumi. Caur šo pasākumu mēs varam izcelt un godināt savas jomas profesionāļus, kuri ar sirdi un dvēseli kalpo mūsu sabiedrībai, saglabājot savu iejūtību un cilvēcību. Pēdējie divi gadi ir spilgti izgaismojuši, cik neizmērojami vērtīgs ir katra ārsta, medicīnas darbinieka un farmaceita devums!” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Jānis Buks. „Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”, mediķu godināšanu atbalsta – “Veselības centrs 4”.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) uzskata, ka ārsta un pacienta savstarpējā uzticēšanās ir viens no būtiskākajiem aspektiem medicīnā, tāpēc jau tuvākajā laikā plāno organizēt plašu ekspertu diskusiju par pacientu un veselības aprūpes profesionāļu savstarpējo attiecību regulējuma pilnveidošanu. Vienlaikus LĀB uzsver, ka ārstam savā darbā ir jāievēro tiesību un ētiskās normas, kā arī jālieto viņa specialitātei atbilstošas metodes.

LĀB ieskatā Re:Baltica un sabiedrisko mediju pētījumā “Vajadzēs Noģērbties” izskanējušo informāciju nedrīkst atstāt bez ievērības. Visām atbildīgajām institūcijām, arī LĀB, savas kompetences ietvaros ir jādara viss patiesības noskaidrošanai un turpmākai līdzīgu gadījumu prevencijai.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns ir pieprasījis visus lietas materiālus, lai veiktu pārbaudi un lemtu par tālāko rīcību. LĀB pilnībā paļaujas, ka ģenerālprokurors rūpīgi izvērtēs gan policijas, gan prokuratūras darbu, kā arī iepazīsies ar jaunajiem lietas apstākļiem. Ja LĀB no jauna saņems materiālus vai cietušo iesniegumus, tā nekavējoties savas kompetences ietvaros vērtēs ārsta profesionālo darbību un ētiku. Svarīgi atzīmēt, ka LĀB Ētikas komisija 2009. gadā ārsta darbībā jau konstatēja rupjus ētikas pārkāpumus, tāpēc pauda nosodījumu viņa darbībām. Savukārt Veselības inspekcija veica pārbaudi, bet prokuratūra ierosināja kriminālprocesu, kas vēlāk tika izbeigts uz reabilitējoša pamata – tika atzīts, ka ārsts nav vainīgs.

Medijos un sociālajos tīklos atkārtoti izskanējuši aicinājumi dažādu pārkāpumu gadījumā anulēt ārsta sertifikātu. Vēlamies uzsvērt, ka ārstu sertifikācijas procesu regulē Ministru Kabineta (MK) noteikumi. LĀB ir ieguldījusi lielu darbu, lai tos pilnveidotu, t.sk. arī tiesību normas attiecībā uz sertifikāta anulēšanu pārkāpumu gadījumos. LĀB jau 23.10.2019 Veselības ministrijai iesniedza savus priekšlikumus minētā normatīvā regulējuma pilnveidei, bet līdz šim par tiem nav pat sākta diskusija, tāpēc biedrība cer, ka plānotā visu iesaistīto pušu diskusija kalpos par pamatu būtiskiem uzlabojumiem.

Pašlaik MK noteikumi paredz divus kumulatīvus kritērijus ārsta sertifikāta anulēšanai – ētikas normu pārkāpums un normatīvo aktu pārkāpums. Tāpēc LĀB ir sagatavojusi priekšlikumus, kas ļautu anulēt ārsta sertifikātu – gan būtisku ētikas normu pārkāpuma gadījumos, gan arī gadījumos, kad izdarīti vai pieļauti būtiski pārkāpumi profesionālajā darbībā. MK noteikumi pašlaik arī neparedz LĀB tiesības profesionālās darbības pārkāpumus ņemt vērā ārsta resertifikācijas procesā. LĀB ir izstrādājusi priekšlikumus, kas ļautu sertificējošām institūcijām izvērtēt saņemto informāciju par profesionālās darbības pārkāpumiem un ņemt to vērā resertifikācijas procesā.

Vienlaikus biedrība atzīst, ka ir nepieciešams uzlabot ne tikai spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī ārstu ētikas kodeksu, gan arī ārstu tālākizglītībā paredzēt darba ar pacientiem prasmju pilnveidi.

15. decembrī mūs atstāja izcilais latviešu zinātnieks, pedagogs, gastroenterologs un fiziologs, Rīgas Medicīnas institūta/Latvijas medicīnas akdēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Leja.

Juris Leja dzimis Rīgā, 1938. gada 9. augustā baltu filoloģes Irmas Lejas un ekonomista, jurista Johana Lejas ģimenē. Karš un padomju okupācija izmainīja abu vecāku dzīvi – māte strādāja par pedagoģi, skolas direktori, vēlāk – klavierskolotāju, tēvs nonāca izsūtījumā Mordovijā (par nepareizo avīžu lasīšanu), un viņam ar divām augstākajām izglītībām vēlāk nekad nebija lemts strādāt savā profesijā.

Kara laikā ģimene bēgļu gaitās pameta Rīgu un nonāca Kurzemē. Māte bija direktore Dundagas vidusskolā, kas atradās Dundagas pilī, pie kam ģimene arī dzīvoja šajā pilī. Viena  no spilgtākajām Jura bērnības atmiņām bija mokoša mazgāšanās Dundagas pils barona vannas aukstajā ūdenī. Šobrīd Dundagas vēsture stāsta, ka vienā naktī direktore ar dēlu pēkšņi un negaidīti no Dundagas pazudusi. Tur nav piefiksēts, ka tā laika vietējais partijas sekretārs bija pačukstējis, ka viņu vārdi atrodami izsūtāmo sarakstā, un ieteicis ‘iejukt Rīgā’, ko viņi arī izdarīja. Zīmīgi, ka iemīļoto skolotāju naktī uz vilcienu pavadīt slepus bija ieradusies visa 12. klase.

Pēc vidusskolas beigšanas Juris Leja iestājās Rīgas Medicīnas institūtā, jauagri studiju laikā iesaistījās pētniecības darbā, un jau otrajā kursā tika ievēlēts par Rīgas Medicīnas institūta Studentu zinātniskās biedrības (SZB) priekšsēdētāju. Eksperimentus fizioloģijas jomā ar suņiem veica vairāku dienu garumā, arī brīvdienās. Nereti Normālās fizioloģijas katedras vadītāja docente Alvīne Pāvule svētdienās viņu apciemoja katedras telpās, iekurinot krāsni un atnesot pusdienas. Studiju laikā Juris Leja sapņoja par karjeru ķirurģijā, taču intereses pētniecībā ņēma virsroku. Tiesa – pēc RMI beigšanas strādājot Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā un jau par profesoru, viņš turpināja voluntēt P. Stradiņa klīniskajā slimnīcas ķirurģijas nodaļā un daudz operēja kuņģa-zarnu trakta patoloģijas.

Par lielāko Jura Lejas veikumu kļuva pH-metrijas attīstība. Pagājušās simtgades sešdesmito gadu sākumā darbs pie pH-metrijas izstrādes aizsākās ZA  Eksperimentālās medicīnas institūtā. Metodes izstrādi profesors Pauls Stradiņš bija rosinājis profrsoram Jevgēņijam Lināram ar mērķi agrīni diagnosticēt kuņģa vēzi. Dažus gadus vēlāk metode tika attīstīta klīniskai izmantošanai. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados pat pasaules līmenī ievērojami kuņģa fizioloģijas eksperimenti tika veikti Rīgas Medicīnas institūta Patofizioloģijas katedrā; tur bija iekārtota gan operāciju zāle, tostarp domāta suņiem, gan arī pH-metrijas kabinets. Iegūtie dati ļāva spriest par kuņģa sālsskābes sekrēcijas fizioloģiju; diemžēl šajā periodā iespējas iegūtos rezultātus publicēt starptautiski bija visai ierobežotas. Tomēr veiktie pētījumi ļāva izstrādāt pieejas kuņģa fizioloģijas izmeklējumiem, kas tika plaši izmantoti ikdienas praksē.

Latvijā izstrādātie diagnostikas algoritmi tika pieņemti gandrīz visās padomu republikās. Rekomendācijas pH-metrijas veikšanai Jura Lejas redakcijā tikušas daudzkārt publicētas gan Latvijā, gan Maskavā un Ļeņingradā krievu valodā, bet Maskavas izdevniecība “MIR” šīs rekomendācijas izdeva arī angļu valodā. Pētījumi un atklājumi tika novērtēti ar 1977. gada Latvijas (LPSR) Valsts prēmiju –G. Andrejevs, J. Ašeļevičs, V. Purmalis, N. Skuja, J. Linārs, L. Ščerbakova, J. Leja tika apbalvoti „Par gremošanas orgānu patoģenēzes izpēti un šo orgānu slimību jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu radīšanu un ieviešanu praksē”.

Metode klīniski bija ieviesta visās Latvijas centrālajās un rajonu slimnīcās, gan arī vismaz 20 bijušās citu republiku vadošajās medicīnas iestādēs. Izveidojās tas, ko šobrīd dēvē par jaunuzņēmumu (‘spin-off’) LEGEDY (no 1998. līdz 2007. gadam), kas ar Rīgā izgatavotajām diagnostikas iekārtām aprīkoja medicīnas iestādes tālu aiz Latvijas robežām, tostarp Maskavā, Ļeņingrada, Samārā. Tika izstrādāta endoskopiskās pH-metrijas metode. Interesanti, ka vēl šobrīd endoskopiskās pH-metrijas metode, gan ar citu ražotāja vārdu – tiek izmantota daudzās pasaules klīnikās, t.sk., Maskavas Prezidenta klīnikā. Datorizētās aparatūras izstrādē iesaistīti bija arī LU Cietvielu fizikas institūta speciālisti. Bijušās padomju republikās vēl šobrīd gastroenterologi atceras Jura Lejas vārdu – vai nu pēc personīgas pazīšanās, vai arī no grāmatām.

Ārstiem Juris Leja paliks atmiņā kā jaunākais un enerģiskākais profesors ne tikai Latvijā, bet tolaik – visā Padomju savienībā; Patoloģiskās fizioloģijas katedru kā profesors viņš sāka vadīt 32 gadu vecumā. Viņš bija studentu iecienīts, bet ļoti stingrs docētājs, kurš lasīja interesantas lekcijas, pārpilnas ar humoru un interesantiem skaidrojumiem. Patoloģiskās fizioloģijas kurss daudziem bijis visgrūtākais studiju procesā. Kavēt nodarbības nedrīkstēja. Kavētās lekcijas un nodarbības profesors lika atstrādāt, patoloģiskās fizioloģijas kursu ietērpjot shematiskos attēlos un karikatūrās. Vēlāk šis studējošo intelektuālais ieguldījums tika publicēts profesora grāmatās un metodiskajos materiālos, iekļauts lekciju ilustratīvajā materiālā, pieminot ilustrāciju autorus.

Juris Leja bija viens no salīdzinoši retajiem profesoriem, kas iestājās un aizstāvēja jaundibināto Latvijas Ārstu biedrību 1988. gadā, rīkoja Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu (izstrādāja zinātnisko programmu) 1989. gadā, dibināja Rīgas Medicīnas  institūta Tautas frontes grupu un bija tās priekšsēdētājs, ļoti lielu ieguldījumu veica Rīgas Medicīnas institūtam pārtopot par Latvijas Medicīnas akadēmiju.

Atceroties profesoru, krāšņākās atmiņas ir saistītas ar viņa lielisko humora izjūtu. Viņš ap sevi radīja svētku auru – ietērpjot dzīvi dzejā un dziesmās. Muzikālās grupas gan variēja, pēdējos gados – no Latvijas Ārstu biedrības kopkora līdz ģimenes neformālam ansamblim.

Jaunībā Juris Leja aktīvi organizēja ģimenes un draugu braucienus pa Latvijas upēm, tika apceļotas gandrīz visas upes, kuras ar laivu var izbraukt. Vēlākos gados kopā ar mazbērniem tika apceļotas Latvijas muižas un pilis. Mazbērniem īpašu prieku sagādāja vectēva lasītās pasakas. Viņš aktīvi aizrāvās ar tenisa spēli, ko darīja līdz pat 82 gadu vecumam.

Latvijas ārstu paaudzei, kas studēja medicīnu 20. gadsimta otrajā pusē, profesors Juris Leja paliks atmiņā kā ekstraordināra, erudīta personība ar nedziestošu mīlestību pret zinātni un pedagoģiju, draudzīgu attieksmi pret studentiem un kolēģiem, neizsīkstošu humoru.

Izsakot līdzjūtību Jura Lejas ģimenei un draugiem,
Latvijas Ārstu biedrība

Biedrība “Latvijas Ārstu biedrība” paziņo, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde 2021. gada 30. novembra sēdē ir pieņēmusi lēmumu par biedru sapulces sasaukšanu pilnsapulces formā.

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce notiks 2022. gada 13. janvārī tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.

Sākums plkst. 15:00; pieslēgšanās iespēja no plkst. 13:30.

Darba kārtībā:

1. Biedru sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu
2. Biedru sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
3. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
4. Prezidenta ziņojums
5. Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi
6. Revīzijas komisijas ziņojums
7. 2019. gada pārskata apstiprināšana
8. 2020. gada pārskata apstiprināšana
9. Diskusija par biedrības statūtu grozījumiem

Biedru sapulcē nav plānots apstiprināt statūtu grozījumus, bet uzsākt diskusiju par statūtu grozījumu nepieciešamību LĀB domes regulējuma un ģenerālsekretāra amata noteikumu pilnveidošanai.

Biedru pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvās sistēmas sadaļu “Biedriem” (https://is.arstubiedriba.lv/biedriem), kurā tikai biedriem būs iespēja pieslēgties biedru sapulcei ZOOM programmā. Biedriem uz reģistrētajām e-pasta adresēm tiks izsūtīts skaidrojums un videoinstrukcija par pieslēgšanos un attālinātu dalību biedru sapulcē.

Lūdzam visiem biedriem sākt pieslēgšanos vismaz stundu pirms biedru sapulces sākuma, lai reģistrācijas process neaizkavētu sapulces norisi. Pieslēdzoties biedru sapulcei ZOOM programmā obligāti jānorāda biedra pilns vārds un uzvārds, lai biedru var identificēt. Pirms pieslēgšanās jāiepazīstas ar pieslēgšanās noteikumiem, kas precīzi jāievēro, lai varētu pieslēgties un pilnvērtīgi piedalīties biedru sapulcē.

Biedriem, kuriem nav iespējas pieslēgties tiešsaistē, Biedrība nodrošina iespēju ierasties klātienē. Ja biedrs ir pilnvarojis biedru sapulcē piedalīties citu personu, tad pilnvarnieka dalība biedru sapulcē var notikt tikai klātienē. Biedru-juridisko personu pārstāvji biedru sapulcē var piedalīties tikai klātienē.

Ierašanās klātienē paredzēta Skolas ielā 6, Rīgā, 2022. gada 13. janvārī (reģistrācija no plkst. 14:00), kur biedriem un biedru pārstāvjiem būs iespēja pieslēgties biedru sapulces norisei. Reģistrējoties jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ierašanās klātienē pieļaujama, ja biedrs vai pārstāvis uzrāda Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Lūdzam biedrus iepriekš, līdz 2021. gada 31. decembrim, paziņot LĀB par biedra vai pārstāvja plānotu ierašanos klātienē.

Biedriem ir tiesības rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru sapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedrībai biedru identificēt;

2) balsojums tiek biedrībai nodots vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru sapulces norises dienas.

Balsošana biedru sapulcē tiks organizēta elektroniski, izmantojot ZOOM platformā pieejamās aptaujas formas.

Ja biedru sapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru sapulce notiks 2022. gada 16. februārī, plkst. 15:00, tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.

Ja biedru sapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, sapulcējušies biedri tiks aicināti noklausīties priekšlasījumus par tēmu “Ārstu aizsardzība draudu izteikšanas gadījumā” un piedalīties diskusijā; par piedalīšanos tiek piešķirti tālākizglītības punkti resertifikācijai. Pasākuma norise plānota aptuveni līdz plkst. 17:00.

Rīgā, 2021. gada 10. decembrī   
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā prezidente Ilze Aizsilniece

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR veselības ministram Danielam Pavļutam
LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim
LR Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” Priekšsēdētājam Jurim Pūcem
LR Saeimas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram
LR Saeimas Jaunās konservatīvās partijas frakcijas priekšsēdētājam Jurim Jurašam
LR Saeimas sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
frakcijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam
LR Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Uldim Augulim
LR Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājam Aldim Gobzemam
LR Tiesībsargam Jurim Jansonam
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidentam
Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Gintam Kaminskim
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektorei Līgai Meņģelsonei
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatorei, Latvijas Hemofilijas biedrības un
Latvijas Reto slimību alianses prezidentei Baibai Ziemelei

2021. gada 2. decembrī, Rīgā Nr.01.23.2/ 270
Par veselības aprūpes nozares finansējumu un protesta akcijām

Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB) vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas un valdības, kā arī sociālajiem partneriem, jo situācija veselības aprūpē ir sasniegusi kritisko robežu, kas atspoguļojas arī būtiski lielākā cilvēku mirstībā nekā citās Eiropas valstīs. Galvenais iemesls ir hronisks cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē, ko līdzšinējā politiskā elite ir stūrgalvīgi un aroganti noliegusi desmitiem gadu.

Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība – uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,5 reizi mazāk ārstu un 2 līdz 3 reizes mazāk māsu nekā vidēji citviet Eiropā. No Latvijas katru gadu aizbrauc 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu. 

Pazīmes liecina, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturība pret kovid pandēmijas izaicinājumiem nav pietiekama, lai varētu atļauties mazināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus sabiedrībā, kā arī izvairīties no negatīvām sekām pacientu un sabiedrības veselībā. Oficiālās statistikas rādītājos tas izpaužas paaugstinātā gan kovid saistītajā papildu, gan vispārējā mirstībā, bet ilgtermiņā arī augstākā saslimstībā ar hroniskām slimībām. Iedzīvotājiem tas nozīmē tuvinieku zaudēšanu, veselības aprūpes pieejamības mazināšanos un augstākus līdzmaksājumus.

Šādas situācijas iemesli nav radušies pēkšņi, bet gan ilgstošā periodā – jau tā nepietiekamais publiskais finansējums veselības nozarē 2008. gada krīzes novēršanai tika samazināts vēl par 25%, bet atjaunots aptuveni tajā pat līmenī vien 2017. gadā, par ko atbildība ir piekritīga politiskai elitei. Veselības aprūpes sistēma, kas ilgstoši badināta un cieš no hroniskas finanšu „mazasinības”, kopš 20. gs. 90. gadiem ir zaudējusi veselu paaudzi medicīnas māsu, bet valsts budžeta finansējums veselības aprūpei arī nākamajos gados tiek plānots vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji citās Eiropas valstīs.

Tā vietā, lai pienācīgi atalgotu tos, kas rūpējas par iedzīvotāju un visas sabiedrības veselību, iecerēts grandiozs algu palielinājums valsts augstākajām amatpersonām, valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem – no 40 līdz pat 450%!

Diemžēl īslaicīgās Covid-19 piemaksas varētu būt radījušas ilūziju sabiedrībā, ka veselības aprūpes speciālistu atalgojuma jautājums Latvijā ir atrisināts, tādēļ nav vairs aktuāls politiskajā darba kārtībā. Iespējams, šie maldi ir pamatā tam, ka 2022. gada budžetā plānotais atalgojuma palielinājums veselības aprūpē strādājošajiem ir vien 4,5%, kas ir tuvu Latvijas Bankas nākamā gada vidējās inflācijas prognozei…

LĀB uzskata, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LVSADA) prasības par vismaz 10% atalgojuma palielinājumu visiem veselības aprūpē strādājošajiem ir pamatotas. Vēl vairāk – politiķiem ir jātur solījums ne tikai par jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu, bet arī atlīdzības palielinājumu, pretējā gadījumā tas nozīmēs tikai atlīdzības pārdali.

LĀB solidarizējas ar LVSADA pamatotajām prasībām, tomēr nevar atbalstīt streiku pašreizējos apstākļos, jo tā rezultātā nepārprotami cietīs pacienti, kurus šobrīd nevaram vainot aplamajā un tuvredzīgajā Saeimas un valdības īstenotajā veselības nozares finansēšanas politikā.

LĀB un nozares profesionālās organizācijas pašlaik kopīgi apsver citas protesta formas, jo uzskatām, ka mūsu profesionālais un ētiskais pienākums ir iestāties par pacientu un sabiedrības veselību, kā arī nozarē strādājošo likumīgajām tiesībām.

Latvijas ārstu vārdā aicinām atbildīgās amatpersonas nekavējoties pārskatīt valsts realizēto politiku veselības aprūpē, bet sabiedrību un pacientus kopīgi paust savu pilsonisko nostāju jau tuvākajās Saeimas vēlēšanās.

Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Dr. Ilze Aizsilniece